Jau septiņus gadus notiek cīņa par Valērija Maligina mantojumu – zāļu ražotni “Olainfarm”. Tās laikā iesaistītie advokāti bijuši apbrīnojami radoši un savās interesēs izmantojuši arī tieslietu sistēmu un valsts iestādes. Tagad pirmo reizi viņi panākuši tiesneša nomaiņu pārāk mazas tiesas zāles dēļ, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Tiesas sēdē viens apsūdzētā advokāts palika bez galda un uzskatīja, kā tas aizskar viņa tiesības, otrs par to pieteica noraidījumu, bet vēl divi vērsās pie tiesas priekšsēdētājas, kas lēma atcelt tiesnesi un lietu nodot citam.

Kopš Valērija Maligina nāves ilgušajai cīņai par kontroli zāļu ražotnē Olainfarm 2021.gada aprīlī šķietami tuvojās beigas. Viens no pretendentiem – farmācijas grupa “Repharm” – bija pārliecinājis mantinieces pārdot savas akcijas tam.

Lai nostiprinātu kontroli pār akcijām, nomainīja vadību “Olainfarm” mātesuzņēmumā “Olmafarm”, no valdes atbrīvojot Milanu Beļeviču. Taču atlaistā vadītāja uzreiz pēc tam, trijos naktī, parakstīja līgumu par vairākus desmitus miljonu eiro vērto akciju pārdošanu čehu investoram “Black Duck Invest”. Čehu uzņēmumu bija piesaistījis investīciju baņķieris Kārlis Krastiņš un advokāts Haralds Velmers. Abi bija klāt brīdī, kad Beļeviča parakstīja līgumu par akciju pārdošanu. Vienlaikus Čehijā līgumu parakstīja investora pārstāvji Vojtehs Kačens un Tibors Bokors.

Konkurences padome (KP) par konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem piemērojusi mazumtirgotājam SIA "Maxima Latvija" soda naudu 1,873 miljonu eiro apmērā un uzlikusi vairākus tiesiskos pienākumus, liecina KP publiskotais lēmums.

KP lēmumā teikts, ka "Maxima Latvija" attiecībā uz sadarbību ar piegādātājiem ir piemērojusi negodīgu tirdzniecības praksi gan pirms, gan pēc Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma spēkā stāšanās, kas norāda uz šādas rīcības ilgstošu raksturu.

Tāpat KP konstatējusi, ka "Maxima Latvija" īstenotā negodprātīgā rīcība bija vērsta uz savas konkurētspējas veicināšanu, to panākot uz lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju rēķina.

Saistībā ar konstatētajiem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma pārkāpumiem "Maxima Latvija" darbībās kompānijai ir uzlikts tiesiskais pienākums attiecībās ar piegādātājiem īstenot nediskriminējošu un godprātīgu attieksmi, tostarp nodrošinot efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu sarunu procesu par preču iepirkumu cenām.

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri norāda, ka sieviešu nepietiekama pārstāvniecība jaunuzņēmumos joprojām ir viens no lielākajiem neizmantotajiem ekonomikas resursiem Eiropā, arī Latvija nav izņēmums. Lai arī jūtams kopējais progress, ekosistēmā vēl pastāv strukturālas barjeras, kas kavē sieviešu pilnvērtīgu iesaisti inovāciju un tehnoloģiju vidē.

Tomēr tieši šajā kontekstā Latvija izceļas ar ko būtisku, jo mums ir izglītotas, mērķtiecīgas un radošas sievietes, kuras aktīvi iesaistās jaunuzņēmumu veidošanā un strādā, lai šo situāciju mainītu. Pēdējo gadu statistika rāda strauju izaugsmi, arvien vairāk sieviešu dalās savos pieredzes stāstos, un ekosistēmā parādās jaunas līderes un idejas.

Statistika un progresu tendences

Latvija jau ilgstoši izceļas ar ļoti augstu sieviešu īpatsvaru vadības līmeņos - vairāk nekā 40% vadītāju ir sievietes, un tas nav nejaušs rādītājs, bet ilgstošas izglītības, kompetences un profesionālo spēju rezultāts. Taču jaunuzņēmumu vidē aina ilgstoši nebija tik spoža. Tur sieviešu pārstāvniecība pieauga lēni, un tam bija savi iemesli - jauna ekosistēma bez pietiekamiem piemēriem, nenobrieduši atbalsta mehānismi un augsts riska slieksnis. Tikai pēdējos gados redzam būtisku pavērsienu - ja 2019. gadā sievietes veidoja 6% jaunuzņēmumu līdzdibinātāju, tad pagājušajā gadā šis rādītājs sasniedza jau 26,4%. Šo attīstību veicinājusi arī Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas mērķtiecīgā un metodiskā datu apkopošana, kas beidzot ļāvusi pilnvērtīgi ieraudzīt to, ka sievietes Latvijā aktīvi ienāk inovāciju un tehnoloģiju jomā, un viņu skaits turpina augt.

Konkurences padome (KP) par dalību inženierkomunikāciju būvniecības uzņēmumu kartelī piemērojusi kopumā 513 508 eiro naudas sodu uzņēmumiem "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", "Siltumtehserviss" un "Apkure IM".

KP priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Ieva Šmite preses konferencē informēja, ka atklātajā kartelī bijušas divas uzņēmumu grupas - Rīgas grupa, kurā bijušas kompānijas "Adapteris", "Alpex", "Infrakom", kā arī Rēzeknes grupa, kurā bija kompānijas "Siltumtehserviss" un "Apkure IM". Abas grupas savstarpēji nebija saistītas.

Pārkāpumu KP konstatēja, pamatojoties uz SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) sniegto informāciju un izpētes laikā papildus iegūtajiem pierādījumiem.

Četri uzņēmumi, izņemot "Infrakom", noslēguši mierizlīgumu ar KP un apņēmušies nepārsūdzēt KP lēmumu, attiecīgi šiem uzņēmumiem par 10% samazināts naudas soda apmērs.

Šmite sacīja, ka pēc KP lēmuma pieņemšanas arī "Infrakom" iesniedzis KP lūgumu slēgt mierizlīgumu. Patlaban notiek šī lūguma izvērtēšana.

Tā dēvētajā bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu lietā prokuratūra cēlusi apsūdzību vienai personai.

Prokuratūra informēja, ka apsūdzība celta par amata pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Vienlaikus prokuratūrā apliecināja, ka pati persona otrdien ir iepazīstināta ar apsūdzību. Prokuratūrā gan nekomentēja, vai šajā lietā tiek vērtēta iespējama apsūdzību celšana vēl citām personām.

Kriminālprocesu virza Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra.

Patlaban lietā izmeklēšana tiek turpināta, tāpēc prokuratūra plašākus komentārus nesniedz.

Iepriekš medijos izskanējis, ka lietā tiesības uz aizstāvību ir toreizējiem Valsts kancelejas darbiniekiem, tostarp bijušajam Valsts kancelejas direktoram Jānim Citskovskim. Patlaban nav zināms, vai apsūdzība celta Citskovskim vai kādai citai no tā laika amatpersonām.

Ekonomisko lietu tiesa šodien SIA "Liftu alianse" un SIA "AVVA" īpašniekam un vadītājam Igoram Babkinam par krāpšanu saistībā ar SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) rīkotajiem liftu uzturēšanas darbu konkursiem piesprieda sešarpus gadu cietumsodu un 74 000 eiro naudas sodu, informē Tiesu administrācijā.

"AVVA" un "Liftu aliansei" piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, un no uzņēmumiem tiks piedzīti attiecīgi 444 000 eiro un 333 000 eiro jeb kopā 777 000 eiro.

Brīvības atņemšana uz diviem gadiem par atbalstu krāpšanā piemērota arī kādam "AVVA" un "Liftu alianses" darbiniekam.

Naudas līdzekļi izkrāpti ilgstošā laika periodā no 2014. līdz 2018.gadam, jo "AVVA" un "Liftu alianse" iesniedza nepatiesu informāciju par tās speciālistu skaitu, kas bija viens no galvenajiem konkursa vērtēšanas kritērijiem. Tiesa konstatēja, ka abas firmas nevarēja veikt liftu apkalpošanu un remontu pilnā apjomā, tādējādi RNP radot zaudējumus lielā apmērā.

Par atbalstu krāpšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un trīs mēnešiem notiesāts arī RNP iepirkumu komisijas loceklis, kurš palīdzējis "Liftu alianses" vadītājam iegūt cita uzņēmuma darbinieku datus, kas izmantoti viltotu speciālistu dokumentu sagatavošanai, lai iegūtu liftu apkalpošanas tiesības.

Izvēlēties uzticamu autoservisu nav nemaz tik viegli. Autovadītāji ir uzstādījuši augstu latiņu un sagaida ne tikai kvalitāti par labu cenu, bet arī maksimālas ērtības. To visu piedāvājam mēs, Riepu garāža – esam kļuvuši par stabilu tirgus dalībnieku, un mūsu klientu skaits stabili pieaug, jo koncentrējamies uz to, kas ir svarīgs tieši tev. Iepazīsties ar 5 būtiskām priekšrocībām, kuras piedāvājam saviem klientiem!

1. iemesls: klients pāri visam jeb risinājumi, kas pielāgoti atsauksmēm un ieteikumiem

Riepu garāža necenšas diktēt savus spēles noteikumus – mēs tos veidojam kopā ar tevi. Kvalitatīvi servisa pakalpojumi zaudē savu jēgu, ja tos saņemt ir neērti un sarežģīti, tāpēc ieklausamies savos klientos un ņemam vērā gan atsauksmes un ieteikumus, gan konstruktīvu kritiku. Arī auto nozare nestāv uz vietas, tāpēc nepārtraukti pilnveidojam ikvienu niansi, sākot ar komunikāciju un beidzot ar pakalpojumiem un veikalā atrodamo preču klāstu.

Riepu garāžas speciālisti nemitīgi papildina savas zināšanas un prasmes, kā arī regulāri investējam līdzekļus modernākajā aprīkojumā, lai ikvienu darbu paveiktu gan kvalitatīvi, gan ātri. Mūsu draudzīgais un zinošais kolektīvs vienmēr ir gatavs atbildēt uz taviem jautājumiem un sniegt izsmeļošas konsultācijas, lai tu zinātu, kurš riepu modelis ir piemērotākais un kāpēc tik svarīga ir riepu balansēšana vai jebkurš cits pakalpojums.

Biznesu gatavība investēt attīstībā ir galvenais rādītājs, kas liecina par uzņēmēju noskaņojumu un ticību rītdienai.

Uz šībrīža “temperatūru” biznesa vidē norāda uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu aktivitāte: 2025. gada pirmajā pusgadā Centrālajā un Austrumeiropā tā aizvien saglabājas piesardzīga, lai gan gada otrajā pusē tendence varētu būt augšupejoša.

Gan Baltijā, gan Austrumeiropā darījumu skaits šogad līdz šim bijis mazāks, nekā pērn gada pirmajā pusē, bet darījumu vērtība ir pieaugusi dažu īpaši lielu darījumu dēļ, liecina M&A tirgus pētnieku Mergermarket dati. Ģeopolitiskie riski kavē darījumu aktīvāku norisi, tomēr biznesa attīstības mērķi ir spēcīgāki un uzņēmēji turpina iegulda attīstībā. Arī Baltijas reģionā vairāki darījumi pašlaik ir sagatavošanās posmā, tāpēc 2025. gada otrajā pusē aktivitāte varētu pieaugt.

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.

Prokurors Jānis Baumanis noraidījis komersanta "Kaspianlab LP" pārstāvja Oskara Rodes pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atjaunot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, kaut arī gada sākumā Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošiem valsts pamatlikumam atzina savulaik noteiktos ierobežojumus iesniegt pierādījumus apgabaltiesai šāda veida procesos.

Gada sākumā ST atzina, ka Kriminālprocesa likuma 629.panta ceturtā daļa, kas līdz 2024.gada 22.oktobrim nenodrošināja personai procesā par noziedzīgi iegūtu mantu tiesības objektīvu iemeslu dēļ iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, neatbilst Satversmei.

Tiesa uzsvēra, ka, ierobežojot lietas dalībnieku tiesības iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, ir jālīdzsvaro pušu līdzvērtīgu iespēju principa nodrošināšana un efektīva, savlaicīga procesa par noziedzīgi iegūtu mantu norise.

Lieta bija ierosināta pēc juridisko personu - "Kaspianlab LP" un AS "ASG Resolution Capital" - pieteikumiem par Kriminālprocesa likuma panta atbilstību Satversmes 92.panta pirmajam teikumam. Pieteikumu iesniedzēji uzskatīja, ka apstrīdētā norma, paredzot aizliegumu iesniegt pierādījumus apgabaltiesā, nesamērīgi ierobežo viņu tiesības uz taisnīgu tiesu un neatbilst šajās tiesībās ietilpstošajam pušu līdzvērtīgu iespēju principam, proti, apstrīdētā norma ierobežojot personas tiesības procesa gaitā, kad lieta vēl tiek skatīta pēc būtības, iesniegt pierādījumus, kas var būtiski ietekmēt procesa par noziedzīgi iegūtu mantu iznākumu.

Plašu rezonansi un kritiku izpelnījušās Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājas Andas Briedes rīcības pamatotību, līdz galam neskaidru motīvu dēļ atcelt Rīgas pilsētas tiesnesi Guntu Čepuli no Olainfarm iespējamā reiderisma krimināllietas izskatīšanas, vērtēs Tiesnešu ētikas komisija, Dienai apliecināja Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Diāna Makarova, vienlaikus patlaban atturoties no detalizētākiem komentāriem.

"Tiesnešu ētikas komisija skatīs konkrēto jautājumu, tāpēc šobrīd atturos no konkrētās situācijas vērtējuma un komentāra sniegšanas par iespējamiem ētikas pārkāpumiem," norādīja D. Makarova, atbildot uz Dienas uzdotajiem jautājumiem. Vienlaikus viņa atzina, ka iepriekš Tiesnešu ētikas komisija nav vērtējusi gadījumus, kad lietas pārdale tiek saistīta ar tiesnesim pieteiktā noraidījuma nepieņemšanu.

Minētais jautājums ir nonācis arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša redzeslokā, kurš gan arī patlaban atturas no plašākiem komentāriem par šo jautājumu. "Augstākās tiesas priekšsēdētājs iepazīstas ar publiski izskanējušo situāciju Rīgas pilsētas tiesā. Šobrīd komentārus saistībā ar šo lietu priekšsēdētājs atturas sniegt," Dienai oktobra vidū norādīja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Otrdien, 9. septembrī, Rīgas pilsētas tiesā sāka skatīt, iespējams, naudas izteiksmē lielākā reiderisma mēģinājuma krimināllietu atjaunotās Latvijas vēsturē, kurā kopumā apsūdzētas piecas personas – trīs Latvijas pilsoņi un divi Čehijas uzņēmuma Black Duck Invest pārstāvji – par mēģinājumu izkrāpt farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcijas.

Jāatgādina, ka vairāk nekā 40 miljonu eiro vērto Olainfarm akciju izkrāpšanas mēģinājumu, kas norisinājās 2021. gadā, izdevās novērst pēdējā brīdī, bankai apturot darījumu, kuru apsūdzētās personas mēģināja īstenot nakts melnumā. Lietā par cietušo atzītā SIA Olmafarm tiesā ir pieteikusi kaitējuma atlīdzības prasību 5 683 743 eiro apmērā. Pieļaujams, ka tiesvedības procesa laikā prasītās atlīdzības summa varētu pieaugt, ņemot vērā, ka uzņēmumam ik mēnesi ir jauni izdevumi juridiskās palīdzības sniedzējiem.

Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā par šo nodarījumu tika sākta izmeklēšana. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, no amata tobrīd jau atceltā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm tā laika padomes locekļiem Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem Tiboru Bokoru un Vojteku Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kam bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Biometāna rūpnīcas būvniecība Valmieras novada Naukšēnos notiek pēc plāna, piektdien vebinārā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka ražošanu jaunajā rūpnīcā joprojām plānots sākt 2026.gada pirmajā pusgadā. "Patlaban kompānija ir noslēgusi līgumus par izejmateriālu piegādi, biometāna pārdošanu, kā arī strādā pie tehnoloģiju iepirkumiem, lai projektu varētu īstenot," piebilda Vība.

Vība skaidroja, ka kompānija īsteno rūpnīcas projektu, jo tas palīdz "zaļināt" uzņēmuma portfeli, kā arī ilgtermiņā tiek paredzēta laba kapitāla atdeve, jo līgumi par biometāna pārdošanu esot noslēgti par labām cenām.

Tāpat kompānijas vadītājs informēja, ka pērn "Virši-A" atvēra deviņas degvielas uzpildes stacijas, tādēļ šogad šajā segmentā plānotas mazākas investīcijas. Šogad pirmajā pusgadā ir atvērta stacija Salacgrīvā, kā arī sākta stacijas būvniecība Kuldīgā, kuru plānots atklāt šogad novembrī. "Otrajā pusgadā šīs desmit jaunās stacijas sasniegs pilnvērtīgu darbības jaudu, kas noteikti atspoguļosies darbības rādītājos," piebilda Vība.

Latvijā bāzētajā aviokompānijā "SmartLynx Airlines" pašlaik faktiski notiek darbinieku kolektīvās atlaišanas process, kas tiek ietērpts "pušu vienošanās" dokumentā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Viņa informēja, ka Latvijas Aviācijas arodbiedrība pārstāv gan "SmartLynx Airlines" stjuartus, gan biroja darbiniekus, vienlaikus neatklājot konkrētu biedru skaitu.

Pēc arodbiedrības rīcībā esošās informācijas, pirmdien, 24. novembrī, bijusi "SmartLynx Airlines" darbinieku sanāksme, un darbiniekiem paziņots, ka viņi var parakstīt pušu vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu, kas paredz izmaksāt algu par nostrādāto periodu līdz pirmdienai, 24. novembrim, kā arī kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

"Parasti šādās vienošanās tiek norādīts atlaišanas pabalsts un citi labumi, bet šeit tā nav," norādīja Kavasa.

Viņa minēja, ka pušu vienošanās noteikts, ka darba devējam var nebūt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nekavējoties pilnā apmērā izmaksātu atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un darba devējs izvērtē iespējas sākt maksātnespējas procesu. "Darba devējs šīs vienošanās bija parakstījis, sagaidot darbinieku bezierunu piekrišanu un parakstu," norādīja Kavasa.

Tukuma novadā 5. novembrī likts pamaktakmens lielākajam vēja parkam Latvijā – Pienava Wind, kurā paredzēts uzstādīt 21 Nordex vēja turbīnu ar kopējo jaudu 147 megavati (MW).

Projekta attīstību uzsāka Zviedrijas kompānijas Eolus un tās pārstāvniecība Latvijā meitassabiedrība Eolus Latvija, un pēc iegādes to līdz pilnīgai būvniecības darbu pabeigšanai turpina AS “Latvenergo”.

Pienava Wind vēja parka būvniecībā plānots ieguldīt ap 215 miljoniem eiro, un elektroenerģijas ražošanu paredzēts uzsākt 2027. gadā.

Pienava Wind un Laflora Energy vēja parki veido jaunu posmu Latvijas enerģētikas attīstībā - līdzsvarojot ražošanas portfeli un stiprinot valsts enerģētisko drošību. Abi parki arī ievērojami stimulē vietējo ekonomiku gan tiešā, gan netiešā veidā, tostarp arī ilgtermiņā, jo papildus lētai un zaļai enerģijai vēja parks dos pozitīvu ieguvumu arī Tukuma un Dobeles pašvaldībām un tuvumā esošajiem iedzīvotājiem, veicot ikgadēju maksājumu vairāk nekā 350 000 eiro apmērā.

Arī Rīgas apgabaltiesa ir noraidījusi būvfirmas SIA "Velve" prasību pret SIA "Izdevniecība "Dienas Bizness"" un tās valdes locekli, laikraksta "Diena" galveno redaktoru Gati Madžiņu par nepatiesu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

2023. gada 27. martā "Velve" cēla tiesā prasību par, viņuprāt, nepatiesu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu. "Velve" lūdza atzīt, ka atbildētāji ir izplatījuši nepatiesas un prasītājas reputāciju aizskarošas ziņas ar frāzi "Māra Martinsona kontrolētās kompānijas "Velve" nesenās publikācijas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar Konkurences padomes paziņojumiem par lietu". "Velve" lūdza uzlikt atbildētājiem par pienākumu atsaukt ziņas un atvainoties.

"Velve" tāpat lūdza uzlikt "Izdevniecībai "Dienas Bizness"" pienākumu izņemt no interneta vietnēm "db.lv" un "diena.lv" publicētā Madžiņa raksta "Diena: Būvnieku karteļa lietā jāizslēdz manipulācija" frāzi "Māra Martinsona kontrolētās kompānijas "Velve" nesenās publikācijas, kuras ir pilnīgā pretrunā ar Konkurences padomes paziņojumiem par lietu".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret piecām Valmieras novada pašvaldībā nodarbinātām personām, tostarp pašvaldības mēru Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei") par vairākiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem Eiropas Savienības (ES) līdzekļu piesaistē, noskaidroja aģentūra LETA.

KNAB aģentūru LETA informēja, ka trešdien birojs rosinājis Eiropas Prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret trim Valmieras novada pašvaldības amatpersonām un divām citām pašvaldībā nodarbinātām personām par iespējamu krāpšanu lielā apmērā un citiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šīs darbības īstenotas ražošanas ēkas izbūvē, nelikumīgā veidā piesaistot lielāku Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Latvijas valsts budžeta līdzekļu apmēru, nekā to paredz normatīvie akti.

Pašvaldības var piesaistīt ERAF līdzekļus, lai uz sev piederošas zemes izbūvētu ražošanas ēku, ko pēc projekta īstenošanas piedāvā nomāt komersantiem. Ja konkrētā objekta potenciālais nomnieks nav zināms un tas tiek izvēlēts atklātā konkursā, pašvaldība ir tiesīga piesaistīt līdz 85% ERAF finansējuma. Savukārt, ja objekta būvēšana paredzēta konkrētam mērķim un zināms potenciālais komersants, kurš tajā darbosies, ERAF līdzfinansējums ir pieejams mazākā apmērā - no 45% līdz 55%, lielāku līdzekļu daļu sedzot konkrētajam uzņēmumam.

Prokurors ar trim starptautiskas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmas dalībniekiem panācis vienošanos par vainas atzīšanu, un to apstiprinājusi Ekonomisko lietu tiesa, sodot viņus ar cietumsodu, probācijas uzraudzību un lieliem naudas sodiem, kā arī piedzenot 2,68 miljonus eiro, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Aģentūrai LETA zināms, ka lietā apsūdzēti Deivids Červinskis-Bušs, Sandris Spurķis un Valdis Spurķis.

Viens no viņiem sodīts ar brīvības atņemšanu uz gadu, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, naudas sodu nedaudz vairāk nekā viena miljona eiro apmērā un daļēju mantas konfiskāciju, konfiscējot pulksteņus, naudu un kriptovalūtu.

Otra persona sodīta ar probācijas uzraudzību uz četriem gadiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz trīs gadiem, kā arī naudas sodu 100 640 eiro apmērā.

Trešais sodīts ar probācijas uzraudzību uz trīs gadiem, atņemot tiesības uz visu veidu komercdarbību uz diviem gadiem, kā arī naudas sodu 50 320 eiro apmērā.

Satversmes tiesa (ST) trešdien atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, informēja tiesā.

Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus.

Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību.

Satversmes tiesa šobrīd atkal skata jautājumu par piespiedu dalīto īpašumu. Šī tēma nav jauna, tās saknes meklējamas neatkarības atjaunošanas laikā, kad valstij bija jāizšķiras par to, kas primāri aizsargājams: zeme vai uz tās uzceltās ēkas. Tieši šis vēsturiskais lēmums radīja trīs dažādas dzīvokļu likteņu grupas un izveidoja tā saucamās zemes piespiedu nomas, pēcāk – “likumiskās lietošanas” modeli, kas vēl šodien rada būtiskas nesamērības gan zemes īpašniekiem, gan dzīvokļu īpašniekiem.

Daudzus gadus sistēmu sarežģīja nesamērīga kompensāciju politika, neaktualizētas kadastrālās vērtības un tas, ka NĪN netika izdalīts ārpus nomas maksas, tādējādi padarot zemes īpašniekus par “riska starpniekiem” valsts radītā modelī. Rezultātā izveidojās situācijas, kurās zemes īpašnieki, nesaņemot nomu, nespēja samaksāt nekustamā īpašuma nodokli un kļuva par parādniekiem, pat, ja paši nebija radījuši šo situāciju, kā to spilgti parāda t.s. Vaitenieces lieta.

Tieši šie vēsturiskie šķēršļi, sistēmiskās kļūdas un abu pušu (gan zemes īpašnieku, gan dzīvokļu īpašnieku) reālie riski šobrīd nonākuši Satversmes tiesas uzmanības centrā, meklējot risinājumu, kas atjaunotu taisnīgumu un novērstu pārmantotās nesamērības.

Lielbritānijā reģistrētā komersanta "Kaspianlab LP" pārstāvji Ekonomisko lietu tiesā (ELT) pārsūdzējuši prokuratūras lēmumu, ar kuru tā noraidījusi pieteikumu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem atjaunot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.

Ar ELT 2022.gada 4.jūlija lēmumu nolemts atzīt Lielbritānijā reģistrētās sabiedrības "Kaspianlab LP" arestētos naudas līdzekļus 28 015 815 eiro, kas atrodas likvidējamās AS "ABLV Bank" kontā, un garantēto atlīdzību 100 000 eiro - par noziedzīgi iegūtu mantu, konfiscēt to un ieskaitīt valsts budžetā. Šis tiesas lēmums stājies spēkā 2023.gada 21.aprīlī.

Šogad 4.augustā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora Jānis Baumanis nolēma noraidīt ar mantu saistītās personas "Kaspianlab LP" pārstāvja, advokāta Oskara Rodes pieteikumu par procesa par noziedzīgi iegūtu mantu atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.14.augustā ELT saņemta Rodes sūdzība par prokurora Baumaņa 4.augusta lēmumu. ELT sūdzību rakstveida procesā skatīs 14.novembrī, un šajā dienā arī būs pieejams tiesas nolēmums.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.