Lielvārdes senlatviešu «Uldevena pili» veidojis vēstures entuziasts un laikraksta Dienas Bizness karikatūrists Agris Liepiņš. Tā ir 11. līdz 12. gadsimta pils ideālrekonstrukcija, kurai par pamatu ņemti arheoloģisko izrakumu materiāli no dažādām Latvijas vietām.

Īpašnieks neesot rēķinājis cik daudz ir ieguldījis pils tapšanā, taču ir ņemts kredīts bankā, kā arī ir bijis liels atbalsts no dažādiem sponsoriem, kā, piemēram, SIA «Rīgas tilti», «Latvijas Mobilais Telefons». «Lielākā vērtība jau tur ir paša darbs un zināšanas,» skaidro A.Liepiņš.

A. Liepiņam, «Uldevena pils» īpašniekam, 1997. gada 19. jūlijā ar Lielvārdes domi tika noslēgts zemes nomas līgums nolūkā izveidot senlatviešu koka pils modeli kā tūrisma objektu. Toreiz tā bija absolūta bezprecedenta situācija, jo neviens nezināja, kā šo pili noformēt, jo tai nevar izveidot projektu šodienas izpratnē. Pēc šodienas atzinuma, tur ir šķūnīši. Taču ar laiku, pēc A. Liepiņa vārdiem, Lielvārdes domei pārgāja labais nodoms, un tā sāka hroniski neievērot līgumu.

Ūdeņraža attīstība Baltijā un Baltijas jūras reģionā pašlaik ir sākuma stadijā, taču iespējas ražot zaļo ūdeņradi no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) Latvijā ir plašas.

Līdz šim ūdeņradis Latvijā izmantots vien dažu salīdzinoši nelielu projektu ietvaros, taču novembrī par iespējamiem plāniem zaļo ūdeņradi ražot rūpnieciskos apmēros publiski paziņojusi Ventspils brīvosta un aprīlī – arī Liepājas speciālā ekonomiskā zona. Šobrīd, kad Eiropas mērķis ir izveidot enerģijas sistēmu, kuras pamatā ir atjaunojamā enerģija, Ziemeļvalstīs vērojama ļoti strauja attīstība gan AER sektorā kopumā, gan arī ūdeņraža jomā, teic Simo Seinevirta (Simo Säynevirta), H2 klastera priekšsēdētājs Somijā un ABB Zaļās elektrifikācijas ekosistēmas vadītājs. Kā pozitīvu piemēru viņš šajā gadījumā min Somiju, norādot, ka arī Baltijas valstīs iespējas ražot zaļo ūdeņradi pastāv un tās ir jāizmanto.

Ikviens jaunais talants var spert pirmos soļus mūzikas pasaulē, ierakstot dziesmu Skrīveru mūzikas ierakstu studijā, kura iekārtota jaunās telpās. Ierakstu studija ir skrīverieša Sanda Kalniņa iniciatīva un veikums, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Daudziem nav sveša puiša radošā darbība, viņš izpaužas alternatīvā hip-hop mūzikas žanrā, norāda medijs. Jaunieša «kontā» ir ne tikai ierakstītas savas dziesmas, bet arī izveidoti videoklipi.

Sanda mūzikai bija piekritēji, kuri vēlējās viņu atbalstīt, finansējot dziesmu ierakstīšanu un videoklipu uzņemšanu. Jaunietis saprata, ka tas būs īstermiņa ieguldījums, lietderīgāk būtu izveidot ierakstu studiju, kas ļautu īstenot sapņus daudziem apdāvinātiem mūziķiem. Atbalstītāji pazuda, taču puisī bija radies dzinulis ieceri īstenot. Sandis aizgāja no darba, lai pilnībā nodotos ierakstu studijas izveidei.

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan pasūtīt individuāli šūtus uzvalkus, gan iegādāties jau gatavus.

Ideja par salona atvēršanu uzņēmuma īpašniekiem bijusi jau kādu laiku. Sākotnēji uzņēmums plānoja nodarboties tikai ar individuāli šūtiem apģērbiem un apaviem, nodrošinot, ka klientu vizītes būs individuālas, slēgta tipa un veltītas konkrētajam cilvēkam.

"Sapratām, ka Latvijā auditorija ir mazliet citādāka, tāpēc nolēmām kļūt pieejamāki," atzīst BG Suits vadītāja Sandra Lipora. Līdz šim uzņēmums piecus gadus darbojās Blaumaņu ielā.

"Šeit esam atvērušies kā salons un veikals ar jau gatavo kolekciju, ar kuru pārkāpām saviem principiem, iedomām, ka visu šūsim tikai pēc cilvēka izmēriem. Sapratām, ka cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, apģērbs ir nepieciešams ātri un uzreiz. Sākām ar krekliem, tad sekoja arī gatavās kolekcijas apavi, kuru dizainu arī paši veidojām, sadarbojoties ar apavu zīmolu WIMS. Visus apģērbu dizainus esam veidojuši paši, gājuši tam cauri – kvalitātes kontrolei mūsu darbinieki ir nēsājuši visu, sākot no zeķēm, lai saprastu, vai klientiem būtu ērti valkāt," stāsta S.Lipora.

Mūzikas ierakstu kompānija SIA Mikrofona ieraksti 2011.gadu noslēgusi ar 239,9 tūkst. latu lieliem zaudējumiem, ko uzņēmums skaidro ar kreditējošās bankas UniCredit Bank uzspiesto ēkas vērtības samazināšanu, liecina Mikrofona ierakstu vadības ziņojums.

Vadības ziņojumā Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Elita Mīlgrāve norāda, ka Unicredit Bank darbība radījusi neadekvātus zaudējumus, kas neatspoguļo patieso firmas darbības rezultātu. Reāli saimnieciskās darbības rezultāts esot nesis peļņu, bet uzņēmuma īpašuma pārvērtēšana to pilnībā dzēsusi.

AS UniCredit Bank mārketinga un komunikāciju nodaļas vadītāja Dace Straume aģentūrai gan skaidro, ka bankai regulāri jāpārvērtē izsniegto kredītu nodrošinājums, lai zinātu tā aktuālo vērtību.

«Ņemot vērā UniCredit Bank un uzņēmuma veiksmīgo sadarbību, konkrētajā gadījumā pārvērtēšana tikai veikta pēc četriem gadiem, kas objektīvi izskaidro atšķirīgo vērtību. Jāpiebilst, ka ar nodrošinājuma pārvērtēšanu saistītie zaudējumi nekādā veidā neietekmē šī brīža kompānijas maksātspēju un naudas plūsmu,» norādīja Straume.

Valsts ārkārtas situācijas laikā, kad mūziķiem klātienes koncertos uzstāties nav iespējams un cilvēkiem radošajās nozarēs katastrofāli trūkst darba, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" nāk klajā ar jaunu pakalpojumu – koncertzāle atklājusi skaņu ierakstu studiju un aicina mūziķus ierakstīt savas programmas "Lielā dzintara" akustikā.

"Pandēmijas laikā, kad koncertdarbība vairs nav iespējama, es aicinu mūziķus nodoties ierakstiem. Ierakstu studijas veidošanā piedalījušies arī vadošie Latvijas skaņu režisori – Normunds Šnē, Normunds Slava un Andris Ūze. Šis ir īstais brīdis "ierakstīt" sevi vēsturē ar kādu brīnišķīgu pasaules klasiķu interpretāciju vai mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbu!" aicina "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars" mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai.

Sadarbībā ar Latvijas labākajiem speciālistiem tiek nodrošināts pilns ierakstu serviss – no skaņu režijas līdz ierakstītā audio materiāla miksēšanai un māsterēšanai.

Konkurences padomes (KP) analīzē par auto tehniskās apskates tirgu ir vairāki trūkumi, šodien žurnālistiem sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Liepiņš.

Viņš gan atturējās detalizēti komentēt KP veikto analīzi, jo CSDD ar to vēl nav iepazinusies. Tajā pašā laikā Liepiņš norādīja uz vairākiem trūkumiem KP analīzē.

Piemēram, KP ekonomisti neesot korekti analizējuši tehniskās apskates staciju pakalpojumu cenas Eiropas Savienībā (ES). KP norādījusi, ka Latvijā, faktiski pastāvot CSDD monopolam, tehniskās apskates cenas ir augstākas, turpretī Liepiņš uzsvēra, ka Latvijā šī pakalpojuma cenas ir ceturtās zemākās ES.

Tāpat Liepiņš noraidīja KP pārmetumus par tehniskās apskates staciju pieejamību. KP minēja, ka Rīgā ir tikai viena tehniskās apskates stacija, kas ir vidēji par 20 reizēm mazāk nekā atvērta tirgus apstākļos. Tomēr Liepiņš uzsvēra, ka Rīgā tehniskās apskates stacijā ir 12 līnijas, salīdzinot ar ES ierasti pieejamo vienu līniju.

«Jāsaka, ka interese par kompaktdiskiem nav zudusi – vislielāko interesi jūtam reizēs, kad iznāk jauns albums iepriekšpādošanā, kas sniedz ekskluzivitāti kā pirmajam tā saņēmējam. Tāpat liela daļa disku tiek pārdota koncertos, īpaši reģionos. Tas skaidrojams ar atrašanos un nodošanos pilnībā mirklim un mūzikai, un rodas vēlme to klausīties atkārtoti,» biznesa portālam db.lv stāsta grupas Astro’n’out soliste Māra Upmane-Holšteine.

«Tāpat cilvēkiem ir vēlme iegūt personalizētu kopiju savā īpašumā vai dāvanai, jo kompaktdiska vāciņš kalpo arī kā autogrāfu glabātājs. Interesanti, ka nereti ir gadījumi, kad cilvēki ir ieinteresēti iegādāties arī vecākus albumus. Tas gan lielākoties ir īpašām kolekcijām,» stāsta mūziķe.

Vienlaikus viņa atzīst: «Protams, komaktdisku apjomi, salīdzinot ar to, kādi tie bija pirms pieciem gadiem, ir samazinājušies un ievērojami palielinās interese par digitāla formāta ierakstiem, bet vēl arvien pārdoto albumu skaits un interese ir tik liela, lai no šī formāta neatteiktos.»

Digitālo formātu lielākoties izvēloties jauni cilvēki ap gadiem trīsdesmit, taču arī viņu vidū esot tādi, kuriem īsts kompaktdisks ar tekstu grāmatiņu un pārdomāto dizainu ir tikpat vērtīgs kā paņemt rokās īstu grāmatu.

Lietuvas izcelsmes Baltijas apģērbu tirdzniecības kompānija "Apranga Group" rosina koronvīrusa ietekmēto nozaru sarakstā ietvert arī nepārtikas tirdzniecības uzņēmumus.

"Latvijā nepārtikas preču tirdzniecībā strādā aptuveni 40 tūkstoši cilvēku – 1/20 daļa no visa valstī esošā darbaspēka. Vairāk nekā puse no viņiem ir jauni cilvēki, kuri uztur savu ģimeni un kam ir ilgtermiņa finanšu saistības. Viņi ir patērētāji un ekonomikas mugurkauls un viņi nevar pārciest šo krīzi bez valdības atbalsta. Mēs atbalstām visus Eiropas un vietējā līmenī pieņemtos pasākumus, kas nepieciešami pandēmijas ierobežošanai. Vīruss neapstājas pie robežām un tas nepazīst nekādus ierobežojumus – mēs visi cietīsim no tā izraisītajām sekām, tāpēc arī atbildei jābūt solidārai," uzskata Rimants Pervenecks (Rimantas Perveneckas), "Apranga Group" ģenerāldirektors.

No 7.septembra Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) piedāvā operas tulkojuma titrus lasīt mobilajā aplikācijā «OPERA titri», preses konferencē pavēstīja LNOB vadītājs Zigmars Liepiņš.

Liepiņš pastāstīja, ka aplikācija izstrādāta, domājot par LNOB apmeklētāju. Vairāku gadu garumā meklēja risinājumu, kā klausītajiem operas saturu un tekstu padarīt pieejamu.

Pirms vairākiem gadiem, pārbūvējot lielās zāles krēslus, secināja, ka krēslos nevar iebūvēt tā saucamo titru sistēmu, kur katrs apmeklētājs atsevišķi var sekot līdzi operas saturam.

«Sekot līdzi operas saturam ir būtiski. Aptuveni 95 procenti no mūsu repertuāra ir operas. Operas ir itāļu, franču, vācu, reizēm arī krievu valodā. Operas saturu cilvēki zina virspusēji - zina, kas iestudējumā notiek. Tomēr teksta niansēm, kas nereti ir interesantas, var sekot līdzi, skatoties uz augšējā dēļa,» sacīja Liepiņš.

Ceļu satiksmes drošības direkcija kategoriski nepiekrīt Konkurences padomes paziņojumam, ka tehnisko apskašu nozare neatbilst Eiropas Savienības tiesību normām, kropļo tirgu un konkurenci

Konkurences padome (KP) pēc apjomīga pētījuma veikšanas paziņojusi, ka Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārraudzītā tehnisko apskašu nozare neatbilst prasībām un iesaka risinājumu – tehniskās apskates var veikt autoservisos un remontdarbnīcās. Šim uzstādījumam kategoriski nepiekrīt CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš.

Nepieļauj zem viena jumta

«Kaut kas tāds Latvijā iepriekš nav pieļauts pat idejas līmenī. Tas, ka šo pakalpojumu varētu sniegt servisi! Servisa uzdevums ir remontēt automobiļus, bet tehniskajā apskatē tos pārbaudīt. Šobrīd situācija ir līdzīga, kā tas bija būvniecībā pirms vairākiem gadiem, kad apgalvoja, ka celtnieki jau slikti neceļ, šo jomu kontrolēt nav nepieciešams,» uzsver J. Liepiņš.

Vairākus gadus, valsts budžeta konsolidācijas ietvaros Latvijas valdība strādāja, balstoties uz visnotaļ primitīvu loģiku - ja reiz daļa iedzīvotāju nodokļus nemaksā vispār, tad pēc iespējas lielākas likmes jānosaka tiem, kuri vēl maksā.

Izskatās, ka valdība ar šādu politiku ir bijusi diezgan laba skolotāja vietējai mūzikas industrijai, kas mēģina kompensēt savu biznesa neveiksmi, liekot maksāt pilnīgi visai sabiedrībai. Pietiekami daudzus gadus mūzikas industrijai ir bijuši divi galvenie ienākumu avoti - koncerti un ierakstu tirdzniecība.

Nav noslēpums, ka dažu pēdējo gadu laikā ierakstu pārdošanas rādītāji ir krietni vien gājuši uz leju, turklāt ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē kopumā. Pamatā tam, protams, ir straujā datortehnoloģiju attīstība, kas patērētājiem ļauj sadabūt interesējošo skaņdarbu internetā, neapgrūtinot sevi ar došanos uz veikalu, piemēram, pēc kārtējā CD. Atšķirība tā, ka vienā daļā valstu cilvēki kaut kā ir iemācījušies iekasēt naudu par dziesmām, kas tiek lejuplādētas, bet otrā, pie kuras pieskaitāma arī Latvija, - ne. Toties mūsu mūzikas industriju pārstāvošās organizācijas - LaIPA un AKKA/LAA - ir izdomājušas veidu, kā kompensēt to naudu, kas vairs neienāk no ierakstu tirdzniecības - jāliek maksāt par mūzikas atskaņošanu teju visās vietās, kur ir vairāk par vienu cilvēku - veikalos, frizētavās, taksometros, maršruta autobusos… Dīvaini, ka vēl nav ķērušies pie lopu fermām - ir taču dzirdēts, ka cūkas labāk attīstoties mūzikas skaņu pavadījumā, un tādējādi sanāk, ka konkrētais lauksaimnieks gūst komerciālu labumu.

Milzīgais informācijas apjoms ir radījis situāciju, kad viss lietotājam interesējošais saturs nav izlasāms un apskatāms uzreiz. Lai neko nepalaistu garām, Twitter ir izveidojis jaunu fukciju - grāmatzīmes. Tas nodrošinās iespēju privāti saglabāt dažādus ierakstus, kas nebūs redzami citiem konkrētā Twitter konta administratoriem. Tas vēl nav viss - ir ieviesta arī jauna «dalīšanās» (share - angļu val.) ikona, kas katru ierakstu piedāvās saglabāt grāmatzīmēs, dalīties ar to vēstulē Twitter vai citos kanālos.

Twitter lietotāju ziņu lentas ir pārpildītas ar dažādiem ierakstiem un saitēm, kas nereti lasītāju «aizved» tālāk uz saturu ar gariem rakstiem, videoklipiem vai kustīgiem GIF attēliem. Jauno grāmatzīmes funkciju iespējams parocīgi lietot, lai saglabātu tiešraides video ierakstus to atskaņošanai vēlāk. Video satura saglabāšana ir īpaši svarīga, jo šāds saturs tiek veidots arvien biežāk, taču nereti pārvietošanās vai aizmirstu austiņu dēļ to nav iespējams noskatīties uzreiz. Tas pats attiecas arī uz garākiem rakstiem, lai tos netraucēti izlasītu ērtā brīdī.

Twitter nemitīgi pēta lietotāju paradumus, un izskata katru pieprasījumu pēc labākas lietojamības. Grāmatzīmes ir viens no tiem jauninājumiem, kas tiek ieviests saskaņā ar lietotāju vēlmēm. Lietotāji vēlas saglabāt jautājumus, lai uz tiem atbildētu vēlāk, kā arī dalīties ar ierakstu dažas stundas vai pat dienas vēlāk pēc tā ievietošanas. Tāpēc grāmatzīmes būs tik noderīgas. Un jā, būs iespēja sūtīt informāciju tiešajos ziņojumos ārpus Twitter, bet tieši no šīs informācijas platformas.

Mūzikas ierakstu kompānijām Latvijā mazā tirgus un finansiālā atbalsta trūkuma dēļ ir apgrūtinoši radīt starptautiskus projektus, saka Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve.

Raksturojot šā brīža mūzikas ierakstu biznesu Latvijā, viņa akcentēja, ka nozares biznesam pietrūkst finansiālā atbalsta. «Mums ir mazs tirgus. Lai varētu izdot produktu, mēs ieguldām tikpat daudz darba kā Lielbritānijas kompānijas, taču viņi atšķirībā no mums var pārdot pilnīgi citas tirāžas. Tā ir problēma, tādēļ ir apgrūtinoši radīt starptautiskus projektus, jo viss maksā,» sacīja Mīlgrāve.

Problēma ir tā, ka mūzikas ierakstu kompānijām ir jācīnās pašu spēkiem un līdzekļiem, kas ir salīdzinoši niecīgi pret to, ko vajadzētu ieguldīt katrā projektā, ko grib izvirzīt pāri robežām.

«Papildus tam klāt vēl nāk vietējie autortiesību nīdēji, kuri grib atņemt tos ienākumus, kam būtu jāienāk caur blakustiesībām, piemēram, no tukšā nesēja nodevas, ienākumi no publiskā atskaņojuma, ko iekasē Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība. Tas viss vietējai populārajai mūzikai rok bedri. Lielās pasaules kompānijas to tik ļoti neizjūt kā tieši vietējie producenti un izpildītāji, kuru rocība ar katru gadu sarūk. Mēs netiekam uz ārpusi, jo mums nav, uz kā atsperties,» norādīja Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja, piebilstot, ka vispirms pašiem ir jābūt spēcīgiem, lai varētu tikt uz ārpusi un sāktu ierakstīties pie lieliem producentiem.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atprasīt izmaksātos Covid-19 atbalsta līdzekļus uzņēmumam SIA “GRB investīcijas”, kas nodrošina ““OZO” ledushalles” apsaimniekošanu, kā arī uzņēmuma un tā īpašnieku nekustāmo īpašumu aresta, dažādu liegumu un apgrūtinājumu piemērošanas, ir apdraudēta turpmāka “OZO” ledushalles pastāvēšana.

Uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” (GRB) valdes loceklis Dainis Liepiņš ir vērsies tiesā ar prasību atcelt šos absurdos VID lēmumus, kā arī atklātā vēstulē par šo VID rīcību informējis valdības vadītāju Arturu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

“Diemžēl VID, manipulējot ar paša pieņemtajiem lēmumiem, cenšas iznicināt uzņēmumu, kas darbojas jau kopš 1995. gada, godprātīgi maksājot nodokļus valsts budžetā. Apdraudēts ir ne tikai uzņēmumus, bet, kas pats skumjākais, Ozolniekiem un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem svarīgs sporta infrastruktūras objekts – “OZO” ledushalle. Covid-19 krīzes laikā mēs darījām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu uzņēmuma un “OZO” ledushalles izdzīvošanu, diemžēl šobrīd izskatās, ka to, ko nepaveica Covid-19, pašlaik cenšas izdarīt VID,” uzsver uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” valdes loceklis Dainis Liepiņš.

Latvijā darbu uzsācis jauns vietējā kapitāla koplietošanas pakalpojumu uzņēmums "Jungo", kas piedāvā elektrisko skrejriteņu nomu Rīgā.

Uzņēmumu pērn novembrī dibināja trīs domu biedri, no kuriem vienam jau bija pieredze uzņēmējdarbībā, otrs bija guvis pieredzi loģistikas jomā, savukārt, trešais līdz šim bija strādājis tikai algotu darbu. SIA "Jungo" valdes priekšsēdētājs Kārlis Liepiņš stāsta, ka visiem trim ideja par šāda biznesa uzsākšanu radusies, ceļojot pa ASV un Eiropu, un redzot, cik izplatītas tur ir koplietošanas platformas un novērtējot to, ka tās šobrīd kļūst arvien pieprasītākas.

"Mums patīk šī filozofija, ka bez lieliem ieguldījumiem lietotājam ir iespēja izmantot kādu sev nepieciešamu produktu vai servisu. Šāds bizness demonstrē ļoti augstu efektivitāti. Mēs paredzam, ka nākotnē šādi koplietošanas pakalpojumi izplatīsies arī citās jomās," pauž uzņēmējs.

Samsung Electronics Baltics personāla vadītāju Gvido Liepiņu šajā profesijā saista iespēja palauzīt galvu, meklējot labāko risinājumu

«Manī laikam ir liela cilvēkmīlestība. Man ļoti patīk komunikācija un dažādība, kas ir personālvadībā – katra diena nes kaut ko jaunu. Manuprāt, personālvadītājs par uzņēmumu un darbiniekiem zina visvairāk, dažreiz pat prezidents nezina tik daudz kā personāla cilvēki, jo pie mums informācijas plūsma nāk no visām pusēm. Tas darbam iedod uzreiz citu garšu,» viņš saka. G. Liepiņam patīk, ka šajā darbā nepieciešams sevi katru dienu izaicināt, tiekties uz ko jaunu. Sākot strādāt Samsung un ieraugot kompānijas moto Sasniedz neiespējamo (Do What You Can’t), viņš saprata, ka tas saskan ar viņa pārliecību un vēlmi darīt ko tādu, kas sākumā var šķist neiespējami. «Pirmajā brīdī nošausminos, tad racionāli uzlieku to visu uz papīra un saprotu, kā to izdarīt. Mani šajā profesijā piesaista tas, ka katru reizi ir jāpalauza galva, lai izdomātu, kā atrisināt konkrēto situāciju. Visu var atrisināt, tikai jāspēj izurbties līdz saknītēm. Līdzīgi kā saka, ka visu var apēst ar kečupu, tāpat dzīvē un darbā visu var atrisināt, atrodot pareizo kečupa pudelīti. Visu var atrisināt, jāatrod tikai pareizais leņķis,» ir pārliecināts G. Liepiņš.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

#50 padomju laika gadi vismaz divās paaudzēs ir atstājuši pārliecību, ka viss, kas nav piesiets, ir paņemams.

SIA Mikrofona ieraksti laika gaitā ir piedzīvojusi mūzikas ierakstu formātu maiņu un nenogurstoši cīnās ar pirātismu, kas tagad mutuļo digitālā vidē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Guntars Račs un Elita Mīlgrāve pirms 26 gadiem bija pirmie un ilgu laiku vienīgie Latvijā, kuri nodarbojās ar ierakstu veidošanu.

Sākotnēji viņi paši kopēja dziesmas audiokasetēs un paši tām veidoja noformējumu. «Mūzikas veikalos preci tolaik varēja nodot komisijā, tas bija veids, kā mēs to izplatījām; sākotnēji – kā privātpersonas. SIA Mikrofons nodibinājām 1992. gadā un līdz 1995. gadam viss notika intuitīvi, jo mēs ne pārāk labi pārvaldījām excel tabulas. Pirmie trīs četri gadi bija augšupejoši, bet dramatiski. 1995. gadā mums sākās finanšu problēmas un pirmo SIA slēdzām, bet jau pēc gada nodibinājām SIA Mikrofona ieraksti. Tad sākās jauna ēra, un no 1996. līdz 2002. gadam uzņēmumam un mūzikas industrijai kopumā bija ziedu laiki, jo tas bija periods, kad disku formāts plauka un zēla,» stāsta G. Račs.

Klaipēdā trešdienas rītā ieradies lielākais konteinerkuģis, kāds jebkad apmeklējis šo Lietuvas ostu, - 324,8 metrus garais MSC Charleston. Pa ostas vārtiem kuģis iebraucis sekmīgi, ostas akvatorijā tam palīdzējuši trīs velkoņi.

Kā atzīmē Lietuvas mediji, garuma ziņā šis okeāna kuģis samērojams ar Viļņas televīzijas torņa augstumu un tā ietilpība ir 8000 TEU (20 pēdu standartkonteiners) vienības. Līdz šim garākais Klaipēdā uzņemtais kuģis bijis 317 metrus garais Celebrity Eclipse, kas te bija ieradies pagājušajā vasarā.

Kuģa sagaidīšanas diena saskaņota ar kravu kompānijas Klaipedos Smelte jaunā konteineru sadales centra oficiālo atklāšanu. Svinīgajā ceremonijā piedalīsies satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs, Klaipēdas mērs Vītauts Grubļausks, Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas ģenerāldirektors Arvīds Vaitkus, Terminal Investment Limited ģenerāldirektors Vikrams Šarma un Klaipedos Smelte ģenerāldirektors Rimants Juška.

Sportot dabā, kā inventāru izmantojot visu, ko tajā var atrast, mudina kustību prieka entuziasti, tostarp arī uzņēmēji, kuri to dara nevis peļņas nolūkā, bet misijas vadīti

Nodarbības ārā lielākoties notiek bez maksas, un treneri kustību prieku citiem nodod, entuziasma vadīti. Arī daži sporta klubi pavasarī un vasarā kā papildus «āķi» piedāvā fiziskās aktivitātes ārā, bet tās tiek veidotas ar nolūku būt interesantiem arī gada siltajos mēnešos, kad cilvēki labprātāk dodas dabā.

Sajusties kā Sicīlijā

Brīvdabas sporta kluba dibinātājs un treneris Roberts Radičuks vada treniņus Rīgas parkos un skvēros, kur kustību prieka cienītājiem tiek piedāvāti dažādi treniņi – nūjošana, iešana, nodarbības, kurās ietverti jogas elementi, funkcionālie treniņi. Intensitāte tiekot piemērota katra cilvēka spējām, jo Roberta galvenais mērķis ir radīt patīkamas emocijas, kas liek aizmirst, ka ķermenis tiek fiziski nodarbināts. Staigājot no parka uz parku, mainās ainava, un cilvēki nemaz nepamanot, ka nostaigāti jau vairāki kilometri. Roberts ir diplomēts psihologs, SIA Sabiedrība Turība īpašnieks.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) noslēgusi sadarbības līgumu ar Lielbritānijas mūzikas licencēšanas kompāniju PPL (Phonogrphic Performance.Limited). Līgums ar Lielbritānijas kompāniju PPL, kas sadarbojas ar vadošajām mūzikas licencēšanas organizācijām daudzās pasaules valstīs, ļaus Latvijas izpildītājiem un producentiem - LaIPA biedriem - gūt peļņu no repertuāra atskaņošanas Lielbritānijā.

Gan PPL, gan LaIPA līguma noslēgšanu sauc par svarīgu posmu abu valstu sadarbībā mūzikas jomā.

«Vairāku latviešu mūziķu ieraksti tiek atskaņoti Lielbritānijā, piemēram, Brainstorm jeb Prāta vētra, BTH, akadēmiskās mūzikas izpildītāji un citi. Līdz šim mūziķi nesaņēma atlīdzību par savu ierakstu izmantošanu Lielbritānijā, bet nu sadarbība ar PPL ļaus to nodrošināt. Mūziķi saņems atlīdzību ne vien par tekošo gadu, bet arī par Lielbritānijā izmantotajiem ierakstiem iepriekšējos gados,» skaidro LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere, piebilstot, ka Lielbritānijā mūzikas izmantotājiem ir noteikti daudz augstāki tarifi un ir liela atšķirība, cik lielu atlīdzību par mūzikas ierakstu atskaņošanu mūziķi saņem Latvijā un Lielbritānijā.

SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» apgrozījums 2017.gadā sasniedzis 235,27 tūkstošus eiro, kas ir par 47,36% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Klientu portfeļa informācija.

Uzņēmums vienādās daļās pieder grupas «Prāta Vētra» mūziķiem Jānim Jubaltam, Renāram Kauperam, Mārim Mihelsonam un Kasparam Rogam.

Vairāk nekā pusi jeb 63,76% no SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» pagājušajā gada apgrozījuma nodrošināja ieņēmumi no koncertdarbības, bet vēl 17,48% - pakalpojumi un preces uz ES un trešajām valstīm. Gadu iepriekš, 2016.gadā, šī pozīcija veidoja 61,30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, kas 2016.gadā bija 446,98 tūkstoši eiro.

Gada pārskatā publicētā informācija rāda, ka 2017.gadu SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» noslēdza ar 125,83 tūkstošu eiro zaudējumiem pretstatā 260,97 tūkstošu eiro peļņai 2016.gadā. VID administrētajos nodokļos uzņēmums pagājušajā gadā samaksājis 193,12 tūkstošus eiro.