Sabiedrība

Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā atkārtoti apstiprina profesoru Džordžu Ulrihu

Žanete Hāka, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rektora amatā atkārtoti apstiprinājis profesoru Džordžu Ulrihu.

Ņemot vērā Dž. Ulriha iepriekšējā darba pieredzi, akadēmisko kvalifikāciju un augstskolas attīstības redzējumu, 2012.gada 9.novembrī RJA Satversmes sapulce viņu atkārtoti ievēlēja rektora amatā, virzot viņu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

RJA rektora amatā Dž.Ulrihs pirmo reizi apstiprināts 2009. gada novembrī, novērtējot viņa pieredzi un kontaktus Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaistīšanā augstākās izglītības projektu īstenošanai, ko apliecināja viņa sekmīgā resursu piesaiste Eiropas cilvēktiesību un demokratizācijas starpuniversitāšu centra ilgtermiņa darbības nodrošināšanai laikā no 2003. līdz 2009. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgas Juridiskā augstskola plāno turpināt stiprināt sadarbību ar darba devējiem

Žanete Hāka, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” 2018./2019. finanšu gadā palielinājusi apgrozījumu līdz 2,497 miljoniem eiro, savukārt augstākās izglītības iestādes pārskata gada peļņa bija 6142 eiro, ziņo “Lursoft” Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017./2018. finanšu gadu, pagājušajā finanšu gadā SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” apgrozījums pieaudzis par 7,7% un uzņēmumam izdevies strādāt ar peļņu, pretēji zaudējumiem iepriekš.

SIA “Rīgas Juridiskā augstskola” apgrozījumu pērn veidoja projektu ieņēmumi, kas bija 1,094 miljoni eiro, ieņēmumi no studiju maksām veidoja 959 tūkstošus eiro, bet ieņēmumi no telpu nomas bija 433 tūkstoši eiro.

Augstskola piedāvā studijas divās bakalauru studiju programmās un sešās maģistra studiju programmās. 2018./2019. akadēmiskajā gadā Rīgas Juridiskajā augstskolā kopumā studēja 368 studenti no 29 valstīm.

2019./2020. akadēmiskajā gadā Rīgas Juridiskā augstskola uzsāks jaunas maģistra studiju programmas īstenošanu. Tāpat augstskola plāno turpināt piesaistīt ārvalstu donoru līdzekļus, lai finansētu dažādas programmas. Nākamajos gados augstskola arī plāno turpināt stiprināt sadarbību ar darba devējiem, lai veicinātu augstskolas absolventu veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 17.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

13 Latvijas augstskolas iekļautas starptautiskajā augstskolu reitingā

Žanete Hāka, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajā starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank 2016. gadā iekļautas 13 Latvijas augstskolas, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Reitingā iekļauta Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Daugavpils Universitāte, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola, Liepājas Universitāte, Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola, Biznesa augstskola Turība, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Transporta un sakaru institūts.

U-Multirank ir rīks, kas salīdzina augstskolu un koledžu rezultātus, ietverot informāciju par vairāk nekā 1300 augstākās izglītības iestādēm 90 pasaules valstīs. Reitings ir ērts lietotājiem un sniedz iespēju ikvienam esošajam un topošajam studentam interaktīvā veidā pašam salīdzināt augstskolas pēc konkrētiem kritērijiem. U-Multirank ir daudzdimensionāla pieeja ar vairāk nekā 30 kritērijiem, kuros augstskolas tiek vērtētas skalā no A (augstākais vērtējums) līdz E (zemākais). Vērtēšana ietver daudzus augstākās izglītības aspektus - pētniecību, docēšanu, starptautisko ievirzi un citus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Iecelta Latvijas Pasta valde

Zane Atlāce - Bistere, 28.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasta padome no 2016.gada 1.augusta uz piecu gadu pilnvaru termiņu iecēlusi uzņēmuma valdi, kurā strādās līdzšinējais pagaidu valdes vadītājs Mārcis Vilcāns, Dairis Kārkliņš, Kristaps Krūmiņš un Anda Ozola, informē uzņēmuma pārstāve Gundega Vārpa.

M.Vilcāns un K. Krūmiņš kopš šā gada 22.aprīļa darbojās Latvijas Pasta pagaidu valdē, kas tika iecelta pēc iepriekšējās valdes atlūgumu iesniegšanas un tās darbā atklātajiem pārkāpumiem. M.Vilcāns, kurš vadīja pagaidu valdes darbu, iecelts arī pastāvīgās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja amatā.

Trīs no valdes jaunajiem locekļiem ir vadoši Latvijas Pasta darbinieki. M.Vilcāns ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Banku augstskolā, un viņam ir būtiska darba pieredze pasta nozarē, organizējot un vadot reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus IT un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus un vadot skaita ziņā lielus darba kolektīvus. Vadījis loģistikas kursu biznesa augstskolas Turība studentiem un kā eksperts darbojies dažādās nozares padomēs saistībā ar loģistiku. M.Vilcāns Latvijas Pastā strādā kopš 2005.gada, iepriekš vadījis Latvijas Pasta Tirdzniecības, Sūtījumu apstrādes un piegādes un Eksprespasta departamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - StartUp Weekend uzvarējusi ideja par vietni, kas apkopos visus pasākumus Rīgā

Gunta Kursiša, 19.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies Startup Weekend Riga, kas Latvijā notiek pirmo reizi. No 37 komandām, kas radās piektdien, svētdienas vakarā savas idejas prezentēja 11 komandas, savukārt par uzvarētāju tika atzīta ideja par pasākumu organizēšanas vietni Evevent.

Pašlaik pieejamas vairākas interneta vietnes, kas informē par pasākumiem, kas gaidāmi vai jau notikuši Rīgā, taču Evevent grasās izveidot platformu, kas apkopos visus pasākumus vienuviet, stāstīja Evevent idejas autori. Evevent komandā darbojas Kristīne Blumberga (Banku Augstskola), Linda Kokare (Rīgas Juridiskā Augstskola), Kristaps Elsiņš (Softkom), Eduards Rouzga (UniWEB), Renārs Vilnis (Latvijas Universitāte), Aleksandrs Savaļjevs (Banku Augstskola) un Askars Vectors (Tilde).

Startup Weekend piektdien sākās ar komandu veidošanu, kurai sekoja «pičošana» (pitching) jeb 60 sekunžu ilga prezentācijas. Svētdien tika prezentētas jau gatavas Startup Weekend Riga 54 stundu laikā tapušās biznesa idejas. «Protams, ceram, ka tieši šeit radīsies kādas jaunas start-up idejas, tomēr aizliegts nav piedalīties ar jau iepriekš izlolotām idejām; galvenais nosacījums, lai tās nebūtu prezentētas iepriekš Startup Weekend pasākumos citur pasaulē vai citos tamlīdzīgos pasākumos,» pauda organizācijas Startup Latvia un arī viens no pasākuma Startup Weekend Riga organizētājiem Arturs Zandersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asteria Education, jaunuzņēmums, kas palīdz augstskolām sasniegt to absolventus, ir piesaistījis 50 tūkst. eiro aizdevuma kapitālu no riska kapitāla fondu pārvaldītāja Imprimatur Capital Seed Fund, paziņoja uzņēmuma vadītājs Raimonds Kulbergs.

Iegūtie līdzekļi tikšot izmantoti darbības paplašināšanai ārvalstīs, norādīja uzņēmuma vadītājs. «Redzam, ka tas, ko esam radījuši, ir pieprasīts un labi risina komunikāciju ar absolventiem dažāda izmēra un dažāda profila augstskolām. Tāpēc galvenā prioritāte ir ļaut universitātēm par mums uzzināt. Šīm investīcijām jau tagad redzam augļus, jo nesen esam ieguvuši klientus Nīderlandē, Vācijā un Zviedrijā, kā arī redzam, ka nākamā valsts būs Lielbritānija,» par nākotnes plāniem klāstīja R. Kulbergs.

Miljardu eiro industrijā, kurā, pēc Kulberga domām, dominē novecojušas sistēmas, Asteria Education tiecas ieviest lietotājam draudzīgu pieeju komunikācijā ar absolventiem. Produkts alumniplus.co palīdz augstskolām ērti iegūt pastāvīgi atjaunotu absolventu kontaktinfomāciju un ziņas par to tālākām gaitām. Arī Latvijas augstskolām tas ļautu ne tikai izpildīt Augstskolu likumā noteiktās prasības uzturēt kontaktu ar absolventiem, bet vienlaikus arī radīt jaunu ienākumu plūsmu, strādājot plecu pie pleca ar absolventiem, norāda uzņēmuma vadītājs. Latvijā alumniplus.co jau veiksmīgi lieto Rīgas Juridiskā augstskola, kam drīzumā pievienosies Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izraudzīta jaunā Privatizācijas aģentūras valde

Gunta Kursiša, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairākām atlases kārtām izvēlēta Privatizācijas aģentūras (PA) valde – pretendentu vērtēšanas komisija valdes priekšsēdētāja amatam ieteikusi Ansi Spridzānu, bet valdes locekļa amatam – Gunti Lauski.

EM izsludinātajā atklātajā konkursā uz PA valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja amatiem kopumā tika saņemti 48 pieteikumi, kurus bija iesnieguši 39 pretendenti. Deviņi pretendenti bija pieteikušies gan uz valdes locekļa, gan valdes priekšsēdētāja amatu.

«Jaunās PA valdes uzdevums būs izstrādāt PA darbības izbeigšanas stratēģiju un atbilstoši stratēģijai ilgākais divu gadu laikā mērķtiecīgi, plānveidīgi un profesionāli izbeigt PA darbību,» skaidrots EM paziņojumā.

A. Spridzāns kopš šā gada septembra pilda PA pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumus, bet pirms tam bija zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists. A. Spridzāns ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Rīgas Juridiskajā augstskolā, augstāko profesionālo izglītību ar jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē, kā arī pirmā līmeņa profesionālo izglītību uzņēmējdarbības un administrēšanas programmā Banku augstskolā. A. Spridzāns ir arī Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apstiprina Privatizācijas aģentūras jauno valdi

Dienas Bizness, 11.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušajā Privatizācijas aģentūras (PA) akcionāru ārkārtas sapulcē apstiprināta PA jaunā samazinātā valde divu cilvēku sastāvā. Atbilstoši atklātā konkursa komisijas ieteikumam valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Ansis Spridzāns, bet valdes locekļa amatā – Guntis Lauskis, informē Ekonomikas ministrija.

Jaunās PA valdes, kas darbu sāks 18.decembrī, uzdevums būs īstenot PA darbības izbeigšanas uzlaboto stratēģiju un ilgākais divu gadu laikā mērķtiecīgi, plānveidīgi un profesionāli izbeigt PA darbību, nodrošinot par plānotajām un īstenotājām darbībām informāciju gan PA darbiniekiem un akcionāram, gan sabiedrībai.

Ekonomikas ministrijas (EM) izsludinātajā atklātajā konkursā uz valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja amatiem kopumā tika saņemti 48 pieteikumi, kurus bija iesnieguši 39 pretendenti. Deviņi pretendenti bija pieteikušies gan uz valdes locekļa, gan valdes priekšsēdētāja amatu. Pretendentu vērtēšanas komisija, kurā piedalījās EM, Finanšu ministrijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji, pēc vairākām atlases kārtām ieteica valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināt A.Spridzānu, bet valdes locekļa amatā G.Lauski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

SIA Tomega uzstāda automatizētas roku dezinfekcijas iekārtas Rīgas Juridiskajā Augstskolā

SIA Tomega, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par studentu un apmeklētāju drošību, Rīgas Juridiskā Augstskola (Riga Graduate School of Law) ir uzstādījusi automātiskas roku dezinfekcijas iekārtas skolas telpās.

“Japānas tehnoloģiju milža Sharp piegādātās roku dezinfekcijas iekārtas nodrošina pilnīgu bezkontakta darbību, nav jāspiež poga vai pumpītis, ko iepriekš izmantojuši citi cilvēki. Tam ir vairākas versijas, tātad, pielāgojams attiecīgajiem apstākļiem – vietās ar lielu cilvēku plūsmu, kā piemēram mācību iestādēs, tirdzniecības centros, lidostās, autoostās, stacijās vai slimnīcās ieteicams uzstādīt iekārtas lielāko versiju, kurai attiecīgi ir lielākais dezinfekcijas šķīduma konteinera tilpums (20 litri) un pieslēdzams pie elektrības nepārtrauktai darbībai, kā arī darbināms ar akumulatoru, savukārt vietās ar mazāku cilvēku plūsmu, piemēram, veikalos, restorānos, bāros, viesnīcās, klīnikās, degvielas uzpildes stacijās vai uzņēmumu birojos attiecīgi var uzstādīt iekārtu ar mazāku tilpumu, 5 litri vai 2.9 litri. Arī salīdzinoši šaurās vietās, mazos birojos, telpās, vislabāk izvēlēties pie sienas montējamu dezinfekcijas iekārtu,” stāsta E. Evelons, SIA Tomega valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

CVK neizsludina parakstu vākšanu «nepilsoņu referenduma» ierosināšanai

LETA, 01.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu «Grozījumi Pilsonības likumā» par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums «nav pilnīgi izstrādāts».

CVK lēmums tika pieņemts balsojumā, kurā seši komisijas locekļi nobalsoja pret likumprojekta tālāku virzību, bet divi bija par.

Ar apvienību «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) saistītās kustības «Par vienlīdzīgām tiesībām» iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pilsonības likumā» paredz noteikt, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumu par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.

Saskaņā ar CVK rīcībā esošajām ziņām likumprojekta «Grozījumi Pilsonības likumā» ierosinājumu ir parakstījuši 12 686 vēlētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības valsts kontroles biroju vadīs Pēteris Druķis

Žanete Hāka, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinātajā konkursā uz Būvniecības valsts kontroles biroja direktora amatu Ekonomikas ministrijas konkursa komisija kā atbilstošāko kandidātu atzīnusi Pēteri Druķi, informē EM.

Pēteris Druķis ir būvniecības nozares eksperts, aktīvi piedalījies jaunā Būvniecības likuma, tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu, kā arī būvnormatīvu un eirokodeksu izstrādē. Viņš arī guvis 10 gadu vadības pieredzi Ziemeļvalstu vadošā testēšanas, inspicēšanas un sertificēšanas uzņēmuma filiālē Latvijā AS Inspecta Latvia.

Vienlaikus konkursa komisija atzinīgi novērtēja P.Druķa sniegto redzējumu par Būvniecības valsts kontroles birojam uzticēto funkciju izpildi un biroja tālāko attīstību. Būvniecības valsts kontroles birojs ir būtisks jaunā būvniecības procesa elements - birojs īstenos uzraudzību pār ēku, kurās vienlaikus plānots uzturēties vairāk kā 100 cilvēkiem, būvdarbu procesu un pieņems ekspluatācijā minētās ēkas. Tuvāko mēnešu laikā jaunā direktora būtiskākais uzdevums būs piesaistīt biroja darbā kvalificētus speciālistus, lai birojs spētu nodrošināt efektīvu un plānveidīgu būvju būvniecības un ekspluatācijas kontroli, kā arī neatkarīgu vērtējumu, vienlaikus ļaujot pašvaldībām efektīvāk nodrošināt tās realizēto uzraudzību pār būvniecības procesu citos būvniecības objektos tās teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turpmāk nebanku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāju strīdus varēs izskatīt ārpus tiesas

Žanete Hāka, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk arī ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāji varēs vērsties pie Ombuda, kas strīdus ar nozares uzņēmumiem izskatīs ārpustiesas, tādējādi padarot procesu daudz ātrāku un efektīvāku nekā, ja tas tiktu darīts tiesvedības ceļā. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas Ombuda funkciju veiks zvērināts advokāts Gvido Bajārs.

Ombuds izskatīs patērētāju sūdzības par asociācijas biedru sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā par nebanku kreditēšanu, savstarpējo aizdevumu platformu darbību, kā arī maksājumu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Ombuda institūcijai visā Eiropā ir būtiska nozīme patērētāju tiesību aizsardzībā, jo strīdu izskatīšana tajā ir ātrāka un efektīvāka. Līdz ar Ombuda izveidi, kas ir neatkarīga un objektīva ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcija, būtiski stiprināsies patērētāju tiesību aizsardzība ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā, uzskata Gvido Bajārs, aicinot patērētājus strīdus situācijās izmantot bezmaksas Ombuda pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru