Jaunākais izdevums

Mūsdienu pasaulē gandrīz katru jaunu dienu nākas dzirdēt par dažādiem influenceriem, kas, atspoguļojot daļu savas dzīves internetā, cita starpā reklamē produktus un no tā attiecīgi nopelna.

Pirms laika pasaules miljardieru bariņam pievienojās, piemēram, influencere/kosmētikas nozares pārstāve Kailija Džennere. Var ironizēt – tam, ko saka un dara populārākie influenceri, ir gandrīz tikpat liela ietekme kā kādu pasaules kārtības noteicēju ziņojumiem.

Tradicionālā izpratnē ierasts, ka šādi influenceri ir pavisam reāli cilvēki. Tiesa gan, tehnoloģijām attīstoties, tas var arī nebūt akmenī kalts. Proti, arī šajā jomā var runāt par robotizāciju un to, ka līdztekus reāliem cilvēkiem-influenceriem darbojas arī šādi virtuāli personāži.

Turklāt “Bloomberg” izpētījis, ka šādi ar datoru radīti virtuāli influenceri ir pietiekami populāri un saviem īpašniekiem var nopelnīt miljonus. Citiem vārdiem sakot, tiek izveidotas virtuālas personības, kurām piemīt daudz maz reālistiskas cilvēku īpašības, rakstura iezīmes un personība. Attiecīgi pie šādu tēlu uzturēšanās strādā veselas komandas, kas ar to nopelna.

Vienmēr veseli un izskatās ideāli

Uz pārējo šādu virtuālo influenceru fona pēdējā laikā tiek izcelta, piemēram, ar rozā matiem apveltītā Serafīne (Seraphine), kuras sekotāju pulks nu sasniedzis aptuveni 400 tūkstošus. Šis personāžs tiek izmantos, lai popularizētu gan spēles, gan, piemēram, mūziku. “Neskatoties uz to, ka nav īsta, viņa dažreiz nēsā maksu,” piebilst Bloomberg.

Tiek norādīts, ka laikos, kad reālais fiziskais kontakts ar cilvēkiem tiek uzskatīts par nedrošu, aug pieprasījums pēc digitālām runaspersonām. Business Insider Intelligence aplēses liecina, ka jau līdz 2022. gadam globālā mērogā uzņēmumi influenceru mārketingam tērēs kopumā aptuveni 22 miljardus ASV dolārus, kas būtu gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2019. gadā. Šajā pašā laikā augoša daļa no šiem ienākumiem tiekot atveltīta tieši virtuālajiem influenceriem.

“Virtuālajiem influenceriem, neskatoties uz to, ka tie nav īsti, ir reāls biznesa potenciāls. Tie ilgtermiņā ir lētāki nekā šādi reāli cilvēki un tos var simtprocentīgi kontrolēt. Tie var arī parādīties vairākās vietās vienlaicīgi un vissvarīgākais – tie nekad nenoveco un nemirst,” Bloomberg klāsta šīs nozares apsekotāja “Virtualhumans.org” pārstāvji.

Šādi virtuālie veidojumi jebkurā brīdī arī izskatīsies ideāli (jeb – kā vajag), tiem nav nepieciešamas garas foto sesijas vai brīvdienas utt. Tiek ziņots, ka interneta platformā “YouTube” jau tagad šādu virtuālo influenceru skaits pārsniedzot piecus tūkstošus.

“Apstāklis, ka kāds šādas influencers nav reāls cilvēks, nebūt nenozīmē, ka tas nevar sasniegt savu auditoriju. Zinot mūsu gados jauno, tehnoloģiski zinošo spēlētāju intereses un interneta pārlūkošanas paradumus, kļuva skaidrs, ka sociālie mediji sniedz potenciālu platformai, kas ļautu mums stāstīt savu stāstu,” piebilst Serafīnes izveidotāja “Riot Games” pārstāvji. Jeb uzņēmumi kādā brīdī var uzdot jautājumu – kādēļ dārgi nolīgt kādu modeli vai sociālo mediju zvaigzni, lai reklamētu kādu produktu, ja tā vietā var izvēlēties vienkārši pieslieties vai no jauna radīt ideālu virtuālo zīmola vēstnieku. Šai tendencei palīdz arī tas, ka arvien lielākā mērā pasaulē patērētāji savu laiku pavada pie datoru un viedtālruņu ekrāniem.

Nopelna gandrīz 12 miljonus

Katrā ziņā minētā Serafīne nebūt nav ietekmīgākais šāds digitālais iemiesojums. Populārs šāds veidojums ir, piemēram, Lila Mikela (Lil Miquela), kur šī digitālā modele sociālajos tīklos var lepoties gandrīz ar 3 miljonu lielu sekotāju armiju. Tiek ziņots, ka par kādu sponsorētu ierakstu Lil Miquela prasot 8,5 tūkstošus ASV dolārus, un tā ir sadarbojusies ar gan ar Calvin Klein un Prada, gan citiem modes zīmoliem.

Britu “OnBuy” aplēses liecina, ka Lila Mikela saviem radītājiem šogad varētu nopelnīt aptuveni 11,7 miljonus ASV dolārus. “Līdz ar to, ka Covid-19 noved pie produktu izlaides un sponsorēto ceļojumu atcelšanas, dažiem influenceriem-cilvēkiem ienākumu plūsma izžūst. Šajā pašā laikā Lila Mikela šā gada tiešsaistē notiekošajā Lollapalooza festivālā nesen debitēja ar mūzikas video. Šīs tendences patiesais virzītājspēks ir Z paaudze, kuras kopskaits šā gada beigās pārsniegs 2,56 miljardus. Tās vecāko “biedru” gadu skaitam sākot sasniegt 25, arī to ienākumi aug. Tas tos padara ļoti pievilcīgus tirgotājiem visā pasaulē. Ja vērtē McKinsey & Co datus, tad tā saucamie mileniāļi un Z paaudze ASV vien pārstāv pirktspēju aptuveni 350 miljardu ASV dolāru vērtībā,” raksta “Bloomberg”.

Vēl tiek izcelta Japānas uzņēmuma “Aww” radītā virtuālā infuencere Imma. Tai sociālajā tīklā Instagram sekotāju skaits pārsniedzot 300 tūkstošus. Tas šim tēlam attiecīgi ļauj sadarboties ar globālajiem korporatīvajiem grandiem, kas par to attiecīgi gatavi samaksāt. Immas publikācijas sociālajos tīklos liecina, ka viņa “apmeklē” gan mākslas galerijas, gan, “dzīvo” piemēram, Zviedrijas Ikea veikalā Tokijā. “Aww” kopumā nodarbinot 20 reālus cilvēkus, kas tad attiecīgi rada šādu virtuālo saturu.

“Bloomberg” ziņo, ka kompānija izmanos dažādas tehnoloģijas, lai izveidotu šādus savu varoņus, kuri tad tiek vēl lielākā mērā atdzīvināti ar videospēļu “dzinēju” (rīku, kurus izstrādātāji izmanto videospēļu veidošanā) palīdzību. “Kad mēs izveidojām viņas [Immas] izskatu, mēs vēlējāmies iztēloties to, kā ārzemnieki domā par Japānu. Tā sākotnēji bija viņas ideja,” skaidro “Aww” vadība un piebilst, ka Imma bija ieplānotā kā mākslas projekts, nevis mārketinga rīks, par ko tas izvērtās. “Mēs viņu neizveidojām tādēļ, ka vēlējāmies sasniegt kādu mārketinga plānu vai jebko citu. Mēs vienkārši ticējām nākotnes iespējām, kam šoreiz sekoja tirgus.”

Ne visi virtuālie influenceri pēc izskata cenšas līdzināties cilvēkiem. Piemēram, uzņēmums “Superplastic” izveidojis tēlus Janky and Guggimon, kuriem kopējais Instagram sekotāju skaits sasniedzot 2,3 miljonus. Janky atgādina garu kaķi, kurš krustojies ar lāci. Savukārt Guggimon atgādina naidīga paskata zaķi ar plēsēja zobiem. “Bloomberg” izceļ, kādu bildi sociālajos tīkos, kur abi šie tēli stāv pie nupat pašu spēkiem izdemolēta “Prada” veikala, kur abiem mugurā uzvilktas šī zīmola drēbes.

Katrā ziņā šādi virtuālie influenceri piesaista augošu uzmanību, kas nozīmē, ka ap šo jomu tiek saskatītas biznesa iespējas.

Digitālās realitātes robežas, šķiet, tiek pastieptas un plūdinātas kopā ar fizisko realitāti. Jeb tas, ka kaut kas ir digitāls nebūt nenozīmē, ka tas nav reāls un neatņem tirgus daļu kādai nosacīti tradicionālākai reklāmas sejai.

Mēdz teikt, ka no robotizācijas vajadzētu būt drošām tikai divām profesijām – priesteriem un politiķiem. Tiesa gan, arī priesteriem vairs nākotne tik spīdoša neizskatās. Jau pieejama informācija, piemēram, par robotu-priesteri Vācijā, kas spēj sprediķot piecās valodās, un lietotājs var izvēlēties, vai grib sadzirdēt vīrieša, vai sievietes balsi. Tāpat arī Japānā ziņots par robotiem, kas pilda priestera funkcijas bēru ceremonijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #43

DB, 03.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Šīsnedēļas žurnālā “Dienas Bizness” uzsver sistēmas nepilnības, kas mudina ierēdņus uzņemties tiesas lomu, pieprasot uzņēmējam izpildīt prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ierobežošanai, kas pat izmeklētājam kriminālprocesa ietvaros nebūtu vienkārši izpildāmas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 3. novembra numurā:

  • viedokļi - vai gribam palikt darbaspēka eksportētāji?
  • aktuāli – esam oficiāli atpalicēji Baltijā
  • tēma - VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā
  • intervija - Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
  • DB klubs - pārmaiņu laiki ir sākušies
  • lauksaimniecība - Latvijā no zirņiem veidos produktus ar pievienoto vērtību
  • biznesa prognozes - izmaksas plāno piesardzīgi
  • auto - cīņa par digitālo konkurenci, cilvēku prātiem un varu
  • influenceri - influenceru tirgus uz robežas
  • brīvdienu ceļvedis - Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Influenceriem Latvijā ir gan brīvākas rokas darbībai, gan mazāks risks saņemt sodu, salīdzinot ar kolēģiem, kuri strādā, piemēram, Ķīnā. Iespējams, ka nākotnē šī joma tiks regulēta daudz plašāk nekā patlaban, liecina BDO pētījums par influenceru darbības tiesiskajiem aspektiem.

"Influenceru pakalpojumus izmanto arvien vairāk dažādu produktu un pakalpojumu ražotāju un tirgotāju, un šī joma pēdējos gados piedzīvo salīdzinoši strauju izaugsmi, kurā bieži vien ir strīdīgas situācijas. Turklāt dažādas valstis atbildības un prasību robežas nosaka krasi atšķirīgi," pētījuma datus skaidro ZAB BDO Law juriste Linda Lielbriede.

Robotizē arī influencerus 

Mūsdienu pasaulē gandrīz katru jaunu dienu nākas dzirdēt par dažādiem influenceriem, kas,...

Viņa kā piemēru min Ķīnu, kur influencera darbības prasību pārkāpumi var rezultēties ar darbības liegumu līdz pat trim gadiem. Pētījums rāda, ka citās valstīs par neatbilstošu reklāmu atbild gan uzņēmumi, kas izmanto influenceru mārketinga pakalpojumus, gan arī paši influenceri.

Līgumu specifika

"Latvijas normatīvie akti jau šobrīd paredz virkni garantiju patērētāju aizsardzībai, kā arī ievērojamus naudas sodus pārkāpumu gadījumā. Vienlaikus uzņēmumu un influenceru vidū nav vienota viedokļa par sadarbības modeļa izveidošanu un turpmāku uzraudzību, kā arī par iespējamu atbildību pārkāpumu gadījumā," atzīst L. Lielbriede.

Viņa sacīto ilustrē ar 2019. gadā Patērētāju tiesību aizsardzības centra publicētajiem ieteikumiem influenceru darbības regulēšanai. "Līdzšinējie centieni atzīstami par nepietiekamiem, ņemot vērā nozares straujo attīstību. Veicinot influenceru mārketinga jomas sakārtošanu, iestādēm būtu jāvērtē iespēja izstrādāt papildu informatīvos materiālus influenceru izglītošanai par piemērojamo normatīvo regulējumu, atbildību un citiem aspektiem, veidojot sadarbību ar uzņēmumiem," iesaka L. Lielbriede.

Viņa atgādina, ka par pārkāpumiem šajā jomā juridiskā atbildība var iestāties ne vien influenceriem, bet arī uzņēmumiem, tāpēc būtiski izstrādāt sadarbības līgumus, kas nosaka atbildības sadalījumu un regulē citus būtiskus aspektus, piemēram, reklāmas saturu un sadarbības līguma izpildes kontroli, datu apstrādi un intelektuālā īpašuma jautājumus. Viņa atzīst, ka, izvēloties uzņēmuma tēla un tā piedāvāto preču vai pakalpojumu popularizēšanai izmantot influenceru mārketinga sniegtās iespējas, visbiežāk tiek uzsvērti tikai ieguvumi – plašāka atpazīstamība, daudz potenciālo klientu un ērts veids darbības paplašināšanai jaunos tirgus segmentos –, savukārt informācija par iespējamajiem riskiem un atbildību, kas cieši saistīti ar influenceru darbību, uzņēmumu vadībai iet secen.

Visu rakstu lasiet 3.novembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru