Jaunākais izdevums

Mārtiņš Ints Rītiņš neuzzinās, vai rīkojās pareizi, aiziedams no restorāna Vincents, bet pavāra profesijai un restorānu biznesam kopumā viņš muguru nepagriezīs nekad.

Ēdiens ir kā glezna, ar ko vēl šodien var pārsteigt cilvēkus, ir pārliecināts pavārs Mārtiņš Rītiņš. Viņam paveicies pagatavotās un pasniegtās maltītes simfoniju ne vien sadzirdēt, bet arī pašam piedalīties tās tapšanā neskaitāmās zemēs ar vislabākajiem aroda brāļiem pasaulē. Un tas tikai tāpēc, ka M. Rītiņš allaž tiecies turēt augstu līmeni un reputāciju, kā arī vienmēr daudz ceļojis un devies meklēt kaut ko jaunu. Arī tas ļāvis vairāk nekā 20 gadu garumā ar glanci no televīzijas ekrāniem vaicāt, vai tad kaut kas var būt labāks par kārtējo neatkārtojamo kulinārijas šedevru? Tādējādi kopumā liela ir pavāra artava ēšanas kultūras attīstībā Latvijā.

Tiesa, mūsu valsts restorānu biznesā Mārtiņš Rītiņš ir arī apdedzinājies, tomēr turpina uzsvērt, ka patiesībā nekas nevar būt sliktāks par pārceptu zivi.

Fragments no intervijas

Vai jums vēl ir kāda saistība ar restorānu biznesu?

Jā, tā man ir no skolas laikiem līdz pat šodienai. Pie plīts gan vairs nestāvu, izņemot šur un tur šad un tad. Toties konsultēju un palīdzu.

Jūs spējat visu, kam pieķeraties, izveidot līdz ekskluzīvam līmenim. Kāpēc necēlāt tālāk pats savu Olimpa kalnu, kas, iespējams, beidzot atnestu Mišelina zvaigznes Latvijai?

Zini, mans mērķis ir pasniegt vislabāko. Ja cilvēks par kaut ko maksā naudu, viņš cer uz vislabāko, nevis otrās šķiras. Runājot par savu biznesu, ir viena lieta, kā trūkst daudziem. Un tā ir nauda. Lai sāktu, nepieciešama stingra aizmugure, finansiālais balsts. Man nav vajadzības pateikt, ka tas ir mans. Visi jau nodomāja, ka restorāns Vincents piederēja man, to veiksmīgi pārdevu un kļuvu bagāts. Taču tā nav! Esmu bijis tur darbinieks 24 gadus.

Jā, jūs nudien asociēja ar Vincentu. Vai reizēm nepārņem nostaļģija, ka esat prom no turienes?

Varbūt šad un tad, jā. Tad padomāju, vai pareizi rīkojos, bet to es nekad neuzzināšu. Vēl šodien daži, mani satiekot, uzrunā: «Ā, misters Vincents!» Toties manam pēctecim Raimondam Tomsonam arī cepuri nost! 17 gadus kopā nostrādājām. Viņš no skolas atnāca kā students. Turklāt mani iedvesmojis padoms, ka ik pēc desmit gadiem profesija pilnībā jāmaina. Tagad daru citas lietas tajā pašā biznesā.

Vai patiešām tajā situācija Latvijā ir tik kritiska, kā tas izskan publiskajā telpā?

It sevišķi Rīgā ir ļoti daudz restorānu, un tie atveras kā sēnes pēc lietus. Tai pat laikā ir ļoti maz pavāru un vēl trūcīgāk ir ar kvalificētu apkalpojošo personālu.

Tas tiesa. Pēc jaunākajiem Nodarbinātības valsts aģentūras datiem pieprasītāko profesiju, brīvo, kā arī ilgāk par mēnesi neaizpildīto darba vietu TOP desmitniekos ir pavāri. Kāpēc tā, ko darīt?

Valstij ar mums vajadzētu apieties citādi. Restorānu piedāvājums ir tūrisma vizītkarte. Cilvēks, kurš ietur maltīti, piemēram, trīs dažādās sabiedriskās ēdināšanas vietās, noteikti grib atgriezties ar labām atsauksmēm. Ja valsts vairāk ieguldītu, nevis pretotos, ar savu vizītkarti būtu daudz tālāk tikuši uz priekšu. Nupat atgriezos no Itālijas, kur apbraukāju laukus. Tur saimnieces vēl pašas gatavo pastu; visa ģimene strādā no paaudzes paaudzē, lepodamās ar savu restorānu. Tur ir tā atšķirība. Te mums nav, ar ko lepoties. Visi grib izspiest pēdējo skābumu no citrona. Savukārt Latvijas laukos cilvēki izzūd. Tur vajadzētu ieguldīt, nevis nodarboties ar kulinārijas žņaugšanu. Man patīk, ka Francijā Kultūras ministrija roku rokā strādā ar sabiedriskās ēdināšanas sektoru.

Ja reiz profesija cikliski jāmaina, vai pats neesat apsvēris domu startēt politikā? Jūsu viedokli ņemtu vērā.

Nē, nekādā gadījumā! Lai gan esmu aicināts trīs reizes. Tāpat jau apmētā ar akmeņiem. Nav vajadzības, lai vēl ķieģeļi lidotu manā virzienā. Tik un tā viens pats no tā simtnieka neko nevar mainīt. Kad Vilis Krištopans bija premjerministrs, tad gan strādājām kopā! Arī ar Helēnu Demakovu kultūras ministres amatā, mūsu vēstnieku Francijā Rolandu Lappuķi izdevās sastrādāties. Mēģinājām ievest Latvijā no Parīzes Ferrandi kulināro skolu. Bijām tik tuvu, un tad uznāca krīze…

Restorānu fokusā ir cīņa par samazināto PVN. Vai tā ieviešana sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem būtu izdevīga nozarei un sabiedrībai kopumā?

Tas būtu ieguvums, kas mazinātu pelēko ekonomiku. Konkrētos skaitļos gan neiedziļināšos. Varu minēt piemēru, ka Kanādā man bija pašam savs uzņēmums. Tur bankas menedžeris visu laiku prasīja, kad aizņemšos naudu, bet man tas tā arī nebija nepieciešams. Turklāt apaļus 15 gadus visu darīju oficiāli, tāpēc no turienes saņemu fantastisku pensiju. Lūk, to es saucu par pretimnākšanu no valsts.

Visu interviju lasiet 12. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Mārtiņš Rītiņš kļuvis par restorāna Bibliotēka No1 vadītāju

LETA, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar restorāna "Bibliotēka No1" īpašnieku maiņu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš no trešdienas kļuvis par restorāna vadītāju, pastāstīja komunikācijas speciāliste Margrieta Akmens.

Iepriekš restorāna vadītāja amatā bija restorāna pārvaldnieka SIA "Tūrisma infrastruktūras attīstības fonds" valdes loceklis Oskars Skara.

Akmens norādīja, ka apmeklētājiem restorāns durvis atkal vērs marta otrajā nedēļā.

Viņa skaidroja, ka sākotnēji restorāns turpinās darbu ar līdzšinējo nosaukumu, taču ar jaunu ēdienkarti. Līdz šā gada beigām restorānam tiks izstrādāts jauns zīmols un koncepcija.

Savukārt Rītiņš atklāja, ka ēdienkarte tiks veidota "kā viņa paraksts".

"Patlaban kopā ar "Bibliotēka No1" komandu veiksim restorāna apmeklētājiem pirmajā acu uzmetienā neredzamus uzlabojumus. Atjaunosim restorāna sirds - virtuves - inventāru, un izveidosim jaunu produktu piegādātāju tīklu, lai restorāns iespējami ātri atkal var uzņemt viesus," sacīja Rītiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar Rītiņa un Jakrina līdzdalību izveidots jauns uzņēmums

LETA, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šefpavāra Mārtiņa Rītiņa un bijušā Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja Emīla Jakrina līdzdalību izveidota kompānija SIA "Vincents restorānu serviss", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tās kapitālā Jakrinam pieder 40%, kamēr Rītiņam, Monai Martinsonei un Andrim Riekstiņam katram pieder pa 20% kapitāldaļu.

Vienlaikus "Vincents restorānu servisa" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Rītiņš, kamēr valdes locekļu amatos iecelts Jakrins un Lolita Jēkabsone.

Mārtiņš Rītiņš kļuvis par restorāna Bibliotēka No1 vadītāju 

Līdz ar restorāna "Bibliotēka No1" īpašnieku maiņu šefpavārs Mārtiņš Rītiņš no trešdienas...

"Vincents restorānu servisa" juridiskā adrese ir Kārļa Ulmaņa gatvē 114A, Rīgā.

Komercreģistrā "Vincents restorānu serviss" iegrāmatota pirmdien, 29.jūnijā, bet dibināšanas līgums noslēgts 2020.gada 8.jūnijā.

Jau vēstīts, ka Jakrins šogad aprīlī tika iecelts par arhitektūras, projektēšanas un restorānu biznesa uzņēmuma SIA "Vincents" valdes priekšsēdētāju.

"Vincents" 2018.gadā strādāja ar 2,47 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 157 060 eiro zaudējumus. Savukārt "Vincents" koncerns, kurā ietilpst arī mēbeļu un interjera biznesa uzņēmumi SIA "Vincents Inspira" un SIA "IVN Grupa", kā arī būvniecības ķīmisko piedevu ražotājs SIA "Vincents Polyline", 2018.gadā strādāja ar 5,323 miljonu eiro apgrozījumu un cieta 73 165 eiro zaudējumus. Uzņēmuma un tā koncerna finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti.

Kompānija "Vincents" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7868 eiro. Uzņēmums pieder Leonam Jakrinam (39,01%), kurš 2020.gada pavasarī miris, kā arī Gunai Eglītei (34,99%) un SIA "VAN G" (26%), kuras vienīgais īpašnieks ir Riekstiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Komentāri

Pievienot komentāru