Ja ar esošajiem ierobežojumiem nebūs gana un saslimstības ar Covid-19 pieaugumu tomēr neizdosies apturēt, nākotnē plašāk varētu tikt ierobežota cilvēku pulcēšanās, kā arī tirdzniecības nozare, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas sacītā, ierobežojumi būtu vēršami uz tām norisēm vai cilvēku uzvedībām, kuras veicina vīrusa izplatību - kontakti un cilvēku mobilitāte.

"Tie nākamie, ja būs nepieciešami, cerēsim, ka nē, ierobežojumi - nu jau vairāk ierobežojumi nekā drošības pasākumi - būs vērsti uz vēl striktāku cilvēku pulcēšanās un pārvietošanās ierobežošanu," skaidroja Viņķele, piebilstot, ka par piemēru tiek ņemts notiekošais citās valstīs.

"Mums nav bijis tik strikti tas jādara līdz šim - piemēram, tik strikti, ka pat atrašanās ārpus mājas tiek regulēta," runājot par citviet ieviestajiem ierobežojumiem, atzīmēja politiķe. Viņa tostarp atklāja, ka no citu valstu pieredzes izriet, ka tie būtu vēl plašāki ierobežojumi tirdzniecībai. Šobrīd Latvijā vienīgi lielveikalos brīvdienās ir ciet atsevišķi veikali, kamēr ir valstis, kur vaļā faktiski ir tikai aptiekas un pārtikas veikali.

Šonedēļ Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā Covid-19 izplatības dēļ tiks ieviesti stingrāki ierobežojošie pasākumi, otrdien ārkārtas sēdē lēma valdība.

Pēc epidemiologu novērojumiem krietni plašāka Covid-19 izplatība ir atsevišķās pašvaldībās, tādēļ tur ir nepieciešams ieviest vēl papildus drošības pasākumus. Kā ļoti augsts rādītājs Covid-19 izplatībai reģionā tiek atzīts, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem par 50% pārsniedz vidējo rādītāju valstī. Uz otrdienu vidējā 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotājiem ir 275,9. Tas nozīmē, ka īpašās drošības prasības ir jāpiemēro reģioniem, kur saslimstības rādītājs pārsniedz 413,8.

Tāpēc no 27.novembra Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā papildus jau noteiktajiem piesardzības pasākumiem valsts mērogā tiek pārtraukta jebkāda veida izglītības procesa norise klātienē, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi un mācības 1.-4.klasē.

No šodienas līdz 15.novembrim noteikti īpaši stingri noteikumi Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingrais "lokdauns", paredz Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā.

Šajā laika periodā visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības, nestrādās un būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi.

"Lokdauna" laikā tiks ieviesti pasākumi, kas maksimāli ierobežo cilvēku no dažādām mājsaimniecībām kontaktēšanos klātienē, lai mazinātu vēl lielāku veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, būtiskus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumus un nepieciešamību ieviest pacientu prioritizēšanu medicīniskās palīdzības sniegšanai.

Lai mazinātu nelegālu pulcēšanos privātos pasākumos, noteikts ierobežojums pamest dzīves vietu nakts laikā no plkst.20 līdz 5, paredzot tikai iespēju nokļūt uz un no darba vietas.

Stingrā "lokdauna" laikā klātienes saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas klātienē darbu varēs sākt ne ātrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.19. Ierobežojumu dēļ vairāki mazumtirdzniecības veikali būs atvērti vismaz stundu agrāk. Piemēram, "Maxima" un "Rimi"strādās no plkst.7. Savukārt "Lidl" veikali Latvijā būs atvērti klientiem katru dienu no plkst.6.30 līdz 19.

Šodien Daugavpilī, Baldones, Krāslavas, Salacgrīvas, Aknīstes, Varakļānu, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā Covid-19 izplatības dēļ tiek ieviesti stingrāki ierobežojošie pasākumi.

Tā otrdien ārkārtas sēdē lēma valdība.

No šodienas papildus jau noteiktajiem piesardzības pasākumiem valsts mērogā šajos novados tiek pārtraukta jebkāda veida izglītības procesa norise klātienē, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi un mācības 1.-4.klasē.

Situācijai neuzlabojoties, strikti ierobežojumi būs jāievieš visā valstī 

Covid-19 izplatība Latvijā ir vērtējama kā "ļoti, ļoti nopietna", un, ja situācija...

Veselības ministrija skaidroja, ka bērnudārza un 1.-4.klašu skolēnu vecuma grupā ir novērojama salīdzinoši zemāka Covid-19 izplatība, un šīs vecuma grupas bērni retāk rada inficēšanās riku apkārtējiem. Savukārt iespēja šiem bērniem nodrošināt pieskatīšanu un izglītību ir ļoti nozīmīga bērnu attīstībai.

Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos pašvaldībās, kur ir augsta Covid-19 izplatība, tiek noteikts, ka konkrētajās pašvaldībās nedarbojas kultūrvietas, izstāžu norises vietas un arī gadatirgi, tāpat arī tiek noteikts, ka sporta nodarbības notiek tikai brīvā dabā. Izņēmums ir bibliotēkas, kurās varēs saņem grāmatas līdzņemšanai.

Nedrīkstēs notikt privāti pasākumi ārpus vienas mājsaimniecības, izņemot bēres un atsevišķos gadījumos arī kristību ceremonijas. Turklāt bērēs un kristībās jālieto mutes un deguna aizsegi.

Izlemts arī, ka privātās iekštelpās un privātās ārtelpās personām jāievēro divu metru distance, izņemot gadījumus, ja personas dzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī vecāku un viņa nepilngadīgos bērnus, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā. Izņēmuma attiecas arī uz personām, kas veic darba vai dienesta pienākumus.

Noteikts arī, ka pilsētas sabiedriskajā transportā jānodrošina ne vairāk kā 50% no maksimāli iespējamās transporta līdzekļa kapacitātes, jo autobusos ir grūti ievērot divu metru distanci. Valdība noteikusi, ka pārvadātājam jāorganizē pasažieru iekāpšana un izkāpšana tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 50% no tā ietilpības. Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt iekāpšanu un izkāpšanu, transportlīdzeklī tiek marķētas sēdvietas, nodrošinot distancēšanās prasības.

Veikalos un citās tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietās iekštelpās un ārtelpās būs jānodrošina, ka šajās vietās atrodas ne vairāk par 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj konkrētās vietas infrastruktūra. Lai cilvēki varētu izvēlēties apmeklēt konkrēto tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietu, pie ieejas jābūt pieejamai informācijai, cik cilvēki konkrētajā vietā var atrasties ņemot vērā 20% piepildījumu. Minētais nosacījums attiecas arī uz tirdzniecības vietām un tirgiem ārtelpās.

Katru otrdienu līdz plkst.12 Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) savā mājaslapā publicēs jaunākos saslimstības rādītājus pašvaldībās, savukārt stingrākas prasības vietās, kurās rādītājs par 50% pārsniegs valsts vidējo rādītāju, būs jāievēro no konkrētās nedēļas ceturtdienas. Pašvaldības saslimšanas rādītājiem var sekot līdzi SPKC mājaslapā visas nedēļas garumā.

Pagaidām noteikts, ka stingrākas prasības konkrētās pašvaldībās būs spēkā līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atgādināja, ka iepriekš reģionālie ierobežojumi noteikti, piemēram, Kuldīgā un tie bija pietiekami efektīvi.

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

2023. gadā būs vissliktākie dzimstības rādītāji Latvijas vēsturē. Latvijas valdības politika pēdējos piecpadsmit gadus ir bijusi vērsta pret bērnu dzimšanu. 2006. gadā bērna piedzimšanas pabalsts bija 4,6 minimālo mēnešalgu lielumā. Šogad bērna piedzimšanas pabalsts ir ievērojami mazāks par minimālo mēnešalgu.

Līdz 2022. gadam Latvija bija viena no pasaules līderēm mirstībā (mirušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem). 2021. gadā pēc kopējā mirstības līmeņa Latvija bija 4. vietā pasaulē. Sliktāks mirstības līmenis par Latviju bija tikai Bulgārijā, Serbijā un Ukrainā. Nedaudz zemāks mirstības līmenis par Latviju bija Rumānijā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā. Savukārt pēc mirstības pieauguma starp 2021. un 2020. gadu Latvija bija trešajā vietā pasaulē. Mūs apsteidza tikai Bulgārija un Kuba. Kopumā 2021. gadā Latvija pēc dabiskā pieauguma bija ceturtā sliktākā valsts pasaulē, atpaliekot tikai no Bulgārijas, Ukrainas un Serbijas.

Lietuvai bija piektais sliktākas rezultāts pasaulē. Plašāk tas tika aplūkots DB 27. jūnijā rakstā Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā. Ar visu lielo mirstību Latvijas dzimstības rādītāji līdz 2022. gadam nebija tie sliktākie. Tomēr ievērojams lūzums dzimstībā Latvijā aizsākās 2022. gadā, kad, atbilstoši CSP apkopotajai statistikai, Latvijā jaundzimušo skaits (15 954 jaundzimušie) bija vismazākais kopš 1920. gada. Tomēr 2022. gadā dzimstība (jaundzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem) nebija viszemākā Latvijas vēsturē. 2022. gadā Latvijā piedzima 8,5 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Zviedrijā šī gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēta augstākā mirstība pēdējo 150 gadu laikā, trešdien paziņojusi valsts statistikas pārvalde.

Līdz jūnija beigām Covid-19 pandēmija prasījusi aptuveni 4500 zviedru dzīvības, un tas proporcionāli ir daudz augstāks mirstības līmenis attiecībā pret iedzīvotāju skaitu, nekā reģistrēts pārējās Ziemeļvalstīs.

Kopumā laika periodā no 2020.gada janvāra līdz jūnijam Zviedrijā miruši 51 405 cilvēki, un tas ir augstākais mirstības līmenis, kāds reģistrēts kopš 1989.gada, kad valsts pēdējo reizi savā vēsturē piedzīvoja badu.

Mirstība šī gada pirmajā pusgadā Zviedrijā par aptuveni 10% pārsniegusi vidējo mirstības līmei pēdējo piecu gadu laikā, tomēr tā joprojām ir zemāka nekā Lielbritānijā un Spānijā tajā pašā laika periodā reģistrētā mirstība.

Zviedrija izpelnījusies plašu kritiku par atteikšanos ieviest bargus karantīnas pasākumus, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, un kopējais Covid-19 upuru skaits līdz šim brīdim pārsniedzis jau 5800 cilvēku.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Piecu Ziemeļvalstu premjerministri pirmdien tikšanās laikā Oslo pārrunāja ierosinājumu pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā.

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.

Valdība līdz nākamā gada pavasarim varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

ĀM norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā, ieceļošanu.

Krīzes vadības padomes sekretariāts izstrādājis virkni kritēriju lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātais drošības pasākumu kopums ārkārtējās situācijas ietvaros "D+ koncepts" šodien tiks skatīts Ministru kabinetā.

Ārkārtējo situāciju varētu nepagarināt 

Ministru kabinets trešdien vienojās virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Covid-19 infekcijas...

"D+ konceptu", kas būtībā paredz ļoti stingrus ierobežojumus, paredzēts aktivizēt, ja izpildīsies viens no vairākiem kritērijiem, proti, ja 14 dienu Covid-19 kumulatīvā gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem pieaugums būs par 20%, ja Covid-19 saslimstības rādītājs sasniedz 14 dienu kumulatīvo gadījumu skaitu virs 600 uz 100 000 iedzīvotājiem, ja stacionāru gultu noslodze sasniedz 70% no ikdienas apstākļos pielietotā gultu apjoma stacionārajās ārstniecības iestādēs vai intensīvās terapijas gultu noslogojums pārsniedz 70%.

Ja izpildīsies kāds no šiem kritērijiem, tad četru dienu laikā plānots izstrādāt lēmumu projektu par konkrētiem ierobežojumiem, bet to apstiprināt valdībā plānos trīs dienas pirms ierobežojumu spēkā stāšanās.

Krīzes vadības padomes sekretariāts iesaka, ka, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, personām būs pienākums uzturēties savā dzīvesvietā vienas mājsaimniecības ietvaros, bet no tās varēs iziet tikai pamatotas nepieciešamības gadījumos.

Šādā gadījumā klātienē varētu apmeklēt tikai ārstniecības iestādi, nodot Covid-19 testu vai apmeklēt vakcinēšanās vietu.

Tāpat lokdauna gadījumā klātienē varētu saņemt pakalpojumus tuvākajā vietā, tostarp tirdzniecības vietā. Pastaiga būtu atļauta vienu stundu divas reizes diennaktī līdz trīs kilometru attālumam no dzīves vietas. Personas, kas atrodas pašizolācijā vai karantīnā, nedrīkstēs atstāt dzīvesvietu.

Tāpat būtu atļauts individuāli sportot ārā līdz vienai stundai divas reizes diennaktī un līdz trīs kilometru attālumam no dzīves vietas. Būtu atļauts apmeklēt kopjamas personas. Tāpat būtu atļauts apmeklēt sankcionētas sapulces, gājienu vai piketu, reliģiskās vietas, bēres, kāzas vai kristības.

Būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai, klātienē varētu strādā tikai tie darbinieki, kuri nodrošina steidzamu un neatliekamu pakalpojumu sniegšanu, vai kuri nodrošina būtisku neatliekamu darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīves vietā.

Savukārt tirdzniecības jomā būtu liegts sniegt pakalpojumus klātienē. Ievērojot "Drošas tirdzniecības protokolu", klātienē varētu strādā tikai aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, un tirdzniecības vietas, kas tirgo pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.

Kritiskas epidemioloģiskās situācijas gadījumā darbu varētu turpināt plašsaziņas līdzekļi, savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietās būtu atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, tai skaitā ārā.

Šī scenārija gadījumā tiktu aizliegti un atcelti visi sporta un kultūras pasākumi. Ārā būtu atļauti tikai treniņi profesionālajā sportā. Muzeju ārtelpās, dabas takas un sporta veikšanas vietas ārā būtu slēgtas.

Izglītības jomā tiktu pārtraukta mācību procesa norise klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošinātas mācības attālināti, izņemot pirmsskolas izglītības programmas apguvi bērniem, kuru likumiskie pārstāvji paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu, ja izglītības iestādē nodarbinātie mācību procesa laikā un ārpus tā lieto mutes un deguna aizsegus.

Starppilsētu un pilsētas pasažieru pārvadājumos būtu jāveic noslodze līdz 50%. Tāpat transporta jomā tiktu atceltas visa veida valsts un pašvaldību noteiktās atlaides.

Šī scenārija gadījumā tiktu pārtraukti visi starptautiskie pasažieru pārvadājumi gan pa gaisu, gan zemi, gan ūdeni. Tāpat tiktu pārtraukti visi tūrisma pakalpojumi.

Savukārt ārstniecības iestādes varētu nodrošināt un nepārtraukt virkni veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu - neatliekamo medicīnisko un akūto palīdzību, tai skaitā zobārstniecības, nepieciešamos izmeklējumus un konsultācijas, ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, Valsts asinsdonoru centra sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus, vakcinācijas pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus mājās, grūtnieču aprūpi un laboratorijas pakalpojumus.

Reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varētu uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, ievērojot "Reliģisko vietu drošības protokolu".

Ierobežojumu kontroli veiktu Valsts policija, pašvaldības policija un Valsts robežsardze.

Lai nodrošinātu vakcīnu piegāžu un loģistikas drošību, Nacionālie bruņotie spēki varētu aktivizēt mobilizācijas sistēmu un nodrošināt vakcinācijas procesa koordināciju.

Šī koncepta ieviešanas mērķis ir novērst vai strauji samazināt Covid-19 infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, mazināt Covid-19 inficēto personu skaitu un importēto Covid-19 infekcijas gadījumu skaitu. Tāpat šo pasākumu mērķis ir mazināt jaunu Covid-19 infekciju izplatību, hospitalizēto un mirušo personu skaitu.

Latvijas valdība ceturtdienas vakarā atbalstīja ieceļošanas ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ar Eiropas Savienības (ES) vīzām.

Jau ziņots, ka Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija vienojušās īstenot reģionālu pieeju, ierobežojot Krievijas pilsoņu, kuriem ir ES vīzas, ieceļošanu Šengenas zonā pāri to robežām tūrisma, kultūras, sporta un uzņēmējdarbības vajadzībām.

Latvijas valdības pieņemtais lēmums paredz, ka Latvijā varēs ieceļot tie Krievijas pilsoņi, kas saņēmuši vīzu saistībā ar humāniem apsvērumiem.

ĀM norādījusi, ka Krievijas izraisītais Latvijas drošības apdraudējums, kas var novest pie iekšējās drošības situācijas pasliktināšanās, rada nepieciešamību noteikt ierobežojumus Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā un ierobežot braucienus ar nebūtiskiem ieceļošanas mērķiem, piemēram, tūrismam un atpūtai.

Ministru kabinets piektdien pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka izstrādātais "D+ koncepts" tiks īstenots gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija Latvijā pasliktināsies tā, kā, piemēram, Igaunijā un citās valstīs, kuras piedzīvo Covid-19 trešo vilni. "Šis ir rezerves variants, ja krasi mainās situācija. Bet [priekšlikumu] pamatu pamats, ka mēs atkal sēdētu mājās," rezumēja premjers.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citksovskis uzsvēra, ka šī principa ieviešanai nav paredzēts konkrēts laiks, bet gan tas tiktu "iedarbināts" pēc nepieciešamības, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai. Viņš piebilda, ka "iedarbinot" šo konceptu, ierobežojumi būtu spēkā 21 dienu.

Lietuvas valdība trešdien plāno pieņemt lēmumu par valsts mēroga karantīnas ieviešanu no sestdienas uz vismaz trim nedēļām, otrdien paziņojis premjerministrs Sauļus Skvernelis.

"Rīt valdībai tiks ierosināts ieviest vispārēju karantīnu, sākot no šīs nedēļas beigām, domājams, no sestdienas pusnakts," viņš norādījis pēc Covid-19 krīzes pārvaldības komitejas sēdes.

Kā pastāstījis premjers, valdībai tiks ieteikts ierobežot ēdināšanas iestāžu darbu, atļaujot tām vienīgi izsniegt ēdienu līdzņemšanai. Veikalu un aptieku darbība netiks ierobežota, bet tiem būs jānodrošina sociālā distancēšanās, savukārt frizētavām un skaistuma saloniem būs jāgādā par higiēnas prasību ievērošanu un iepriekšēju reģistrāciju, lai cilvēkiem nebūtu jāgaida rindās.

Paredzēts noteikt ierobežojumus attiecībā uz svētkiem un svinībām, bet kāzās un bērēs atļaut piedalīties ne vairāk par desmit cilvēkiem - pašiem tuvākajiem radiniekiem. Arī citās situācijās karantīnas laikā var tikt aizliegta pulcēšanās kopā vairāk nekā divām mājsaimniecībām jeb desmit cilvēkiem, un baznīcas tiks aicinātas atcelt dievkalpojumus.

Ārkārtējās situācijas laikā netiks ierobežots veikalu darbalaiks darbadienās un būs atvērti muzeji, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja trešdien medijiem izplatīja precizētu informāciju par otrdien valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Atšķirībā no iepriekš vēstītā, Valsts kancelejā norādīja, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības darba dienās drīkstēs strādāt ierastajā darbalaikā un to darbība netiks ierobežota no plkst.6 līdz 20, kā tika ziņots otrdien.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā apmeklētājiem būs pieejami muzeji, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vienlaikus Valsts kancelejā precizēja, ka bērniem skolās sejas maskas būs jānēsā sākot no nākamā gada 4.janvāra, bet no septiņu gadu vecuma sabiedriskajā transportā jau no 7.decembra.

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Šodien stājas spēkā pastiprinātās prasības Covid-19 izplatības ierobežošanai, kuras vakar pieņēma valdība.

Uzklausot epidemiologu ziņojumus un ņemot vērā to, ka Covid-19 situācija nav uzlabojusies, valdība otrdien lēma par atsevišķiem pasākumiem, kas mazina pulcēšanos ārpus mājsaimniecības un darba kolektīva.

Valdība lēma, ka ierobežojumi sporta pasākumiem un grupu treniņiem iekštelpās tiek pagarināti līdz 13. novembrim. Tas nozīmē, ka telpās tāpat kā līdz šim būs iespējami individuāli treniņi, bet grupu nodarbības drīkstēs notikt ārpus telpām, neizmantojot garderobes.

Noteiktas arī stingrākas prasības masku lietošanai izglītības iestādēs. Proti, turpmāk gan bērniem no 13 gadu vecuma, gan skolotājiem sejas maskas būs jālieto, atrodoties izglītības iestādes koplietošanas telpās vai vietās, kur satiekas skolotāji vai tiekas vairāku grupu bērni. Masku varēs nelietot, piemēram, klases telpās, kur kopā ir vieni un tie paši bērni.

Šodien spēkā stājas virkne ar ārkārtējo situāciju saistītu ierobežojumu, tostarp pulcēšanās ierobežojumi un masku valkāšanas prasība iekštelpās.

Otrdien Ministru kabinets lēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu.

Līdz ar to no šodienas visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās būs jāievēro "2+2" princips, proti, jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.

No šodienas bērnudārzos strādājošajiem visu laiku būs jānēsā maskas.

Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās vienam apmeklētājam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība. Savukārt informācijai par pieļaujamo cilvēku skaitu jābūt skaidri redzamai pie ieejas. Mazās telpās apmeklētāji drīkstēs ieiet pa vienam.

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi no nākamās nedēļas atvieglot virkni līdzšinējo karantīnas ierobežojumu attiecībā uz cilvēku pulcēšanos, veikalu, kafejnīcu un baseinu darbību.

Jaunas priekšrocības noteiktas arī tā dēvētās iespēju pases īpašniekiem - cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, vakcinēti vai saņēmuši negatīvus testa rezultātus pēdējās diennakts laikā. Šāds dokuments, kā jau ziņots, Lietuvā arī stāsies spēkā pirmdien, 24.maijā.

Brīvdabas pasākumos turpmāk būs ļauts piedalīties līdz 300 cilvēkiem, bet iekštelpās - līdz 150 skatītājiem, aizpildot ne vairāk par 30% no kopējā sēdvietu skaita, savukārt gadījumā, ja pasākumā piedalās tikai "iespēju pases" īpašnieki, brīvā dabā dalībnieku skaits drīkstēs sasniegt 2000, bet attiecībā uz pasākumiem iekštelpās lēmums vēl tiks pieņemts. Dabas takās, zooloģisko un botānisko dārzu āra teritorijā būs atļautas ekskursijas ar gidu grupās līdz 25 cilvēkiem ar iepriekšēju dalībnieku reģistrāciju.

Ņemot vērā saslimšanas ar Covid-19 pieaugumu, iebraucot Latvijā no Igaunijas, cilvēkiem turpmāk būs jāievēro pašizolācija, informē Veselības ministrija.

Prasība stājas spēkā no 12.septembra plkst.00:00.

Veselības ministrija atgādina par iepriekš Ministru kabineta apstiprinātajiem īpašajiem nosacījumiem pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas - Igaunijas robežu darba vai mācību vajadzībām. Arī turpmāk ikdienā šīs personas varēs brīvi doties uz Igauniju, kā arī atpakaļ uz Latviju šādos gadījumos: lai pildītu darba pienākumus Igaunijā (ja var uzrādīt nodarbinātības faktu apliecinošu dokumentu); lai saņemtu bērnu uzraudzības pakalpojumus vai apmeklētu pirmskolas izglītības iestādi (ja var uzrādīt pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu); lai apmeklētu izglītības iestādes, kā arī interešu izglītības pulciņus (ja var uzrādīt izglītības iestādes izsniegtu izziņu); lai pavadītu personas ar speciālām vajadzībām uz izglītības iestādi, piemēram, skolām un bērnudārziem, kā arī interešu izglītību (ja var uzrādīt iestādes izsniegtu izziņu personai); lai saņemtu ārsta nozīmētus veselības aprūpes pakalpojumu, kas nav pieejami Latvijas teritorijā.

Valdība, piektdien, 6.novembrī, lemjot par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā Covid-19 izplatības dēļ, varētu vērtēt priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.

Aģentūrai LETA zināms, ka atbildīgās iestādes patlaban aktīvi gatavo priekšlikumus piektdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.

Aģentūras LETA rīcībā esošie priekšlikumi liecina, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, Lietuvā no trešdienas tiks slēgta lielākā daļa veikalu un cilvēkiem būs atļauts atstāt mājas tikai nopietnu iemeslu dēļ, nolēmusi valdība.

Taču ģimenēm būs atļauts doties pastaigās svaigā gaisā savas pašvaldības ietvaros ar nosacījumu, ka viņi netiekas ar citiem cilvēkiem.

Tiks slēgta lielākā daļa veikalu, izņemot tos, kas pārdod pārtikas produktus, bet darbu drīkstēs turpināt aptiekas, veterinārās klīnikas, optikas un veikali, kas pārdos ortopēdisko aprīkojumu, taču tiem būs jānodrošina vismaz desmit kvadrātmetru liela platība uz vienu cilvēku.

Darbību varēs turpināt arī interneta veikalu pasūtījumu savākšanas punkti.

Mācību iestādes strādās attālināti, bet bērnudārzi uzņems tos bērnus, kuru vecāki nevar strādāt no mājām.

No trešdienas cilvēkiem būs aizliegts atstāt savas pašvaldības, izņemot ar darbu saistītu iemeslu dēļ, bēru vai steidzamu medicīnisku iemeslu dēļ. Taču cilvēkiem būs atļauts doties uz saviem īpašumiem, kas atrodas citās pašvaldībās.

Covid-19 pandēmijas apstākļos noteiktie epidemioloģiskie drošības pasākumi jāpadara vienkāršāki un saprotamāki, otrdien preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņā (JV).

Vērtējot regulējumu, kas nosaka epidemioloģiskās drošības prasības, Kariņš sacīja, ka tas ir sarežģīts, jo katrai nozarei - izglītībai, kultūrai, ekonomikai - ir savas, atšķirīgas prasības.

Tomēr, premjera ieskatā, būtu jāatsakās no nozaru griezuma, tā vietā koncentrējoties uz cilvēku, piemēram, nosakot, ko var darīt vakcinēti sabiedrības locekļi, kurās situācijās ir jānēsā sejas maskas, kurās nav.

"Krīze parādīja, ka valdība strādā vertikāli - vienas nozares ietvaros. Skatoties nākotnē un zinot, ka notiek vakcinācija, mēs varētu iet uz vienkāršāku un saprotamāku regulējumu, kas būt pielietojams jebkuros apstākļos - kāzās, bērēs, kultūras pasākumos. Visur jābūt vienādiem nosacījumiem," stāstīja Kariņš.