Mazumtirdzniecības tīkls SIA Rimi Baltic ir parakstījis pirkšanas līgumu, lai iegādātos 100% SIA HAVI Logistics akcijas visās Baltijas valstīs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Tas ir nozīmīgs solis Rimi attīstībā, lai stiprinātu savas piegādes ķēdes konkurētspēju reģionā.

Darījumam vēl nepieciešams saņemt apstiprinājumu no Konkurences padomēm visās Baltijas valstīs. Darījuma summa netiek atklāta.

Darījumā SIA Rimi Baltic iegādājas SIA Havi Logistics, kam pieder Havi Logistics UAB un Havi Logistics OU akcijas visās trīs Baltijas valstīs, tostarp aptuveni 800 darbinieki, kuri pievienosies Rimi Baltic Group. SIA Havi Logistics Latvijā un tā meitasuzņēmumi Igaunijā un Lietuvā sniedz noliktavu pakalpojumus, kas aptver plašu darbību klāstu, tostarp preču apstrādi, komplektēšanu, marķēšanu, šķirošanu, atgriešanas loģistiku un citus pakalpojumus, kas nodrošina efektīvu un precīzu pasūtījumu izpildi.

"Šis darījums stiprina Rimi Baltic konkurētspēju, integrējot noliktavu darbības uzņēmuma iekšienē un pielāgojoties pasaules praksei, kur mazumtirgotāji paši pārvalda savas piegādes ķēdes. Tas nodrošina lielāku izmaksu kontroli, uzlabo elastību un ļauj pieņemt lēmumus ātrāk, veicinot inovatīvus risinājumus un stiprinot pozīcijas Baltijas mazumtirdzniecības tirgū. Mūsu tūlītējā prioritāte ir vienota procesu integrācija un pakalpojumu kvalitātes uzturēšana, bet mūsu ilgtermiņa mērķis ir veicināt inovācijas un stiprināt mūsu konkurētspēju,” saka Giedrius Bandzevičius, Rimi Baltic izpilddirektors.

Elektroniskās identitātes risinājumu izstrādātājs SK ID Solutions Latvijā ievieš jaunu risinājumu, kas paredzēts drošākai autentifikācijai digitālajos pakalpojumos - Smart-ID+. Tas izstrādāts, reaģējot uz pieaugošajiem kiberdrošības riskiem un arvien sarežģītākajām krāpniecības metodēm digitālajā vidē.

Risinājumā izmantoti moderni kriptogrāfijas standarti un tehnoloģijas, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni pret pikšķerēšanu un telefonkrāpniecību. Smart-ID ir visplašāk izmantotais digitālās identifikācijas rīks Baltijā.

Latvijā vien to izmanto 1,2 miljoni iedzīvotāju, kas katru dienu veic gandrīz vienu miljonu darījumu, tostarp, pieslēgšanos e-pakalpojumiem, maksājumu apstiprināšanu, dokumentu parakstīšanu un citas darbības tiešsaistē.

Jaunais Smart-ID+ nodrošina, ka lietotājs var apstiprināt darbību - piemēram, pieslēgšanos e-pakalpojumam vai maksājuma veikšanu – tikai tad, ja tā ir uzsākta viņa paša ierīcē Smart-ID lietotnē. Tas nozīmē, ka katrs darījums ir lietotāja apzināti iniciēts un apstiprināts, kas ierobežo krāpniecības iespējas no citām ierīcēm.

Uzņēmumiem, kas izmanto digitālos biznesa risinājumus, arvien svarīgāk ir zināt, kas patiesībā viņu pakalpojumus izmanto. Krāpšana, identitātes zādzības, regulatīvie sodi un kaitējums reputācijai – visi šie riski pieaug, ja tiek izmantotas vājas autentifikācijas metodes.

Uzņēmumu īpašniekiem un produktu vadītājiem ir jāuzdod sev jautājums: vai mani klienti tiešām ir tie, par kuriem viņi uzdodas un vai mana lietotāja pieredze ir pietiekami ērta, lai autentifikācija nekļūtu par šķērsli?

Kurās nozarēs ir nepieciešama droša autentifikācija?

Kvalificēta identitātes pārbaude ir svarīga nozarēs, kur darījumi notiek ar naudu vai sensitīviem datiem – piemēram, apdrošināšanā, finanšu un norēķinu pakalpojumos.

Droša autentifikācija ir nepieciešama arī biļešu tirdzniecības un medicīnas pakalpojumu jomā, kur ir svarīgi pārliecināties, ka pakalpojumu izmanto pareizā persona.

Vecuma pārbaude arvien svarīgāka kļūst izklaides industrijā, kā arī produktu tirdzniecībā (piemēram, alkohola), kur preču iegādei ir noteikts vecuma ierobežojums un noteikumi kļūst aizvien stingrāki.

Konkurences padome (KP) ir konstatējusi aizliegtas vienošanās pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, aģentūrai LETA pavēstīja KP.

Institūcijā informē, ka ceturtdien, 26. februārī, pārkāpumu lietas ietvaros KP uz tiesneša lēmuma pamata un ar valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu atbalstu veica Konkurences likumā paredzētās procesuālās darbības pie diviem tirgus dalībniekiem, kas darbojas pārtikas mazumtirdzniecības nozarē.

"KP ir konstatējusi aizliegtas vienošanās sastāva pazīmes divu lielāko pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumu starpā, kas, iespējams, nav rīkojušies neatkarīgi un ir savstarpēji saskaņojuši preču pārdošanas cenas, negatīvi ietekmējot patērētāju intereses un tādējādi varētu būt pārkāpuši līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā noteikto vienošanās aizliegumu," ziņo KP.

Pielāgojoties strauji mainīgajiem patērētāju iepirkšanās paradumiem, Rimi ir atvēris pirmos jaunā koncepta hipermārketus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Uzņēmuma trīs miljonu eiro investīcija koncepta izstrādē un pirmajos trīs pilotprojektos ļāvusi izveidot jaunu veikala modeli ar vienkāršotu veikala izkārtojumu, skaidrākām cenu norādēm.

Pirmie jaunā koncepta hipermārketi durvis vēra novembrī Rīgā, Palangā un Tallinā.

Jaunajā veikala izkārtojumā īpaša uzmanība pievērsta augošajai interesei par veselīgu dzīvesveidu un pieprasījumam pēc svaigiem augļiem un dārzeņiem. Sadarbībā ar iepirkumu un piegādes ķēdes komandām tiek nodrošināts augstākās kvalitātes sortiments, īpaši izceļot sezonālos produktus. Jaunā koncepta veikalos svaigo produktu, maizes un gatavo ēdienu nodaļas kļuvušas par centrālajiem elementiem, savukārt nepārtikas preču zonas pārkārtotas tā, lai klientiem būtu vieglāk orientēties un atrast nepieciešamo.

Arī digitālie risinājumi jaunā koncepta veikalos ir daudz pieejamāki – pašapkalpošanās kases, digitālie svari un moderni ekrāni, kuros redzami izdevīgākie piedāvājumi un informācija par akcijām. Veikala izkārtojums ir kļuvis vienkāršāks un vizuāli sakārtotāks – samazināts liekais vizuālais troksnis, norādes kļuvušas skaidrākas un praktiskāk izvietotas, savukārt akciju piedāvājumi ir vieglāk pamanāmi.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

"INDEXO Real Estate Fund", ko pārvalda "Provendi Asset Management", ir noslēdzis jaunu portfeļa darījumu, iegādājoties divus tirdzniecības centrus Rīgā un Kuresārē (Igaunijā).

Šis darījums paplašina fonda portfeli ar stabiliem un reģionāli nozīmīgiem mazumtirdzniecības īpašumiem. Darījuma ietvaros fonds ir iegādājies tirdzniecības centru "Damme" Rīgas stratēģiski nozīmīgajā Imantas apkaimē un reģionālo tirdzniecības centru "Auriga" Kuresārē - vienu no modernākajiem un populārākajiem mazumtirdzniecības galamērķiem Sāremā. Kopējā darījuma vērtība ir 56 miljoni eiro, un tas līdzfinansēts ar "Swedbank AS" atbalstu.

Abi iegādātie īpašumi demonstrē stabilus nomas ienākumus, ilgtspējīgus darbības modeļus un spēcīgus nomnieku portfeļus. Rīgas "Damme" tirdzniecības centrā galvenie nomnieki ir "Rimi", "Drogas" un "LIDO", kā arī vairāk nekā 60 citi uzņēmumi, savukārt "Auriga" Kuresārē uzņem plašu starptautiski atpazīstamu zīmolu klāstu, tostarp "Ksenukai", "Rimi", "Apollo Kino" un "H&M". Šis stratēģiskais darījums stiprina "INDEXO Real Estate Fund" pozīcijas Baltijas mazumtirdzniecības tirgū, nodrošinot stabilu naudas plūsmu un radot pamatu ilgtermiņa īpašumu vērtības pieaugumam. Abi īpašumi kopā aizņem vairāk nekā 33 000 kvadrātmetru un ir izvēlēti, pamatojoties uz to pievilcīgo atrašanās vietu, spēcīgo nomnieku sastāvu un ilgtermiņa attīstības potenciālu.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Tirdzniecības centrs “Origo” ir nostiprinājis savas līderpozīcijas kā apmeklētākais, iecienītākais un atpazīstamākais tirdzniecības centrs Rīgas centrā. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumu kompānijas “Kantar” datiem, t/c “Origo” jau trešo gadu pēc kārtas tiek tik augstu novērtēts, apliecinot tā stratēģisko pieeju piedāvājuma veidošanā un spēju operatīvi reaģēt uz mainīgajām patērētāju vajadzībām un tirgus tendencēm.

Pērn t/c “Origo” apmeklēja vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, bet šī gada dati liecina par vēl lielāku izaugsmi – tas tikai stiprina tirdzniecības centra statusu kā vienam no stratēģiski nozīmīgākajiem iepirkšanās un satikšanās punktiem galvaspilsētas centrā. Ilgtspējīga izaugsme tiek nodrošināta, pateicoties mērķtiecīgi veidotam nomnieku klāstam, augstvērtīgai lokācijai un spējai elastīgi pielāgoties tirgus un patērētāju uzvedības pārmaiņām.

“Attīstot “Rīgas centrālo biznesa rajonu” kā vienu no galvenajiem uzņēmējdarbības attīstības centriem pilsētā, t/c “Origo” ieņem stratēģiski nozīmīgu lomu kā šī rajona neatņemama sastāvdaļa. Mēs mērķtiecīgi veidojam “Origo” par modernu un viegli pieejamu iepirkšanās vietu pašā Rīgas sirdī, nodrošinot daudzveidīgu veikalu, ēdināšanas un pakalpojumu klāstu, kas atbilst mūsdienu pilsētnieku un biroju darbinieku vajadzībām. Pateicoties izdevīgai atrašanās vietai un pārdomātai nomnieku atlasei, t/c “Origo” saglabā augstus apmeklētības un novērtējuma rādītājus, nostiprinot savas pozīcijas kā vienam no pieprasītākajiem iepirkšanās galamērķiem gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Ņemot vērā augošo konkurenci un patērētāju paradumu izmaiņas, mēs sekojam līdzi aktuālajām tendencēm un mērķtiecīgi investējam gan infrastruktūras pilnveidošanā, gan konceptuālā piedāvājuma attīstībā, lai saglabātu savu konkurētspēju ilgtermiņā,” norāda “Linstow Baltic” un t/c “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Baltijā uzticamības pakalpojumu (trust services) sniedzējs SK ID Solutions, kas veido kvalificētu elektronisko parakstu Smart-ID, un Armēnijas uzticamības pakalpojumu sniedzējs imID ir noslēguši sadarbības līgumu, saskaņā ar kuru imID lokalizēs SK ID Solutions starptautiski atzīto koplietošanas atslēgas tehnoloģiju un uzsāks jaunas lietotnes imID Digital ID darbību.

Rezultātā Armēnijas iedzīvotāji, uzņēmumi un valsts sektors iegūs drošu identifikāciju, juridiski saistošu elektronisko parakstu un vienkāršāku piekļuvi digitālajai ekonomikai.Mobilā lietotne imID Digital ID, kas atbildīs Eiropas Savienības eIDAS regulas prasībām, atbalstīs Armēnijas plašāko digitālās transformācijas stratēģiju un nodrošinās drošu piekļuvi būtiskiem finanšu, telekomunikāciju un valsts pakalpojumiem. Tas pavērs Armēnijai iespējas starptautiskai atpazīstamībai un turpmākai pārrobežu sadarbībai digitālās identitātes jomā.

SK ID Solutions vadītājs Kalevs Pihls norāda, ka uzņēmuma tehnoloģijas un gadu gaitā uzkrātā pieredze palīdzēs atbalstīt imID ambiciozo “digitālās Armēnijas” plānu: “Mūsu 20 gadu pieredze ir apliecinājusi, ka panākumu pamatā ir skaidra digitālā vīzija un spēja veidot savienojumus un tiltus vietējā tirgū. Mēs redzam, ka imID to dara tieši šādā veidā. Armēnijai ir ambīcijas un potenciāls kļūt par reģiona digitālo centru, savukārt imID stratēģiskais redzējums padara šo mērķi reālu.”imID Digital ID — īpaši Armēnijai izstrādāta digitālās identitātes lietotne — ir balstīta uz starptautiskiem standartiem. Tā mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus Armēnijas iedzīvotājiem, diasporas pārstāvjiem, uzņēmumiem un valsts institūcijām.

Digitālās identitātes maka ieviešana Latvijā iezīmēs būtisku soli digitālajā transformācijā, taču vienlaikus radīs vairākus izaicinājumus gan valsts pārvaldei, gan privātajam sektoram.

IT uzņēmuma “Euso” valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš uzsver, ka sarežģīts lietotāju piesaistes process jeb onboardings, kā arī līdzšinējo autentifikācijas rīku, tostarp Smart-ID un eParaksta blakuspastāvēšana, būs lielākie pārbaudījumi, kuriem nāksies meklēt risinājumus.

“Līdz ar digitālās identitātes maka ieviešanu Latvijā būtiski mainīsies līdzšinējā digitālās autentifikācijas vide. Taču lielākais izaicinājums būs tieši pirmais solis – lietotāju piesaiste vai onboardings. Lai sistēma attālināti pārliecinātos par personas identitāti, nepieciešams drošs un komplicēts pārbaudes process. Atceramies, cik piņķerīga bija identitātes apliecināšana, ieviešot “Smart-ID”. Arī šajā gadījumā jārēķinās, ka daļai sabiedrības šis solis būs sarežģīts un laikietilpīgs, kas var kavēt plašu rīka izmantošanu valsts mērogā,” norāda IT uzņēmuma “Euso” valdes priekšsēdētājs Ivars Muciņš.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

IT uzņēmuma “ZZ Dats” vienotais autentifikācijas risinājums Dorvis nodrošina visas vadošās Latvijas autentifikācijas metodes kā eParaksts, Smart-ID un internetbankas.

Autentifikācijas risinājums ir kļuvis lietotājiem drošāks, kā arī ērtāks IT izstrādātājiem – izstrādes izdevumi tiek samazināti par 30%.

“Risinājums Dorvis galvenokārt ir saistošs uzņēmumiem, kuru pārvaldībā ir klientu portāli, e-veikali – īpaši tie, kam jau darbojas viena, divas autentifikācijas metodes un nepieciešams tās paplašināt, centralizēt. Priecājamies, ka izdevies radīt risinājumu, kurā ar vienu integrāciju pāris dienās iespējams aizstāt līdz pat četriem mēnešiem IT izstrādes darba,” saka IT uzņēmuma SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Kā apliecina dati par Latvija.gov.lv lietotāju autentifikācijas paradumiem, klienti mūsdienās vēlas autentificēties sev ērtākā veidā – 2024. gadā 40% portāla Latvija.gov.lv apmeklētāju savu identitāti apliecināja ar autorizāciju internetbankā, 36% izvēlējās Smart-ID, bet 24% – eParakstu. Arī www.epakalpojumi.lv * statistika parāda, ka klienti izmanto dažādus autentifikācijas veidus atbilstoši savām ērtībām. Septembrī, pieslēdzoties www.epakalpojumi.lv, 85% lietotāju autentificējās ar kādu no internetbankām, bet 15% izmantoja eParakstu.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) līdzšinējā izpilddirektora Nora Krūzīša vietā iecelts Jānis Dubults, informē asociācijā.

Krūzītis, kurš LPTA vadīja kopš 2010. gada, amatu atstāj, dodoties pensijā. Vienlaikus Krūzītis līdz šā gada 1. jūnijam turpinās darbu kā LPTA valdes loceklis.

Krūzītis atzīmēja, ka organizācijā notiek paaudžu maiņa, un Dubults ir zinošs eksperts un piemērots kandidāts, lai turpinātu darbu modernas un efektīvas mazumtirdzniecības nozares attīstībā.

Asociācijā norāda, ka vairāk nekā 10 gadus Dubults bija vietējā pārtikas mazumtirdzniecības tīkla "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" finanšu direktors, kā arī astoņus gadus viņš bija kompānijas valdes priekšsēdētājs. Viņa profesionālā pieredze aptver gan stratēģisku uzņēmumu vadību, gan ikdienas procesu pārraudzību pārtikas mazumtirdzniecības sektorā.

Agrolats Grupas uzņēmumu saimē ietilpstošās SIA Tērvete food zīmols Druvas saldējums plāno fokusēties uz eksporta attīstību un paplašināt produktu klāstu četrkājainajiem mīluļiem, intervijā atklāj Tērvete food izpilddirektore, valdes locekle Evita Štrausa un Tērvete food ražotnes vadītāja-tehnoloģe Aiva Knapše

Fragments no intervijas

Kādas ir saldējuma garšu tendences tirgū?

A.K: Interesanti ir tas, ka klasika gadu gaitā nav mainījusies. Vēl joprojām ļoti daudziem cilvēkiem patīk vienkāršs plombīra saldējums, un mājās to ēd, piemēram, ar ievārījumu vai citām piedevām. Ar tām tendencēm ir tā, ka ir modes uzplūdi. Ir tendences dažādām augļu garšām. Šobrīd, manuprāt, arī pistāciju ir viena no tām, kas ir diezgan pieprasīta.

E.Š: Patiesībā vēlmes un pieprasījums pēc dažādības nāk no eksporta tirgiem. Pēdējos trīs gadus ļoti aktīvi strādājam, pārveidojot Druvas saldējumu, lai mēs būtu pieprasīti arī ārpus Latvijas. Diezgan ilgi esam bijuši lokāli zināmi, taču neesam bijuši eksportā. Divus gadus strādājam pie produktu sortimenta. Ko mēs izdarījām – meklējām, kā mēs ar piedāvājumu varam atbildēt tendencēm, kas ir saldējums ar mazāk cukura, piena alternatīvas saldējums (mums ir rīsu piena saldējums), kā mēs varam ražot dažādus vegāniskos sorbetus. Mēs ražotnē ieviesām bioloģisko sertifikāciju, lai, starptautiskā izstādē pie mums atnākot potenciālajam klientam vai partnerim, mēs varam atbildēt tām vajadzībām, kas ir aktuālas. Tāpat saldējums suņiem šobrīd ir tas, kas mums dod zināšanas, kā radīt saldējumu bez pievienota cukura. Mums bija apzināts gatavošanās ceļš, lai mēs varētu startēt starptautiski un tad arī atbildēt tendencēm. Tas ir mājasdarbs. Pat ja mūsu klienti lielveikalā neredz tās iespējas, tad mums šeit ražotnē un ražotnes veikalā klienti var daudz plašāk to baudīt un nogaršot.

Reklāmas aģentūra “Magic” savas trīsdesmitās jubilejas gadā ievieš jaunu vadības modeli. Līdzšinējam vadītājam Andrim Rubīnam pievienojas izpilddirektore Elizabete Puntule, pārņemot aģentūras operatīvo vadību.

Šīs izmaiņas ļaus efektivizēt procesus un ciešā sadarbībā ar esošo vadības komandu mērķtiecīgi attīstīt aģentūras izaugsmi gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.Elizabetei Puntulei ir vairāk nekā 20 gadu pieredze projektu vadībā un darbā radošajās aģentūrās. Savā profesionālajā karjerā viņa strādājusi ar tādiem zīmoliem kā “Samsung”, LMT, “Bite”, “Maxima”, “Nestlé Baltics” un citiem.

Aģentūras “Magic” komandai Elizabete sākotnēji pievienojās kā klientu servisa direktore, uzņemoties atbildību par projektu vadības komandu un lielāko klientu attiecību pārvaldību. Sākot darbu izpilddirektores amatā, Elizabete saglabās daļu līdzšinējo pienākumu, turpinot rūpēties par augsta līmeņa klientu servisa nodrošināšanu. Vienlaikus viņas atbildība tiks paplašināta, ietverot visas komandas operatīvā darba uzraudzību un plānošanu, kā arī aģentūras procesu pilnveidošanu.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijai (LPTA) pievienojies jauns biedrs – vietējais pārtikas mazumtirdzniecības tīkls SIA Elvi Latvija.

Tādējādi LPTA, kas apvieno gan vietējās, gan starptautiskās tirdzniecības ķēdes Latvijā, pārstāv nu jau vairāk nekā 45% no pārtikas mazumtirdzniecības tirgus Latvijā. SIA Elvi Latvija pievienošanās paplašina LPTA pārstāvniecību un stiprina asociācijas spēju pārstāvēt pārtikas mazumtirdzniecības nozari tai būtiskajos jautājumos. LPTA šobrīd apvieno tādus pārtikas mazumtirgotājus kā Rimi Latvia, Reitan Convenience Latvia (zīmoli Narvesen un Caffeine), top!, Aibe un Elvi.

“Jo plašāk nozare ir pārstāvēta, jo spēcīgāka ir tās balss. Elvi Latvija pievienošanās ir nozīmīgs solis, kas stiprina LPTA kā nozares pārstāvi un ļauj vēl pilnvērtīgāk pārstāvēt tirgotāju redzējumu sarunās par nozarei svarīgiem jautājumiem,” saka LPTA izpilddirektors Jānis Dubults.

2025. gadā apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtība Baltijā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaugusi par 47%, atsaucoties uz Mergermarket datiem, norāda Sorainen.

Lai gan kopējais darījumu skaits pērn bija par 19% zemāks nekā 2024. gadā, to vērtība pietuvojusies 2021. gada rekorda līmenim. Eksperti šo izaugsmi skaidro ar ārvalstu investoru ieguldījumiem, kas ievērojami ietekmējuši reģiona tirgus attīstību. Trīs lielākie darījumi vien pērn veidojuši aptuveni 2,46 miljardus eiro no kopējās darījumu summas, apliecinot globālo investoru interesi par Baltijas reģionu.

Tirgus mainās

2025. gads Baltijā iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem darījumiem, tostarp Dānijas Salling Group veikto mazumtirdzniecības ķēdes Rimi Baltic iegādi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par aptuveni 1,3 miljardiem eiro, kas kļuva par vienu no lielākajiem Baltijas M&A vēsturē. Tam sekoja reģionāla mēroga darījums, kura ietvaros investori iegādājās Tele2 torņu infrastruktūru Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Food Union aktīvu pārņemšana un Ingka Group paplašināšanās meža nozarē. Šie darījumi iezīmēja spēcīgu pārrobežu sadarbību, pierādot, ka Baltijas reģions kļūst par arvien pievilcīgāku lielo darījumu platformu.

Tirdzniecības centra "Akropole Alfa" infrastruktūras pilnveidē un funkcionalitātes uzlabošanā investēti vairāk nekā trīs miljoni eiro, informēja "Akropole Alfa".

Tirdzniecības centrā atjaunotas un papildu izbūvētas labierīcību zonas, ieviesti jauni navigācijas stendi un norādes ātrākai veikalu un pakalpojumu sniegšanas vietu atrašanai, veikti ēkas inženierkomunikāciju uzlabojumi, kā arī uzstādītas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, mantu novietošanas skapīši un izvietoti ratiņkrēsli cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

SIA "Akropole Latvija" ģenerāldirektors Kaspars Beitiņš norāda, ka, sākot plānošanas procesu, uzņēmums vēlējās panākt ne tikai modernu interjeru, bet arī telpu plānojumu, kas ir atbilstošs lietošanas prasībām un ergonomiskai telpu izmantošanai. Kā prioritāti "Akropole Alfa" izvirzīja ilgtspējīgu risinājumu un materiālu izmantošanu.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

Noslēgtais memorands pārtikas cenu samazināšanai īsti nedarbojas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Jautāts, vai parakstītais memorands par pārtikas cenu samazināšanu darbojas, ministrs atbildēja: "Laikam īsti nē".

Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka pārtikas cenu kāpums ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ).

"Pārtikas inflācija ir ļoti, ļoti nepatīkama problēma," sacīja finanšu ministrs, norādot, ka pārtikas cenu kāpumu izjūt visi iedzīvotāji, taču visvairāk pārtikas cenu kāpums skar iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem.

2025. gada 27. maijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks parakstīja memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.

Vidējais uzcenojums zemo cenu grozā iekļautajām precēm ir 4,25%, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē trešdien informēja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), monitorējot memorandu par pārtikas cenu samazināšanu, Ekonomikas ministrijai (EM) ir sniedzis datus, ka zemo cenu groza piedāvājuma ieviešanas sākumposmā atsevišķās tirdzniecības ķēdēs tika konstatētas problēmas ar norādēm uz zemo cenu groza produktiem. Patlaban situācija esot būtiski uzlabojusies, un norāžu esamība tirdzniecības vietās sasniedz 76%. Zemākais rādītājs memoranda monitoringa laikā bija 30%, kas tika fiksēts ieviešanas sākumposmā, savukārt augstākais sasniegtais rādītājs bija 95%.

PTAC monitorē arī zemo cenu grozā iekļauto produktu pieejamību patērētājiem tirdzniecības vietās. No mazumtirgotāju sniegtās informācijas izriet, ka pēc produktu iekļaušanas zemo cenu grozā pieprasījums pēc tiem pieaug, tādēļ mazumtirgotāji cenšas nodrošināt to savlaicīgu sagādi. Dati liecina, ka produktu pieejamība uzlabojas - ja pirmajās nedēļās zemākais fiksētais rādītājs bija 70%, tad pašlaik vidēji tas sasniedz 90%. Šajā aspektā situācija visiem mazumtirgotājiem esot līdzīga. Visbiežāk produktu iztrūkums fiksēts sieram, biezpienam, vistu olām un jogurtam.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Saldumu un uzkodu mazumtirgotājs Baltijas valstīs Candy POP paplašina savu darbību, iegādājoties Snackoland mazumtirdzniecības ķēdi – vadošo saldumu un uzkodu veikalu tīklu Latvijā.

“Pēdējo četru gadu laikā Baltijas valstīs mūsu stratēģija ir pierādījusi savu efektivitāti – mēs esam pilnveidojuši integrētu biznesa modeli, apvienojot savu ilggadīgo mazumtirdzniecības pieredzi un spēju strādāt vairumtirdzniecības mērogos. Snackoland iegāde paātrinās mūsu izaugsmi Latvijā, nodrošinot mums vairāk saskares punktu ar klientiem,” saka Candy POP Group līdzdibinātājs un izpilddirektors Dovidas Juškis (Dovydas Juškys).

Pirms šīs paplašināšanās Candy POP jau bija spēcīgās pozīcijās Latvijā, pārvaldot sešus mazumtirdzniecības veikalus Rīgas lielākajos tirdzniecības centros un uzturot augstu atpazīstamību, kā arī lojālu klientu bāzi galvaspilsētā. Snackoland iegāde ļauj paplašināties arī uz reģioniem, tādejādi palielinot Candy POP zīmola veikalu pieejamību un vēl vairāk nostiprinot savu tirgus pozīciju visā Latvijā.