Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

«Izvērtējot Itālijas valdības piedāvājumu, mēs saskatām risku tam, ka valsts varētu mēnessērdzīgi ieslīdēt nestabilitātē,» preses konferencē Briselē norādīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs secinām, ka pārmērīgas budžeta deficīta procedūras sākšana ir pamatota,» piebilda Dombrovskis, norādot uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo procesu, lai sodītu bloka dalībvalstis par pārmērīgiem izdevumiem. Šādas sankcijas vēl nav piemērotas nevienai ES dalībvalstij.

Šāds EK lēmums pārsteigumus nerada, jo komisija Itālijas 2019.gada budžeta projektu jau bija noraidījusi pagājušajā mēnesī.

Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas populistu valdība attiecās mainīt savu budžeta projektu, kurā paredzētais maksimālais budžeta deficīts 2019.gadam ir 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2020.gadam – 2,1% no IKP.

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Itālijas valdība apstiprinājusi virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā.

Premjerministres Džordžas Meloni vadītā labējo spēku veidotā valdība banku virspeļņas nodokļa ieviešanu apstiprināja pirmdienas vakarā, un vicepremjers Mateo Salvīni sociālajā tīklā "X", kas agrāk bija pazīstams kā "Twitter", norādīja, ka valdība izmantos "daļu no banku miljardiem lielās peļņas, lai palīdzētu ģimenēm un uzņēmumiem, kurus skāris procentu likmju kāpums".

Itālijas parlamentam divu mēnešu laikā ir jāapstiprina valdības lēmums, lai tas stātos spēkā. Tomēr izskatīšanas parlamentā laikā iespējamas būtiskas izmaiņas likuma formulējumā.

Paredzēts, ka nodoklis būs spēkā vienu gadu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā procentu likmju celšana, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju, rada strauju banku peļņas kāpumu, jo pieaug mājsaimniecību un uzņēmumu kredītu procentu maksājumi.

Pašlaik aktuālā Itālijas politiskā krīze finanšu tirgus dalībniekiem atgādinājusi par visas eirozonas ievainojamību, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Itālijas prezidents Serdžo Materella nupat bloķējis eiroskeptiķu centienus formēt valdību, kas licis pieņemt, ka šo valsti gaida ārkārtas vēlēšanas. Pašlaik tiek spekulēts, ka eiroskeptiķi tajās varētu gūt vēl lielāku atbalstu. Šāds lēmums esot pieņemts, jo prezidents uzskatījis, ka šo spēku vadīta valdība apdraudētu Itālijas saites ar Eiropas Savienību un raisītu vēl tālāku valsts aktīvu izpārdošanu.

Notiekošā rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šo otrdien pārlēca pāri 3% barjerai, kad vēl šā mēneša sākumā tas atradās vien pie 1,78% atzīmes (ja obligāciju ienesīgums aug, to cena sarūk). Itālija ir trešā lielākā eirozonas tautsaimniecība, un tai ir milzīgas parādsaistības aptuveni 2,3 triljonu eiro apmērā (Itālijas parāda pret IKP rādītājs atrodas virs 130% atzīmes). Augot parādu apkalpošanas izmaksām un esot aktuālām runām par šīs valsts palikšanu eiro monetārā reģiona sastāvā, atkal plaukst lielākas bažas par visas eirozonas stabilitāti. Tas turklāt notiek brīdī, ka Vecā kontinenta tautsaimniecība beidzot nostājusies uz stabilākas izaugsmes taciņas. Rezumējot – svaigākais politisko problēmu eskalācijas vilnis ikdienas kārtībā atgriezis tos sludinātājus, kas paredz neizbēgamu kopējās valūtas ēras galu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā kritās, jo investoru entuziasms Āzijā neizplatījās uz Eiropu un Volstrītu, kur biržu indeksus ietekmēja ģeopolitiskas bažas.

Eiropas biržās tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas pieauga, bet vēlāk kritās pēc tam, kad Itālijas valdība, atbildot uz Eiropas Savienības (ES) kritiku saistībā ar tās budžeta plāniem, solīja saglabāt ieplānoto valsts tēriņu pieaugumu un rūpīgi ievērot savus noteiktos deficīta mērķus.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga, investoriem reaģējot uz ģeopolitisko saspīlējumu, īpaši saistībā ar reakciju uz saūdarābu žurnālista Džamala Hašogi slepkavību.

«2019.gada budžeta deficīts 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā ir griesti, ko mēs stingri esam apņēmušies ievērot,» žurnālistiem norādīja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte pēc tam, kad valdība Briselei bija nosūtījusi atbildes vēstuli.

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Itālijas valdība pagājušajā nedēļā atcēla nodokļu atvieglojumu ārzemju sportistiem, starp kuriem liela daļa bija citu valstu futbolisti.

Iepriekš Itālijā pelnošajiem profesionālajiem sportistiem no citām valstīm bija jāmaksā 25% lielu nodokli no saņemtās algas, kamēr no šī gada janvāra nodokļa maksājums būs 45% apmērā no saņemtās algas. Sportistu esošos līgumus tas neietekmēs.

2019.gadā ieviestais nodokļu atvieglojums bija īpaši paredzēts Itālijas A sērijai un tās futbola klubiem, lai varētu vieglāk piesaistīt augstas klases ārzemju futbolistus pievienoties tieši Itālijas komandām nevis doties uz citu valstu čempionātiem.

Itālijas mediji vēsta, ka pirms lēmuma pieņemšanas valdībā notika saspringtas debates. Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni izcēla, ka atvieglojumi bijuši labvēlīgi tikai ārvalstu profesionāļiem un kaitēja Itālijas profesionālajiem sportistiem.

Eiropas Komisijas (EK) strīdā ar Itāliju par tās budžeta projektu ir vainīgas abas puses, piektdien paziņojis bijušais Grieķijas finanšu ministrs un pazīstamais taupības politikas pretinieks Janis Varufakis.

EK otrdien noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu un aicināja to pārstrādāt.

Itālijas valdības iesniegtais 2019.gada budžeta projekts paredzēja palielināt valsts izdevumus un pārtraukt pēdējo gadu taupības pasākumus, neskatoties uz brīdinājumu par budžeta deficītu.

Itālijas valdība paredzējusi, ka budžeta deficīts nākamgad veidos 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), krietni pārsniedzot 0,8%, ko bija prognozējusi iepriekšējā valdība.

Pārstrādātais budžeta projekts Itālijai jāiesniedz EK trīs nedēļu laikā, bet Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni jau paziņojis, ka Itālija nepiekāpsies EK un nemainīs budžeta projektu.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Itālija piemēros piecu dienu karantīnu iebraucējiem no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, otrdien pavēstījis avots Itālijas Veselības ministrijā.

Visiem iebraucējiem no citām ES valstīm būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests, kas veikts pirms došanās uz Itāliju, un otrs tests pēc piecu dienu karantīnas. Izņēmumi paredzēti tikai ārkārtas gadījumos, ziņu aģentūrai AFP skaidroja avots ministrijā.

Itālijas veselības ministrs Roberto Speranca jau šodien apstiprinās jaunos noteikumus, atklāja avots. Taču pagaidām nav skaidrs, kad šīs prasība stāsies spēkā un cik ilgu laiku būs spēkā.

Lielā daļā Itālijas joprojām ir spēkā stingri ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, un Lieldienu nedēļas nogalē visa Itālija tiks pasludināta par sarkano zonu, kas nozīmē, ka visā valstī stāsies spēkā karantīnas režīms.

Ieviešot stingrākus nosacījumus sociālās palīdzības saņemšanai, Itālijas valdība no otrdienas pārtrauks izmaksāt pabalstu tūkstošiem cilvēku.

Mediji ziņoja, ka pabalsta jeb tā tā dēvētās pilsoņa algas nogriešana skars aptuveni 169 000 mājsaimniecību, un novērotāji uzskata, ka vasaras beigās palīdzības maksājumi varētu tikt apturēti vēl 80 000 mājsaimniecību.

Jaunā kārtība sevišķi ietekmēs Itālijas dienvidus, kas tradicionāli ir nabadzīgākā Itālijas daļa. Piemēram, Neapolē proporcionāli ir vislielākais skaits cilvēku, kas saņem šo pabalstu.

No šodienas pabalstu saņems tikai mājsaimniecības, kurās ir nepilngadīgie, invalīdi vai seniori, kas vecāki par 65 gadiem.

Arodbiedrības un aktīvistu grupas aicinājušas uz protestiem pret šo valdības lēmumu, un vairākās pilsētās Itālijas dienvidos jau notiek demonstrācijas pie sociālajiem dienestiem. Sicīlijā Terasini pašvaldībā kāds bezdarbnieks pirmdien ielauzās mēra kabinetā ar benzīna kannu rokās, solot aizdedzināt ēku. Viņš tika apturēts.

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Fiskālās disciplīnas «trakokrekls» Eiropā ierobežo demokrātiju; risinājums ir decentralizācija un jauni kritēriji, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eirozonas turpinoša fiskālā centralizācija nav iespējama, jo ES banku savienības kritēriju ieviešana, liekot problemātisku banku kreditoriem pirmajiem uzņemties zaudējumus, būtu politiskā pašnāvība jebkurai Itālijas valdībai, bet Eiropas ziemeļu valstis neuzņemsies solidaritāti ar fiskāli relaksētajiem dienvidiem. Tā bezcerīgi iestrēgušo ES fiskālās savienības situāciju raksturo Lielbritānijas domnīcas European Leadership Network līdzdibinātājs un Latvijas Ārpolitikas institūta nerezidējošais pētnieks Dr. Īans Kērnss (Ian Kearns). Centrējoties ap viņa grāmatas Sabrukums: Eiropa pēc Eiropas Savienības (Collapse: Europe After The European Union) tēzēm, pētnieks Rīgā piedalījās diskusijā par ES politiskajiem izaicinājumiem.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica ģeopolitiskie riski, kā arī Eiropas Komisijas (EK) lēmums noraidīt Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu.

«ASV akciju tirgi krasi saruka, investoriem nevēloties riskēt,» sacīja Markets.com eksperts Nīls Vilsons.

ASV dolāra vērtība samazinājās pret eiro, britu mārciņu un Japānas jenu.

Zelta cena, kas parasti ir pieprasīts nedrošības laikā, pieauga.

Naftas cenas kritās pēc Saūda Arābijas signāla par gatavību palielināt jēlnaftas ieguvi.

Eiropā satraukumu izraisīja EK otrdien sanāksmē Strasbūrā pieņemtais lēmums noraidīt Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu un aicināt to pārstrādāt.

Itālijas valdība ir atteikusies piekāpties un samazināt solītos tēriņus, neraugoties uz brīdinājumiem par valsts ekonomikas perspektīvu.

«Mēs šaubāmies par to, ka Itālijas valdība pietiekami mainīs savu budžetu, lai nomierinātu [Eiropas] Komisiju,» piezīmē klientiem atzīmēja «Capital Economics».

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Severstal Distribution" reģistrēts jaunais nosaukums SIA "Marcegaglia Baltics", liecina "Firmas.lv" informācija.

Tāpat reģistrēta arī īpašnieku maiņa, un "Marcegaglia Baltics" 100% kapitāldaļu īpašnieks tagad ir Itālijas uzņēmums "Marcegaglia Carbon Steel". Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Itālijas pilsoņi Antonio Marčegalja un Emma Marčegalja.

Mainījusies arī uzņēmuma vadība - "Marcegaglia Baltics" jaunais valdes priekšsēdētājs ir Itālijas pilsonis Filipo Nikoli, kurš šajā amatā nomainījis līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Timuru Judičevu.

Veiktās izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 25.aprīlī.

Jau ziņots, ka Itālijas uzņēmums "Marcegaglia" iegādājies sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, piektdien, 21.aprīlī, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši 54,51% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1046 no kopumā 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte vēl varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tiks apkopoti dati par vairākiem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās. Tomēr, ja aktivitāte nepārsniegs 12.Saeimas vēlēšanās reģistrēto - 58,85% -, tad šīs būs kļuvušas par vismazāk apmeklētajām vēlēšanas atjaunotās Latvijas vēsturē.

2011.gadā notikušajās 11.Saeimas vēlēšanās nobalsoja 59,45% no visiem balsstiesīgajiem, bet 10.Saeimas vēlēšanās piedalījās 63,12% vēlētāju.

Lielākā vēlētāju aktivitāte bija 5.Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 89,9% balsstiesīgo, un turpmāk tā arvien samazinājusies. 6.Saeimas vēlēšanās 1995.gadā piedalījās 955 392 jeb 71,9% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, bet 7.Saeimas vēlēšanās piedalījās 71,89% balsstiesīgo. 8.Saeimas vēlēšanās 2002.gadā bija novērojama 71,51% vēlētāju aktivitāte jeb piedalījās 997 754 cilvēki, savukārt 9.Saeimā - 60,98% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu.

Lielā daļā Itālijas no pirmdienas stājušies spēkā stingrāki ierobežojumi cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Ierobežojumi attieksies uz trim ceturtdaļām valsts iedzīvotāju un būs spēkā līdz 6.aprīlim.

Valdība cer, ka stingrākie ierobežojumi apvienojumā ar vakcinācijas kampaņu novedīs pie situācijas uzlabošanās un pavasara otrajā pusē ierobežojumus būs iespējams atvieglot, svētdien intervijā laikrakstam "La Repubblica" sacīja Itālijas veselības ministrs Roberto Speranca.

Epidemioloģisko situāciju Itālijā pasliktinājuši jaunie lipīgākiem vīrusa paveidi, sevišķi paveids, kas sākotnēji tika atklāts Anglijā.

Tādēļ no pirmdienas lielākajā daļā Itālijas slēgtas skolas, restorāni, veikali un muzeji.

Papildu valsts mēroga pasākumiem, kas noteikti cīņā ar pandēmiju, Itālija arī nosaka reģionālos ierobežojumus atbilstoši četru pakāpju/krāsu sistēmai, kas balstīta uz datiem par inficēto skaitu. Situācija tiek pārvērtēta katru nedēļu.

Eiropas akciju tirgos otrdien bija kritums, jo investoru noskaņojumu ietekmēja politiskā krīze Itālijā, savukārt Volstrītā pēc trīs dienu kāpuma akciju cenas saruka, pastāvot neziņai par Federālās rezervju sistēmas (FRS) sanāksmi.

Eiropas akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas cerībās uz centrālo banku un valdību stimulēšanas pasākumiem, bet tās saruka, kad Itālijā krita valdība.

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte otrdien paziņoja, ka viņa vadītais kabinets beidz savu darbu, pateicoties vicepremjera un iekšlietu ministra Mateo Salvīni «bezatbildīgi» izraisītai valdības krīzei.

Itālijas prezidents Serdžo Matarella, domājams, tagad tiksies ar partiju līderiem, lai noskaidrotu, vai iespējama jaunas valdības izveide, vai arī vienīgā izeja ir pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšana.

Kontes atkāpšanās «nebija liels pārsteigums, tā apstiprināja, ka Eiropas Savienībai (ES) ir gaidāms karsts rudens», sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Itālijas valdība trešdien paziņoja, ka garantēs 6,3 miljardu eiro aizdevumu Itālijas un ASV autobūves uzņēmumam "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA), kas saskāries ar koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi.

Šis aizdevums, kas ietver nosacījumu nepārvietot un nelikvidēt darbavietas, autoražotājam apvienojoties ar Francijas konkurentu "Groupe PSA" (PSA), palīdzēs pasargāt un stiprināt Itālijas autobūves nozari, skaidro Itālijas ekonomikas ministrs Roberto Gualtjeri.

Viņš arī norāda, ka bankas "Intesa Sanpaolo" aizdevums, palīdzēs veicināt investīcijas, inovācijas un nodarbinātību šajā stratēģiski svarīgajā nozarē. Lūgums pēc valsts atbalsta tik apjomīgam aizdevumam bijis pretrunīgs, jo sevišķi ņemot vērā, ka uzņēmuma korporatīvā pārvaldes mītne atrodas Amsterdamā.

Taču FCA, kas Itālijā tieši nodarbina tuvu 55 000 cilvēku, uzsver, ka visi līdzekļi tiks tērēti darbībām Itālijā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, vājiem tirdzniecības datiem pastiprinot bažas par ekonomikas izaugsmi. Itālijas valdības lēmums apstiprināt virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām 40% apmērā izraisīja Eiropas banku akciju cenu samazināšanos.

Ķīnas muitas otrdien publiskoti dati liecināja, ka Ķīnas eksporta apmērs jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi samazinājies par 14,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā jūnijā.

Toties ASV Tirdzniecības ministrijas publiskoti dati parādīja, ka ASV ārējās tirdzniecības deficīts jūnijā samazinājies līdz 65,5 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 68,3 miljardiem dolāru maijā. ASV importa apjoms jūnijā samazinājās par 1% līdz 313 miljardiem dolāru, kamēr eksports samazinājās par 0,1% līdz 247,5 miljardiem dolāru.

"Galvenais secinājums no [ASV] ziņojuma ir pieauguma trūkums eksportā un importā, kas norāda uz vājāku pieprasījumu pašu valstī un ārzemēs," sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.