Rīgas lidostā pērn pasažieri iegādājās 63 taksometru vaučerus, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas lidostā.

Savukārt laika posmā no 2024. gada aprīļa, kad lidostā tika ieviesti taksometru vaučeri, līdz 2024. gada beigām pasažieri lidostā iegādājās 122 taksometru vaučerus.

Lidostā skaidroja, ka minētais pakalpojums ir pieprasīts tikai nelielā apmērā.

Vienlaikus lidostā uzsvēra, ka taksometru pakalpojumu jomā pēdējos gados problēmas lidostā ir būtiski mazinājušās, kā arī lidosta nav saņēmusi pasažieru sūdzības par šo tēmu.

Situācijas uzlabošanos veicināja lidostas un Valsts policijas īstenotais taksometru pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles pasākumu kopums, kā arī plašāka kopbraukšanas platformu pakalpojumu pieejamība. Piemēram, lidostā ir iekārtotas apzīmētas uzņemšanas vietas "Bolt" klientiem, kā arī lidostas ilgtermiņa autostāvvietās ir pieejami kopbraukšanas auto, atzīmēja lidostā.

Kopbraukšanas platforma “Bolt” RIX Rīgas lidostā ievieš Baltijā pirmos “TapBox” pašapkalpošanās ekrānus, lai pasažieriem būtu iespēja pasūtīt braucienu bez lietotnes.

Šis risinājums ievērojami atvieglo mobilitāti starptautiskajiem ceļotājiem, īpaši tiem, kuri Latvijā ierodas pirmo reizi vai nevēlas meklēt piemērotu lietotni uzreiz pēc lidojuma.

“Bolt” izvietotie “TapBox” pašapkalpošanās ekrāni, kas atradīsies pie E un C ielidošanas zāļu izejām Rīgas lidostā, piedāvā vienkāršu risinājumu – pasažierim jāievada galamērķis, jāizvēlas brauciena kategorija, jānorāda savs tālruņa numurs un jāveic apmaksa. Pēc tam uzreiz tiek saņemts čeks, kurā redzams arī automašīnas numuru un aptuvenais ierašanās laiks.

“Ar “TapBox” ieviešanu mēs vēlamies parādīt, ka mobilitātei jābūt pieejamai ikvienam – neatkarīgi no tā, vai pasažierim ir viedtālrunis, internets vai lietotne. Lidosta ir pirmā vieta, kurā cilvēks gūst iespaidu par valsti, un mums ir svarīgi, lai jau no ielidošanas brīža ikvienam būtu vienkārša un moderna iespēja tikt līdz savam galamērķim. Rīgas lidosta ir pirmā Baltijā, kur ieviešam šo risinājumu, un tādējādi turpinām savu misiju padarīt pilsētas draudzīgākas cilvēkiem,” uzsver “Bolt” vadītāja Latvijā Kristīne Bezerra-Kjerulfa.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits 2025. gadā, visticamāk, tikai nedaudz pārsniegs 2024. gada rādītājus un sasniegs 7,2 miljonus pasažieru, aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa skaidroja, ka lidostas izaugsme 2025. gadā bija mērena, tomēr, turpinoties Krievijas sāktajam karam Ukrainā, ģeopolitiskā situācija ir negatīvi ietekmējusi ienākošo tūrismu, savukārt augstā inflācija mazinājusi reģiona iedzīvotāju pirktspēju.

Tādēļ Rīgas lidosta pagājušajā gadā strādāja pie aviokompāniju piesaistes mehānismu un tarifu politikas pilnveidošanas.

Odiņa minēja, ka pērn lidosta izstrādāja attīstības plānu laika periodam līdz 2050. gadam, kas iezīmē lidostas infrastruktūras attīstības vīziju turpmākajiem 25 gadiem un attīstībai nepieciešamo teritoriju. Plāns paredz attīstību īstenot pakāpeniski, atbilstoši pasažieru skaita pieaugumam, tādējādi panākot sabalansētu un ilgtspējīgu izaugsmi un nākotnes vajadzībām atbilstošu, elastīgu investīciju plānošanu, atzīmēja Odiņa.

Pirmdien naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās un Rīgas lidostā pārspēts 2. februāra aukstuma rekords, tai skaitā labots nacionālais rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Zemākā gaisa temperatūra naktī bija -31,7 grādi Staļģenē, kur atrodas novērojumu stacija "Jelgava". Iepriekšējais lielākais sals, kas Latvijas teritorijā reģistrēts 2. februārī, bija -30,8 grādi 2012. gadā Zosēnos.

Jāņem vērā, ka 2. februāra aukstuma rekordi ir "pieticīgāki" nekā citos datumos mēneša sākumā. Salīdzinājumam, 1. februāra rekords Latvijā ir -41,1 grāds, savukārt 8. februāra un visa gada rekords ir -43,2 grādi; abi reģistrēti Daugavpilī 1956. gadā.

Vietējais temperatūras rekords pirmdien labots ne tikai Jelgavas, bet arī Bauskas, Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Liepājas, Mērsraga, Pāvilostas, Rucavas, Saldus, Skrīveru un Stendes novērojumu stacijā.

Aviokompānija "Norwegian" patlaban neplāno paplašināt bāzi Rīgas lidostā, intervijā sacīja "Norwegian" finanšu direktors Hanss Jorgens Vibstads.

Viņš norādīja, ka patlaban Rīgā ir bāzētas divas "Norwegian" lidmašīnas.

Vibstads atzīmēja, ka aviokompānija izvērtē jaunas iespējas, tomēr patlaban konkrētu bāzes paplašināšanas plānu nav.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānija turpina palielināt galamērķu skaitu no Rīgas, piemēram, nākamgad "Norwegian" sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā.

"Redzam, ka Rīga ir ļoti pievilcīgs galamērķis gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Latvijā ir daudz Ziemeļvalstu uzņēmumu un banku, tāpēc pieprasījums ir gan no Latvijas ceļotājiem uz Eiropu, gan no norvēģiem, zviedriem un dāņiem, kuri vēlas apmeklēt Rīgu," atzīmēja Vibstads.

Tāpat viņš papildināja, ka "Norwegian" birojā Rīgā, Gustava Zemgala gatvē, patlaban strādā aptuveni 160 cilvēku un tajā darbojas vairāki departamenti, tostarp finanšu, informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas jomās.

RIX Rīgas lidosta ir apņēmusies kļūt par klimatneitrālu lidostu jau līdz 2035.gadam jeb 15 gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots.

Atjaunotā stratēģija "Net Zero 2050" paredz būtiski samazināt visus siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko rada lidostas darbība, - gan tiešos, gan netiešos.

Lidosta strādā pie tā, lai transportā un ēku apsildē vairs neizmantotu fosilos resursus, piemēram, dīzeļdegvielu vai dabasgāzi. Tā vietā tā attīsta videi draudzīgus risinājumus - saules enerģiju un elektroauto, kā arī paaugstina energoefektivitāti. Paralēli lidosta arī apzina un pārvalda netieši radītos izmešus, tostarp no lidmašīnām un piegādātāju transporta, kas izmanto lidostas infrastruktūru.

"Šodienas lēmumi ietekmē to, kādā pasaulē dzīvosim rīt. Īstenojot Net Zero stratēģiju, mēs ne tikai samazinām savu ietekmi uz klimatu, bet arī kļūstam par paraugu citiem. Tā ir mūsu atbildība - nodrošināt zaļu, drošu un modernu lidostu gan šodienas, gan nākotnes pasažieriem," norāda RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas lidosta pirmdien tika slēgta pēc neidentificētu dronu konstatēšanas tās tuvumā, un aptuveni 15 avioreisi tika novirzīti uz citām lidostām, paziņoja policijas un lidostas amatpersonas.

Otrdienas rītā tika ziņots, ka dronu dēļ slēgta arī Norvēģijas galvaspilsētas Oslo lidosta.

"Gaisa telpa virs Kopenhāgenas lidostas ir slēgta kopš plkst.20.30 (plkst.21.30 pēc Latvijas laika) divu vai trīs neidentificētu dronu dēļ. Neviena lidmašīna nevar pacelties vai nolaisties," sacīja lidostas preses sekretāre Līze Agerleja Kursteina.

Kopenhāgenas policija paziņoja, ka virs lidostas tika konstatēti "trīs vai četri lieli droni".

"Tie vēl lidinās šurpu turpu," sacīja patruļas policiste Anete Ostenfelta ap plkst.22.45 (plkst.23.45 pēc Latvijas laika), piebilstot, ka policija lidostā izmeklē notiekošo.

Viņa nevarēja pateikt, vai šie droni ir militāras vai civilas ierīces, bet atzina, ka "tie ir lielāki, nekā privātpersona varētu nopirkt".

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Tiešie avioreisi starp Rīgas lidostu un ASV sniegtu būtiskus ieguvumus Latvijas un visa Baltijas reģiona tālākai attīstībai, sacīja Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls.

Viņš norādīja ka avioreisi veicinātu biznesa sakaru un investīciju pieaugumu, kā arī stimulētu tūrisma plūsmu, piesaistot vairāk ASV ceļotāju Baltijai un radot papildu ienākumus viesnīcu, ēdināšanas un kultūras nozarei. Tāpat ceļotājiem samazinātos gaidīšanas laiki starp reisiem un arī attiecīgi izmaksas.

Vestfāls uzsvēra, ka Rīgas lidosta varētu nostiprināties kā reģionālais mezgls starp Ziemeļameriku, Ziemeļeiropu un Austrumeiropu, kas paaugstinātu tās konkurētspēju salīdzinājumā ar citām reģiona lidostām.

"Tāpat šāds savienojums būtu nozīmīgs arī stratēģiski un ģeopolitiski, stiprinot Baltijas saites ar NATO sabiedrotajiem. Papildu ieguvums būtu aviokravu pārvadājumu iespēju paplašināšana, kas dotu Latvijas un Baltijas eksportētājiem tiešāku un drošāku piekļuvi ASV tirgum," piebilda Vestfāls.

Rīgā notikušajā Eiropas basketbola čempionātā vidējais spēļu apmeklējums bija vairāk nekā 6000 skatītāju, piektdien preses konferencē atklāja Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss.

Eiropas čempionāts basketbolā vīriešiem Rīgā norisinājās divarpus nedēļu garumā no augusta beigām līdz septembra vidum.

Tiek solīts, ka pilna informācija par Eiropas čempionātu Rīgā tiks apkopota un faktos balstīti secinājumi tiks izdarīti līdz decembrim, taču šobrīd zināmi dati par spēļu apmeklētību.

"Arēnu 31 spēlē apmeklēja 195 101 skatītājs, kas ir daudz, ņemot vērā arēnas ietilpību uz basketbola spēlēm," stāstīja Cipruss.

Grupas spēlēs uz mačiem kopā bija 95 831 skatītājs, kas ir vairāk nekā 2015.gadā, kad Rīgas apakšgrupā bija arī Lietuva. Vidēji vienu spēli apmeklēja gandrīz 6300 skatītāju.

LBS ģenerālsekretārs atzīmēja, ka izslēgšanas turnīra laikā no 4. līdz 15.septembrim starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidoja 66 līgumreisu un privātās lidmašīnas.

Spēcīgās snigšanas, lielā sala un vēja dēļ trešdien vairākās Eiropas lidostās kopumā atcelti simtiem lidojumu.

Francijas satiksmes ministrs Filips Tabaro paziņojis, ka Šarla de Golla lidostā atcelti aptuveni 100 reisi, bet Orlī lidostā atcelti 40 lidojumi.

Par gaidāmo reisu atcelšanu tika ziņots jau otrdienas vakarā, un Tabaro trešdien intervijā telekanālam "Cnews" sacīja, ka cer uz situācijas normalizēšos trešdienas pēcpusdienā.

Tāpat tiek vēstīts, ka slideno ceļu dēļ trešdien atcelti visi autobusu reisi Parīzē un tās piepilsētās, taču metro un vilcienu satiksme ietekmēta minimāli.

Tikmēr Amsterdamas Shipholas lidostā, kas ir viena no noslogotākajām Eiropā, trešdien atcelti vairāk nekā 700 reisi, un amatpersonas brīdina, ka atcelto reisu skaits, visticamāk, palielināsies. Shipholas lidostā nakti bijuši spiesti pavadīt vairāk nekā 1000 ceļotāju.

Viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Rīgā, Tērbatas ielā, atvērta "Olympic Casino" spēļu zāle un "OlyBet" sporta bārs, informē SIA "Olympic Casino Latvia" pārstāvji.

Investīcijas spēļu zāles un sporta bāra izveidē netiek atklātas.

“Olympic Casino ir azartspēļu un izklaides zīmols Baltijā ar vairākām lokācijām Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un citviet Eiropā. Mēs piedāvājam ne tikai azartspēles, bet arī izklaides pieredzi. Jaunais kazino Tērbatas ielā ir nozīmīgs solis Rīgas centra attīstībā - šeit šāda veida izklaides iespējas ir ierobežotas, un mēs vēlamies šo vidi padarīt dinamiskāku un pieejamāku,” norāda Juris Celmārs, Olympic Casino Latvia un OlyBet Latvia valdes loceklis.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome šā gada 16.aprīlī atbalstīja atļaujas izsniegšanu SIA "Olympic Casino Latvia" spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai pieczvaigžņu viesnīcā "Royal SPA & Hotel Resort" Tērbatas ielā 73, pie Vidzemes tirgus.

Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija "flydubai" šodien sāk tiešos lidojumus trīs reizes nedēļā starp Rīgu un Dubaiju, informēja Rīgas lidostā.

"flydubai" šodien plkst. 12 preses konferencē informēs par jauno maršrutu no Rīgas uz Dubaiju.

Preses konferencē piedalīsies Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā Nūra Džuma, "flydubai" Komerciālo operāciju un e-komercijas nodaļas vecākais viceprezidents Džeihuns Efendi, Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, kā arī Satiksmes ministrijas (SM) Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars.

Lidostā iepriekš informēja, ka "flydubai" piedāvā lidojumus uz vairāk nekā 135 galamērķiem 58 valstīs, no kuriem vairāk nekā 100 iepriekš nebija tiešu gaisa savienojumu ar Dubaiju. Aviokompānijas floti patlaban veido vairāk nekā 90 "Boeing 737" lidmašīnas.

Tūrisma operators Join UP! Baltic, paplašinot savu darbību, atvēris savu otro ceļojumu veikalu Rīgā. Tas atrodas Pārdaugavā, tirdzniecības centra “Olimpia”.

Šī ir uzņēmuma jau piektā tirdzniecības vieta Baltijas valstīs, kur klātienē iespējams saņemt profesionālas ceļojumu konsultācijas un iegādāties ceļojumus uz kādu no tūroperatora piedāvātajiem 13 galamērķiem. Join UP! Baltic vadītājs Aurimas Janušauskas skaidro, ka ar klātienes ceļojumu veikalu tīklu paplašināšanu tūroperators stiprina savu klātbūtni un tirgus pozīciju, klientu lojalitāti un piesaista jaunus ceļotājus.

“Neskatoties uz digitālo rīku pieejamību, daļa ceļotāju joprojām izvēlas personīgas klātienes konsultācijas, kas ir būtisks faktors lēmumu pieņemšanā par ceļojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka personīgs kontakts ar konsultantu daudziem klientiem ir pirmais solis ceļojumu plānošanā – tas rada uzticību, drošības sajūtu un palīdz pieņemt pārliecinātus lēmumus. Un veikalā mūsu klienti saņem konsultācijas ne tikai par piemērotāko galamērķi vai viesnīcu, bet arī par to, kādas ievērojamas vietas apmeklēt, kādu ekskursiju izvēlēties, kādus suvenīrus iegādāties vai pat par kofera saturu vai pareizā apģērba izvēli. Cilvēki digitālajā laikmetā ļoti novērtē šo personīgo saikni un atgriežas mūsu ceļojumu veikalos regulāri,” skaidro Aurimas Janušauskas.

Latvijas craft džina ražotne ŌBDO, kuru Rīgā veido divi brāļi, ir atklājusi jaunu zīmola identitāti, precīzi noformulētu turpmāko virzību un jaunu produktu klāstu.

Pie šī posma ŌBDO strādājis teju divus gadus, apzināti un nesteidzīgi “noslīpējot” ne tikai dizainu, bet arī pašu stāstu par to, kas ir īsts, patiess un laikmetīgs Latvijas džins.

ŌBDO filozofijas centrā ir vārds “spirit” — ne tikai kā dzēriens, bet kā aizrautība, kvalitāte un attieksme, ar kādu tiek radīts katrs produkts. Jaunajā virzienā zīmols apzināti attālinās no alkohola lietošanas romantizēšanas, tā vietā veidojot stāstus par emocijām, asociācijām un īpašiem dzīves mirkļiem. “ŌBDO nav domāts dzeršanai. Tas ir domāts mirkļiem — svētkiem, klusumam, sarunām, sajūtām,” uzsver zīmola veidotāji.

ŌBDO ir radīts, iedvesmojoties no tīrās un neskartās Latvijas dabas. Džinu veido ar rokām vāktas un atlasītas augu lapas, pumpuri, ziedi un ogas. Nosaukums ŌBDO ir atvasināts no lībiešu vārda “õbdõ” — sudrabs, simbolizējot Latvijas ziemas, ziemeļu dabu un tīrību.

“Møller Mobility Group” grupas uzņēmumi “Møller Real Estate Baltic” un “Møller Eiendom Baltikum” lēmuši pārdot sev piederošos nekustamos īpašumus – “Moller Auto” dīleru ēkas Latvijā, lai atbrīvotu kapitālu turpmākām investīcijām Baltijas valstīs.

Kā skaidro Izīda Gerkena, “Møller Mobility Group” Baltijas reģiona vadītāja, šis lēmums neietekmēs “Moller Auto” dīleru darbību, jo tiek pārdoti tikai nekustamie īpašumi. Līdz šim dīleri telpas nomājuši no “Møller Real Estate Baltic” grupas uzņēmumiem un pēc pārdošanas turpinās to darīt no jaunajiem īpašniekiem. Līdzīgs solis jau veikts Igaunijā un Lietuvā.

Īpašumi tiks izlikti publiskajā pārdošanā, un kopumā iecerēts pārdot visus “Møller Real Estate Baltic” grupas uzņēmumu īpašumus Latvijā, tajā skaitā “Audi” un “Volkswagen” centrus Rīgā un Mārupē, “Volkswagen” centru Ventspilī, kā arī uzņēmuma īpašumā esošos zemesgabalus. Lietuvā un Igaunijā šis process jau ir noslēdzies.

Nedēļas nogalē Rīgas ostā apkalpots Latvijas vēsturē pirmais kuģis ar aviācijas degvielu no ASV. Līdz ar kuģa pienākšanu, SIA “NAFTIMPEKS” tika prezentēta arī jauna aviācijas un auto degvielas uzliešanas un noliešanas estakāde, kas ir modernākā šāda veida infrastruktūra Baltijas valstīs. Jaunā estakāde spēj nodrošināt līdz pat 200 000 tonnu degvielas apstrādi mēnesī, apgādājot gan Rīgas lidostu, gan degvielas uzpildes stacijas visā Latvijā.

“Šodien atzīmējam divus nozīmīgus notikumus – mēs Rīgas ostā un Latvijā kopumā sagaidām pirmo kuģi no ASV ar aviācijas degvielu un vienlaikus atklājam jaunu, Baltijā modernāko degvielas uzpildīšanas-noliešanas estakādi. Šis ir būtisks solis arī mūsu uzņēmuma attīstībā – vēsturiski SIA “NAFTIMPEKS” ir bijis tranzīta uzņēmums, bet, lai pielāgotos jaunajai tirgus situācijai, esam veikuši uzņēmuma transformāciju. Tas prasa būtiskas investīcijas, bet vienlaikus paver jaunas nākotnes perspektīvas,” norāda SIA "NAFTIMPEKS" valdes priekšsēdētājs Ivars Blumbergs.

Kuģis DAS, ko ziemīgajos apstākļos no Irbes jūras šauruma līdz pat Rīgas ostai pavadīja ledlauzis Varma, piegādāja 20 000 tonnu aviācijas degvielas, kas ziemas sezonā atbilst aptuveni divu mēnešu kopējam aviācijas degvielas patēriņam Rīgas lidostā. DAS ir naftas un ķīmisko produktu tankkuģis, kas būvēts 2009. gadā, tā garums ir 183 metri, platums 32,24 metri, savukārt kravnesība (DWT) ir 50 261 tonna.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Raiti Nešporu, kurš iepriekš šo amatu pildīja uz laiku līdz brīdim, kad padome ievēlēs kompānijas jauno vadītāju, kas izvēlēts, organizējot publisku konkursu, informē PV.

Savukārt kompānijas valdes locekles amatā padome iecēlusi Zani Āboliņu.

Nešpors amata pienākumus sāk pildīt trešdien, bet Āboliņa darbu amatā sāks šogad 19.novembrī. Abiem valdes locekļiem pilnvaru termiņš noteikts uz pieciem gadiem.

Kompānijā informē, ka Nešpora atbildības jomas būs finanšu vadība, cilvēkresursu vadība, komercdarbības attīstība un korporatīvās pārvaldības joma, savukārt Āboliņas atbildības jomas būs administratīvā pārvaldība, pārmaiņu vadība, kvalitātes un drošības pārvaldības sistēmas (DPS), kā arī risku vadības nodrošināšana.

PV padomes priekšsēdētājs Mikus Ozols norāda, ka pēdējo četru gadu laikā Nešpors sevi ir pierādījis kā profesionāli ar nepieciešamajām kompetencēm un pieredzi, kas virza uzņēmuma attīstību un pārmaiņu procesus. Viņa aktīvā iesaiste darbības efektivitātes uzlabošanā ir stiprinājusi PV ilgtspēju un sagatavojusi uzņēmumu nākotnes izaicinājumiem.

Atklātā konkursā tiesības īstenot būvdarbus Eiropas Savienības fondu atbalstītajā RIX Rīgas lidostas 4. perona pārbūves projektā ir ieguvusi ceļu būves firma SIA “Binders”.

Lidostas infrastruktūras attīstībai nozīmīgais projekts “VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga”” gaisa kuģu 4. perona pārbūve, lai nodrošinātu divējāda lietojuma TEN-T infrastruktūru civilajiem un militārajiem mērķiem”, ko atbalsta ES Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), paredz pilnībā pārbūvēt lidostas 4. perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A – E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Pārbūve nodrošinās Rīgas lidostai papildu lidmašīnu stāvvietas, tostarp lielfizelāžas lidaparātiem, sniedzot iespēju uzņemt visu tipu kravas un militāros gaisa kuģus. Pārbūvētais perons būs arī ieguldījums militārajā mobilitātē, kas ir īpaši nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, un ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu.

Aviokompānija "Norwegian" nākamajā vasaras sezonā sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Bergenu Norvēģijā, informēja kompānijas pārstāvji.

Lidojumi notiks divas reizes nedēļā.

Informācija "Norwegian" mājaslapā liecina, ka aviokompānija lidojumus uz Bergenu sāks nodrošināt no nākamā gada 31.marta.

Jau ziņots, ka "Norwegian" Rīgas lidostā strādā kopš 2005.gada nogales, bet pērn aprīlī Rīgā tika atklāta aviokompānijas pastāvīgā bāze. Papildus Rīgas centrā atrodas "Norwegian" birojs.

Aviokompānija "Norwegian" dibināta 1993.gadā, piedāvājot reisus uz Eiropas galamērķiem, kā arī iekšzemes reisus Norvēģijā, liecina informācija aviokompānijas mājaslapā.

RIX Rīgas lidosta 2024. gadā spērusi nozīmīgus soļus, lai kļūtu par vēl videi draudzīgāku, energoefektīvāku un ilgtspējīgāku satiksmes centru Baltijā.

“Ilgtspēja vairs nav izvēles iespēja – tā ir neatņemama mūsu ikdienas darba sastāvdaļa un skaidrs virziens nākotnei. Mēs apzināti ieguldām resursus, lai samazinātu savu ietekmi uz vidi, veidotu ilgtspējīgu infrastruktūru un nodrošinātu pasažieriem ceļošanas pieredzi, kas ir gan ērta, gan videi draudzīga. Ar katru soli tuvāk NetZero mērķim mēs stiprinām Rīgas lidostas pozīcijas kā ilgtspējas līderim reģionā,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viens no būtiskajiem sasniegumiem, kas liecina par Rīgas lidostas ilgtspējas stratēģijas īstenošanu, ir sasniegtais 3. līmenis globālajā lidostu oglekļa akreditācijas programmā (ACA). Tas apliecina gan tiešo CO₂ emisiju būtisku samazinājumu, gan ieinteresēto pušu iesaisti klimata pārmaiņu mazināšanā. Ilgtspējas ceļā nozīmīgu lomu spēlē atjaunīgās enerģijas izmantošana – 2024. gadā uz lidostas ēkām izbūvēti jauni saules paneļu parki, kā arī uzsākta jaunas saules elektrostacijas projektēšana lidlauka teritorijā.

Frankfurtes lidostā nākamā gada aprīlī atvērs ilgi gaidīto trešo termināli, trešdien paziņoja Vācijas lielākās lidostas operators "Fraport".

Pirmās lidmašīnas izlidošana no jaunā pasažieru termināļa plānota 23.aprīlī, paziņoja "Fraport" vadītājs Štefans Šulte.

Desmit gadus ilgušie būvdarbi, kas izmaksājuši ap četriem miljardiem eiro, ir noslēguma posmā.

Plānots, ka jaunajā terminālī varēs apkalpot līdz 19 miljoniem pasažieru gadā.

No janvāra līdz aprīļa vidum plānots izmēģināt termināļa darbību. Testa laikā 8000 brīvprātīgo par samaksu ar jauno "Sky Line" vilcienu vai automašīnu dosies uz lidostu, izies drošības kontroli un reģistrēsies lidojumam.

Visas 57 aviosabiedrības, kas pašlaik tiek apkalpotas otrajā terminālī, līdz vasarai četrās kārtās tiks pārceltas uz jauno ēku.

Plānots, ka pēc tam notiks otrā termināļa rekonstrukcija, kas ilgs aptuveni piecus gadus.

RIX Rīgas lidosta ir izstrādājusi attīstības plānu 2025.–2050. gadam, kas nosaka Rīgas lidostas infrastruktūras attīstības virzienus un lidostas attīstībai nepieciešamo teritoriju.

Plāns nākamajiem 25 gadiem paredz veikt stratēģiskas investīcijas, kas atbalstīs ekonomisko izaugsmi, stiprinās savienojamību un nodrošinās modernu ceļošanas pieredzi, padarot Rīgu par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ziemeļeiropā. Attīstības plānā paredzētie soļi ļaus lidostai būt gatavai nākotnes pieprasījumam, tehnoloģijām un pasažieru vajadzībām.

“Rīgas lidostas attīstība ir ieguldījums Latvijas nākotnē – tā nozīmē vairāk darbavietu, spēcīgāku ekonomiku un jaunas iespējas visam reģionam,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. “Šis attīstības plāns iezīmē skaidru ceļu, kā kļūt par modernu un ilgtspējīgu mobilitātes centru, kas spēj elastīgi reaģēt uz pasažieru pieprasījumu un aviācijas nozares pārmaiņām. Esam gatavi nākamajam attīstības posmam ar pārliecību un ambīcijām augt kopā ar Latviju.”

Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" paziņojusi, ka no trešdienas pasažieri vairs nevarēs izmantot papīra iekāpšanas kartes un to vietā tagad būs jāizmanto lidsabiedrības lietotnē iegūtas digitālās iekāpšanas kartes.

Šādas izmaiņas saistītas ar lidsabiedrības digitālo stratēģiju, un to mērķis ir vienkāršot pasažieru reģistrēšanos, vienlaikus samazinot uz vidi radīto ietekmi.

"Ryanair" norāda, ka šāda iniciatīva varētu samazināt papīra atkritumus par 300 tonnām gadā.

Aviokomopānijas vadītājs Maikls O'Līrijs sagaida, ka sākotnēji varētu rasties kādas problēmas, taču intervijā britu laikrakstam "Independent" viņš sacīja, ka "Ryanair" lietotni jau izmanto vairāk nekā 80% lidsabiedrības klientu.

"Ryanair" skaidro, ka gadījumā, ja viedtālrunis tiek pazaudēts vai izlādējas tā akumulators, pasažieri varēs saņemt bezmaksas iekāpšanas karti lidostā pirms drošības pārbaudes, bet, ja problēma radīsies pēc drošības pārbaudes, pasažieru informācija jau būs "Ryanair" sistēmā, un darbinieki viņiem palīdzēs.