Pārtika

Rosība kaļ eksporta plānus

Sandra Dieziņa, 18.01.2018

Jaunākais izdevums

#«Nodarbojoties ar pārtikas rūpniecību, bagāts nekļūsi.»

Augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmums Rosība atdzimis jaunā godībā un plāno palielināt eksportu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Inciemā bāzētais uzņēmums, kas izveidots uz agrākās saimniecības Ezerciems bāzes, šogad plāno stiprināt savas pozīcijas gan vietējā, gan citu valstu tirgos.

Savulaik vadījis saimniecību Ezerciems ar 1360 strādājošajiem, kur bija labi attīstīta augļu un dārzeņu pārstrāde, pašlaik uzņēmuma valdes loceklis Frīdis Dimiņš «stūrē» Rosību. Kādreiz uz savstarpējā līguma pamata ražojuši produkciju ar zīmolu KOK, taču pirms divarpus gadiem pārtraukuši sadarbību un pašlaik strādā ar savu zīmolu Rosība.

Pavisam Rosības sortimentā ir ap 80 nosaukumu produktu, ko lielākoties ražo no vietējām izejvielām. Receptes izstrādā uzņēmuma tehnoloģe un ražošanas vadītāja Kristīne Mežleone. Visu ražošanai nepieciešamo Rosība cenšas iegādāties no pašmāju zemniekiem, bet daļu saimnieks izaudzē zemnieku saimniecībā Lejaszāģeri, kur saimnieko abi ar dēlu. Ja izejvielas pietrūkst vai raža nav padevusies, nepieciešamo nākas pirkt no vairumtirgotājiem, jo noslēgtie līgumi ir jāpilda un preču piegādes veikaliem jāveic.

«Tas arī nozīmē, ka rudens pusē vajadzīgi lieli apgrozāmie līdzekļi. Rudenī, piemēram, ābolu tikpat kā nebija un cena bija augsta. Mēs maksājam zemniekiem uzreiz,» stāsta F. Dimiņš. Viņš uzskata, ka bankām būtu jābūt pretimnākošākām vietējiem ražotājiem. Kādreiz noliktavā esošos krājumus ņēma vērā, piešķirot finansējumu, bet pašlaik tas vairs nenotiek. Līdz ar to nākas aizņemties no privātpersonām. Nodarbojoties ar pārtikas rūpniecību, bagāts nekļūsi, piebilst F. Dimiņš. Viņam saimniekošanā neatsverams palīgs ir dēls Rinalds Dimiņš, kuram ir inženiertehniskā izglītība un kurš daudz laika velta ražotnes attīstībai.

«Visos veikalu tīklos esam lēnām sevi pieteikuši, un tagad jau tie paši mūs meklē,» stāsta Rosības tirdzniecības vadītāja Lauma Vēze. Daudz produkcijas, tostarp sulas, mārrutkus, gurķus un skābenes, iegādājas mācību iestādes – skolas, bērnudārzi.

Visu rakstu Rosība kaļ eksporta plānus lasiet 18. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārrutku ražotājs MārLapiņi pacēlis mārrutkus citā līmenī, pievienojot tiem dažādas ogas, piparus un garšvielas

MārLapiņu saimnieks Māris Lapiņš jau apsver domu paplašināt ražošanu un izveidot savu pārstrādes cehu. Pašlaik mārrutku pārstrāde notiek pašu mājās Mārupes novadā. Saimnieks ir gandarīts, ka mārrutkus izdevies izcelt citā gaismā. Jāatgādina, ka padomju laikos teju ikvienā kolhozā bija savs mārrutku pārstrādes cehs. Tolaik mārrutku audzēšana un pārstrāde bija plaši izplatīta nodarbošanās, kas vēlāk gan gāja mazumā. Pašlaik Latvijā rūpnieciskos apjomos mārrutkus ražo SIA Spilva un SIA Firma Rosība, bet lielākoties tas ir mājražotāju rūpals. Māris Lapiņš uzskata, ka tirgū vietas pietiks visiem, jo katram ir sava niša.

MārLapiņu mārrutku pārstrādes process aizsācies pirms nepilniem diviem gadiem ar Miķeļdienas tirdziņu, uz kuru Lapiņu meitām Annai un Elizabetei bija jāņem līdzi rudens raža. Sagatavojuši pašu lasītās tējas un pārstrādājuši dārzā izaudzētos mārrutkus. Sapratuši, ka «tā lieta iet» un sākuši darboties. Tagad jau procesā iesaistīta visa ģimene – Māris atbild par ražošanu, viņa dzīvesbiedres Intas pārziņā ir PR, mārketings un loģistika, vecākiem palīdz arī meitas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kopīgs ārvalstu tiešajām investīcijām, eksportam un holesterīnam?

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) ir starptautiskās kapitāla plūsmas. Ja investors no ārvalstīm investējis 10% vai vairāk no Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitāla, šis investors iegūst attiecīgu kontroli uzņēmumā un līdzdarbojas tā pārvaldē.

Vai ĀTI ir labas vai sliktas ekonomikai? Kā jau dzīvē ierasts, visam ir savi plusi un mīnusi. Finanšu asinsrites sistēmā ĀTI mēdz salīdzināt ar holesterīnu. Kā zināms, ir gan labais, gan sliktais holesterīns.

Holesterīns ir taukvielas, un tās nepieciešamas organismā, lai sintezētu, piemēram, dažus hormonus un D vitamīnu. Labais holesterīns asinis attīra, tātad dara labu kopējai organisma funkcionēšanai, tāpat arī notiek labo ĀTI gadījumā. Savukārt sliktais holesterīns var izraisīt dažādas slimības organismā. Tāpat arī ĀTI var radīt negatīvas sekas ekonomikai.

Šajā rakstā aplūkošu ĀTI priekšrocības un trūkumus, tuvāk analizējot ĀTI ietekmi uz Latvijas eksportu. Sākšu ar slikto holesterīnu jeb ar sliktajām ziņām par ĀTI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumi eksporta tirgos aizvien biežāk lepojas ar Latvijas zīmolu

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas produktu un pakalpojumu eksporta apjomi, gan lielo eksporta uzņēmumu skaits turpina strauji pieaugt, turklāt uzņēmumi aizvien biežāk eksporta tirgos lepojas ar Latvijas zīmolu, liecina eksporta atbalsta kustības The Red Jackets veiktais pētījums par Latvijas eksporta jomas tendencēm 2017. gadā.

Latvijas pakalpojumu eksports pēdējo piecu gadu laikā ir demonstrējis stabilu augšupeju, pieaugot par vidēji 6% gadā un veidojot turpat trešdaļu no kopējās valsts eksporta vērtības. Lielo eksportētāju - uzņēmumu, kuru gada apgrozījums ir virs 2 miljoniem, - skaits pēdējo pāris gadu laikā pieaudzis par 179 uzņēmumiem. Īpaši zīmīgi, ka starp eksporta līderiem aptuveni puse - 48% jeb 733 uzņēmumu - eksportē ar Latvijā radītu zīmolu, kas ir par 112 vairāk nekā divus gadus iepriekš.

Straujāk augošā nozare šo zīmolu vidū ir loģistika – to pārstāv 28% lielo eksportētāju, nākamā lielākā eksportētāju grupa ir kokapstrāde, ko pārstāv 14% uzņēmumu, bet lielāko kritumu lielo eksportētāju vidū šobrīd uzrāda pārtikas un dzērienu ražošanas joma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelta Kete Prūse, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.augustā. Kete Prūse ir vienīgā valdes locekle SIA «Milda KM», un šis ir vienīgais amats, ko viņa ieņem Latvijā reģistrētā kompānijā, liecina «Lursoft» izziņa.

Jauns valdes priekšsēdētājs SIA «Milda KM» bija jāieceļ, jo šī gada jūlijā no amata atkāpās Vilnis Vorobjovs, kurš vadīja uzņēmumu kopš 2015.gada.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk augošais Latvijas ārējās tirdzniecības segments – pakalpojumu eksports

Anda Asere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība augusi par 29%.

Par to liecina kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums par pašmāju eksporta nozares tendencēm. Vienlaikus produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 21%.

Lielo eksportētāju skaits, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par 145 uzņēmumiem un veido 9,4% pieaugumu. 51% no šiem uzņēmumiem ārzemēs sevi piesaka ar Latvijā radītu zīmolu.

Arī kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtības apjoms 2018. gadā pieaudzis par 18% jeb no 15,1 miljonu eiro uz 17,9 miljoniem eiro. Tas liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu uzdrīkstas virzīties ārējos tirgos, stiprinot kopējo eksportēšanas pieredzes un zināšanu bāzi valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zemais eksporta apjoms Daugavpilī un Rēzeknē ir liels risks šo pilsētu nākotnei

Db.lv, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt, lai eksports sasniedz pat ASV?

Toms Auškāps, AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka katra ražotāja interesēs ir iemantot pircēju uzticību un apliecināt sevi esošos un jaunos tirgos, piedāvājot nemainīgi labu produktu klāstu, kas ir konkurētspējīgs ar citu ražotāju piedāvājumu. Eksports ir viena no ražotāju prioritātēm, tiecoties pēc iespējas sevi pierādīt ne tikai vietējā tirgū, bet arī tālākās zemēs.

Lēmumu eksportēt uzņēmums parasti pieņem brīdī, kad vietējais tirgus jau ir apgūts un tā ražošanas jauda pārsniedz vietējo pirktspēju, vai arī ja tam ir izredzes iegūt lielāku peļņu citā tirgū. Taču pirms eksporta uzsākšanas svarīgi ir konsultēties ar ekspertiem un saprast, ka eksporta tirgus apgūšana prasa nopietnu plānošanu, kā arī finanšu resursus eksporta stratēģijas realizēšanai. Stratēģijā jāizvirza eksporta mērķi, jāformulē piedāvājums un eksporta plāns. Šo stratēģiju ir būtiski veidot vairāku gadu perspektīvā, to periodiski pārskatot un izvērtējot, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju kā vietējā, tā eksporta tirgū.

Pirms eksporta stratēģijas izstrādes katram uzņēmumam ir jāizvērtē, kādos apmēros ir apgūts vietējais tirgus un vai ir izmantotas visas tā piedāvātās iespējas, jo jaunu tirgu apguve ir ļoti darbietilpīgs process. Mēs Balticovo to ļoti labi apzināmies, ņemot vērā, ka aptuveni 70% no mūsu uzņēmuma apgrozījuma ģenerē eksports uz vairāk nekā 20 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Nosaukti Latvijas izcilākie eksporta zīmoli

Dienas Bizness, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta atbalsta iniciatīva The Red Jackets nosaukusi 20 izcilākos un veiksmīgākos Latvijas eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes. Pasākumā svinīgi atklāta arī Latvijas eksporta izcilnieku digitālā platforma, kas interaktīvā veidā stāstīs par 100 veiksmīgiem eksporta uzņēmumiem, to klātbūtni un sasniegumiem pasaules tirgos.

Red Jackets titulu šogad saņēma 20 eksporta izcilnieki, kas nes Latvijas vārdu pasaulē: Biznesa augstskola «Turība», D8 Corporation, EKJU, Elko Grupa, Krassky, Kreiss, LATRAPS koop.sabiedrība, Latvijas Piens, Latvijas Universitāte, Nordtext, Peruza, Pharmidea, Printful, Skonto Prefab, Tenapors, TestDevLab, Troll Smiltene, Twino, X Infotech, Z-Light. Sarkanās žaketes saņēma arī četri no iepriekšējos gados Rising Stars titulu ieguvušajiem uzņēmumiem, kuri dažu gadu laikā ir strauji auguši, pārsniedzot 1 miljona eiro eksporta apgrozījuma slieksni: Pure Chocolate, Vizulo, Brain Games un Infogr.am. Rising Stars tituls un simboliskās sarkanās vestītes tika pasniegtas desmit uzlecošajām eksporta zvaigznēm un daudzsološiem uzņēmumiem: Anatomy Next, Art Fairs Service, CakeHR, Edurio, Ette-Tete, Mintos, Nordigen, One Wolf, PlayGineering Systems un Sonarworks. Zīmīgi, ka 8 no 10 titulētajiem uzņēmumiem darbojas IT nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fondi šobrīd jau novēro interesi no uzņēmēju puses pēc finansējuma.

"Vēsture liecina, ka daudzi veiksmīgi uzņēmumi dibināti tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Problēmas ir bijušas vienmēr un krīze var būt kā katalizators jaunām idejām. LVCA biedri – riska un privātā kapitāla fondi – šo laiku uzskata par ļoti izaicinošu un palīdz saviem portfeļa uzņēmumiem to veiksmīgi pārdzīvot, bet vienlaikus ir atvērti jaunām investīcijām. Tāpēc komersanti ar jaunās situācijas iespaidā radītām biznesa idejām un vēlmi strauji augt pat esošajos neskaidrības apstākļos tiek aicināti izvērtēt iespēju piesaistīt riska un privāto kapitālu," saka Kristīne Bērziņa, Latvijas riska kapitāla asociācijas "LVCA" valdes priekšsēdētāja.

Riska kapitāla fonda "ZGI Capital" investīciju direktors Rūdolfs Krese norāda, ka fonds ir gatavs investēt un izskata visus piedāvājumus no uzņēmumiem, kuri vēlas augt. Šobrīd pieteikumi tiek izskatīti pastiprināti, izvērtējot uzņēmumu attīstības perspektīvas jaunajā realitātē. "Patīkami redzēt uzņēmējus, kuri jaunajā situācijā saskata izaugsmes iespējas," viņš teic. "ZGI Capital" ir izaugsmes fāzes investors un vienā uzņēmumā investē no pusmiljona līdz pieciem miljoniem eiro. Investīciju periods ir līdz 2023. gada vasarai. "Uzņēmums, piesaistot fonda finansējumu saņem ne tikai finanšu resursus, bet arī mūsu komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu," piebilst R. Krese.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi attīstīt spēcīgus eksporta zīmolus un konkurēt pasaulē?

Jānis Zeltiņš, Vizulo valdes priekšsēdētājs, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā novērojama pieaugoša aktivitāte pašmāju uzņēmumu veidošanā, produktu ražošanā un pakalpojumu piedāvājumā. Liela daļa uzņēmumu neiztur pat vietējo konkurenci, taču nav noslēpums, ka nereti uzņēmuma ilgtspējīga darbība ir atkarīga tieši no eksporta tirgus.

Saprotams, ka eksporta tirgus nav nekāda medusmaize un konkurence ir ļoti spraiga, taču, nemitīgi strādājot pie sava uzņēmuma un produkta attīstības, ir iespējams ielauzties gan Eiropas Savienības (ES) tirgū, gan valstīs ārpus ES. Atsaucoties uz ekonomista Pētera Strautiņa nesenajiem izteikumiem, šobrīd jārēķinās, ka saistībā ar Brexit scenāriju Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, kuru ietekme varētu būt vērta 0,7% no IKP, tā prognozē OECD. Līdz ar to eksporta tirgus diversifikācija ir aktuāls jautājums mūsu dienas kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji joprojām saglabā cerību par pozitīvu importa-eksporta bilanci pārtikas ražošanas industrijā šogad, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šobrīd tirdzniecības bilance ir negatīva, jo imports pavisam nedaudz pārsniedz eksportu, taču, ja nenotiks kas ārkārtējs, tad rudens un ziemas mēnešos eksporta apjomiem vajadzētu pieaugt daudz straujāk. Tā rezultātā mēs arī ceram gadu noslēgt ar pozitīvu bilanci,» sacīja Šure.

Viņa atgādināja, ka šā gada pirmajā pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 19% no kopējās eksporta vērtības, un šīs produkcijas vērtība Latvijas 2018. gada pirmajā pusgadā ir par 108 miljoniem eiro lielāka nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Latvijai šā gada pirmajā pusgadā bija otrs lielākais eksporta vērtības pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm - pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība palielinājās par 9,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jelgavas uzņēmumā top elektriskais mikroautobuss pašmāju un eksporta tirgiem

Laura Mazbērziņa, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā bāzētais auto pārbūves uzņēmums Universāls LTD kaļ plānus par elektriskiem mikroautobusiem Latvijas un eksporta tirgiem.

Uzņēmuma šā gada mērķi ir gana ambiciozi. «Saistībā ar to, ka visā Eiropā pieaug pieprasījums pēc elektriskajiem autobusiem, īpaši Skandināvijas valstīs un Francijā, arī Latvijā radās nepieciešamība piedāvāt klientiem elektrificētus mikroautobusus. Izpētot tirgus situāciju Eiropā, sapratām, ka mūsu klientu prasībām neatbilst neviens no esošajiem piegādātāju produktiem. Praktiski neviens elekroautomobiļu ražotājs nepiedāvā autobusus ar 15 līdz 22 pasažieru vietām, nepārsniedzot pilno masu 5000 kg. Tāpēc tika pieņemts lēmums izstrādāt šādu projektu un sākt ražot mazas ietilpības elektriskās piedziņas autobusus Latvijā,» stāsta uzņēmuma tirdzniecības direktors Māris Žukovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūra šogad plāno atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus; iepriekšējos gados atbalstīti 213 bezdarbnieku iesniegtie biznesa plāni.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākuma "Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai" mērķis ir sniegt konsultatīvu un finanšu atbalstu bezdarbniekiem ar iepriekšēju sagatavotību un ievirzi komercdarbības veikšanā, lai viņi varētu uzsākt komercdarbību vai kļūt par pašnodarbināto.

"2020. gadā šajā pasākumā piedalās 150 NVA reģistrētie bezdarbnieki, kuru iesaiste tika uzsākta februārī. Šobrīd pasākuma dalībnieki apmeklē biznesa plāna izveides konsultācijas un izstrādā biznesa plānus. Provizoriski maijā plānojam atbalstīt 75 iesniegtos biznesa plānus, ja tie izvērtēšanā saņems pietiekamu punktu skaitu, kas norādīs uz biznesa plāna dzīvotspēju," informē Baiba Ivāne, Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 14.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas "Altum" eksporta kredītu garantijas.

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, informē: "Covid-19 radītā nenoteiktība ārējos tirgos pieprasa valsts iesaisti. Latvijas eksports uz Eiropas Savienību veido vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā Latvijas eksporta, un šī brīža apstākļos ir nepieciešams samazināt uzņēmēju riskus un nodrošināt iespēju turpināt ražot un eksportēt. Katru nedēļu tiek pilnveidots un papildināts atbalsta instrumentu klāsts, jo nav universālu rīku, kā tikt galā ar šiem izaicinājumiem."

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

"Diskusija par to, kuros virzienos nepieciešams vairāk ieguldīt krīzes pārvarēšanai un kā izdarīt, lai šī nauda nestu lielāku labumu, turpinās. Kopā ar nozaru profesionāļiem strādājam pie pēckrīzes ekonomikas izaugsmes plāna, lai uzņēmumi var turpināt strādāt valstī noteiktajos ārkārtas apstākļos, kā arī turpinām pilnveidot atbalsta mehānisma rīkus jau nākamajiem krīzes posmiem," skaidro ekonomikas ministrs.

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs, informē: "Uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai sāksim pieņemt nekavējoties, jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar "Altum" garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. "Altum" eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports."

Lai atbalstītu Covid-19 krīzes skartos eksportējošos uzņēmumus, valdība atviegloja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem miljoniem eiro un par debitoru parādiem neatkarīgi no debitoru valsts.

Ņemot vērā, ka lielai daļai Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu likviditātes problēmu dēļ var būt izveidojušies nodokļu parādi uz garantijas piešķiršanas brīdi, eksporta kredītu garantijas piešķiršanai tiks vērtēts uz atvieglotākiem nosacījumiem, ņemot vērā vai Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē uzņēmuma nodokļu un nodevu parāds nepārsniedz 1000 EUR.

Paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks 

No šā gada 10. aprīļa būtiski paplašināts dīkstāves pabalstu potenciālo saņēmēju loks –...

Vienlaikus, lai līdz gada beigām atbalstītu vēl vairāk uzņēmumu, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts, kā arī veicinātu kredītiestādes sniegt saimnieciskās darbības veicējiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus portfeļgarantiju programmā.

Turpmāk, aizdevumu komersantam apgrozāmiem līdzekļiem kredītlīniju un overdraftu veidā līdz šā gada beigām varēs sniegt ar portfeļgarantiju arī, ja kredītiestāde saimnieciskās darbības veicējam pagarina finanšu pakalpojuma līguma darbības termiņu vismaz par trim mēnešiem.

Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas "Altum" starpniecību.

Vairāk iepazīties ar apstiprinātajiem Ministru kabineta noteikumiem "Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām"" un "Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai"" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pasniegusi Eksporta apbalvojumus, informē LTRK.

Krišjāņa Valdemāra balvu «Latvji, brauciet jūriņā!» saņēma aviācijas treniņu kompānija SIA «Air Baltic Training», bet «Sprīdīša balvu» saņēma audio efektu uzņēmums «Gamechanger audio».

Goda rakstus Krišjāņa Valdemāra balvas «Latvji, brauciet jūriņā!» ietvaros saņēma sporta aprīkojuma ražotājs SIA «Sport Revolution», kā arī laivu un karogu mastu ražotājs SIA «Zīmes». Savukārt «Sprīdīšu balvas» laureātu vidū, kas saņēma goda rakstus, bija finieru lokšņu un koka paneļu ražotājs SIA «Stiga RM», kā arī zivju pārstrādātājs SIA «Karavela».

«Esam lepni, ka jau desmito reizi pasniedzam šos LTRK nozīmīgos Eksporta apbalvojumus, kas uzņēmumiem noder ne tikai tāpēc, lai priecātos par paveikto, bet arī kļuvuši jau par sava veida kvalitātes un atzinības zīmi,» saka LTRK Eksporta padomes vadītājs un padomes loceklis Enno Ence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas eksportā pieticīgākais gada sākums pēdējo 3 gadu laikā

Žanete Hāka, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportētāji arvien vairāk izjūt ārējā pieprasījuma vājināšanos un februārī Latvija preču eksports eiro izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu audzis vien par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Savukārt pirmajos divos mēnešos kopumā Latvijas eksports palielinājies vien par 0,2% un tas ir pieticīgākais gada sākums eksportā pēdējo 3 gadu laikā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Salīdzinājumam - pērnā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas eksports palielinājās par 16,1%. Vienlaikus Latvijas preču eksporta rādītāji šī gada pirmajos divos mēnešos, manuprāt, izskatās nedaudz sliktāk nekā ir faktiskā ekonomiskā realitāte. Apstrādes rūpniecības izlaide Latvijā šī gada pirmajos divos mēnešos augusi par gandrīz 5% un februārī mūsu eksportu uz leju pavilka atskaņas no pērnā gada sliktās graudu ražas, kā arī kritums reeksportā.

Visnegatīvākā ietekme uz Latvijas eksporta rādītājiem februārī bija graudaugu, dzelzs un tērauda, kā arī mehānisko iekārtu eksporta kritumam par attiecīgi 39,6%, 13,1% un 27,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No šī graudaugu eksporta samazinājums joprojām atspoguļo pērnā gada slikto lauksaimniecības ražu, savukārt samazinājums metālu un iekārtu eksportā gan ir pretrunā ar rūpniecības rādītājiem, kur šajās nozarēs pēdējos mēnešos vērojams pietiekami labs pieaugums. Tas liek domāt, ka šis samazinājums lielā mērā ir noticis reeksporta rēķina un līdz ar to maz raksturo notiekošo Latvijas ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugs, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru