Vakar Eirosistēma nāca klajā ar jaunākajām eiro zonas tautsaimniecības attīstības prognozēm. Tās liecina, ka šogad eirozonas IKP kāpums sasniegs 1,7%, tādā pašā tempā IKP augs arī 2017. gadā. Nedaudz lēnāka izaugsme, par 1.6%, gaidāma 2018. un 2019. gadā. Prognozes, salīdzinot ar septembra prognozēm nav būtiski mainītas, piektdien preses konferences laikā sacīja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.
Inflācija tuvāko gadu laikā turpinās pieaugt. 2016. gadā tā gaidāma 0.2% līmenī, bet 2017. gadā tā strauji augs līdz 1.3%, 2018. gadā - līdz 1.5%, bet 2019. gadā patēriņa cenu līmeņa kāpums sasniegs 1,7%.
Lai arī deflācijas risks ir zudis, tomēr valda liela nenoteiktība, tāpēc ECB Padome pieņēma lēmumu par PAPP pagarināšanu līdz 2017. gada decembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgākā laika posmā - līdz brīdim, kad būs vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši Eirosistēmas mērķim (tuvu, bet zem 2%). Līdz 2017. gada martam PAPP mēneša apjoms saglabāsies 80 miljardi eiro mēnesī, bet no aprīļa iegāžu apjoms būs 60 miljardi.
Vienlaikus līdzšinējā netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanas pieredze vēlreiz apliecina, ka Eirosistēma un eiro zonas centrālās bankas, tostarp arī Latvijas Banka, vienas pašas nespēs izdrukāt eiro zonu ārā no problēmām, kurām ir strukturāls raksturs.
Var teikt, ka Eirosistēma, proti, visas Eiropas Monetārās savienības valstu centrālās bankas, drukā naudu dienu un nakti. Kopš 2015. gada, kad vēsturiskie monetārās politikas pasākumi tika uzsākti, PAPP ietvaros esam nodrošinājuši ap 1.5 triljoniem eiro, tostarp Latvijas Banka ir iepludinājusi finanšu sistēmā papildu 4.4 miljardus eiro.
Ir fundamentāli svarīgi saprast iemeslus, kāpēc komercbankas nepietiekami kreditē tautsaimniecību, un kāpēc uzņēmēji nestāv rindā pie komercbankām, lai aizņemtos naudu.
«Ja iepriekš varēja teikt, ka trūkst naudas, Latvijas Banka to nedrukā, procentu likmes ir augstas, kurss ir nepareizs un latu vispār vajadzētu devalvēt, tad pašlaik mēs esam sarūpējuši rekordzemas procentu likmes, pieejamus finanšu resursus pie stabila valūtas kursa, bet šie līdzekļi neieplūst Latvijas tautsaimniecībā. Tā iemesli ir nevis naudas trūkumā, bet strukturāla rakstura problēmās tautsaimniecībā - gan Latvijas, gan visas eiro zonas mērogā,» uzsver centrālās bankas vadītājs.
«Manuprāt, lielākās problēmas rada neziņa – par nākotni, par to, vai netiks celti nodokļi, neziņa par situāciju Eiropā un kaimiņvalstīs. Šādos apstākļos uzņēmēji baidās par savu rītdienu, neveic investīcijas, eksports un kreditēšana stagnē,» viņš norāda.
Tomēr būtiskākais – katru gadu budžeta apspriešanas laikā tiek runāts par izmaiņām nodokļos. Faktiski Latvija katru gadu maina savu nodokļu sistēmu un vienlaikus dzīvo ar budžeta deficītu, palielina ārējo parādu.
«Tas kārtējo reizi apliecina, ka joprojām ir aktuāls mūsu nu jau vairākus gadus izteiktais aicinājums politiķiem, valdībai, parlamentam, sabiedrībai kopumā – vienoties par stabilu un nemainīgu nodokļu sistēmu vismaz viena vēlēšanu cikla, t.i., 4 gadu periodā,» piebilst LB vadītājs, uzsverot, ka banka ar cerību skatās uz valdības un premjera Māra Kučinska izteikto solījumu jau nākamā gada pavasarī beidzot izdiskutēt un vienoties par nodokļu sistēmas reformu. Ir beidzot jāvienojas par Latvijai piemērotāko nodokļu sistēmu, kas būtu konkurētspējīga ne tikai reģiona vai Eiropas, bet globālā mērogā.
«Ir jābeidz skatīties mutē un nekritiski ieklausīties ārējo ekspertu, piemēram, Pasaules Bankas un SVF padomos. Mums pašiem ir pietiekama kapacitāte nepieciešamo lēmumu izstrādē un pieņemšanā, un nav racionāli maksāt milzīgu naudu par ekspertu padomiem, kurus pēc tam tik un tā neizmantojam,» viņš uzsver.
«Mēs pamazām tuvojamies kritiskajam punktam, kad absolūti zaudēsim konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm un ierausim tautsaimniecību stagnācijā, vidēju ienākumu slazdā, bez iespējām nākotnē būtiski uzlabot valsts ienākumus un tālāku attīstību,» saka I. Rimšēvičs.