Grieķijai «jākopē» Baltijas valstu krīzes modelis, lai tā spētu izdzīvot, norāda Baltijas valstu eksperti.
Grieķijai, lai pārdzīvotu savu parādu krīzi, nepieciešams veikt budžeta samazināšanu tādā pat mērogā kā to izdarīja Baltijas valstis, upurējot ekonomisko izaugsmi, lai atjaunotu finansiālu «veselību», norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Simonaite, raksta Bloomberg.
Jau ziņots, ka Baltijas valstis, kas veikušas Eiropas Savienības (ES) valstu vidū smagākās reformas savās ekonomikās, piedzīvoja iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu apjomā līdz pat 19%. Taču tagad pēc šo «smago» pasākumu ieviešanas starptautiskās reitingu aģentūras palielinājušas visu trīs Baltijas valstu kredītreitingus.
Jau ziņots, ka šonedēļ Grieķija uzsāka sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Centrālo banku (ECB) par 45 miljardu eiro lielu ārkārtas aizdevumu, ar kura palīdzību Grieķija paredzējusi segt savas parādsaistību izmaksas.
«Grieķijas situācija ir līdzīga Latvijas situācija, un tādā gadījumā nav citas izvēles kā vien samazināt izdevumus,» sacījis I. Rimšēvičs. «Mēs esam ļoti apmierināti ar to, ka Latviju aizvien vairāk tiek minēta kā piemērs citām valstīm, jo vēl pirms gada cilvēki domāja, ka mums būs defolts. Patlaban esam vairāk vai mazāk jau ārā no meža,» tā viņš.
Līdzīgu uzskatu paudusi arī I. Simonaite. «Ja valsts nespēj iegūt finanšu līdzekļus uz izdevīgu nosacījumu pamatu, lai finansētu savu deficītu, valstij ir jāsamazina deficīts. Tas ir kaut kas, par ko mēs zinām ļoti daudz,» tā viņa, piebilstot, ka, kamēr Grieķija pirms gada starptautiskajos tirgos aizņēmās līdzekļus ar tādām procentu likmēm, kuras es apskaustu, Baltijas valstis veica smagus budžeta samazinājumus.
I. Rimšēvičs vēl norāda, ka pat gadījumā, ja Grieķijai izdosies saņemt starptautisko aizdevumu, eirozonas valsts valdība nevar atļauties kavēties ar budžeta samazināšanas pasākumiem.