Transports un loģistika

Rīgas ostā izbūvēti vairāki infrastruktūras objekti militārās mobilitātes stiprināšanai

Db.lv, 08.07.2024

Jaunākais izdevums

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Pagarinātā piestātņu līnija turpmāk ļaus "Baltic Container Terminal" terminālī vienlaicīgi pietauvot un apkalpot divus lielus kuģus - konteinerkuģus, ro-ro kuģus (kravas prāmjus) vai militāros kuģus, kā arī pietauvot un apkalpot kuģus, kuru garums sasniedz 340 metrus. Tādējādi paātrināsies kravu iekraušanas un izkraušanas process, kas paaugstina termināļa darba efektivitāti, komerciālo konkurētspēju un uzlabo militāro mobilitāti.

Rīgas brīvostas pārvalde ir izsludinājusi iepirkumu projektā paredzēto padziļināšanas darbu veikšanai pie piestātnes "KS-34" pārbūvētās daļas, lai līdz gada beigām nodrošinātu piestātnes pilnu funkcionalitāti.

Jūnijā tika pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu. Patlaban līdz satiksmes pārvada izbūvei no Tvaika ielas uz Kundziņsalu dzelzceļa pārbrauktuve ir vienīgais savienojošais posms dzelzceļa satiksmei Kundziņsalā esošajiem ostas termināļiem, komerciālo un militāro kravu apkalpošanai, norāda brīvostā.

Projekts "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana", noslēdzot trīspusējo līgumu, sākts 2023.gada maijā. Līdz šim projekta laikā ir pabeigta Kundziņsalas auto un dzelzceļa tilta pārbūve, kā arī pagājušā gada nogalē noslēgts projekta posms "Autoceļa pārbūve no Kundziņsalas dzelzceļa tilta pār Sarkandaugavu līdz konteineru terminālim Kundziņsalā".

Autoceļa posmā uz Kundziņsalas termināļiem patlaban ir nodrošināta ne tikai sakārtota brauktuve, bet arī jauna lietus ūdens kanalizācijas sistēma un mūsdienīgs, energoefektīvs LED apgaismojums. Šajā projekta posmā pārbūvēja arī vienu dzelzceļa pārbrauktuvi.

Patlaban aktīvi norisinās būvniecības darbi, lai pabeigtu projekta noslēdzošo sadaļu - ceļa posma izbūvi no konteineru termināla "Baltic Container Terminal" līdz kravas transportlīdzekļu stāvlaukumam Kundziņsalā. To ir plānots realizēt līdz šī gada oktobrim. Visas projekta aktivitātes pilnā apjomā plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām, atzīmē brīvostā.

Jau ziņots, ka Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 18,794 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir lielākā osta Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 18,794 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 10,22 miljoni tonnu, kas ir par 29,5% mazāk nekā 2022.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 7,728 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 2,4%, bet lejamkravas - 846 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 42,4%.

Konteinerizētās kravas pērn Rīgas ostā pārkrautas 5,108 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,8% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 27,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gadā - 19,8%).

Labība un labības produkti pērn Rīgas ostā pārkrauti 3,261 miljona tonnu apmērā, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 17,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 2,337 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā šogad plāno piestāt 66 kruīza kuģi, kas ir nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka Rīgas ostā kruīza sezona atsāksies aprīļa beigās, kad ostā ienāks šogad pirmais kruīza kuģis, un kopumā šogad sezona gaidāma līdzīga kā pagājušajā gadā.

Zeltiņš minēja, ka šogad Rīgas ostā plāno piestāt 66 kruīza kuģi, tostarp 13 kuģi Rīgu apmeklēs pirmo reizi. Tāpat šogad vairāki kuģi ostā paliks pa nakti.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks arī atzīmēja, ka pagājušajā gadā ar kruīza kuģiem Rīgā ieradās apmēram 80 000 pasažieru un līdzīga situācija varētu būt arī šogad.

2023.gadā Rīgas ostu apmeklēja 62 kruīza kuģi, piebilda Zeltiņš.

Vienlaikus Rīgas ostas publiskotā informācija liecina, ka 2023.gadā ostā tika uzņemts kopumā 81 681 kruīza kuģu pasažieris, kas ir par 7,9% vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Tostarp lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas osta parakstījusi sadarbības deklarāciju ar Kartahenas ostu Spānijā, Triestes un Monfalkones ostu Itālijā un Ziemeļjūras ostām Beļģijā un Nīderlandē, lai stiprinātu ostu darbu ilgtspējas, enerģētikas, digitalizācijas un Eiropas transporta jomā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Tādējādi Rīgas osta kļuvusi par vienu no četru jūru ostu apvienības dibinātājām, bet apvienība ir atvērta, un tai var pievienoties arī citas ostas.

Paredzēts, ka ostas apmainīsies ar zināšanām, pieredzi un labās prakses piemēriem enerģētikas jomā, tostarp atjaunojamo energoresursu ražošanā un izmantošanā ostās, kā arī vides pārvaldībā un ilgtspējīgā ostu apsaimniekošanā. Tāpat kopējā ostu tīklā stiprinās katras ostas konkurētspēju, veicinot kravu plūsmu starp ostām un daloties zināšanās par ostas procesu digitalizāciju, ostas kopienas sistēmām (PCS) un satiksmes vadību.

Brīvostā norāda, ka vēl viens svarīgs mērķis ir sadarbība finansējuma piesaistē un kopīga piedalīšanās Eiropas projektos, īpaši ilgtspējas, enerģētikas, viedo tehnoloģiju un Eiropas transporta tīkla jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mangāna rūdas kravu apturēšana nerada lielu robu Rīgas ostas kopējā darbībā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Komentējot Eiropas Savienības aizliegumu pārkraut mangāna rūdas kravas, Šteins uzsvēra, ka pēdējās mangāna rūdas kravas ir atstājušas Rīgas ostu un jaunas nav plānotas."Šis pasākums ir beidzies," viņš atzīmēja.

Šteins skaidroja, ka pērn šo kravu tranzīta apmērs bija ap pusmiljonu tonnu, kas nav nekas liels un būtiski neietekmē ostas kopējo darbību.

Rīgas brīvostas vadītājs arī skaidroja, ka ostā lielāko ietekmi ģeopolitiskā situācija ir atstājusi uz ogļu, degvielas un naftas produktu, citām energoresursu kravām, kur novērojami lielākie kritumi, tādēļ tās ir jākompensē ar kaut ko citu.

"Ja skatāmies uz pārējo kravu sadaļu, kas ir kokmateriāli, lauksaimniecības kravas, konteinerkravas, tad to apmērs gadu no gada aug," minēja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt savā pirmajā vizītē Rīgas ostā ieradies vācu kruīza līnijas AIDA Cruises kuģis AIDAdiva. Uz tā ir 2384 tūristi no 19 pasaules valstīm, visvairāk no Vācijas, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

AIDAdiva ir 251 metru garš, 32 metru plats, tam ir 14 klāji un vairāk nekā 1000 pasažieru kajītes (kuģa maksimālā ietilpība – 2500 pasažieru). Kuģis iekārtots, lai nodrošinātu viesiem plašu izklaides un atpūtas iespēju klāstu – teātra izrādes, koncertus, kino seansus, deju klubus, SPA procedūras, uz tā ir arī fitnesa centrs, sporta laukumi un baseini. Uz kuģa pieejami septiņi restorāni.

Rīga ir pirmā no deviņām kruīza kuģa pieturvietām divu nedēļu ilgajā AIDAdiva jūras ceļojuma maršrutā. Tālāk tas apmeklēs Tallinu, Helsinkus, Stokholmu, kā arī vairākas ostas Norvēģijā, 8.jūnijā noslēdzot savu jūras kruīzu Varnemundi – Rostokas ostā, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz svētdienu Rīgas ostā ienāca konteinerkuģis MSC MARITINA V, kas ir lielākais Rīgu jebkad apmeklējušais konteinerkuģis.

266 metrus garais un 37 metrus platais kuģis kuģo zem Madeiras (Portugāles) karoga, un tā maksimālā ietilpība ir 4533 TEU (20 pēdu konteineri).

Kuģa operators ir Šveicē bāzētā starptautiskā kompānija MSC (Mediterranean Shipping Company), kas Rīgas ostu iekļāvusi savas regulārās konteineru līnijas maršrutā.

MSC MARITINA V Rīgas ostā vispirms piestāja un tika apkalpots pie SIA “Rīgas Centrālais Termināls” piestātnēm, un tagad tas pārtauvots pie SIA “Baltic Container Terminal”, kur turpinās kuģa kraušanas darbi. No Rīgas ostas konteinerkuģis šodien dosies tālāk uz Havras ostu Francijā.

Rīgas osta ir vienīgā osta Latvijā, caur kuru notiek regulāro līniju konteinerpārvadājumi. Pašreiz konteinerpārvadājumus caur Rīgu veic sešas regulāro konteineru līnijas - CMA CGM, Maersk, Mediterranean Shipping Company (MSC), Sea Consortium Pte. Ltd Trading, Unifeeder un Samskip Multimodal B.V.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar franču kruīza kompānijas “Ponant” kruīzu kuģa “Le Bellot” vizīti Rīgā oficiāli atklāta šī gada kruīza sezona, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pirmais sezonas kuģis ir ekspedīciju klases, būvēts 2020.gadā, tam ir 7 klāji, vairāki restorāni un bāri, atpūtas telpas, peldbaseins, spa zona, fitnesa zāle. Kuģis aprīkots ar 92 kajītēm 184 pasažieriem (maksimālā ietilpība 264 personas), kuģi apkalpo 112 apkalpes locekļi. Ponant jaunākie kuģi būvēti kā polārās kruīza jahtas (garums - 131 metri) ar mazu iegrimi (4,5 metri), un ir īpaši izstrādāti, lai nodrošinātu ekskluzīvu privātu jahtu tipa polāro ceļojumu pieredzi. “Le Bellot” Rīgu apmeklē 10 dienu ilga tematiska “muzikālā” kruīza ietvaros. Maršruts iekļauj 9 Baltijas jūras ostas, tostarp, mūsu kaimiņus Klaipēdu un Tallinu.”

2024.gada kruīza sezonā Rīgas ostā šobrīd pieteikti 67 kuģu ienācieni, kas ir par 5 vizītēm vairāk nekā pērn. 9 kuģu vizītes plānotas uz 2 dienām ar nakšņošanu Rīgā, 13 kuģi apmeklēs Rīgas ostu pirmo reizi. Sezona ilgs no aprīļa līdz decembrim, kad Rīgas ostā pieteikti 5 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir uz pusi vairāk nekā 2023.gada noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Riga Ropax Terminal arhitektoniskajā konkursā uzvar Zaha Hadid Architects

Db.lv, 07.05.2024

Pirmo vietu ieguva pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad plāno pārkraut aptuveni 20 miljonus tonnu kravu, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Viņš prognozēja, ka šogad lielāko kravu apjomu veidos kokmateriāli. Savukārt pēc tam konteinerkravas un lauksaimniecības kravas.

"Kas attiecas uz kokmateriālu kravām, tad pārsvarā tās ir vietējās, un līdz ar to svārstību risks ir mazāks. Arī lauksaimniecības kravas ir vietējās, un ir diezgan droši, ka tās būs arī turpmāk," papildināja Šteins.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka konteinerkravas nāk tranzītā, tostarp no Vidusāzijas, kur var parādīties dažāda veida ierobežojumi, taču pagaidām tādu nav, un no Vidusāzijas kravas var ievest diezgan brīvi.

"Arī kravām no Ķīnas šis ir koridors, pa kuru kravas ar dzelzceļu līdz ostai var atvest 12-13 dienu laikā un tālāk jau tās sūtīt pa visu Eiropu, kas ir daudz ātrāk, nekā veikt visu ceļu ar kuģi. Taču visām šīm kravām ir augsts risks, jo pa vidu ir Krievija, un mēs nezinām, vai kādā brīdī tā nevar paziņot, ka kaut kas neapmierina, un ieviest ierobežojumus," piebilda Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir izveidota un uzsākusi darbu jauna konteinerkravu pārvadājumu līnija, savienojot četras vadošas Eiropas ostas maršrutā Rīga - Halla (Lielbritānijā) - Roterdama (Nīderlandē) - Helsinki (Somijā), informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Konteinerpārvadājumus caur Rīgas ostu nodrošina Nīderlandes kompānijas Samskip pārvaldītā konteinerkuģu līnija Samskip Multimodal B.V. Līnijā pārvadājumu nodrošina divi vidēja izmēra konteinerkuģi - BF Cartagena un Dornbusch, kas ienāk Rīgas ostā pēc regulāra grafika - vienu reizi nedēļā.

“Esam priecīgi atklāt jauno konteineru pārvadājumu pakalpojumu, kas savieno Rīgas ostu ar Hallas un Roterdamas ostām, un uzskatām to par ļoti nozīmīgu notikumu. Regulāru konteinerpārvadājumu uzsākšana caur Rīgas ostu ir apliecinājums Samskip uzticībai saviem klientiem. Mēs nopietni strādājam, lai uzzinātu un uzklausītu mūsu klientu vajadzības, kā arī darām visu, lai tās piepildītu. Šajā gadījumā kopā ar klientiem tika identificēta nepieciešamība pēc ātra konteineru pārvadājuma no Rīgas uz Lielbritāniju, kas vienlaikus nodrošinātu uzticamu servisu un augsta līmeņa klientu apkalpošanu,” norāda kompānijas Samskip Baltijas jūras reģiona direktors Johans van der Pijls (Johan van der Pijl).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravu transportēšanai būtu bijis liels pienesums, komentējot izmaiņas kravu klāstā ostās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, intervijā sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Ja mēs varētu transportēt LNG kravas, tas būtu bijis liels pienesums. Mums būtu gan valstiski lielāka kontrole pār šo kravu plūsmām, gan arī tie būtu lieli apjomi, ko pārkraut Latvijā. Arī tas, ka mums ir gāzes krātuve, ģeogrāfiski būtu pievilcīgi un dotu lielas iespējas," sacīja Šteins.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka var skatīties arī uz citiem gāzes veidiem, piemēram, no atkritumiem iegūto gāzi. Līdz ar to iespējas ir.

Šteins arī pauda, ka Latvija šobrīd ir pazaudējusi iespējas LNG tirgū. "Šajā mirklī mēs varam teikt, ka Klaipēda ir malači, ka ļoti strauji aizgāja uz priekšu ar savu LNG risinājumu. Arī igauņi strauji aizgāja ar to uz priekšu. Mums atliek meklēt savas priekšrocības, bet LNG iespējas ir pazaudētas," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna, videi draudzīga pasažieru un ro-ro kravu termināļa īstenošanai Rīgā noslēdzies Riga Ropax Terminal metu konkurss, kurā kopumā tika saņemti 10 pieteikumi, ko izskatīs žūrijas komisija, lai jau maijā paziņotu uzvarētāju un varētu uzsākt darbu pie termināļa un piegulošās teritorijas projektēšanas.

Paredzēts, ka pie veiksmīgas projekta virzības jaunais terminālis pasažieriem durvis vērs 2028. gadā. Tajā pat laikā noslēgtais sadarbības memorands ar Stokholmas ostu jau ir ļāvis Riga Ropax Terminal iesniegt pieteikumus vairākos Eiropas Savienības fondu projektos.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Interese par metu konkursu bija milzīga – kopumā konkursa dokumentāciju izņēma teju 60 pretendenti. Metu konkursā piedalījās trīs uzaicinātie dalībnieki no Ziemeļeiropas un ASV, bet kopumā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Ņemot vērā darba uzveduma komplicētību, žūrijas komisija, kuras sastāvā ietilpst Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji, pieteikumus izvērtēs līdz šī gada aprīļa beigām, savukārt uzvarētāju paziņošana plānota līdz maija vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieroču ražošanā izmantojamā mangāna rūda uz Krieviju plūst caur Latvijas un Igaunijas ostām

LETA--BNS, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai, un kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju, vēsta laikraksts "Postimees".

Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.

Drošības un ekonomikas eksperts Raivo Vare pieļāva, ka mangāna rūdas importa kāpums Krievijā ir saistāms ar kara vajadzībām.

Lielāko daļu mangāna rūdas Krievija importēja no Dienvidāfrikas Republikas, Gabonas, Brazīlijas un Kotdivuāras.

Dažādu iemeslu dēļ kuģi nedodas tieši uz Krievijas ostām, tādēļ kravas ar mangānu ir jāpārkrauj vilcienos, kas dodas uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Rīgas ostas stividorkompānijām kokmateriālu kravu segmentā - SIA “Jaunmīlgrāvja ostas kompānija” ir noslēgusi divu gadu laikā īstenoto projektu „Zaļās inovācijas ar digitalizētu kraušanas procesu”. Lai uzlabotu kravu apstrādes ātrumu un energoefektivitāti, projekta ietvaros uzņēmumā uzstādīts ar elektrodzinēju darbināms celtnis, kā arī ieviesta īpaša sistēma, digitalizējot un automatizējot kravu apstrādes procesu attiecībā uz svēršanu, pārkraušanu un uzglabāšanu.

Ar elektrodzinēju darbināmais mobilais celtnis, kas īpaši pielāgots uzņēmuma SIA „Jaunmīlgrāvja ostas kompānija” vajadzībām, ļauj apkalpot lielāka izmēra kuģus un pārkraut smagākas kravas, vienlaikus nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu līdz pat 80% salīdzinājumā ar iepriekš kravu apstrādē izmantotajām tehnoloģijām.

Uzņēmuma klienti turpmāk varēs saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu un ietaupīt izmaksas. Ieviešot digitalizētu kraušanas sistēmu, paaugstinājusies arī klientu transporta efektivitāte, samazinot kaitīgo izmešu daudzumu un izvairoties no kravas transportlīdzekļu svara pārsniegumiem.

„Mēs esam gandarīti, ka ir veiksmīgi noslēgusies projekta īstenošana un jau šobrīd varam piedāvāt saviem klientiem pakalpojumus, kuri ir ne tikai ir videi draudzīgāki, bet arī efektīvāki, samazinot iepriekš nepieciešamo laiku un izmaksu apjomus kravu apstrādē. Mums ir būtiska gan sava, gan savu klientu konkurētspēja un produktivitāte, tāpēc investīcijas uzņēmuma attīstībā, digitālos un energoefektīvos risinājumos ir svarīgs priekšnosacījums ilgtermiņa sadarbībai”, norāda SIA „Jaunmīlgrāvja osta kompānija” valdes locekle Jeļena Rjabaja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā tika apstiprināta Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda (Recovery and Resilience Facility) finansējuma piešķiršana Latvijas ostu un loģistikas koridoru digitalizācijas projektam “Ostu pārvaldības digitālā transformācija, pilnveidojot transporta un loģistikas datu apstrādi un analīzi”.

Projekta vadību ir uzņēmusies Rīgas brīvostas pārvalde, un tajā piedalīsies Ventspils ostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Satiksmes ministrija, VSIA “Latvijas Jūras administrācija”, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, SIA “LDz Cargo”, VID Muitas pārvalde un Valsts robežsardze. Projekta ieviešanas finansējums ir 3,24 miljoni eiro, bet tā uzturēšanu un attīstību nākotnē nodrošinās pašas ostas.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš: “Ostas procesu digitalizācija un automatizācija ir mūsdienīgas ostas ikdienas darba sastāvdaļa, kas, nodrošinot arvien efektīvāku ostas darbību, paaugstina tās konkurētspēju. Rīgas ostā aktīvi attīstām un investējam viedo tehnoloģiju un IT projektos, kā arī sadarbojamies ar Latvijas inovāciju uzņēmumiem un uzturam aktīvu pieredzes apmaiņu ar Eiropas ostu inovāciju līderiem - Roterdamas, Triestes, Stokholmas un Plimutas ostām. Tas ļauj mums atrasties viedo tehnoloģiju ieviešanas kopienā un uzņemties līderību arī šajā Latvijas transporta un loģistikas nozarei svarīgajā digitalizācijas projektā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Atklāts vērienīgs krastmalas attīstības projekts Riga Waterfront

Zane Atlāce-Bistere, 22.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienoto Arābu Emirātu nekustamo īpašumu attīstības uzņēmums “Eagle Hills” Rīgā atklājis vizionāru krastmalas attīstības projektu “Riga Waterfront”.

Tā vīzija, iecerētie mērogi un apbūves ieceres uzskatāmos maketos apskatāmi Rīgas Pasažieru ostā izveidotajā projekta prezentācijas centrā, kas turpmāk būs atvērts ikvienam apmeklētājam un interesentam.

Projekts ir stratēģiski novietots Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vēsturiskā centrā, netālu no jūgendstila rajona un vecpilsētas.

"Eagle Hills Properties" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Mohameds Ali Alabbars komentēja, ka "Riga Waterfront" atspoguļo stratēģisko vīziju, kuras mērķis ir attīstīt un atdzīvināt Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu, pozicionējot to kā jauno Eiropas centru.

Ar kopējo ieguldījumu 3 miljardu eiro apmērā atjaunotā krastmala 5 kilometru garumā veidota tā, lai būtu dzīvīga un dinamiska, pārvēršot Andrejsalas teritoriju par plaukstošu centru, no kura paveras tiešs skats uz ūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Viļņa pēc iedzīvotāju skaita apsteidz Rīgu

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spriežot pēc jaunākajiem statistikas datiem, Viļņa jau ir kļuvusi par Baltijas lielāko pilsētu un 2023.gada nogalē pēc iedzīvotāju skaita apsteidza Rīgu.

Kā zināms, tad Latvijas valdība darbojas bez juridiski pieņemtas ilgtermiņa (25 gadu) stratēģijas. Lai sāktu šo robu aizpildīt, 12. aprīlī Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) sāka iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Dauņa Auera un Ulda Spuriņa izstrādāto pētījumu Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040. gadam.

Pētījumā tika izzīmēti četri iespējamie Latvijas attīstības scenāriji:

1. Baltijas tīģeris, kad visas Baltijas valstis veido dziļi politiski un ekonomiski integrētu reģionu ar centru Rīgā;

2. Ziemeļvalsts Latvija, kurā Latvija pakāpeniski ievieš Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko modeli;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) sākusi vērtēt kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kronospan Riga" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Rīgas ostā strādājošo kompāniju SIA "KS Terminal", informē KP.

"Kronospan Riga" nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. "Kronospan" grupā ir liels skaits uzņēmumu, kas darbojas visā pasaulē. Uzņēmumam ir 39 rūpnīcas visā pasaulē.

Savukārt "KS Terminal" saimnieciskā darbība ir saistīta ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā Krievu salā.

Apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas vertikāli saistītos tirgos, uzņēmumam "KS Terminal" nodrošinot uzņēmumam "Kronospan Riga" izejmateriālu piegādi un gatavās produkcijas eksportu.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā par aptuveni 400 00 eiro tiks izbūvētas gājēju pārejas sešās apkaimēs, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Gājēju pārejas ar atbilstošu apgaismojumu izbūvēs Avotu, Āgenskalna, Juglas, Mežciema, Pētersalas - Andrejsalas un Ziepniekkalna apkaimē.

Pašlaik darbi norit Avotu, Āgenskalna, Ziepniekkalna un Mežciema apkaimēs, kur tiek ierīkots papildu apgaismojums un atjaunots ietvju segums šķērsošanas vietās.

Projekta laikā paredzēts izbūvēt piecas jaunas gājēju pārejas - Eksporta ielā pie iebrauktuves Rīgas tirdzniecības ostā, Kristapa ielā pie Alīses ielas, Murjāņu ielā pie Veldres ielas, Ozolciema ielā pie sabiedriskā transporta pieturvietas "Ozolciema iela" un Valmieras ielā pie Lienes ielas.

Savukārt vēl divas gājēju pārejas tiks uzlabotas. Tās ir pārejas Graudu ielā pie Ķekavas ielas un Malienas ielā pie Celmu ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Siliņa: Ja mangāna rūdu neiekļaus ES sankcijās, meklēsim citus risinājumus

LETA, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijai neizdosies panākt mangāna rūdas un alumīnija oksīda iekļaušanu Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, tad valdība meklēs citus risinājumus, tā otrdien pēc valdības sēdes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe informēja, ka ceturtdien un piektdien notiks Eiropadomes sēde, kurā skatīs sešus septiņus jautājumus, tostarp par militāro finansējumu, Ukrainu un sankcijām. Latvija šajā sēdē nāks ar priekšlikumu 14.sankciju pakotnē iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu. Siliņa sacīja, ka līdz šim ES līderu pirmā reakcija nav bijusi noraidoša, taču priekšā gaidāmas debates.

Taujāta, vai valdība paralēli varētu lemt arī par risinājumiem nacionālā līmenī, Siliņa atbildēja, ka vislabāk būtu, ja Eiropas Komisija un ES varētu ātri pieņemt 14.sankciju pakotni ar vienādiem nosacījumiem visā Eiropā. Vienlaikus, ja neizdosies panākt vienošanos Eiropas līmenī, tad "tiks meklēti citi risinājumi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Ambiciozi plāni Latvijā izaudzināt “vienradžu” ganāmpulku

Db.lv, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zinātņietilpīgās jaunuzņēmējdarbības attīstības platformā “Commercialization Reactor” izauguši vairāki Eiropā un pasaulē atzīti jaunuzņēmumi, kuriem ir visas iespējas nākotnē kļūt par Latvijas “vienradzi”, pauž “Commercialization Reactor” dibinātājs Nikolajs Adamovičs.

Lai radītu “vienradžus” nepieciešama labvēlīga vide un atbalsts, tostarp arī no valsts puses. Ieguldījums “dziļās tehnoloģijas” neatmaksājas uzreiz, lai jaunuzņēmums uzplauktu nepieciešami vismaz pieci seši gadi, taču tas atmaksājas ilgtermiņā, jo tiek attīstītas jaunas jomas un tiek radītas jaunas darba vietas.

“Latvijai ir visas iespējas kļūt par Baltijas tehnoloģiju un inovāciju centru, jo mums ir daudz talantīgu zinātnieku un arī Eiropā labākā “deep tech” programma, kurā viņi satiekas gan ar sadarbības partneriem, gan ar mentoriem un potenciālajiem investoriem. Mums nav plāna izaudzināt Latvijas nākamo “vienradzi”, mēs redzam, ka ir iespējas izaudzināt veselo šādu “vienradžu” ganāmpulku,” prognozē Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru