Jaunākais izdevums

Lavandu audzētāji paplašināšanās vietā izvēlas daudzveidot piedāvājumu

Lavandu audzēšanas saimniecības Latvijā saskaitāmas uz vienas rokas pirkstiem. Ar šo kultūraugu apstādītās zemes kopējā platība ir tik maza, ka ne Lauku atbalsta dienestā, ne Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā konkrētu skaitļu nav. Tomēr saimniecības, kas šai nišā strādā, ar roku visam atmest negrasās un turpina pilnveidot savu piedāvājumu.

Tirgus mazs un nesakārtots

Šogad lavandas zied neierasti agri. Parasti tās novāc jūlija vidū, bet Zanes Gustas saimniecībā LavenderVilla ( SIA Zoovilla) Grobiņas novadā mēneša sākumā ziedi jau nogriezti, atstājot vien mazu stūrīti, kur ciemiņiem nobildēties.

«Lai augus izmantotu produkcijas ražošanai, svarīgi ziedus ievākt pareizā laikā,» saka Z. Gusta, uzsverot, ka lavandas audzē ne vien acu priekam, bet arī pārstrādei. Ar tām pilda pašu šūtas rotaļlietas, smaržu maisiņus un citus izstrādājumus. Tā kā ar lavandām apstādītā platība nav liela, izmanto bezatlikumu tehnoloģiju un nelielā apjomā destilē ēterisko eļļu.

Produkciju realizē Skandināvijas valstīs, saimniecībā uz vietas, ar veikalu starpniecību – pavisam nedaudz. «Sākotnēji mūsu produkcija bija ļoti daudzos Latvijas veikalos, bet pēc pirmā otrā darbības gada atskārtām, ka Latvijas tirgus ir ļoti mazs un ļoti nesakārtots,» stāsta Z. Gusta. «Amatnieks ir ļoti nepasargāts. Gan no savas, gan kolēģu pieredzes varu teikt, ka ir gadījumi, kad iedod produkciju tā sauktajiem eko veikaliem, kas kā sēnes pēc lietus parādījās 2014. un 2015. gadā. Bieži vien tā ir jau pārdota, bet jālūdzas tirgotājam, lai samaksā naudu. Un tas ne vienmēr pārdos tik labi, kā tu pats. Viņš ieliks plauktā, kur pircējs redz tikai produktu, bet ne visu mūsu stāstu.»

No hobija par biznesu

Saimniecība Lillas Lavender, kas ar lavandu audzēšanu Latvijā sāka nodarboties pirmā jau 2010. gadā, ražo dažādām funkcijām paredzētus smaržu spilventiņus, destilē ēterisko eļļu un augu hidrolātu.

Savukārt Ikšķilē esošās Lavandu Lejas tieši šobrīd kārto dokumentāciju, lai nodarbotos ar ēteriskās eļļas spiešanu. «Mums ar vīru ir algots darbs, līdz šim lavandas audzējām hobija līmenī, bet nu esam nolēmuši tam pievērsties nopietnāk. Mums ir divi mazi bērni – gadu un trīs gadus veci –, gribas vairāk pie mājām būt,» pamato saimniece Dace Šķeltiņa. «Kaut dobē, bet mājās ar bērniem.»

Visu rakstu lasiet 15. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc neattīrīto notekūdeņu noplūdes Liepājā iedzīvotāji atceļ rezervācijas viesnīcās

LETA, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā pēc neattīrīto notekūdeņu noplūdes jūrā netālu izvietotajās viesnīcās viesi atceļ rezervācijas vai pamet viesnīcas, vēstīja LTV raidījums "Dienas ziņas".

Ziemupes tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Vītola intervijā LTV sacīja, ka viesu mājām notekūdeņu noplūde jūrā "ir tāds diezgan būtisks sitiens zem jostas vietas".

Vītola sacīja, ka viesi atceļ rezervācijas, kā arī brauc projām, jo "tie, kuri ir braukuši uz jūru atpūsties, pilnīgi loģiski maina virzienu".

Papildināta - Apturēta neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas 

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu...

Savukārt brīvdienu mājas "LavenderVilla" īpašniece Zane Gusta norādīja, ka viesi ir pārsteigti par to, ka nevar iet pie jūras.

Jau ziņots, ka 25.jūlijā saņemti otrie ūdens analīžu paraugu rezultāti, kas liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, norādīja Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Paraugi ņemti pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu 33, pludmalē "Liedagi" un no pludmales pie stadiona.

Vienlaikus Lazdāne norādīja, ka nākamie analīžu rezultāti būs pieejami trešdien, 26.jūlijā.

Tāpat ziņots, ka arī 24.jūlijā ņemto analīžu rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte Liepājā atbilst peldvietu noteikumiem, kad paraugi ņemti pie pie notekūdeņu sistēmām Lībiešu ielā 33 un pludmalē "Liedagi". Analīzes veiktas SIA "Liepājas ūdens" sertificētā laboratorijā.

Liepājas pašvaldības tīmekļvietnē norādīts, ka intensīvs darbs pie avārijas situācijas novēršanas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās turpinās.

Notikuma vietā strādā "Liepājas ūdens", lai operatīvi meklētu tehniskos risinājumus iespējami ātrai konstrukciju atjaunošanai. Patlaban apturēta visa veida notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tiek uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās. Šādi iespējams uzkrāt aptuveni 21 000 kubikmetrus notekūdeņus, skaidro pašvaldība.

Pārējais neattīrīto notekūdeņu apjoms caur avārijas izplūdi tiek novadīts jūrā. Pašvaldība atzīmē, ka izplūde, caur kuru notekūdeņi jūrā tiek novadīti, ir 1,3 kilometru attālumā no krasta.

Veselības inspekcija (VI) ir aizliegusi peldēties visās Liepājas jūras peldvietās un iesaka nepeldēties visā jūras Kurzemes piekrastē, līdz pat Pāvilostai.

VI aģentūrai skaidroja, ka aizliegums un ierobežojumi tiks saglabāti līdz brīdim, kad tiks saņemti laboratorisko analīžu rezultāti par peldvietu ūdens mikrobioloģisko kvalitāti.

VI peldēšanās aizliegumu un ierobežojumu noteikusi pēc Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas 23.jūlija vakarā.

Liepājas Reģionālās slimnīcas vadītāja Līga Priedena pirmdien žurnālistus informēja, ka iedzīvotājiem nekādā gadījumā nevajadzētu iet peldēties apdraudējuma zonā.

Viņa skaidroja, ka iespējamās saslimšanas varētu būt zarnu infekcijas. Lai izvairītos no saslimšanas, pašlaik ir īpaši svarīgi mazgāt rokas, uzsvēra speciāliste. Viņa apliecināja, ka slimnīcā pašlaik nav pacientu, kas saistīti ar šo avāriju, taču gadījumā, ja tādi būs, slimnīca ir gatava sniegt medicīnisko palīdzību.

Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldību pārstāvji informēja, ka ir sagatavoti paziņojumi latviešu, angļu un lietuviešu valodās, kas informē par aizliegumu, un tie tiek izvietoti pludmalēs. Arī pašvaldības policija apziņo peldētājus par liegumu peldēties. Tāpat par peldēšanās ierobežojumiem informēti arī atpūtas māju īpašnieki.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē, sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Mēs bremzējam paši savu ekonomiku un uzņēmējdarbību, cilvēku maksātspēju, dzīvotspēju – visu. Mums ir ļoti pārspīlētas prasības attiecībā uz zaļo domāšanu un Zaļo kursu. Jātiek galā ar karu, tad varam atgriezties pie Zaļā kursa,” uzskata lauksaimnieks Jānis Vinters, zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks.

Viņš ir pierādījums tam, ka, gudri saimniekojot, var arī labi nopelnīt, un, kā pats atzīst, tad pamats veiksmīgai uzņēmējdarbībai ir pieredze un zināšanas. Tiesa, lai veiksmīgi darbotos, ir jāpārvar arī dažādi šķēršļi.

Fragments no intervijas

Jūsu saimniecības peļņa pērn būtiski pieaugusi un pārsniegusi divus miljonus eiro. Kas sekmēja labos rezultātus?

Varētu jau visu ko samānīties, bet īstenībā nekas tāds pārdabisks tur nebija. Tā ir viena daļa no iepriekšējā gada peļņas. Mums kā lauksaimniekiem apgrozījums pa mēnešiem ļoti atšķiras. Kad pārdodam savu ražu, tas ir liels. Šajā gadījumā vēl iepriekšējā gada lielākā daļa no produkcijas tika pārdota pagājušajā gadā. Tāpēc arī uz papīra parādījās liela peļņa. Patiesībā tā bija mazāka. Covid-19 laiks daudziem uzņēmējiem bija cīņa par izdzīvošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādu gadu bizness Latvijā un pasaulē vēl nebija ne paredzējis, ne pieredzējis – 2020. gads pandēmijas rezultātā pamatīgi satricinājis biznesa vidi, apgriežot visu ar kājām gaisā, ilgermiņa prognozes nomainot pret spēju reaģēt ātri un pielāgoties operatīvi.

Daudzās nozarēs šis gads aizvadīts ar ievērojamiem apgrozījuma kritumiem, dīkstāvēm un zaudējumiem, bet ir arī nozares, kam jāspēj turēt līdzi uzrāvienam.

2020. gads ir bijis tāds eksperimentāls, kad viss, ko vien varēja, ir pārcelts uz interneta platformām, secina asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un SIA Marks M īpašnieks Juris Griķis. “Lai arī pēdējos gados lielās mēbeļu izstādes lēnām pārvērtās par tādu satikšanās – ballīšu – vietu, bet samazinājās to nozīme lietišķajos darījumos, tomēr šogad tās klātienē nenotika. Taču tagad visu var redzēt, izmantojot informācijas tehnoloģijas, pat neizejot no savas istabas,” tā J. Griķis. Viņš atzīst, ka daļa mēbeļu tirdzniecības arī iepriekš jau notika e-veikalos, bet tagad šī daļa tikai pieaugusi. “Eksportējam mēbeles faktiski uz interneta, nevis reālajiem lielveikaliem,” tā šā gada tendenci raksturo J. Griķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Db.lv, 31.08.2022

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvija - pasaules līderos rapša sēklu eksportā un rapša eļļas importā

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā atbilstoši ITC datiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc rapša sēklu eksporta un otrajā vietā pasaulē uz vienu iedzīvotāju pēc rapša eļļas importa.

Rapsis ir kultūraugs, kuru sāka kultivēt aptuveni pirms 4000 gadiem Indijā, bet aptuveni pirms 2000 gadiem tā audzēšana tika sākta Ķīna un Japānā. Eiropā rapsis nonāca aptuveni Krusta karu laikā - 13. gadsimtā (E. Ruža 2.8 Rapsis un ripsis. Grām. Augkopība. Jelgava, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2004, 230.lpp.). Rapsis ir viens no retajiem eļļas augiem, kas var augt visai pieticīgos klimatiskajos apstākļos.

Rapsi izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt 

Latvija ir liela rapšu sēklu audzētāja, taču trūkst to pārstrādes jaudu, kā...

Tomēr pirmo rapša šķirņu sēklu eļļa saturēja ļoti augstu erukskābes īpatsvaru (pat 30-40%), tāpēc līdz pat 20. gadsimta vidum rapsis bija praktiski tikai tehniskā kultūra. Rapša eļļa tika lietota galvenokārt eļļas lampiņās (tā deg bez kvēpiem ar gaišu liesmu), bet pēc tvaika mašīnu izgudrošanas rapša eļļa tika izmantota mehānismu eļļošanai.

Neaudzēja, bet ražoja eļļu

Rapša eļļa gan bija pazīstama un pat kādu laiku (19. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados) tā tika ražota Mūkusalas eļļas spiestuvē ( J. Jenss No Latvijas rūpniecības attīstības vēstures 18. gs. beigās - 1860. g. grām. Vēstures problēmas V. Rīga, Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība,1962, 220.lpp.). Tomēr droši var apgalvot, ka vietējā rapšu eļļa tolaik tika ražota no ievestām sēklām, jo selekcijas eksperimenti, lai atrastu Latvijas apstākļiem piemērotu ziemas rapšu šķirni, sākās tikai 20. gs. sākumā.

Nozīmīgs pavērsiens rapša audzēšanā Latvijā sākās ar 21. gadsimta sākumu. Pieprasījums pēc biodegvielas stimulēja pieprasījumu pēc rapšu eļļas, un Latvijas lauksaimnieki sāka specializēties rapša audzēšanā. Atbilstoši CSP datiem 2000. gadā rapša sējumu platības bija 6,9 tūkstoši hektāru. Savukārt jau 2004. gadā rapša sējumu platību kopapjoms ( 54,3 tūkstoši hektāru) pārsniedza padomju laika sniegumu. Pēdējos gados rapša sējumu platību kopapjoms ir starp 140 un 160 tūkstošiem hektāru, bet maksimālā kopraža bija 2020. gadā, kad tika iegūts 451 tūkstotis tonnu rapša sēklu.

Ar šādiem ražošanas apjomiem Latvija ir kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā tirdzniecībā. 2022. gadā Latvija ar eksportētiem 342 tūkstošiem tonnu bija 10. vietā pasaulē.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No teju 186 tūkstošiem Latvijā reģistrēto uzņēmumu, trešdaļā (32,5%) vismaz viens no dalībniekiem ir sieviete, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Teju tikpat lielā skaitā uzņēmumu sievietes ieņem amatus valdēs un padomēs. Pēdējos gados sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un dalībnieku vidū nav būtiski mainījies.

Lursoft analizējis, kā atšķiras sieviešu vadīto uzņēmumu finanšu rādītāji no valsts vidējiem rādītājiem, kā arī pētījis, kādās nozarēs sievietes visbiežāk izvēlējušās dibināt uzņēmumus. Apkopoti arī dati par lielākajiem sievietēm piederošajiem un sieviešu vadītajiem uzņēmumiem, kā arī izpētīts, kuras sievietes visvairāk uzņēmumos reģistrētas kā patiesā labuma guvējas.

Lursoft pētījums atklāj, ka visvairāk sievietēm piederošo uzņēmumu strādā tirdzniecībā. Jānorāda, ka šobrīd reģistrēti 8,7 tūkstoši tirdzniecības uzņēmumu, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder sievietēm. Otrajā vietā popularitātes ziņā ierindojusies lauksaimniecība, aiz kuras seko juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vinteru saimniecības Līgo apgrozījums sarucis

LETA, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieka Jāņa Vintera zemnieku saimniecības "Līgo" apgrozījums pērn bija 3,209 miljoni eiro, kas ir par 16,8% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka vairākkārt - līdz 751 772 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

2019.gadā "Līgo" apsaimniekoja 1235,4 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes Elejas, Lielplatones un Vilces pagastos - pašiem piederošo un nomāto. Pērn tika iegādāta arī papildus zeme. Aizvadītajā gadā zemnieku saimniecība audzēja ziemas kviešus, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai, ziemas rapsi, pupas un enerģētiskās cukurbietes.

FOTO: Vinteri saimnieko pašpietiekami 

«Pagaidām nav īpaši monstrīgie plāni kaut ko jaunu iesākt. Strādājam ar to...

Tāpat zemnieku saimniecības vadības ziņojumā atzīmēts, ka biogāzes iekārtā pērn saražoto elektroenerģiju tā pārdeva "Elektroenerģijas publiskajam tirgotājam". Saražoto siltumenerģiju "Līgo" izmantoja pašu siltumnīcu apsildīšanai.

Pērn kopumā divu hektāru segtajās platībās divās apritēs izaudzētas 3,55 tonnas hibrīdo gurķu sēklu eksportam.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" prognozē minimālu Covid-19 ietekmi uz saimniecisko darbību šogad, bet pieļauj ieņēmumu samazinājumu biržas cenu krituma dēļ un saistībā ar risku savlaicīgi nepaveikt atsevišķus darbus, kas var samazināt iegūstamo ražas apmēru. Tomēr turpmāko notikumu ietekme var atšķirties no šī saimniecības vērtējuma.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2018.gadā zemnieku saimniecība strādāja ar 3,856 miljonu eiro apgrozījumu, bet tās peļņa bija 1,471 miljons eiro.

Jelgavas rajona zemnieku saimniecība "Līgo" reģistrēta 1992.gadā Lielplatonē un ir viena no lielākajām Zemgalē. Tajā pērn bija nodarbināti 48 strādājošie. Saimniecības pamatdarbība ir augkopība, kā arī audzē hibrīdo gurķu sēklas, nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Saimniecības vienīgais patiesais labuma guvējs ir Jānis Vinters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 1,7 miljonu eiro finansējumu augkopības uzņēmumam SIA Tēraudiņi graudu kaltes rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei. Kopējās izmaksas ir vairāk nekā 2,3 miljoni eiro.

Tas ļaus nodrošināt efektīvāku tādu tradicionālo lauksaimniecības kultūru kā rudzi, kvieši un auzas kaltēšanas procesu.

Projektam piesaistīts arī Lauku Atbalsta dienesta līdzfinansējums 662 000 eiro apmērā, toties kaltes uzlabojumi tiks īstenoti kopā ar SIA Ungurpils Grauds. Papildu rekonstrukcijas darbiem tiks ieviesti arī jauni tehniskie risinājumi, piemēram, graudu kalte tiks aprīkota ar rekuperācijas sistēmu. Veiktie uzlabojumi ļaus graudu torņos uzglabāt 5000 tonnas labības. Savukārt papildu graudu pieņemšanas bedre, kas veiks arī graudu priekštīrīšanu, ļaus palielināt apstrādes jaudu, sasniedzot 100 tonnas stundā.

“Pieaugot pieprasījumam un kāpinot ražas apjomus pagājušajā gadā, esam nolēmuši realizēt jau vairākus gadus plānoto projektu – jaunas kaltes būvniecību un rekonstrukciju, kas ļaus mums pašiem veikt graudu kaltēšanu, nevis noslogot tuvējā apkārtnē esošās kaltes līnijas. Papildu tam kaltes rekonstrukcija sniegs iespēju veiksmīgāk uzglabāt realizācijai paredzēto produkciju, paātrināt arī graudu novākšanas tempu un veiksmīgāk plānot uzņēmuma darbību,” saka Valdis Možvillo, SIA Tēraudiņi īpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koronavīruss "izēdis" vairāk nekā 10 000 darba vietu un ceturtdaļu peļņas

Māris Ķirsons, 06.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas apstākļos uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sarucis tikai par 7,7%, taču koronavīruss par 27,2% samazinājis uzņēmumu kopējo peļņu.

To rāda SIA Lursoft pētījums par 49 353 uzņēmumu finansiālās darbības rezultātiem. Jāņem vērā, ka gan neto apgrozījums, gan peļņa un arī nodarbināto skaita izmaiņu tendences dažādās nozarēs ir atšķirīgas. Piemēram, neto apgrozījumu audzējusi ne tikai veselības aizsardzības sfēra, bet arī augkopībā un lopkopībā strādājošie, kas būtībā ir cilvēku eksistencei vienas no visnepieciešamākajām, jo ēst vajag ik dienu visiem.

Šajās nozarēs arī pērn salīdzinājumā ar 2019. gadu novērots darbinieku skaita pieaugums, savukārt citās jomās Covid-19 ir samazinājis nodarbināto daudzumu. SIA Lursoft dati rāda, ka 49 353 uzņēmumi 2020. gadā kopumā apgrozījuši 30,22 miljardus eiro, kas ir par 2,48 miljardiem eiro mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Samazinātā PVN likme vietējiem augļiem un dārzeņiem negatīvi ietekmē valsts budžetu

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme vietējiem augļiem un dārzeņiem negatīvi ietekmēs valsts budžetu, aģentūrai LETA atzina Finanšu ministrijā (FM).

LETA jau vēstīja, ka nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) 2021.gada budžeta sarunu ciklā viens no trim neatrisinātiem jautājumiem ir par samazināto PVN augļiem un dārzeņiem. VL-TB/LNNK līderis Raivis Dzintars atzina, ka samazinātā PVN likme augļiem un dārzeņiem nesusi būtiskus, pozitīvus ieguvumus, piemēram, pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, šajā nozarē ir par 20% samazinājusies ēnu ekonomika, PVN maksātāju skaits esot pieaudzis par 9%, augļkopības un dārzkopības produkcijas vērtība pieaugusi par 45% un cenas samazinājušās par 11,7%.

Vienlaikus, pēc FM sniegtā operatīvā vērtējuma, samazinātās PVN likmes piemērošana atsevišķiem pārtikas produktiem norāda uz pozitīvām iezīmēm nozarē, piemēram, augļkopības un dārzeņkopības nozarē ir pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits, preču un pakalpojumu apgrozījums, augļkopības un dārzeņkopības produkcijas patēriņš, kā arī vidējais atalgojums augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtika 2022. gadā kļūs krietni dārgāka, prognozē biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, pie iemesliem nosaucot ne tikai energoresursu cenu izaugsmi, bet arī nacionālo likumdevēju izpratni par Zaļo kursu un nespēju ieviest samazinātu PVN visiem vietējiem pārtikas produktiem.

"Elektroenerģijas, dīzeļdegvielas, dabasgāzes, minerālmēslu straujais cenu kāpums ir uzšāvis gaisā arī pārtikas cenas. Mūs, lauksaimniekus, uztrauc tas, ka pārtika kļūst dārgāka un tādējādi mazāk pieejama tieši Latvijas sabiedrībai. Mēs nevēlamies nokļūt tādā situācijā, ka starptautisko politisko lēmumu un tirgus svārstību dēļ, piemēram, rudzu maize kļūst pieejama tikai bagātajiem. Ar to var cīnīties nacionālā līmenī, ieviešot loģisku Zaļo kursu un līdzfinansējot lauksaimniecības politiku vismaz kaimiņvalstu līmenī,” pašreizējo situāciju skaidro J. Lazdiņš, uzsverot, ka Latvijā vēl aizvien ir viens no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļiem (PVN) pārtikai, kas to padara dārgāku nekā citviet Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā ir nokulti kopumā mazāk nekā 20% graudaugu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzīmēja, ka, ņemot vērā, ka līdz šim Latvijā ir nokulti mazāk nekā 20% graudaug, vēl nevar sniegt precīzas prognozes par kopumā šogad gaidāmo graudaugu ražu.

Tajā pašā laikā Dzelzkalēja-Burmistre minēja, ka šogad ražas no jau nokultajiem laukiem ļoti atšķiras un to nosaka, gan augsne attiecīgajā laukā, gan arī tas, vai maijā un jūnijā šajās vietās bija lietus.

"Ir vietas, kur ražas sausuma dēļ praktiski nav un tagad pēc vētras vispār nebūs ko vākt. Ir vietas, kurās raža ir tuvu vidējai vai pat augstāka. Situācija atšķiras pat vienas saimniecības viena lauka ietvaros - lauka vienā malā ir nulle, bet otrajā pusē kuļ varbūt 5-6 tonnas. Ir ļoti liela atšķirība," klāstīja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu saimniecības efektivitāti un celtu ražošanas produktivitāti, viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm "Tārgalīte" govju kompleksa modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēs 1,8 miljonus eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas "Citadele" finansējums.

Saimniecības modernizāciju plānots pabeigt nākamā gada vasarā, un tas būtiski uzlabos ražošanas efektivitāti, kvalitāti un samazinās izmaksas. Projekta ietvaros plānots uzbūvēt slaucamo govju novietni, kas tiks aprīkota ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu. Tiek plānots, ka investīciju rezultātā piena izslaukuma apjoms pieaugs apmēram par 30% Līdz ar projekta realizāciju būs iespējams ievērojami paaugstināt uzņēmuma finanšu rādītājus, uzlabot ganāmpulka labturību un radīt patīkamāku vidi darbiniekiem.

Projekta īstenošanā piesaistīts arī Lauku Atbalsta Dienesta (LAD) finansējums 0,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālajā statistikas pārvaldes dati.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi finansējumus 1,4 miljonu eiro apmērā zemnieku saimniecības “Kraujas” Dobeles novada Bikstu pagastā modernizācijai.

Finansējums paredzēts fermas kompleksa paplašināšanai un tehnoloģisko iekārtu iegādei, skābbarības novietnes izveidei, kā arī energoefektivitātes palielināšanai. Projekts tiek realizēts ar Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu.

Piesaistītais finansējums zemnieku saimniecībai “Kraujas” ļaus uzbūvēt jaunu skābbarības novietni 2400 kubikmetru apjomā, būtiski paplašināt esošo kūti (tiks izveidotas jaunas guļvietas 142 lopiem), veikt pārbūves darbus slaukšanas robotu uzstādīšanai. Kūts tiks aprīkota ar diviem slaukšanas robotiem, jumta kori, kūts sānu aizkariem un citu aprīkojumu. Vienlaikus finansējums paredzēts arī saimniecības energoefektivitātes celšanai – tiks uzstādīti saules paneļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

TOP500 Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks

Jānis Goldbergs, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pilna cikla lauksaimniecības uzņēmums, kas pēdējo sešu gadu laikā dubultojis apgrozījumu līdz 11,78 miljoniem eiro 2022. gadā, par to saņemot arī Dienas Biznesa TOP500 apbalvojumu nominācijā Nacionālā kapitāla nozīmīgākais lauksaimnieks. No tēva pārņēmis uzņēmuma vadību, Mārtiņš Vaļko stūrē to pretī jaunām virsotnēm.

Kāds ir Pampāļu saimniecības vēsturiskais stāsts, kad ir tās pirmsākumi?

Akciju sabiedrība Pampāļi ir pēctecis padomju laika saimniecībai – kolhozam Pampāļi, kura pirmsākumi ir meklējami tālajā 1948. gadā. Sabrūkot PSRS un Latvijai atgūstot neatkarību, pārstāja eksistēt kolhozi un sovhozi. Tobrīd tika dalīta kolhozu manta, katram saņemot kādu daļu. Kāds dabūja govi, kāds - traktoru, atbilstoši nostrādātajam laikam kolhozā. Mans tēvs Jānis Vaļko pirms vairāk nekā 30 gadiem, būdams kolhoza vadītājs, vērsās pie cilvēkiem, sakot, ka nav vērts iznīcināt to, ko visi kopā ar savu darbu radījuši. Viņam izdevās cilvēkus pārliecināt par nepieciešamību dibināt paju sabiedrību Pampāļi, tas notika 1992. gada 18. martā. Pagāja laiks, un Latvija iestājās Eiropas Savienībā, kur atkal bija jāmaina komercdarbības forma, jo paju sabiedrības kā komercdarbības veids nebija iespējams. 2004. gadā paju sabiedrība Pampāļi transformējās par SIA Pampāļi. Savukārt šā gada pavasarī SIA tika pārveidots par akciju sabiedrību Pampāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru