Hidroelektrostacijas ir nozīmīgs elektroenerģijas ražošanas aktīvs Latvijā, kur viss atkarīgs no ūdens pieteces, un, lai arī pastāv iespēja īstenot savulaik iecerēto Daugavas kaskādes papildināšanu ar jauniem HES-iem, tomēr šādu ieceru īstenošanai būtu nepieciešama teritoriju applūdināšana, kam neesot sabiedrības atbalsta.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par hidroelektroenerģijas nozīmi Latvijai un tās nākotnes iespējām. Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur ir nozīmīga elektroenerģijas ražošana, izmantojot ūdeni, — hidroelektrostacijās, pateicoties tieši Daugavas HES kaskādei, kurā ietilpst Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES-i. Līdztekus šai HES-u kaskādei ir arī vairāk nekā 140 mazās HES. Vienlaikus hidroelektrostacijās saražotais elektroenerģijas daudzums ik gadu atšķiras, piemēram, pēc AS Augstsprieguma tīkls datiem pēdējo desmit gadu laikā vismazākais šajās stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums bijis 2015. gadā — 1,75 TWh, vienlaikus vislielākais — 2017. gadā, kad saražots 4,36 TWh elektroenerģijas. Vidēji ik gadu hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas īpatsvars no Latvijā kopumā saražotās svārstās, un tas regulāri ir virs 51%. Interesanti, ka AS Augstsprieguma tīkls datiem 2025. gadā Latvijā atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars no saražotās elektroenerģijas bija 72,78%.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums šobrīd norisinās līdz 2025. gada 30. maijam. Tā ir iespēja piedalīties obligāciju emisijā, kļūstot par investoru ar minimālo ieguldījumu 100 eiro apmērā. Investori visā Baltijā ir aicināti iegādāties obligācijas ar fiksētu 4% gada procentu likmi un piecu gadu dzēšanas termiņu. Pirmajā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 20 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 60 miljoniem eiro.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļās obligācijas ir plaši pieejamas – gan institucionālajiem, gan arī privātajiem investoriem. Ikviens interesents, tostarp “Rīgas ūdens” klienti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji, var atbalstīt videi draudzīgu infrastruktūras attīstību Rīgā, vienlaikus saņemot noteiktu procentu likmi atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem. Tā ir pieejama investīcija ar skaidriem nosacījumiem gan pieredzējušiem investoriem, gan tiem, kuri vēlas sākt veidot savu ieguldījumu pieredzi.

Pirmās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks novirzīti kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī Baltijas lielākās bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” turpmākajai modernizācijai.

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad 2023. gadā Latvijā tika saražots aptuveni 1% no visā ES saražotās hidroelektroenerģijas, bet hidroelektroenerģijas ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 2,5 reizes lielāks nekā vidēji ES

Ūdens enerģijas izmantošana enerģijas iegūšanai cilvēka vajadzībām nav 20. gadsimta izgudrojums.

Jau 2. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā tika izgudrotas un izmantotas iekārtas, kas ļāva izmantot ūdens straumi vai ūdens tilpņu līmeņu starpības plūsmu graudu malšanai vai citiem darbiem. Ap mūsu ēras sākumu ūdensdzirnavas plaši izplatījās gan Romas impērijā, gan arī Eirāzijas dienvidu un austrumu daļā līdz pat Ķīnai. Latvijas teritorijā pirmās ūdensdzirnavas rakstu avotos ir minētas 13. gadsimta sākuma dokumentos un līgumos. No šī laika pie lielākajām apdzīvotajām vietām un pie muižām Latvijas teritorijā tika veidotas ūdens dzirnavas.

Kā savā grāmatā Latvijas dzirnavas (Stokholma, Daugava, 1985) norāda arhitekts Arno Teivens (1905-1995), tad 1638. g. Vidzemes muižās bija reģistrētas 47 dzirnavas un 114 izpostītu dzirnavu vietas (76.lpp.).1802. gadā Kurzemes guberņā tika uzskaitītas 192 ūdens dzirnavas, bet 1857. gadā Kurzemes guberņā kopumā tika reģistrētas 457 dzirnavas, no kurām 245 bija ūdensdzirnavas, bet 212 bija vējdzirnavas (200.lpp.). 19. gs. beigās Kurzemē un Zemgalē ūdens dzirnavas sāka izkonkurēt tvaika dzirnavas, tomēr, Latvijai izcīnot neatkarību, ūdens dzirnavas bija viens no vienkāršākajiem un lētākajiem miltu ražošanas veidiem Latvijas lauku pagastos. 1920. gadā Latvijā darbojās 473 ūdens dzirnavas, no tām 232 bija Vidzemē, 105 - Latgalē, 88 - Kurzemē, bet 48 - Zemgalē (202.lpp.). 1938. gadā Latvijā bija reģistrētas un darbojās 666 ūdens dzirnavas. Jau no 20. gadu vidus sākās ūdens dzirnavu pārveidošana no graudu ražošanas par elektrības ģenerācijas uzņēmumiem. Paplašinot senākos dzirnavu dambjus, tika veidotas pirmās nelielās hidroelektrostacijas. Pēc Otrā pasaules kara daudzas dzirnavas tika atjaunotas un turpināja darboties līdz pat 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, tomēr tās pakāpeniski izkonkurēja rūpnieciska miltu ražošana. 1974. gadā Latvijā aktīvi strādāja vairs tikai daži desmiti ūdensdzirnavu.

Saistībā ar paredzētajām izmaiņām SIA "Rīgas ūdens" padomes sastāvā šī gada 29.augustā tika sasaukta ārkārtas dalībnieku sapulce, kuras laikā pieņemts lēmums pagarināt Daces Ljusas pilnvaru termiņu.

Novērtējot D. Ljusas profesionālo kompetenci un pieredzi uzņēmuma pārvaldībā, dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums SIA ‘Rīgas ūdens’ padomē uz atkārtotu termiņu ievēlēt Daci Ljusu. Šāds lēmums bija nepieciešams, jo tuvojās D. Ljusas pilnvaru termiņš - 7.septembris.

Savukārt, saistībā ar izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas nosaka turpmākus ierobežojumus valsts amatpersonu amatu savienošanai, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Tālis Juhna, izpildot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasības, paziņojis par SIA "Rīgas ūdens" padomes locekļa amata atstāšanu ar 2025.gada 31.augustu.

Rīgas pilsētas izpilddirektors, SIA "Rīgas ūdens" kapitāldaļu turētājs Jānis Lange: "Esmu gandarīts, ka Dace Ljusa ir piekritusi turpināt darbu SIA "Rīgas ūdens" padomē. Viņas profesionalitāte finanšu jomā ir devušas būtisku ieguldījumu uzņēmuma spējai veiksmīgi īstenot pirmo obligāciju emisiju pašvaldības kapitālsabiedrībā. Tāpat esmu pateicīgs Tālim Juhnam par vērtīgo sadarbību un ieguldījumu - viņa zināšanas ūdens un notekūdeņu bioloģijā, kā arī stratēģiskais redzējums ir bijis nozīmīgs atbalsts SIA "Rīgas ūdens" ambīciju realizācijā kļūt par kapitālsabiedrību, kas ne tikai mērķtiecīgi attīsta un ievieš nozīmīgus ūdenssaimniecības un ilgtspējas projektus, bet arī spēj skatīties uz attīstību ilgtermiņā. Padomes līdzšinējais darbs ir licis stabilus pamatus turpmākai uzņēmuma attīstībai, vienlaikus kalpojot kā iedvesmas avots arī citām pašvaldības kapitālsabiedrībām."

"Rīgas ūdens" noslēdzis līgumu ar Ziemeļu Investīciju banku (NIB) par aizdevuma limita izmantošanas iespējām līdz 50 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmuma Komunikācijas daļa.

Uzņēmums arī sācis obligāciju programmas pagarināšanas procesu.

Pēc uzņēmuma vadības paustā, ar šo vienošanos ar banku "Rīgas ūdens" turpinot darbu pie diversificētas finansējuma pieejamības nodrošināšanas, lai īstenotu 235 miljonu eiro investīciju programmu notekūdeņu attīrīšanas un dzeramā ūdens infrastruktūras attīstībai Rīgā.

"Rīgas ūdens" 2025.- 2028. gada investīciju programmas mērķis ir uzlabot uzņēmuma sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti, kā arī samazināt ūdens zudumu apjomus.

Programmas ietvaros paredzēta dzeramā ūdens un notekūdeņu cauruļvadu izbūve un nomaiņa, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu modernizācija un jaudas palielināšana, kā arī ūdenssaimniecības sistēmu digitalizācija, uzlabojot uzskaiti, vadību un ilgtermiņa plānošanu.

Foreles pieder pie lašveidīgajām zivīm, kas vides ziņā ir ļoti prasīga zivju akvakultūra un pastiprināti reaģē uz piesārņojumu. Tās ir zivis, kurām nevis vienkārši patīk tīrs ūdens, bet tas tām ir kritiski svarīgs izdzīvošanai.

Krītoties skābekļa līmenim, zivis pārstāj ēst un iet bojā. Savukārt pārāk duļķains ūdens var aizsprostot žaunas un padarīt zivis uzņēmīgas pret slimībām. Tāpat foreles ir jūtīgas pret slāpekļa un fosfora līmeni, līdz ar to tās nevar dzīvot vidē ar pārāk augstu eitrofikācijas līmeni.

Ja ūdens nav pietiekami tīrs, tādas toksiskas vielas, kā, piemēram, amonjaks var apdedzināt zivju žaunas un sabojāt to imūnsistēmu. Līdz ar to foreļu audzēšanu Rīgas līcī varam uzskatīt par sava veida “lakmusa papīrīti” tam, cik tīra šobrīd ir mūsu jūra.

Kaimiņi var un Eiropa mudina

Pagaidām foreļu audzēšanas jomā Latvija ir krietni vien atpalikusi gan no sava ziemeļu kaimiņa Igaunijas, gan no citām Ziemeļvalstīm, kur foreļu audzēšanas tradīcijas sniedzas gadu desmitgadēs.

Birža "Nasdaq Riga" sākusi kotēšanas procedūru pašvaldības SIA "Rīgas ūdens" obligāciju iekļaušanai parāda vērtspapīru sarakstā, teikts biržas publiskotajā paziņojumā.

Kotēšanas procedūra sākta 200 000 "Rīgas ūdens" obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 100 eiro. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2030.gada 4.jūnijs.

"Nasdaq Riga" valdes lēmums par obligāciju iekļaušanu tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

"Rīgas ūdens" publiskais piedāvājums obligāciju emisijai līdz 20 miljonu eiro apmērā, kas ilgs līdz 2025.gada 30.maijam ir sācies. "Rīgas ūdens" Eiropas zaļās obligācijas pieejamas gan institucionālajiem, gan arī privātajiem investoriem. Obligāciju gada kupona likme būs 4%.

Pirmajā obligāciju emisijā piesaistītos līdzekļus "Rīgas ūdens" novirzīs kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī bioloģiskās attīrīšanas stacijas "Daugavgrīva" turpmākajai modernizācijai.

"Rīgas ūdens" pirmajā publiskā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā ir veiksmīgi piesaistījis 20 miljonus eiro ar fiksētu 4% gada procentu likmi un 5 gadu termiņu, informē uzņēmums.

Institucionālo un privāto investoru pieprasījums pēc Eiropas zaļajām obligācijām sasniedza 45,5 miljonus eiro, kas ir 228% no sākotnējā emisijas mērķa.

Šī emisija iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu - SIA "Rīgas ūdens" ir pirmais pašvaldības uzņēmums Latvijā, kas piesaistījis finansējumu kapitāla tirgū, kā arī pirmais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas emitē obligācijas atbilstoši jaunajam Eiropas zaļo obligāciju (EuGB) standartam.

"Rīgas ūdens" Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums piesaistīja ievērojamu institucionālo investoru interesi, nodrošinot stabilu un daudzveidīgu Baltijas investoru bāzi. Obligāciju piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 25 institucionālie investori, tostarp Ziemeļu Investīciju banka, aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumi, bankas, apdrošināšanas kompānijas, kuru kopējais ieguldījumu apjoms sasniedza 38,5 miljonus eiro.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par saules elektrostacijas būvniecību sev piederošās Ūdens stacijas “Daugava” teritorijā Bauskas ielā. Jaunās saules elektrostacijas plānotā jauda ir 0,962 MW, un saražoto elektroenerģiju uzņēmums izmantos savām pašpatēriņa vajadzībām.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,09 miljoni eiro. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, tos veiks SIA “AJ Power”.

Jaunās saules elektrostacijas plānotais elektroenerģijas ražošanas apjoms plānots 932 665 kWh gadā, kas segs apmēram 12% no Ūdens stacijas “Daugava” 2024. gada elektroenerģijas patēriņa – 7 806 081 kWh.

Papildu tam projekts ļaus arī samazināt CO₂ emisijas par aptuveni 101 660 kilogramiem gadā, tādējādi veicinot uzņēmuma pāreju uz videi draudzīgākiem enerģijas risinājumiem, kas ir daļa no uzņēmuma apņemšanās īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un pilnībā atbilst uzņēmumam izvirzītajiem “zaļās obligācijas” kritērijiem. Tādējādi jaunā saules elektrostacija stiprina uzņēmuma stratēģisko virzību uz klimatneitralitāti un atbilst uzņēmuma un Rīgas pilsētas kopējai ilgtspējas politikai.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” metāntenku parka paplašināšanu. Šis ir viens no apjomīgākajiem un inženiertehniski sarežģītākajiem ūdenssaimniecības projektiem Latvijā, kas būtiski uzlabos notekūdeņu dūņu apstrādes kapacitāti Rīgā un veicinās “Rīgas ūdens” stratēģisko virzību uz energoneitralitāti.

Projekta līgumsumma ir 54,7 miljoni eiro (bez PVN), un projekta realizāciju veiks SIA “Industry Service Partner”. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, bet noslēgt četru līdz piecu gadu laikā.

Metāntenku parka paplašināšanas projekta mērķis ir novērst pašreizējo jaudu nepietiekamību, kas liedz pilnībā apstrādāt kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos dūņu apjomu. Projekts paredz divu jaunu metāntenku izbūvi ar kopējo tilpumu 12 000 m³, kas nodrošinās pilnvērtīgu visu notekūdeņu dūņu apstrādi anaerobos apstākļos, vienlaikus būtiski palielinot biogāzes ražošanu. Tāpat projekta īstenošana ir būtisks solis ceļā uz to, lai BAS “Daugavgrīva” sasniegtu līdz pat 85 % energoneitralitātes līmeni, izpildītu Eiropas Savienības prasības un izvairītos no finansiāliem un vides ilgtspējas riskiem.

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu ar AS “Altum” par saules elektrostacijas būvniecību Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” teritorijā. Projekta izmaksas ir 658 000 eiro, darbus veiks a/s “Latvenergo”.

Tos plānots sākt šā gada septembrī, bet pabeigt 2026. gada pavasarī.

Projekta ietvaros Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” teritorijā tiks izbūvēta saules elektrostacija ar jaudu 0,499 MW. Tās plānotais saražotās enerģijas daudzums ir 550,98 MWh gadā, kas tiks izmantota pašpatēriņam – notekūdeņu attīrīšanas stacijas vajadzībām. Izbūvējot šo saules elektrostaciju, “Rīgas ūdens” plāno radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu 60 t CO2 gadā.

Agnese Ozolkāja, SIA “Rīgas ūdens” valdes locekle: “Šī jau ir otrā saules elektrostacija, ko izbūvēsim mūsu vajadzībām. Tās saražotā enerģija ļaus būtiski samazināt elektroenerģijas patēriņu no ārējiem resursiem, stiprinot uzņēmuma neatkarību un drošību energoapgādē. Vienlaikus tas ir nozīmīgs solis klimata neitralitātes virzienā – mēs palielinām atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā darbībā un samazinām CO₂ emisijas, padarot mūsu ūdenssaimniecības infrastruktūru efektīvāku un ilgtspējīgāku.”

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 22,3 miljonu eiro apmērā Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” paplašināšanas un atjaunošanas projektam.

Projekta kopējās investīcijas ir 64 miljoni eiro, un tas paredz notekūdeņu attīrīšanas iekārtu efektivitātes un attīrīšanas kvalitātes uzlabošanu. Rekonstrukcijas un paplašināšanas darbus plānots pabeigt līdz 2029. gada nogalei.

SIA “Rīgas ūdens” paralēli ūdens ieguvei un tā piegādei nodrošina arī vairāk nekā pusi no visas valsts sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu attīrīšanas Bioloģiskās attīrīšanas stacijas (BAS) “Daugavgrīva” vairāk nekā 50 ha plašā teritorijā.

Projekta ietvaros plānota notekūdeņu attīrīšanas stacijas kompleksa paplašināšana, kas ietver papildu bioloģiskā procesa tvertnes izbūvi un modificētā aktīvo dūņu procesa pilnveidošanu, esošo bioloģiskā procesa tvertņu aerācijas sistēmas un mikseru nomaiņu, modificētā aktīvo dūņu procesa ieviešanu, bioloģiskā attīrīšanas procesa gaisa pūtēju nomaiņu, metanola mikrodozēšanas sistēmas izbūvi, izlaides sūkņu stacijas pārbūvi, kā arī deamonifikācijas procesa ieviešanu dūņūdens attīrīšanai no slāpekļa. BAS “Daugavgrīva” plānots atjaunot arī divus pirmreizējos un četrus otrreizējos nostādinātājus. Divu pirmreizējo un viena otrreizējā nostādinātāja atjaunošanas darbi jau uzsākti.

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Pētersons no amata atsaukts no šodienas.

Kā sociālajos tīklos skaidro padome, tikai pēc jautājuma aktualizēšanas publiskajā telpā, kā arī aktīvas uzņēmuma padomes un akcionāru iesaistes rezultātā tika veiktas izmaiņas un panākts tarifa pieauguma samazinājums.

No 5.septembra uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais valdes loceklis Kalvis Kalniņš, kurš papildus līdzšinējiem pienākumiem pārņems arī Pētersona atbildības jomas.

Kalniņš ir ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbībā un vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī profesionālo maģistra grādu siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās.

Kalniņš karjeru sācis AS "Rīgas Siltums" kā inženieris, vēlāk ieņēmis siltumcentrāļu "Daugavgrīva" un "Ziepniekkalns" vadītāja amatus, no 2024.gada darbojies uzņēmuma valdē, atbildot par siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanu, remontu un attīstību.

Kokogles no blakusprodukta darvas ražošanā pārtapa par izcilu nišas produktu Latvijas eksportā.

Koka ogles dabiski rodas koksnes sadegšanas procesā. Galvenā koksnes sastāvdaļa ir celuloze. Celuloze ir ogļhidrāts, kura sastāvā vidēji uz sešiem oglekļa atomiem ir pieci skābekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi, kas ir pietiekami piecu ūdens molekulu izveidei. Parastā degšanas procesā skābeklis un ūdeņradis, kas ir celulozes sastāvā, pārtop par ūdeni, kas iztvaiko, samazinot kurināmā siltuma atdevi, bet galveno degšanas enerģiju dod oglekļa degšana. Karsējot celulozi bez pietiekamas skābekļa padeves aptuveni 400 grādu temperatūrā, notiek tās pārogļošanās. Ūdens kopā ar gaistošam vielām pāriet gāzveida stāvoklī, bet ogleklis un pelnvielas paliek cietā agregātstāvoklī, veidojot koka ogli. Sadedzinot koksni, galvenā enerģija rodas no oglekļa degšanas, tāpēc enerģijas apjoms, kurinot parastu malku, nav tik liels, kā dedzinot koka ogli, kurā 80% no sastāva ir ogleklis. Turklāt malka satur mitrumu (sausā malkā ūdens ir ap 15%, neizžāvētā - 40%). Degot koksnei ir jāpatērē enerģija, lai ūdeni iztvaicētu, tāpēc siltuma atdeve no malkas kurināšanas dod ir 2,7 līdz 4,5 tūkstošus kilokaloriju enerģijas uz vienu koksnes kilogramu.

Metu konkursā par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību uzvarējis mets ar devīzi "ABČ", ko izstrādāja SIA "RUUME arhitekti" kopā ar apakšuzņēmumiem SIA "Topia" un SIA "AMECO".

Komandā strādāja arī Oskars Vāvere, Aivars Bērziņš un Vineta Alekna. Konkursa uzvarētājam tiks piešķirta 8 000 eiro godalga.

Konkursa žūrija metu ar devīzi “ABČ” novērtēja visaugstāk kā rūpīgi pārdomātu priekšlikumu ar skaidru koncepciju un pārliecinošu ainavisko loģiku. Katrai dambja krastmalai autoriem izdevies piešķirt atšķirīgu atmosfēru un tās organiski savienot vienotā parka ainavā. Piedāvātas daudzveidīgas iespējas atpūtai pie un uz ūdens. Radīta gaiša un iedvesmojoša vide Jāņa Čakstes piemiņas un vērtību iedzīvināšanai.

Metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta pilsētas galvenā ainavu arhitekte Arnita Verza pauž gandarījumu par konkursa rezultātu: “Ir patiess gandarījums redzēt metu ar tik rūpīgu un profesionālu redzējumu par AB dambja attīstību. Šī vieta ir viena no Rīgas publiskās ārtelpas pērlēm ar milzīgu potenciālu un meta autoriem izdevies veiksmīgi sasniegt konkursa izvirzīto mērķi, risinot un līdzsvarojot gan šīs teritorijas vērtības un nozīmīgumu, gan Jāņa Čakstes vērtību māksliniecisku ienešanu ārtelpā, veidojot mūsdienīgu un daudzveidīgu publiskās ārtelpas pieteikumu.”

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) struktūŗvienības Mākslas muzeja “Arsenāls” atjaunošanas darbi. Saskaņā ar darbu grafiku pabeigti iekštelpu demontāžas darbi. Atsedzot grīdas, atklātas vēsturiskās kaļķakmens grīdas plāksnes aptuveni 500 kvadrātmetru apjomā.

VNĪ izvērtē to saglabāšanu un atkārtotu pielietojumu vienā no “Arsenāls” telpām, kura tiks izmantota mākslas darbu pakošanas, uzglabāšanas un sagatavošanas transportēšanai funkcijai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atrastās kaļķakmens grīdas plāksnes (vienas plāksnes svars ap 60-70 kg) saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vērtējumu atzītas par vērtīgām, tādēļ tās pēc iespējas tiks saglabātas un izmantotas atkārtoti citos objektos.

Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot nelielus uzlabojumus iepriekš PS "AD SPATIUM" izstrādātos būvprojekta risinājumos.“Arsenāla pārbūves gaitā apvienojam pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, lai radītu mūsdienīgu vidi mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Plānots uzstādīt arī energoefektīvas ventilācijas un klimata kontroles sistēmas, radot piemērotus apstākļus mākslas darbu eksponēšanai un uzglabāšanai, kā arī nodrošinot komfortu ēkas visplašākā spektra lietotājiem. Būvdarbi sadarbībā ar iesaistītajām pusēm notiek saskaņā ar laika plānu,” informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā turpinās mākslas muzeja “Arsenāls” iekštelpu pārbūves un atjaunošanas darbi Torņa ielā 1, Rīgā. Pabeigti iekštelpu demontāžas darbi un telpas šobrīd ieguvušas plānoto apjomu un plašumu.

Turpinās jumta demontāžas darbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Paralēli notiek jumta izbūves darbi, demontāžas laikā atklāto plaisu velvēs un sienās remontdarbi, kā arī citi būvdarbi saskaņā ar projektu. Pabeigta būvprojekta izstrāde un tapis būvprojekta dokumentācijas digitāls modelis, izmantojot BIM metodoloģiju un veicot uzlabojumus iepriekš 2021. gadā "AD SPATIUM" izstrādātajos būvprojektā. Tapuši digitālie risinājumi, kas ļauj ielūkoties nākotnes vīzijā, kādas izskatīsies telpas pēc to atjaunošanas. Projekta risinājumu autori - SIA “ARH stadija”.

“Uzsāktie pārbūves darbi Arsenālā notiek secīgi, atbilstoši projekta risinājumam un darbu izpildes laika grafikam. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja nākošā piecu gadu darbības perioda kā neapšaubāma prioritāte ir iezīmēta “Arsenāla” pārbūves pabeigšana un darbības uzsākšana 2028. gada 3. ceturksnī, laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Es noteikti redzu, ka “ Arsenālam” ir potenciāls kļūt par nozīmīgu mākslas notikumu vietu Latvijas un Baltijas kultūras dzīvē, savā programmā īpašu uzmanību pievēršot laikmetīgās mākslas eksponēšanai un mērķtiecīgai norišu atspoguļošanai,” norāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Rīgas pilsētas kanālā, pie Bastejkalna, uzstādīta jauna izgaismota strūklaka, kurai drīzumā tiks pievienots arī mūzikas skanējums.

Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa informē, ka strūklakas uzstādīšanas mērķis ir papildināt pilsētvidi ar mūsdienīgu un vizuāli pievilcīgu elementu, uzlabojot Rīgas estētisko vidi un pievilcību gan rīdziniekiem, gan tūristiem.

Strūklakā paredzēta mainīga ūdens forma un apgaismojums. To veido pieci savstarpēji saskaņoti elementi, kas izgatavoti no korozijizturīgiem materiāliem. Rāmja izveidē izmantots nerūsējošais tērauds, savukārt bojas izgatavotas no izturīga plastmasas materiāla, tādējādi nodrošinot drošu, stabilu un ilgmūžīgu ekspluatāciju ūdens vidē.

Strūklaka aprīkota ar jaudīgiem sūkņiem, īpaši veidotiem strūklakas uzgaļiem un daudzkrāsu LED apgaismojumu, kas ļauj veidot dažādus ūdens un gaismas scenārijus.

Rīgas vēsturiskajā centrā topošajā dzīvojamajā kvartālā “Tērbatas dārzs” aizvadīti spāru svētki pirmajai ēkai, iezīmējot nozīmīga būvniecības posma noslēgumu. Projekts tiek attīstīts bijušajā Rīgas Sporta pils teritorijā, starp Tērbatas un Krišjāņa Barona ielām, un piedāvās mūsdienīgu dzīves vidi ar 800 dzīvokļiem un vairāk nekā hektāru plašu zaļo iekšpagalmu pašā pilsētas centrā.

Spāru svētki tradicionāli tiek svinēti brīdī, kad ēka sasniedz augstāko punktu, un tie apliecina veiksmīgu būvdarbu progresu. Pirmā ēka ir nozīmīgs posms visa jaunā pilsētas kvartāla attīstībā, un tās būvniecība norit atbilstoši plānotajam grafikam. Pirmās ēkas nodošana ekspluatācijā plānota jau šajā rudenī, un jaunie iedzīvotāji savos mājokļos varēs ievākties vēl šogad.

“Šis projekts skaidri parāda, kā mainās pircēju gaidas – cilvēki vairs nemeklē tikai dzīvokli, bet pilnvērtīgu dzīves vidi. “Tērbatas dārzā” mēs piedāvājam to, kas Rīgas centrā ir retums – plašu, zaļu pagalmu apvienojumā ar mūsdienīgu arhitektūru un komfortu. Jau šobrīd redzam, ka liela daļa dzīvokļu ir rezervēti, kas apliecina projekta pievilcību. Šis projekts mums ir īpašs, jo tas dod unikālu iespēju Rīgas centrā izveidot veselu kvartālu,” norāda Estera Development līdzdibinātājs Ulo Adamsons (Ulo Adamson), uzsverot, ka kvartālā paredzēti vairāki mūsdienīgi un ilgtspējīgi risinājumi, piemēram, pagalma kopšanai izstrādāta īpaša lietus ūdens atkārtotas izmantošanas sistēma.

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē.

Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu. Tīkla noturība aug, noturam augstāko elektroapgādes kvalitāti Baltijā, un investīcijas infrastruktūras kapacitātē un noturībā būs jāturpina – to nosaka gan ambiciozie elektrifikācijas mērķi un augošās klientu vajadzības, gan arī ģeopolitiskās situācijas izaicinājumi.

To, ka steidzīgi jāsāk aktīvāka un centralizētāka elektrotīklu plānošana un modernizācija visā Eiropā, paredz arī jaunais Eiropas Komisijas plāns.Ieguldot ES līdzekļus, aizvadītajā gadā turpināti darbi pie elektrolīniju pārbūves, transformatoru nomaiņas dažādos Latvijas novados, viedo elektrotīkla risinājumu ieviešanas un citiem uzlabojumiem. Starp resursu ietilpīgākajiem projektiem ir 110/20 kilovoltu (kV) transformatoru apakšstaciju izbūve vai pārbūve.

Rīgas ostā Kundziņsalā pirmo reizi norisinājās Latvijā radīto inovatīvo jūras tehnoloģiju demonstrācija “5G risinājumi jūrniecības nozares digitalizācijai”.

Atklājot reģiona lielāko tehnoloģiju forumu “Techritory”, tā dalībniekiem un ārvalstu mediju pārstāvjiem tika demonstrēti Latvijā izstrādātie autonomie jūras droni un laivas, gaisa un zemes droni, kā arī unikālas datu pārraides platformas, izmantojot tehnoloģiju integrāciju un drošu datu pārraidi 5G tīklā. Šie produkti un tehnoloģiskie risinājumi būtiski uzlabo jūrniecības un ostu darbības efektivitāti, kā arī veicina ostu drošību un ilgtspēju gan uz ūdens, gan sauszemes. Vienlaikus šīs tehnoloģijas apliecina Latvijas uzņēmumu spēju radīt inovatīvus produktus un risinājumus ar ievērojamu eksporta potenciālu.

Demonstrācijā piedalījās Latvijas vadošais mobilo sakaru un tehnoloģiju uzņēmums LMT, Rīgas brīvostas pārvalde un ostu tehnisko pakalpojumu sniedzējs LVR Flote kopā ar tehnoloģiju partneriem SUBmerge Baltic, Beyron, Spark Technologies un Rīgas Tehnisko universitāti. Pasākuma mērķis bija demonstrēt, kā viedās tehnoloģijas – privātie 5G tīkli, IoT (lietu interneta) risinājumi, autonomās sistēmas un reāllaika datu apmaiņa – Latvijas uzņēmumos no pilotprojektiem pārtop pilna mēroga produktos.

2025. gada sākumā tika pārskatītas KP prioritātes un noteikti konkrēti snieguma rādītāji, proti, KP kā vienu no prioritātēm izvirzīja apņemšanos mainīt iestādes darbības formātu – fokusējoties uz konkrētu rezultātu sasniegšanu, inovatīviem un proaktīviem veidiem, kā atklāt un novērst pārkāpumus, daudz atvērtāku un caurspīdīgāku sadarbību un komunikāciju. Šobrīd, gada vidū, secināms, ka KP ir izdevies kļūt efektīvākai un sasniegt plānoto, krietni pārsniedzot rezultātus, kādi bijuši visa pagājušā gada ietvaros.

Inovācijas, kas palīdz identificēt aizliegtas vienošanās un pirmā kopīgā inspekcija ar Baltijas kolēģiem

Gada sākumā KP pirmo reizi ierosināja pārkāpuma lietu, izmantojot iestādes izstrādāto datu monitoringa rīku. Izpēte saistīta ar kafijas automātu izplatīšanas tirgu un iespējamiem pārkāpumiem aizliegtu vienošanos jomā.

Arī turpmāk KP plāno, izmantojot digitālos rīkus, proaktīvi uzraudzīt, vai kādā no tirgiem nav novērojamas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu konkurences kavēšanu.

Lieta par iespējamu aizliegtu vienošanos kafijas automātu izplatīšanas tirgū ir nozīmīga arī cita aspekta dēļ – pirmo reizi iestādes pastāvēšanas vēsturē tika veikta vienlaicīga inspekcija visās trīs Baltijas valstī, piedaloties Lietuvas un Igaunijas konkurences iestāžu kolēģiem. Sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju procesuālo darbību veikšanā iezīmē KP starptautiskās sadarbības spēju stiprināšanos un izaugsmi.

Kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas no nākamā gada 1. janvāra pieaugs par 10-15% atkarībā no kuģu lieluma, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Brīvostā skaidroja, ka, pieaugot atkritumu apmēram, ko kruīza kuģi nodod ostā, pieaug arī Rīgas brīvostas pārvaldes izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu.

Tādējādi pārskatīta kruīza kuģiem noteiktā sanitārās maksas likme. Plānots, ka sanitārā maksa kruīza kuģiem no nākamā gada 1. janvāra Rīgas ostā pieaugs 2,5 reizes - no 3,2 centiem par bruto tonnu (GT) līdz astoņiem centiem par GT.

Šo izmaiņu dēļ kruīza kuģiem kopējās Rīgas ostas apmeklējuma izmaksas pieaugs par apmēram 10-15% atkarībā no kuģa lieluma, minēja pārvaldē.

Rīgas brīvostas pārvaldes paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" liecina, ka vienlaikus sanitārās maksas likme pasažieru kuģiem un pasažieru-kravas kuģiem palielināsies trīs reizes - no 2,2 centiem par GT līdz 6,8 centiem par GT. Brīvostā skaidro, ka šāda likme ir vienāda ar to sanitārās maksas likmi, kāda pašlaik Rīgas ostas maksās noteikta visiem pārējiem kuģiem, izņemot kruīza kuģus.