Jaunākais izdevums

Lielveikalu tīkls Rimi Latvijā ieviesis divus jaunus digitālos risinājumus, kas vienkāršos iepirkšanās procesu un samazinās tā ietekmi uz vidi – iespēju iepirkties, preces skenējot ar savu mobilo tālruni, un atteikties no čeku drukāšanas pašapkalpošanās kasēs.

Tādējādi arī Latvijā ir sākusies pāreja uz elektroniskajiem čekiem. Elektronisko čeku sistēma šovasar tika sekmīgi ieviesta Rimi veikalos Igaunijā. Latvijā elektroniskie čeki sākotnēji būs pieejami tikai pašapkalpošanās kasēs, ka arī izmantojot pašapkalpošanās skeneri, jo pašlaik vēl turpinās sistēmas saskaņošana ar atbildīgajiem dienestiem, lai šo risinājumu varētu izmantot arī parastajās kasēs.

“Elektroniskie čeki ir būtisks solis pretī efektīvākam un zaļākam iepirkšanās procesam. Visās kasēs elektroniskos čekus plānojam ieviest nākamā gada sākumā. Čeks ir salīdzinoši sīka ierastā iepirkšanās procesa sastāvdaļa, tomēr tas nozīmē būtisku planētas resursu patēriņu. Jau šobrīd esam aplēsuši, ka, visiem Rimi pircējiem Latvijā atsakoties no drukātajiem čekiem, gada laikā tiktu ietaupīta 31 tonna jeb viens kravas auto papīra un no nociršanas izglābts vairāk nekā pustūkstotis koku,” stāsta Rimi digitālās attīstības direktore Liene Perija.

Savukārt Skenē ar telefonu risinājums pievieno būtisku funkcionalitāti Rimi mobilajai lietotnei, un turpmāk pirkumus varēs skenēt ar savu mobilo tālruni – gluži tāpat, kā lietojot pašapkalpošanās skeneri.

Sākotnēji šī iespēja būs pieejama astoņos Rimi veikalos Rīgā un Pierīgā, kuros jau ir ieviesti pašapkalpošanās skeneri.

“Mūsu mērķis ir paplašināt savu digitālo risinājumu klāstu, padarot iepirkšanās procesu elastīgāku ar iespējām pielāgoties ikviena pircēja vajadzībām konkrētajā iepirkšanās situācijā. Turklāt mobilie telefoni šobrīd jau stabili ieņem galvenā ikdienas rīka lomu, ar kuru tagad varam visu iepirkšanās procesu pārvaldīt vienuviet – no pirkumu saraksta plānošanas un aktuālo piedāvājumu izvērtēšanas līdz pirkumu apmaksai,” norāda L.Perija

Apmaksu par pirkumiem var veikt pašapkalpošanās skeneru kases zonā, kur pirkuma pabeigšanai jāskenē QR kods kases ekrānā vai jāautorizējas ar NFC funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi ir atvēris jaunu piegādes maršrutu Jelgavā un tās blakus teritorijās, tādējādi nedaudz vairāk nekā pusotru gadu pēc e-veikala atklāšanas aptverot plašāko zonu Latvijā ar piegādēm, informē uzņēmumā.

Rimi piegādes šobrīd pieejamas Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Ķekavā, Ogrē, Saulkrastos, Zvejniekciemā un teritorijā starp šīm pilsētām.

Piegāžu komplektēšanu nodrošina jau seši pilnībā aprīkoti veikali, piecos no šiem veikaliem ierīkots arī Rimi Drive.

“Kopš atklāšanas 2019. gada rudenī Rimi e-veikalā ik dienas veikto pirkumu apjoms ir desmitkāršojies. Sekojot pircēju pieprasījumam, nedaudz vairāk nekā pusotra gada laikā esam spējuši attīstīt plašāko areālu Latvijā no piegādēm,” uzsver Rimi Latvia e-komercijas direktors Didzis Kirstuks.

Līdz ar piegādes areāla paplašināšanu šobrīd vairāk nekā trīs reižu palielinājies arī autoparks, kas papildināts ar specializētu, kvalitatīvi aprīkotu transportu. Arī turpmākie Rimi e-komercijas plāni paredz nepārtrauktu e-veikala attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā lielveikalu tīkls Rimi Igaunijā ieviesa digitālos čekus, piedāvājot pircējiem atteikties no čeku drukāšanas. Līdzīgu attīstības soli Rimi plāno spert arī Latvijā un Lietuvā, kur šobrīd vēl tiek risināta likumdošanai atbilstoša sistēmas ieviešana, informē uzņēmums.

Digitālie čeki ir būtisks solis Rimi ilgtspējības mērķu īstenošanā, kas palīdz stiprināt klimatneitrālu uzņēmuma darbību, ietaupot čeku drukāšanai nepieciešamos resursus un izvairoties no nevajadzīgu atkritumu radīšanas.

Pirms jaunās sistēmas ieviešanas veiktais pilotprojekts atsevišķos Rimi veikalos Igaunijā liecina – līdz pat 80% pircēju ir gatavi atteikties no drukātajiem čekiem. Sagaidāms, ka rudenī šo risinājumu varētu adaptēt arī Latvijā un Lietuvā, kur pagaidām turpinās sistēmas saskaņošana ar atbildīgajiem dienestiem.

"Latvijā pagaidām digitālie čeki vēl netiek piedāvāti, jo sākotnēji kopā ar kases sistēmas apkalpojošo dienestu un atbilstības pārbaudes institūciju ir jāprecizē ar Ministru kabineta noteikumiem saistītie jautājumi attiecībā uz šāda risinājuma ieviešanu. Tomēr Rimi aktīvi strādā pie šī risinājuma ieviešanas jau šī gada rudenī. Tehniski esam gatavi šādu funkciju Latvijā ieviest un ceram, ka iespējami ātrāk tiks pabeigti visi nepieciešamie procesi, jo atteikšanās no katra papīra čeka ir mazs solis pretī zaļākai rītdienai," stāsta Rimi Digitālās attīstības direktore Liene Perija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" paziņojums par tirdzniecības centra "Alfa" īpašnieku maiņu nāca kā jaunums, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Jau ziņots, ka tirdzniecības centru "Alfa" iegādājās Lietuvas holdinga "Vilniaus prekyba" kompānija "Akropolis Group". "Vilniaus prekyba" grupā ietilpst arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe".

Pārdots tirdzniecības centrs Alfa  

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis"...

"Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums. Taču mums ir spēkā esoši līgumi, kuri nodrošina attiecības ar ēkas īpašniekiem vairāku gadu garumā," sacīja Turlais.

Pēc viņa teiktā, spēkā esošais līgums nosaka "Rimi" tiesības uz nomu līdz pat 2034.gadam.

Turlais atzina, ka "Rimi Latvia" pārrunas ar jaunajiem "Alfas" īpašniekiem, nav bijušas. "Pašlaik darījuma izvērtējumu veic Konkurences padome, un tikmēr pārrunas neesam ieplānojuši," sacīja Turlais.

Jau vēstīts, ka "Akropolis Group" augusta sākumā ziņoja, ka parakstījusi līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāldaļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa".

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta KP atļauja.

Tirdzniecības centra "Alfa" kopējā platība ir aptuveni 154 000 kvadrātmetru, tostarp iznomājamā iepirkšanās telpu platība ir 71 000 kvadrātmetru, bet autostāvvietās vienlaikus var novietot 1750 automašīnu. Tirdzniecības centrā darbojas 210 veikalu. "Alfā" atrodas tādu zīmolu veikali kā "Zara", "Reserved", "H&M", "Euronics", "Sportland", "Kidzone", "Cenuklubs.lv", "Cinamon", "Lido", "McDonalds", kā arī citi veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas. Tirdzniecības centrā atrodas arī "Rimi" lielveikals.

"Akropolis Group" Latvijā pieder arī tirdzniecības centrs "Akropole". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekonstrukcijas apmeklētājiem durvis vēris Rimi Alfa - ieguldot 1,9 miljonus eiro, tirdzniecības zālē uzstādītas videi draudzīgas iekārtas, ieviests jaunais dizaina koncepts, uzlabota pārskatāmība un iekārtota īpaša iepirkšanās zona steidzīgajiem.

Izveidotas arī telpas e-komercijas klientu pasūtījumu komplektācijai.

“Rimi Alfa ir vēsturiski pirmais Rimi hipermārkets Latvijā, kas tika atvērts 2000. gada maijā. Veikals ir pelnīti piedzīvojis lielas izmaiņas. Pastāvīgi paplašinoties Rimi e-komercijai, daļu tirdzniecības zāles platības esam atvēlējuši ar šo iepirkšanās veidu saistītajām darbībām,” papildina Gatis Pakalnieks, Rimi Latvia hipermārketu tīkla direktors.

Jaunā dizaina – walk-through tipa – infocentrā iekārtota ātrā pašapkalpošanās kase. Infocentrā izvietots arī gatavo ēdienu un dzērienu piedāvājums līdzņemšanai.

Veikala mājsaimniecības preču nodaļā ieviestas jaunā koncepta mēbeles un vizuālā komunikācija, kas palīdz skaidrot attiecīgās preces pielietojumu sadzīvē. Savukārt mazgāšanas līdzekļu un kosmētikas nodaļā ieviests zero waste jeb beziepakojuma stends.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi parakstījis līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu un taromātu izmantošanu ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO).

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro depozīta sistēmas ieviešanai, ar 1. februāri mazumtirgotājs nodrošinās iespēju klientiem nodot stikla un PET pudeles, kā arī metāla skārdenes* vairāk nekā 100 Rimi veikalos visā Latvijā.

“Depozīta sistēma ir ilgi gaidīts risinājums, kas ļaus samazināt piesārņojumu Latvijas dabā un veicinās iepakojuma pārstrādi. Kā lielākais mazumtirgotājs Latvijā mēs apzināmies savu atbildību un iespējas izglītot sabiedrību un veicināt veselīgu un ilgtspējīgu ieradumu attīstību, lai visi kopā mazinātu ietekmi uz vidi. Plānojot taromātu atrašanās vietas, galvenokārt vadījāmies pēc tā, lai klientiem izmantoto pudeļu nodošana būtu ērta un kļūtu par viņu ikdienas ieradumu,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecībā konkurence Latvijā vienmēr ir bijusi diezgan asa un skarba, pie kā mazumtirgotājs SIA "Rimi Latvia" ir pieradusi, tomēr, no otras puses, arī "Lidl", protams, ir spēcīgs konkurents, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

"Vienlaikus jāsaka, ka ir pircēji, kuru izvēli nosaka tikai cena, un ir pircēji, kuriem, izvēloties, kurā veikalā iepirkties, svarīgas būs daudzas citas lietas. Visdrīzāk labākajā pozīcijā būs tie, kuri visprecīzāk spēs atbildēt uz šīm pircēju vajadzībām - vai tās ir e-komercijas iespējas, vietējo ražotāju produkti, interesantas akcijas," sacīja Turlais.

Viņš pauda, ka ikviens tirgus dalībnieks rūpīgi strādās pie sava piedāvājuma pircējiem, un tiem, kas to izdarīs labāk, arī klāsies labi. "Tādēļ mēs ne tik daudz domājam par to, ko darīs "Lidl", cik par to, lai mūsu pircēji ir apmierināti," sacīja Turlais.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ar darbiniekiem esot līdzīgi kā ar pircējiem. "Mums vienmēr ir dažādas darbinieku labsajūtas un motivēšanas programmas, un tas nav saistīts ar "Lidl". Par to liecina tas, ka no mūsu vairāk nekā 6500 darbinieku lielā kolektīvā uz "Lidl" ir aizgājuši vien daži, jo alga jau nav vienīgais, kas interesē cilvēkus. Tas ir arī darba saturs, elastīgs darba grafiks, kolektīvs, izaugsmes iespējas, bonusi," teica "Rimi Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Latvia atklājis jauno, 2788 kvadrātmetru plašo centralizēto kulinārijas un gaļas produktu ražošanas virtuvi Rīgā, A. Deglava ielā, kas apgādās visus Rimi veikalus Latvijā ar gatavajiem ēdieniem, informē uzņēmums.

Šis stratēģiski nozīmīgais solis ļaus automatizēt ražošanu un būtiski palielināt efektivitāti, dienā saražojot līdz pat 18 tonnām salātu, kulinārijas un gaļas izstrādājumu. Vienlaikus tas nozīmē arī vienotu kvalitātes kontroli un ilgtspējīgu ražošanu ar samazinātiem pārtikas atlikumiem.

Centralizētajā virtuvē nodarbināti vairāk nekā 150 darbinieku, kuri vienuviet nodrošina pilnu ražošanas ciklu – no izejvielu uzglabāšanas līdz gatavo produktu iepakošanai un marķēšanai. Uzņēmums norāda, ka šāda pieeja sniedz iespēju veikt striktu ražošanas procesu kontroli un monitoringu, attiecīgi izpildot nozarē augstākās pārtikas drošības un kvalitātes prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi ieviesis unikālu digitālu rīku “Iztukšo ledusskapi”, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību ģenerēs receptes no produktiem, kuri atrodami lietotāja krājumos.

Tiek lēsts, ka Eiropas Savienībā 20% no kopējā saražotās pārtikas apjoma tiek izniekoti jeb nonāk atkritumos, kas rodas visā piegādes ķēdē: zemnieku saimniecībās, pārstrādes un ražošanas procesā, veikalos, restorānos un kafejnīcās, arī mājsaimniecībās.

Jaunais rīks, kura beta versija integrēta Rimi interneta vietnē, ļauj lietotājam atzīmēt, kādi ir viņam pieejamie produkti vai ēdienu atlikumi, un no tiem virtuālais šefpavārs ģenerē veselīgas, kvalitatīvas receptes, kurās iekļautas izvēlētās sastāvdaļas. Rīks izstrādāts sadarbībā ar Dānijas jaunuzņēmumu Plant Jammer.

“Pārtikas atkritumi joprojām ir liela problēma. Rimi nesen veiktais pētījums rāda, ka pat 90% cilvēku Baltijā izmet pārtiku, jo tā ir sabojājusies, ilgstoši gaidot savu kārtu. Rimi pastāvīgi investē inovatīvās tehnoloģijās, kas palīdz precīzi prognozēt pārtikas pasūtījumus un uzraudzīt “ieteicams līdz” marķējumu uz produktiem, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos mūsu darbībā. Nu kopā ar partneriem esam atraduši veidu, kā arī mūsu klientiem palīdzēt ceļā uz šīs problēmas risinājumu. Inovatīvais digitālais rīks ļauj tikai ar dažiem klikšķiem pastāstīt, kas aizķēries mūsu ledusskapjos un pieliekamajā, un mākslīgā intelekta šefpavārs paveic pārējo darbu, apvienojot sastāvdaļas gardu, veselīgu ēdienu receptēs,” stāsta Liene Perija, Rimi Baltic digitālās attīstības direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu produktu komplektēšanas procesa efektivitāti, precizitāti un veicinātu drošāku vidi darbiniekiem, investējot 4,4 miljonus eiro, Rimi loģistikas centrā Rīgā, svaigās pārtikas nozarē ir ieviesis Baltijā unikālu automatizēto preču šķirošanas sistēmu.

Sistēma 168 veikaliem visā Baltijā komplektē svaigo pārtiku, augļus un dārzeņus, kā arī alkoholiskos un citus dzērienus.

Jaunā sistēma, kas darbojas Rimi Latvia loģistikas centrā Rīgā, vienlaikus nodrošina pasūtījumu komplektēšanu veikaliem visās trīs Baltijas valstīs un galvenokārt – ap 80% apmērā – Latvijā. Augot Rimi veikalu tīklam, sistēmas specifika ļaus šo veikalu skaitu vēl palielināt.

Ikdienas darbā automatizētā šķirošanas sistēma uzlabo komplektēšanas procesa efektivitāti, samazinot nepieciešamo darbinieku skaitu visintensīvākajā darba zonā +4 grādu temperatūrā, gan arī vienkāršo loģistikas procesus. Tāpat tā veicina labāku ergonomiku, drošāku un mazāk intensīvu vidi darbiniekiem, kā arī uzlabo komplektēšanas precizitāti, tādējādi samazinot preču bojājumu skaitu komplektācijas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rimi" veikalu ēku pārvaldītājs SIA "Plesko Real Estate" plāno būvēt tirdzniecības centru Ķīšezera ielā starp Čiekurkalnu un Mežaparku, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem iesniegtā informācija.

Komitejas deputātiem 13.septembrī būs jālemj par izstrādātā lokālplānojuma nodošanu publiskai apspriešanai.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir nodrošināt tirdzniecības un pakalpojumu objekta būvniecībai nepieciešamos apbūves parametrus. Iecerēts mainīt pašreizējo teritorijas izmantošanu no centru apbūves teritorijas ar atļauto stāvu skaitu 25 un vairāk stāvi uz jauktas centra apbūves teritoriju ar atļauto trīs stāvu skaitu.

Uzņēmums iecerējis izbūvēt tirdzniecības un pakalpojumu objektu, kas orientēts uz vietējiem Mežaparka un Čiekurkalna apkaimes iedzīvotājiem.

Ieceres īstenošanas rezultātā tikšot sakārtota/labiekārtota teritorija, paredzot ēkas izvietojumu un arhitektoniskos risinājumus ņemot vērā Mežaparka apkaimes vēsturiskās apbūves raksturīgās iezīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts sadarbības līgums par Olimpiskā sporta centra nosaukuma un vizuālā tēla maiņu.

Nākamo jeb jau 16. sezonu sporta komplekss uzsāks ar Rimi Olimpiskā centra vārdu.

“Latvijas Olimpiskās komitejas sadarbība ar Rimi ir sākusies pirms pāris gadiem, un man ir liels gandarījums, ka šī abpusējā draudzība nostiprinās, pilnveidojas un iegūst jaunus sadarbības apvāršņus. Tas pierāda to, ka sports ir sekmīgs instruments savstarpējai sapratnei dažādās auditorijās, īstenojot katram savus mērķus un tai paša laikā saglabājot draudzību, cieņu un izcilību,” pārdomās dalās Žoržs Tikmers, LOK prezidents.

“Sadarbības paplašināšana ar LOK ir būtisks notikums, kas stiprina mūsu stratēģiskos mērķus un apņemšanos pastāvīgi un mērķtiecīgi atbalstīt aktīvāku un veselīgāku dzīvesveidu,” piebilst Valdis Turlais, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem, Latvijas ekonomika iegūtu 200 miljonus eiro

Db.lv, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisti aprēķinājuši, ka, aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem ražojumiem, Latvijas ekonomikā ik gadu papildus ieplūstu 200 miljoni eiro.

Pēc Citadele Banka ekonomista Mārtiņa Āboliņa aprēķiniem Latvijas iedzīvotāji ik gadu pārtikas produktu iegādei tērē aptuveni 2–2,5 miljardus eiro. Tomēr Latvijas pārtikas ražotāju apgrozījums vietējā tirgū veido tikai ap 900 miljonu eiro. “Tātad joprojām ievērojama daļa pārtikas produktu, ko iegādājamies veikalos, ir importa preces. Protams, ne visu importu ir iespējams un nepieciešams aizvietot ar vietējo ražojumu. Produktu izvēles daudzveidība un pieejamība dažādos gadalaikos uzlabo mūsu dzīves kvalitāti. Tāpat nedrīkst aizmirst cenas faktoru, jo importa produktus bieži izvēlamies tieši zemākas cenas dēļ. Bet, ja mums izdotos 20–40% no importa produktiem aizvietot ar vietējiem, Latvijas ekonomika ik gadu varētu papildus iegūt 200–400 miljonus eiro. Mūsu ekonomikā tas varētu dot līdz pat 20 000 darba vietām un valsts budžetā papildus ienest 60–120 miljonus eiro gadā,” skaidro M.Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules hokejs Latvijā — pārbaudījums sporta organizācijas nozarei

Db.lv, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši līgumam ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, SIA “Tomra Collection Latvia” (Tomra) šonedēļ uzsācis depozīta iepakojuma pieņemšanas automātu jeb taromātu uzstādīšanu.

Taromātos tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot, sākot no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Pirmie 5 taromāti uzstādīti “Maxima”, “Rimi”, “Mego” un “Alko Outlet” veikalos Rīgā, kā arī “Citro” veikalā Ventspilī. Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam Latvijā paredzēts izvietot ap 800 taromātus, tajā skaitā apmēram 200 vietās taromātus plānots izvietot āra kioskos tirdzniecības vietu tuvumā.

“Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas depozīta sistēmas vēsturē un būtisks solis ceļā uz modernas depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūras izveidi – visu depozīta sistēmā iesaistīto pušu darbs nu sāk realizēties īstos, aptaustāmos darba augļos, kas ir šie uzstādītie taromāti. Taču priekšā vēl ir daudz darāmā. Lai sasniegtu mērķi par visaptveroša pieņemšanas tīkla izveidi, turpinām līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par taromātu nodrošināšanu un depozīta iepakojuma pieņemšanu. Tāpat esam uzsākuši līgumu parakstīšanu par manuālo pieņemšanas punktu izveidi nelielos veikalos, kā arī norit aktīvs darbs pie līgumu slēgšanas ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū. Kopīgi sadarbojoties, varēsim izveidot pasaules līmeņa depozīta sistēmu un padarīt Latviju tīrāku,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētajs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums Wolt līdz šā gada beigām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā plāno atklāt virtuālo veikalu tīklu Wolt Market un šobrīd jau ir uzsācis jaunu darbinieku meklēšanu vairākiem amatiem visā Baltijas reģionā.

Šis ir jauna veida tirdzniecības tīkls, kurā veikali darbojas tikai un vienīgi kā noliktavu veikali jeb tā dēvētie “tumšie veikali” (dark stores). Šajos veikalos tiks pieņemti tikai tie pasūtījumi, kas veikti tiešsaistē caur Wolt aplikāciju. Klātienes iepirkšanās šajos veikalos nenotiks.

Wolt pārtikas piegāžu apjoms audzis vairāk nekā astoņas reizes 

Tehnoloģiju uzņēmuma Wolt ātro pārtikas piegāžu apjoms gada laikā pieaudzis vairāk nekā...

Wolt Market noliktavu veikali klientu izvēlei piedāvās 1500-2000 preces, kuras tiks piegādātas 15-25 minūšu laikā pēc pasūtījuma veikšanas aplikācijā.

Wolt Market noliktavu veikali darbosies kā neatkarīgi, Wolt platformā strādājoši, sadarbības partneri, līdzīgi, kā visi citi tirdzniecības sadarbības partneri, bet ar kopēju Wolt Market zīmolu. "Mums ir prieks, ka varam atvērt Wolt Market veikalus Baltijā. Mūsu mērķis ir piedāvāt klientiem vēl nebijušu pieredzi šajā jomā, un atsauksmes, ko esam saņēmuši par mūsu veikaliem citās valstīs, ir devušas pārliecību, ka mēs esam uz pareizā ceļa,” saka par jaunajiem tirgiem atbildīgā Wolt viceprezidente Marianne Vikula.

"Mēs meklējam jaunus veidus, kā apkalpot mūsu klientus. Mūsu biznesa stūrakmens ir sadarbības stiprināšana un paplašināšana ar mūsu sadarbības partneriem, tādiem kā Rimi, Mego, Aibe, LaTS un vēl daudziem citiem, kas mums pievienosies nākotnē," papildina Wolt Baltics darbības vadītājs Simons Runcheimers.

Pirmais Wolt Market veikals tika atvērts Helsinkos 2020. gada pavasarī. Kopš tā laika Wolt Market tīkls ir paplašinājies, atverot veikalus Grieķijā un citviet Somijā, kā arī paziņojot par drīzu ienākšanu Čehijā, Polijā un Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir nepārtraukta kustība – ir jāspēj nekad neapstāties un vienmēr tiekties uz priekšu, domā SIA Amber Beverage Group izpilddirektore Jekaterina Stuģe.

Viss, kas notiek uzņēmumā, ir vadītāja atbildība, tāpēc darbiniekiem ir jāzina, ka tieši vadītājs vienmēr būs tas, kurš vajadzības gadījumā palīdzēs kļūdas novērst, nevis nosodīs, pauž J. Stuģe. Viņa uzskata, ka laba komanda ir lielākā vadītāja bagātība, tāpēc ir ļoti svarīgi uzņēmuma darbiniekus aizraut un motivēt sasniegt uzstādītos mērķus – neko nevajag darīt tikai darīšanas pēc, prātā vienmēr jābūt idejai par to, kā to var izdarīt labāk.

Turpina izglītoties

Pirmo darba pieredzi J. Stuģe guva jau pusaudžu gados, kad vasarās tirgū palīdzēja pārdot mammas un vecmammas audzētās puķes. “Tas nebija nopietns darbs, taču tirdzniecība man ļoti labi padevās un deva pārliecību par savām spējām. Vēlāk, vidusskolas un augstskolas laikā, strādāju dažādos uzņēmumos par sekretāri, taču mana pirmā nopietnā darbavieta bija auditoru kompānija Arthur Andersen (vēlāk Ernst&Young Baltic). Tajā laikā kļūt par auditoru bija liels gods, tas bija prestiži – nonākt šajā vidē. Arī man bija ļoti liela vēlme to darīt, tāpēc pēc Latvijas Universitātes (LU) pabeigšanas pieteicos darbā auditoru kompānijā, kur mani arī pieņēma,” stāsta J. Stuģe. Ernst&Young viņa pavadīja vairāk nekā desmit gadus, paralēli iegūstot maģistra grādu ekonomikā un biznesa administrēšanā, kā arī papildinot savas zināšanas citās izglītības iestādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Būvvaldēs saskaņoti pirmie projekti depozīta sistēmas āra kiosku novietošanai

Db.lv, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūru Latvijā, vairāku pašvaldību būvvaldēs saskaņoti pirmie projekti par āra kiosku novietošanu depozīta iepakojuma pieņemšanai tirdzniecības vietu teritorijās.

Āra kiosku novietošana šobrīd saskaņota Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Ķekavas, Ludzas, Mārupes, Ogres, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Saulkrastu, Salacgrīvas un Talsu pašvaldībās.

Pieteikumu iesniegšanas un skaņošanas process turpinās arī pārējās Latvijas pašvaldībās. No 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma, lielākajās tirdzniecības vietās iedzīvotāju ērtībai tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot arī āra kioskos, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā. Kopumā Latvijā paredzēts novietot aptuveni 200 āra kioskus.

“Esam ļoti pateicīgi pirmajām pašvaldībām, kuras operatīvi un ātri saskaņojušas tirgotāju iesniegumus par ārtelpu depozīta iepakojuma pieņemšanas kiosku novietošanu. Tas apliecina arī novadu ieinteresētību un izpratni par depozīta sistēmas ieviešanas nozīmīgumu. Sniedzot iespēju nodot tukšo iepakojumu āra kioskos, kur būs iespējams izvietot vairākus taromātus, vēlamies atvieglot iepakojumu nodošanas procesu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās ikdienā tiek patērēts liels iepakoto dzērienu daudzums – tādā veidā lielu iepakojumu apjomu varēs nodot vēl ātrāk un efektīvāk. Šāds āra kiosku risinājums paredzēts arī apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas, tādējādi vairāki tirgotāji saviem pircējiem piedāvās vienu kopīgu iepakojuma nodošanas punktu,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors tiesai ir nodevis krimināllietu, kurā par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā - apsūdzētas trīs personas, tai skaitā saldumu biznesa uzņēmējs Jāzeps Zukuls.

Neminot personu vārdus, Latvijas Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe sacīja, ka viena no šīm trim personām apsūdzēta arī par tīšu vieglu miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai.

Iepriekš vēstīts, ka izmeklēšanā noskaidrots, ka par iespējamās cilvēktirdzniecības upuriem kļuvuši ne mazāk kā septiņi Indijas pilsoņi.

Krimināllikums par cilvēku tirdzniecību paredz brīvības atņemšanu no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lieta nosūtīta izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Jau ziņots, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ziņojuši par piespiedu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis" Viļņā, Klaipēdā un Šauļos un "Akropole" Rīgā, iegādājusies vienu no lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā - "Alfa", informē "Akropolis Group" pārstāvji.

"Akropolis Group" parakstījis līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāla daļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa" ar kopējo platību aptuveni 154 000 kvadrātmetri.

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta Latvijas Konkurences padomes atļauja.

"Akropolis Group" izpilddirektors Manfreds Dargužis norāda, ka uzņēmums sasniedzis vadošo pozīciju starp iepirkšanās un izklaides centriem, attīstot pats savus projektus, taču tam vienmēr ir bijušas ambīcijas augt arī iegādes darījumu ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas pārtikas ražošanas nozare var būt mūsu Silīcija ieleja?

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai pārtikas ražošanā ir senas un spēcīgas tradīcijas, un mūsu produkti pārsteidz ne vienu vien gardēdi visā pasaulē. Taču jauniem laikiem vajadzīgas jaunas idejas, un arī pārtikas nozarē ienāk dažādi inovatīvi risinājumi, kas pārsteidz pasauli.

Varbūt vienradži* un sekmīgi jaunuzņēmumi jāmeklē ne tikai IT un tehnoloģiju industrijā, bet arī pārtikas ražošanā?

Par to, ka Latvijai trūktu pieredzes vai zināšanu pārtikas ražošanā, kas ļauj sasniegt virsotnes, mums nebūtu jāraizējas. Nevar sūdzēties arī par dalībnieku trūkumu tirgū. 2020. gadā pārtikas nozare Latvijas budžetā ienesa 1,7 miljardus eiro jeb 18% no kopējā ražošanas apjoma, bet pārtikas un lauksaimniecības nozaru eksports veidoja 22% no kopējā eksporta apjoma.

Pārtikas ražošanā pastāvīgi darbojas vairāk nekā 1100 uzņēmumu, galvenokārt eksportējot uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju. Īstais izaicinājums sākas tad, kad vietējais pārtikas ražotājs, it īpaši, ja tas ir jauns un ne pārāk liels, atrod jaunu tirgu, jo jebkurš jauns tirgus pieprasa apjomu. Mērogošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem nozares eksportspējas kāpināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ALTUM Kapitāla fonds piešķīris aizdevumu 10 miljonu eiro apjomā ekoloģisku higiēnas preču ražošanas uzņēmumam iCotton.

Vīrusa pandēmijā uzņēmums iCotton, kas 98% produkcijas apjoma realizē eksporta tirgos, saskārās gan ar piegādes ķēžu pārrāvumiem, gan loģistikas izmaksu pieaugumu un apmaksas nosacījumu maiņu. Vienlaikus pandēmija veicināja pieprasījumu pēc uzņēmuma ražotajiem higiēnas produktiem.

Kapitāla fonda finansējums stiprinās uzņēmuma naudas plūsmu un veicinās tālāko izaugsmi, ieviešot jaunus, videi draudzīgus produktus no ekoloģiskām izejvielām, uzturot gandrīz bezatkritumu ražošanas procesu. Finansējums paredzēts arī šogad Liepājā atklātās jaunās ražotnes darbības nodrošināšanai, kā arī esošo saistību refinansēšanai, pagarinot to atmaksas termiņu.

"Sadarbība ar ALTUM kapitāla fonda finansējumu ļaus mums iespēju realizēt nākotnes attīstības plānus, turpinot stabili strādāt pie jaunu projektu realizācijas. Mums būs iespēja ražot un attīstīt jaunas produktu tehnoloģijas, uz jaunām, mūsdienīgām ražošanas iekārtām, nodrošinot papildus jaunas darba vietas," komentē ”iCotton valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CFLA vērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību būvnieku karteļa realizētajos projektos

LETA, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pēc iepazīšanās ar Konkurences padomes (KP) lēmumu būvnieku karteļa lietā izvērtēs finanšu korekcijas nepieciešamību ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu īstenotajos projektos, pavēstīja CFLA pārstāvji.

"CFLA nepieciešama iespēja iepazīties ar pilno KP lēmuma saturu un detaļām, un to esam lūguši. Tikai pēc visu gadījumu analīzes CFLA varēs izvērtēt, kā šis lēmums ietekmēs ES fondu projektus vai to finansējuma apjomu," skaidroja CFLA pārstāvji.

Viņi atgādināja, ka ES fondu projektos tiek ievērots nulles tolerances princips pret krāpšanu vai korupciju, proti, šādas darbības fondu projektos nav pieļaujamas.

Būvnieki vēl analizē lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt 

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā,...

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju, tas ir, atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu ES fondu projektos. Atkarībā no situācijas atbalsta samazinājums būtu 100%, ja pierādīta pasūtītāja iesaiste, vai mazākā apmērā (25% un 10%) - citos gadījumos.

Saskaņā ar vadlīnijām tiek noteikta 10% finanšu korekcija, ja pretendenti aizliegto vienošanos veikuši bez ES fondu vadības un kontroles sistēmā esošas personas palīdzības vai līgumslēdzējas iestādes palīdzības, un kāds no aizliegtajā vienošanās iesaistītajiem uzņēmumiem noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Savukārt 25% finanšu korekcija tiek piemērota, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki un konkurence tikusi būtiski ierobežota.

Finanšu korekcija 100% apmērā tiek piemērota, ja ES fondu vadības un kontroles sistēmā esoša persona vai līgumslēdzēja iestāde piedalījusies aizliegtās pretendentu vienošanās procesā, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā, noslēdzis konkrēto līgumu vai līgumus.

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūraslīcis", Jūrmalā.

KP arī informēja, ka nedaudz vairāk nekā puse no iepirkumiem, kuros iesaistīts būvnieku kartelis, bijuši ar ES fondu līdzfinansējumu.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.

Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās - Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.

Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.

Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili "Ziemeļblāzma", Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu "Enerģētiķis", stadionu "Daugava", Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli "Latvija", Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.

Komentāri

Pievienot komentāru