Rīgas iedzīvotājiem jārēķinās ar dārgākiem apkures rēķiniem gan šogad, gan arī tālākajā nākotnē. Tarifu pieaugums saistīts ar to, ka "Rīgas Siltums" nepērk lētāko siltumu, kuru spēj piegādāt neatkarīgie siltuma piegādātāji, tā vietā izvēloties pirkt dārgāku siltumu no “Latvenergo”

Neatkarīgie p;iegādātāju saražotā siltuma cenas 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā bija par 18 līdz 32% zemākas nekā "Latvenergo" tarifs. Savukārt, 2022. un 2023. gada apkures sezonā, kad gāzes cenas bija rekordaugstas, neatkarīgo ražotāju cenas bija pat divreiz zemākas. Kāpēc tad netiek pirkts lētāks siltums? Tādēļ, ka “Rīgas siltums”manipulē ar jēdzienu “atlikuma siltums”, apgalvojot "Latvenergo" piedāvātais siltums ir "atlikuma siltums", kā rezultātā, pērk dārgāku siltumenerģiju no “Latvenergo” un nepirkt lētāku no citiem ražotājiem. Eiropas Savienībā tiešām liela vērība tiek piegriezta atlikuma siltuma izmantošanai, nelaime tikai tā, ka koģenerācijas staciju radītais siltums un "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 tieši koģenerācijas stacijas, ražotais siltums nav uzskatāms par atlikuma siltumu. Tas ir stacijas pamatprodukts, tā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) direktīvas un ieteikumi. EK definē “atlikuma siltumu” kā tādu siltumu, kas rodas uzņēmumos, kuri nav saistīti ar enerģētikas nozari, piemēram, datu centros, maizes ceptuvēs un veļas mazgātavās.

Saistībā ar diskusiju par gaidāmo “Rīgas Siltuma” tarifu celšanu, pēdējā laikā parādījušies viedokļi, ka tarifu celšana kaut kā saistīta ar siltuma iepirkšanu no privātajiem siltuma piegādātājiem Rīgā.

Tā nav vienkārši nepatiesība, tie ir centieni melnu pataisīt par baltu! Apgalvojums, ka siltuma tarifu pieaugums Rīgā ir saistīts ar to, ka “Rīgas Siltums” pērk siltumu no privātajiem piegādātājiem, bet nepērk no “Latvenergo”, ir klaja manipulācija ar faktiem.

Manipulācijas, patiesību sakot, ir veselas divas. Pirmā saistīta ar cenām – 2024. gadā un 2025. gada pirmajā pusgadā visu privāto siltuma ražotāju cenas nekad, uzsveru, nekad (!) nav bijušas augstākas par “Latvenergo” piedāvātā siltuma cenām. Neatkarīgie siltuma piegādātāji šajā periodā ir spējuši piegādāt siltumu par cenām, kas ir 18 līdz 32% lētāks par “Latvenergo” piedāvājumu. 2024. gadā neatkarīgo siltuma piegādātāju piegādātais siltums vidēji bija par 28,26% lētāks nekā “Latvenergo” siltums, bet šī gada pirmajā pusgadā – par 21,84% lētāks. Savukārt 2022.gada un 2023.gada apkures sezonā, kad gāzes cenas biržā sasniedza vēsturiskos maksimumus, neatkarīgo ražotāju cenas vidēji bija divkārt zemākas salīdzinot ar Latvenergo cenām, proti, vidēji 90 EUR/MWh salīdzinot ar pīķa cenu 188.64 EUR/MWh par Latvenergo piegādāto siltumenerģiju.

AS "Rīgas siltums" koncerna apgrozījums finanšu gada deviņos mēnešos, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 30.jūnijam, bija 228,023 miljoni eiro, kas ir par 5,6% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 79,6% un sasniedza 32,383 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 228,017 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 5,5%, bet uzņēmuma peļņa kritās par 9,2% - līdz 18,409 miljoniem eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums skaidrots ar energoresursu cenu kritumu, kā rezultātā tika samazināts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs. "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifā lielākās izmaksas veido iepirktā siltumenerģija un kurināmais, līdz ar to tarifs galvenokārt ir atkarīgs no iepirktās siltumenerģijas un kurināmā - dabasgāzes un biokurināmā (šķelda un granulas) - cenām.

Ieņēmumi no elektroenerģijas realizācijas finanšu gada deviņos mēnešos bija 1,1 miljons eiro, kas ir 0,5% no kopējā koncerna apgrozījuma un par 27% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Jaunie, tikko apstiprinātie siltuma tarifi Rīgā 2025./2026. gada ziemai maksājuši amatu “Rīgas Siltuma” valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam un, ļoti iespējams, maksās amatus arī uzņēmuma padomes priekšsēdētājam un viņa vietniekam – par nodomu atcelt viņus no amata paziņojusi Ekonomikas ministrija.

Kādēļ tā ir noticis? Tādēļ, ka “Rīgas Siltums” sākotnēji pieprasīja nesamērīgi lielu tarifu paaugstinājumu – no 74,17 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 88,10 eiro/MWh. Saņēmis sabiedrības un politiķu kritiku, uzņēmums savu piedāvājumu samazināja līdz 83,01 eiro par MWh. Rezultātā tarifs nākamajai apkures sezonai pieaugs par 12% (sākotnēji bija plānoti 22%).

Taču arī pēc šīs “koriģētās” pieejas tarifs ir augstāks nekā Viļņā un augstāks nekā Tallinā. Arī daudzās Latvijas pilsētās iedzīvotāji maksās ievērojami mazāk nekā rīdzinieki.Kāpēc Rīgā ir tik dārgs siltums? Galvenais iemesls ir siltuma iepirkuma procedūra. Tā pieļauj un faktiski veicina, ka “Rīgas Siltums” konsekventi izvēlas pirkt dārgāku “Latvenergo” TECos no dabasgāzes saražotu siltumu, nevis lētāku no neatkarīgajiem siltuma piegādātājiem, kas pārsvarā izmanto vietējos atjaunojamos resursus – šķeldu.

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Pētersons no amata atsaukts no šodienas.

Kā sociālajos tīklos skaidro padome, tikai pēc jautājuma aktualizēšanas publiskajā telpā, kā arī aktīvas uzņēmuma padomes un akcionāru iesaistes rezultātā tika veiktas izmaiņas un panākts tarifa pieauguma samazinājums.

No 5.septembra uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais valdes loceklis Kalvis Kalniņš, kurš papildus līdzšinējiem pienākumiem pārņems arī Pētersona atbildības jomas.

Kalniņš ir ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbībā un vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī profesionālo maģistra grādu siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās.

Kalniņš karjeru sācis AS "Rīgas Siltums" kā inženieris, vēlāk ieņēmis siltumcentrāļu "Daugavgrīva" un "Ziepniekkalns" vadītāja amatus, no 2024.gada darbojies uzņēmuma valdē, atbildot par siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanu, remontu un attīstību.

Samazinoties gaisa temperatūrai, šī gada janvārī galvaspilsētā patērēti 637 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir par 60% vairāk nekā decembrī, kad siltumenerģijas patēriņš bija 399 200 megavatstundu, informēja AS "Rīgas siltums" Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Analizējot 5216 dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņu janvārī, 56% dzīvojamo ēku, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei Rīgā, siltumenerģijas patēriņš janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis par 40%-60%.

Gandrīz 38% ēku siltumenerģijas patēriņš pieaudzis par 60%-80%, savukārt 4% ēku - vairāk nekā par 80%.

Tikai 2% ēku siltumenerģijas patēriņš janvārī pieaudzis mazāk nekā par 40%. Kā skaidroja uzņēmumā, tas apliecinot saistību starp gaisa temperatūru un ēku tehnisko stāvokli.

Vidējā āra gaisa temperatūra 2025. gada decembrī bija 2,8 grādi, savukārt šī gada janvāra vidējā gaisa temperatūrai bija mīnus 7,8 grādi.

Uzņēmumā norāda, ka šī gada janvāris ir mēnesis ar zemāko vidējo āra gaisa temperatūru pēdējo 15 gadu laikā. Auksts laiks bijis arī februāra pirmajā dekādē.

Ekonomikas ministrija (EM) kā otrs lielākais AS "Rīgas siltums" akcionārs rosina nekavējoties sasaukt jaunu ārkārtas akcionāru sapulci, lai lemtu par EM ierosinājumu atsaukt visu uzņēmuma padomi, informēja EM.

Ministrija norāda, ka 6.oktobra "Rīgas siltuma" akcionāru sapulces darba kārtības jautājumā par padomi un tās uzdevumiem akcionāriem balsošanai un lēmuma pieņemšanai tika izvirzīts tikai viens lēmuma projekts - EM ierosinājums atsaukt "Rīgas siltuma" padomes priekšsēdētāju Jevgeniju Belezjaku un padomes priekšsēdētāja vietnieku Gati Sniedziņu, taču šis priekšlikums netika atbalstīts.

No pārējiem akcionāriem netika pieteikti alternatīvi priekšlikumi jautājumā par padomi un tās uzdevumiem, kas tiktu virzīti balsojumam.

EM kā viena no "Rīgas siltuma" akciju turētājām 3.septembrī nāca klajā ar ierosinājumu sasaukt "Rīgas siltuma" ārkārtas akcionāru sapulci, kurā aicināja visus akcionārus lemt par "Rīgas siltuma" padomi. EM vērtējumā "Rīgas siltuma" padome nebija pietiekami ambicioza un neizrādīja sākotnējo iniciatīvu aktīvai iesaistei, lai "Rīgas siltuma" tarifs netiktu paaugstināts.

Rīgas Ilgtspējīgas Siltumapgādes Asociācija informē, ka 2026. gada janvārī 15 dienas no pirmajām 23 mēneša dienām no viena Rīgā strādājoša siltumenerģijas ražotāja — SIA “Eco Energy Riga”, kas ražošanas procesā izmanto vietējo biomasas kurināmo — nav tikusi iepirkta siltumenerģija par zemāku cenu 50.99 EUR/MWh (cena, ar kuru ražotājs strādāja 2025. gada oktobrī, novembrī un decembrī).

Šajā periodā nav iepirkti 5853 MWh siltumenerģijas. Tajā pašā laikā šis apjoms tirgū ir ticis iepirkts no citiem ražotājiem, tostarp Latvenergo TEC-2, par cenu 69.81 EUR/MWh. Tas ir par 36% dārgāk nekā tirgū pieejamais alternatīvais piedāvājums, norāda asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš skaidro, ka naudā cenu starpība ir 18.82 EUR/MWh un neiepirktā apjoma starpība ir 5853 MWh.

"Tas nozīmē, ka šajās 15 dienās siltumenerģijas iepirkumā ir pārsamaksāti aptuveni 110 153 EUR vairāk, nekā būtu bijis nepieciešams, ja tiktu izmantots lētākais pieejamais piedāvājums. Šī summa gala rezultātā atspoguļojas Rīgas iedzīvotāju apkures rēķinos," norāda J.Timma.

Lētāku siltumu Rīgas iedzīvotājiem šobrīd neierobežo ne tirgus, ne tehnoloģijas, bet gan likumdošanas robi, kas ļauj siltumapgādes sistēmas operatoram “Rīgas Siltums” brīvi izvēlēties nevis lētāko, bet dārgāko tirgū pieejamo siltumu. Ar sarežģītu iepirkuma procedūru un neskaidri formulētu likuma normu palīdzību šāda prakse tiek uzturēta gadiem.

To 26. janvārī Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Rīgas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē apliecināja Rīgas Ilgtspējīgās siltumapgādes asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš uzsvēra, ka tuvākajās dienās asociācija iesniegs konkrētus priekšlikumus Enerģētikas likuma grozījumiem, lai beidzot skaidri noteiktu aizliegumu iegādāties dārgāku enerģiju no ražotājiem, kamēr tirgū ir pieejama lētāka siltumenerģija.

Komisijai tika norādīts uz konkrētiem faktiem: 2026. gada janvārī 15 no pirmajām 23 mēneša dienām Rīgas siltumapgādes sistēmā netika iepirkta siltumenerģija no vietējā ražotāja SIA “Eco Energy Riga”, kas siltumu ražo no Latvijā iegūtas biomasas. Šī ražotāja piedāvātā cena bija 50,99 eiro par megavatstundu (MWh) un tāda pati tā bijusi arī 2025. gada oktobrī, novembrī un decembrī.Šajās 15 dienās netika iepirkti 5853 MWh par šo cenu. Tā vietā identisks siltumenerģijas apjoms tika iepirkts no citiem ražotājiem, tostarp no AS “Latvenergo” TEC-2, par 69,81 eiro par MWh — par 36% dārgāk nekā tirgū pieejamais piedāvājums.

AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.oktobra pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.

Ministrijā arī norāda, ka savukārt "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs bez korekcijas no šā gada 1.oktobra pieaugs par 4,1%, sasniedzot 80,96 eiro par MWh. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi minēto "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifu.

Sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs, pēc kompānijā vēstītā, ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Šobrīd "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh ir 74,17 eiro par MWh.

Ministrijā skaidro, ka mazāku tarifa kāpumu par sākotnēji plānoto sekmēja ārpustirgus iepirktā siltumenerģija par cenu, kas ir zemāka, nekā apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs, kā arī veiktā siltumenerģijas tirgus optimizācija, pilnībā pārejot uz ikdienas tirgu, kas nodrošinās zemāku biokurināmā siltumavotos ražotā siltuma iepirkuma cenu un maksimizēs atlikumsiltuma izmantošanu.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle piešķīrusi 7 miljonu eiro ilgtermiņa finansējumu AS RĪGAS SILTUMS. Līdzekļi paredzēti uzņēmuma regulāro investīciju projektu īstenošanai, kas veicinās drošu un ilgtspējīgu siltumapgādi Rīgas iedzīvotājiem.

Lielākā daļa finansējuma tiks novirzīts investīcijām Rīgas siltumavotos, piemēram, siltumcentrālē “Imanta” tiks uzstādīts jauns elektrodu katls ar jaudu 49 MW. Tāpat uzņēmums ieguldīs līdzekļus arī citās Rīgas siltumcentrālēs, centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstībā un automatizētajās gāzes katlu mājās.

“Priecājamies atbalstīt mūsu ilgtermiņa partnera AS RĪGAS SILTUMS investīciju plānus, tā palīdzot nodrošināt galvaspilsētas iedzīvotājiem drošu, efektīvu un modernu siltumapgādi. Īpaši svarīgi arī tas, ka šīs investīcijas veicina uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību un pakāpenisku pāreju uz videi draudzīgākiem risinājumiem,” norāda Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.

Laikā, kad uzņēmumu datu apjoms burtiski eksplodē, IT nepārtrauktība un droša datu glabāšana kļūst par kritisku priekšnoteikumu biznesa izaugsmei. Latvijas datu centru operators «Delska» (agrāk DEAC), kas nesen piesaistījis apjomīgas Luksemburgas fonda investīcijas, reaģē uz šo pieprasījumu, būvējot Baltijā jaudīgāko datu centru.

Jaunais datu centrs Rīgā, Latgales ielā ar 10 MW kopējo jaudu kļūs par jaudīgāko Latvijā un, visticamāk, Baltijā. Vidēji industrijā 1 MW maksā ap 8 līdz 9 miljoniem eiro. Delska būvētais datu centrs Latvijā izmaksā vairāk nekā 30 miljonus eiro.

Tā kā lokālais pieprasījums aug lēnāk nekā daudzās citās attīstītajās valstīs, «Delska» ar šo objektu pamatā raudzīsies eksporta virzienā. Situācija tam ir labvēlīga, jo pašreizējā ģeopolitiskā situācija un straujā tehnoloģiju attīstība rada jaunas iespējas. Turklāt arī Latvijas klimats ir pateicīgs datu centru uzturēšanai.

«Karš Ukrainā sakritis ar jauno tehnoloģiju laikmetu. Šobrīd aktuālās tehnoloģijas pieprasa vairāk skaitļošanas un tīkla jaudas. Mēs redzam, ka varam apmierināt mākslīgā intelekta, HPC projektu, kā arī strauji augošu klientu vajadzības no 40 pasaules valstīm,» skaidro «Delska» valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Šodien stājas spēkā paaugstinātie Rīgas siltuma tarifi.

"Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh).

Jau ziņots, ka sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par megavatstundu (MWh). Taču pēc tarifa pārvērtēšanas kāpums tika samazināts.

Līdz šim "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh bija 74,17 eiro par MWh.

Tarifu kāpumu asi kritizēja Rīgas domes deputāti, norādot, ka šāda situācija izveidojusies, laikus nerisinot problēmas.

"Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2024.gada 1.oktobra līdz 2025.gada 31.martam, bija 189,28 miljoni eiro, kas ir par 12% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga par 31,7% un sasniedza 33,38 miljonus eiro.

Par reālāko atbalsta risinājumu iedzīvotājiem augošo apkures izmaksu apstākļos šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), komentējot viņa rosinājumu sasaukt Valsts enerģētiskās krīzes centra ārkārtas sēdi.

Valainis uzsvēra, ka darbs pie situācijas risināšanas norit aktīvi - notikušas četras oficiālas tikšanās dažādos formātos starp ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību, un pašvaldības patlaban šim jautājumam pievērš pastiprinātu uzmanību. Patlaban tiek veikta datu vākšana, un līdz šīs nedēļas beigām liela daļa pašvaldību iesniegs informāciju par situāciju savā teritorijā.

Ministrs skaidroja, ka līdzšinējie valsts atbalsta mehānismi paredz reakciju gadījumos, kad pieaug tarifi, taču pašreizējā situācijā problēma saistīta ar patēriņa apjoma pieaugumu, kam normatīvie regulējumi atbalstu neparedz.

Pamatojoties uz saņemtajiem datiem, jau šonedēļ plānots sākt gatavot lēmumprojektus, kas atkarībā no situācijas tiks virzīti izskatīšanai krīzes vadības sanāksmē vai atbildīgo ministriju sanāksmē, lai tālāk valdībā iesniegtu informatīvo ziņojumu. Kā reālākais risinājums šobrīd tiek vērtēts mājokļa pabalsts, ko sniedz pašvaldība, bet valsts līdzdarbojas pabalsta sniegšanā. Pabalsts neesot pakļauts tikai nabadzīgām personām, bet arī plašākai sabiedrības daļai, norādīja ministrs.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 2,9%.

2025.gada jūlijā, salīdzinot ar 2025.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+3,0%) un kartupeļiem (+9,9%). Kafija kļuva dārgāka par 1,7%. Akciju noslēguma rezultātā cenas palielinājās maizei (+1,2%), žāvētai, sālītai un kūpinātai gaļai (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+6,9%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (+0,8%). Svaigi dārzeņi kļuva lētāki par 3,4%. Galvenokārt akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-13,3%), šokolādei (-1,9%), konditorejas izstrādājumiem (-0,9%), biezpienam (-2,4%), saldumiem (-3,7%).

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada jūlijā, salīdzinot ar 2024. gada jūliju, pieauga par 3,8%. Lielākā ietekme uz inflāciju vēl aizvien bijusi pārtikas cenām, lai arī īstermiņā, vērtējot pret šā gada jūniju, vērojamas atsevišķas pozitīvas pārmaiņas.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām gada griezumā bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, svaigu augļu, šokolādes, olu, sviesta un žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam. Jau kopš gada sākuma valdības līmenī bijuši dažādi piedāvājumi ierobežot pārtikas cenu pieaugumu, kas ir lielākā sastāvdaļa inflācijas kopējā grozā, jo sevišķi pavasara un vasaras mēnešos. Kopš maija Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar vairākiem piedāvājumiem. Pirmkārt, panākts, ka lielveikali veido mazcenu grozus.

Otrkārt, konkurences veicināšanas nolūkā tiks izveidots salīdzināšanas rīks, kurā tirgotājiem būs jāiesniedz cenas reizi dienā. Proti, valsts kontrolēts cenu salīdzināšanas rīks pieejams jau no 1. augusta. Pirmās indikācijas par valdības akciju ietekmi ir jūtamas. 2025. gada jūlijā cenas par 13,3% samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm, šokolādei par 1,9, konditorejas izstrādājumiem par 0,9%, biezpienam – par 2,4%, saldumiem – par 3,7%, svaigiem dārzeņiem – par 3,4%, liecina CSP dati. Tajā pašā laikā svaigi augļi auga cenā par 3%, kartupeļi – par 9,9%, palielinājās cena maizei (par 1,2%), žāvētai, kūpinātai un sālītai gaļai par 1,2% un vēl citām lietām. Kopējais saldo mēneša laikā ir tuvs nullei.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).