Enerģētika

Rīgas Siltums veiks apjomīgāko šķeldas iepirkumu uzņēmuma vēsturē

Lelde Petrāne, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

AS "Rīgas Siltums" tuvākajā laikā nākamajam finanšu gadam veiks apjomīgāko atjaunojamo energoresursu (šķeldas) iepirkumu uzņēmuma vēsturē.

Šķeldas ražotāji aicināti sekot līdzi iepirkumiem mājas lapā www.rs.lv , lai sniegtu savu piedāvājumu.

Atklājot jaunos, augsti efektīvos, atjaunojamo energoresursu siltumavotus siltumcentrālēs "Imanta" (katlu jauda 40 MW) un "Daugavgrīva" (katlu jauda 8 MW), nākamajā finanšu gadā atjaunojamo energoresursu (šķeldas) apjoms AS "RĪGAS SILTUMS" kurināmā bilancē sasniegs 50%.

Atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums kurināmā bilancē tuvina Rīgu izvirzītajiem vides mērķiem. Rīga 2009.gadā pievienojās Pilsētu mēru paktam, kurā pausta vienpusēja apņemšanās līdz 2020.gadam par 20% samazināt ES radītās CO2 emisijas apjomu, kas panākams par 20% paaugstinot energoefektivitāti un līdz 20% palielinot atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā.

Reizē tas arī tuvina vienam no Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālajiem mērķiem - līdz 2030.gadam nodrošināt vismaz 50% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru Latvijas enerģijas galapatēriņā, norāda uzņēmumā.

Līdz šim vienas sezonas vajadzībām uzņēmums iegādājās aptuveni 370 tūkst. MWh šķeldas, nākamajai tās apjoms plānots 533 tūkst. MWh. Tas ir lielākais kurināmā iepirkums uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē.

AS "Rīgas Siltums", atbilstoši godīgai komercpraksei un kā to nosaka Latvijas likumdošana, nepieciešamo kurināmo iepērk atklātā konkursā, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.

Konkursa komisija izstrādājusi nosacījumus, lai iegādātā šķelda atbilstu ne tikai enerģētiskajiem kritērijiem, bet lai tā būtu droša siltumenerģijas ražošanā, nepārsniedzot konkursā norādīto pieļaujamo radioaktīvo starojumu (1 bekerels/kg), kas noteikts, balstoties uz AS "Rīgas Siltums" pasūtītā pētniecības projekta "Šķeldas un pelnu radiometriskā kontrole ar radiācijas monitoringa vārtiem" rekomendācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Ģertrūdes ielā bedrē iebraukušas divas automašīnas, informē Valsts policijā.

Ap plkst.10.32 saņemts izsaukums uz Ģetrūdes ielu 14, kur iebrukušā bruģī iebraukušas divas automašīnas - BMW un "Mercedes Benz".

"Mercedes Benz" no bedres izkļuvis saviem spēkiem, bet otrs spēkrats gaida speciālās tehnikas palīdzību. Negadījumā cietušo nav.

Patlaban slēgta transportlīdzekļu kustība Ģertrūdes ielas posmā starp Brīvības ielu un Tērbatas ielu.

Iegruvums izveidojies hidraulisko pārbaužu laikā, kuras šodien notiek visā Daugavas labajā krastā.

"Pārbaužu laikā siltumtīkli tiek testēti ar paaugstinātu spiedienu un šoreiz siltumtīkls ir plīsis, kā rezultātā izveidojies izskalojums.

Konkrētie tīkli gan ir izbūvēti 1963.gadā un savu laiku nokalpojuši," pastāstīja AS "Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojoties ielas seguma iegruvumam, Rīgā, Ziepniekkalnā bedrē iebraukusi automašīna, noskaidroja aģentūra LETA.

Ap plkst.12.51 saņemts izsaukums uz Ēbeļmuižas ielu, kur iebrukušā asfaltā atrodas vieglā automašīna, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Valsts policijā.

Negadījums notika brīdī, kad daudzdzīvokļu mājas pagalmā automašīna izbraukusi no stāvlaukuma.

Transportlīdzeklī sēdošie pašu spēkiem izkāpa un negadījumā neviens necieta. Glābēji auto no bedres izvilka.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē, Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas pārstāvji ieradušies notikuma vietā un to norobežojuši.

"Bedre ir dziļa, taču pagaidām nav zināms tās izveidošanās iemesls. Rīt, 13.jūnijā, notiks inspekcija," pauda pašvaldības pārstāve Aira Šmelde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Noslēgti 90 % līgumu ar komunikāciju tīklu uzturētājiem par BIS lietošanu

Zane Atlāce - Bistere, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ar komunikāciju tīklu uzturētājiem jeb tehnisko noteikumu izdevējiem (TNI) ir noslēdzis 298 līgumus par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanu, informē biroja pārstāve Elīna Balgalve.

Tādējādi gandrīz 90% no visiem līgumiem, kas kopumā jānoslēdz ar pašvaldību būvvalžu norādītajiem TNI, ir stājušies spēkā, paužot to slēdzēju apņemšanos lietot BIS.

«BIS ir vienota platforma visiem būvniecības procesa dalībniekiem. Tikai tad, kad tajā darbosies visi būvniecības procesa virzītāji, mēs varēsim pilnībā izbaudīt priekšrocības, ko sniedz būvniecības procesa digitalizācija - caurspīdīgums, ātrums, ērtums un drošība,» uzsver BVKB direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons.

Atbilstoši pašvaldību būvvalžu sniegtajai informācijai par savā administratīvajā teritorijā strādājošajiem TNI, noslēdzamo līgumu skaits par BIS lietošanu starp BVKB un TNI šobrīd ir 346. Lai BIS izmantošanu tehnisko noteikumu izdevējiem padarītu ērtu un viņu vajadzībām atbilstošu, ir izveidota speciāla darba vieta un vide, kas pielāgota TNI funkciju veikšanai. Sistēmā tehnisko noteikumu izdevēji var komunicēt ar būvniecības procesā iesaistītajām personām, saņemt tehnisko noteikumu un projekta saskaņojumu pieprasījumus, izsniegt elektroniski tehniskos noteikumus, izskatīt ieceres dokumentāciju un elektroniski saskaņot to. Tāpat iespējams saņemt pieprasījumus un izsniegt atzinumus par būves gatavību ekspluatācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekspluatācijā nodotas projekta Gaiļezera nami trīs deviņu stāvu ēkas

Žanete Hāka, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodotas projekta “Gaiļezera nami” otrās kārtas trīs deviņu stāvu ēkas ar kopumā 96 dzīvokļiem. Projekta attīstītājs ir būvkompānija “Merks”.

Otrajā kārtā izbūvēti 64-109 m2 2-4 istabu dzīvokļi un labiekārtota teritorija. Kopumā projektā ir 192 dzīvokļi ar pilno apdari.

“Ņemot vērā tirgus pieprasījumu, otrās kārtas ēkās piedāvājam vairāk trīs istabu dzīvokļus - gan plašus, gan kompaktus. Plašākajos dzīvokļos ir divas sanitārās telpas. Savukārt teritorijā ir ierīkoti vairāki bērnu spēļu laukumi, pastaigu laipa gar ezeru, atpūtas zonas, auto stāvvietas,” stāsta Mikus Freimanis, “Merks” nekustamo īpašumu attīstības direktors.

“Piedāvājam arī īri ar pirkuma tiesībām, kas atvieglo mājokļa iegādi. Tādējādi cilvēki var jau dzīvot jaunajā mājoklī, neuztraucoties par pirmo iemaksu. Vairāk nekā puse no dzīvokļiem šajā projektā jau ir pārdoti vai rezervēti," stāsta M. Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenotie energoefektivitātes projekti "Elektronikas un datorzinātņu institūtam" (EDI) devuši iespēju ne vien mazāk maksāt par siltumu un elektrību, bet arī iespēju piesaistīt jaunus cilvēkus, kuriem svarīgas jaunas, skaistas un, galvenais, siltas telpas.

EDI galvenais inženieris, direktora vietnieks p.i. Viktors Harlinskis stāsta, ka siltuma patēriņa samazinājumu pamanījis arī "Rīgas siltums". Institūts, veicot energoefektivitātes projektus, gada laikā uz 4500 kvadrātmetru lielu telpu ietaupa aptuveni 25 tūkstošus eiro.

Skatieties video, lai uzzinātu vairāk par EDI paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apkures sezonā siltumenerģijas patēriņa kritums, tomēr maksājumi auguši

Lelde Petrāne, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupas "CIVINITY" uzņēmumi sākuši noslēgt apkures sezonu. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, apkures sezona bijusi pat nedaudz dārgāka, neskatoties uz ievērojamu siltumenerģijas patēriņa kritumu.

"CIVINITY" uzņēmumi, rezumējot apkures sezonas rādītājus, norāda, ka šajā sezonā maksājumi par siltumenerģiju auguši par 3%, savukārt siltumenerģijas patēriņš bijis par 12% mazāks nekā iepriekšējā sezonā.

"Sezonas dati skaidrojami ar siltumenerģijas tarifa kāpumu šogad. Tomēr tagad, Covid -19 izraisītās krīzes sakarā, pasaulē energoresursu - gāzes un naftas cenas ir strauji kritušās un arī AS "Rīgas Siltums" uz krīzes laiku ir samazinājusi tarifu. Skatoties uz notiekošo pasaulē, būtu tikai objektīvi cerēt, ka šāds siltumenerģijas tarifa samazinājums būs spēkā ne tikai ārkārtas situācijas laikā, bet arī nākamajā sezonā," norāda Gatis Roze, "CIVINITY" dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru