Jaunākais izdevums

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien atbalstīja priekšlikumu Enerģētikas likumā noteikt aizliegumu dabasgāzes piegādēm no Krievijas uz Latviju.

Deputāti nolēma pagaidām nenoteikt šim priekšlikumam konkrētu termiņu, lai gan sākotnēji priekšlikuma iesniedzēji Reinis Znotiņš (K) un Jānis Cielēns (K) bija paredzējuši, ka aizliegums varētu stāties spēkā 2023.gada 1.jūnijā. Savu priekšlikumu abi deputāti atsauca.

Lēmumu komisijas deputāti pieņēma vienbalsīgi.

Par konkrētiem priekšlikumiem par atteikšanos no dabasgāzes pirmdien, 11.aprīlī, Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēs koalīciju. Pēc šīs tikšanās potenciāli varētu noteikt arī konkrētu termiņu, kurā Latvija no Krievijas dabasgāzes atteiksies pilnībā.

Komisijas sēdē pret priekšlikumu iebilda AS "Latvijas gāze" Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs. Viņš norādīja, ka šādam lēmumam būtu jābūt pārdomātākam, kā arī, ja Latvija to pieņemtu viena pati, no tā varētu nebūt jēgas, ņemot vērā, ka Latvija ir vienotā dabasgāzes tirgū ar pārējām Baltijas valstīm un Somiju.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis pirms sēdes komisijai bija nosūtījis savus iebildumus par plānotajiem grozījumiem Enerģētikas likumā. Tostarp Kalvītis iebilda pret lēmumu aizliegt dabasgāzes piegādes no Krievijas. Vēstulē "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs vērš komisijas deputātu uzmanību uz to, ka enerģijas, tai skaitā dabasgāzes piegāde ir virknes tiesisku un tehnisku darbību kopums, kurā izmaiņas prasa laiku un līdzekļus.

Uzņēmuma ieskatā, šis lēmums būtu pārāk kardināla rīcība un enerģētisko krīzi padarītu vēl ilgāku, dārgāku un grūtāk pārvaramu, nevis to risinātu.

Jau ziņots, ka pirmdien, 4.aprīlī, pēc valdību veidojošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka koalīcijā ir vienprātība par pēc iespējas ātrāku atbrīvošanos no Krievijas dabasgāzes piegādēm.

Premjers uzsvēra, ka gāzes apgādes jomā Latvija būs neatkarīga no Krievijas, un tas tiks panākts, atrisinot saistītos jautājumus, tostarp nodrošinot atbilstoša apmēra sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Interese par gāzes termināļa būvi Latvijā ir vismaz četriem uzņēmējiem

LETA, 28.03.2022

Kundziņsala. Raidījums norāda, ka no pārvades viedokļa būtu sarežģīti Kundziņsalā izveidot termināli, kas varētu piegādāt gāzi plašākam reģionam, drīzāk tas būtu lokāls risinājums, piemēram, Rīgai.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interesi par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Latvijā izrādījuši vismaz četri potenciālie attīstītāji, kuri meklējuši iespēju savus piedāvājumus prezentēt Ekonomikas ministrijai, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Līdz ar vēlmi un nepieciešamību samazināt vai pavisam atteikties no dabasgāzes piegādēm no Krievijas visā Eiropā un arī Latvijā intensīvi tiek domāts par alternatīvām un rēķināti izdevīgākie varianti. Viena no iespējām ir sašķidrinātās dabasgāzes piegāde, izmantojot īpašus kuģus un termināļus. Tāds jau agrāk uzbūvēts Klaipēdā. Bet tagad sākušās diskusijas par vēl viena termināļa izbūvi Baltijas reģionā.

Sašķidrinātās gāzes terminālim Klaipēdā pilna jauda ir ap 36 teravatstundām gadā. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik Lietuvas, Latvijas un Igaunijas patēriņš kopā. Tomēr jaudas kļūst nepietiekamas, tiklīdz skatās arī uz Somiju, kas divus gadus ir vienotā tirgū ar Igauniju un Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG terminālis Rīgā darbību varētu sākt ātrākais nākamajā vasarā

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību varētu sākt nākamajā vasarā, norādīja kompānijas "Millennium Energy Partners LLC" valdes priekšsēdētājs Laša Šanidze.

ASV kompānijai "Millennium Energy Partners LLC" pieder Kundziņsalas projekta attīstītājs - SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts".Šanidze norādīja, ka projektam ir divi laika grafiki. Lai izbūvētu LNG uzglabāšanas tvertnes, kas bija paredzētas sākotnējā projektā, ir nepieciešami divi vai divi ar pusi gadi. Tomēr, ja ir nepieciešamas daudz ātrākas piegādes, gada laikā var izbūvēt gāzes cauruļvadu.

"Tādēļ projektam ir iespējami divi īstenošanas laiki - gāzes piegādes var sākt jau nākamajā vasarā, bet pilnā apjomā termināli var pabeigt divu vai divarpus gadu laikā," skaidro Šanidze.

Kundziņsalas projekts paredz izbūvēt LNG termināli, kurā būs regazifikācijas sistēma, kas ļaus gāzi transportēt pa cauruļvadiem, kā arī no kura gāzi tālāk varēs nogādāt ar autocisternām. Sākotnēji projekts bija plānots nelielā apjomā - 300 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un paredzēja piegādes tikai ar autocisternām Latvijā un citās Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības ārkārtas sēdē ceturtdien nolemts, ka AS "Latvenergo" iegādāsies papildu stratēģiskas gāzes rezerves, preses konferencē pēc valdības sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau patlaban valstij piederošajā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekamas rezerves, bet valdības lēmums uzdod "Latvenergo" papildināt šīs rezerves, lai valsts būtu pilnībā nodrošināta.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) preses konferencē sacīja, ka valdība uzdevusi "Latvenergo" starptautiskajās biržās iegādāties divas teravatstundas sašķidrinātās gāzes, kas ir divi kuģi ar gāzi.

Vitenbergs sacīja, ka iepirkums par gāzes iegādi varētu tikt izsludināts jau šodien, bet sarunas par sašķidrinātās gāzes iegādi jau ir notikušas ar ASV, Kataru un Norvēģiju.

Uzņēmējiem jāmeklē alternatīvi tirgi un izejvielu piegādātāji 

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs 24.februārī sasauca Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi,...

"Patlaban gāzes krājumi Latvijā ir pietiekamā apjomā, taču šis uzdevums "Latvenergo" domāts papildu drošībai. Ja būs nepieciešams, vēlāk varētu nopirkt vēl papildu kuģu kravas," sacīja Vitenbergs.

Viņš piebilda, ka papildu iepirktās gāzes piegāde uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi tiks nodrošināta caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli.

Vienlaikus Vitenbergs piebilda, ka arī degvielas rezerves valstī ir nodrošinātas vismaz 90 dienām, un 80% no šīm rezervēm tiek uzglabāti Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima skatīs likuma grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 28.aprīlī otrajā lasījumā skatīs grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas ir aizliegtas.

Attiecīgo priekšlikumu par aizliegumu iesnieguši deputāti Reinis Znotiņš (K) un Jānis Cielēns (K).

Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Kā atzīmējusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA), lai gan tuvākajā laikā gāzes piegādes no Krievijas nav plānotas, lai pilnībā atteiktos no dabasgāzes, Latvijai būtu nepieciešams Igaunijas Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, ņemot vērā riskus nākamajai apkures sezonai un potenciālajam riskam par elektroenerģijas tīkla desinhronizāciju no Krievijas puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija plāno veidot dabasgāzes rezerves mājsaimniecību patēriņam, pirmdien pēc valdību veidojošo politisko spēku sadarbības sanāksmes norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Viņa pauda, ka par rezervju iepirkšanu un finansējumu šim mērķim valdība varētu lemt nākamnedēļ.

Šīs rezerves paredzētas gadījumam, ja AS "Latvijas gāze" kā galvenais publiskais tirgotājs līdz 1.jūlijam nebūs nodrošinājusi gāzes krājumus saistītajiem klientiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Šādā gadījumā "Latvijas gāzes" pienākumus pildīt sāktu AS "Latvenergo" kā otrs lielākais dabasgāzes tirgotājs Latvijā, lai nodrošinātu patēriņu un novērstu iespējamās problēmas nākamajā apkures sezonā.

Indriksone atzīmēja, ka ir uzklausīti arī uzņēmēji, kas savā darbībā izmanto dabasgāzi. Pašlaik gāzi iegādāties ir sarežģīti, tāpēc "Latvenergo" uzdots izvērtēt nepieciešamību un iespējas kopīgam iepirkuma procesam šāda veida uzņēmumiem. EM parlamentārā sekretāre arī pauda, ka to būtu svarīgi izdarīt laicīgi un par noteiktu cenu, noteiktos termiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas dabasgāzes piegāžu liegums radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas

Db.lv, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes uz Latviju radītu enerģētikas krīzi un augstākas cenas klientiem, paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norāda AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis skaidro, ka Saeimā iesniegtie grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzes piegādes uz Latviju, "Latvijas gāzi" faktiski piespiestu iegādāties gāzes rezerves par vēsturiski dārgāko cenu un to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs uzsver, ka šajā sakarā ir jārunā par valsts subsidēto atbalstu mājsaimniecībām, ko Latvijas valdība sāka šā gada sākumā pie zemākas gāzes cenas: "Iestājoties un izpildoties likuma grozījumos paredzētajiem nosacījumiem, mājsaimniecībām piemērojams tarifs būs ievērojami augstāks. Pat pieļaujot, ka ir iespējama publiskā tirgotāja nomaiņa, klientiem tiks atstātas tiesības izvēlēties savu piegādātāju".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija varētu drīz pārtraukt piegādāt gāzi Somijai, jo tā atteikusies maksāt Krievijas valsts gāzes kompānijai "Gazprom" rubļos, otrdien paziņojis Somijas dabasgāzes uzņēmums "Gasum".

"Gasum" pavēstīja, ka lūgs šķīrējtiesu izskatīt strīdu ar "Gazprom".

""Gasum" uzskata, ka pastāv paaugstināts risks, ka dabasgāzes piegāde (..) tiks apturēta, un līdz ar to dabasgāzes imports no Krievijas uz Somiju varētu beigties," teikts paziņojumā.

Pēc krievu enerģētikas uzņēmuma "RAO Nordic" izteiktajiem draudiem "kavēto maksājumu" dēļ apturēt piegādes Krievija naktī uz sestdienu pārtrauca elektroenerģijas piegādi Somijai.

Tas notika neilgi pēc Somijas amatpersonu paziņojuma, ka Somija plāno iestāties NATO.

Somija no Krievijas importē aptuveni 10% no patērētās elektroenerģijas, bet dabasgāze veido aptuveni 8% no Somijas patērētās enerģijas un lielākā daļa dabasgāzes tiek importēta no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze: Krievijas prasība maksāt rubļos ir iespējama

Db.lv, 04.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" analizē Krievijas paziņotās norēķinu metodes par gāzi maiņu no eiro uz rubļiem gan no juridiskā, gan arī no koncerna biznesa interešu viedokļa, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmums norāda, ka pirmšķietami šāda norēķinu kārtība formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama.

"Latvijas gāzei" ir noslēgts un spēkā esošs ilgtermiņa līgums par dabasgāzes piegādi līdz 2030.gadam ar Krievijas "Gazprom", kas paredz norēķinus par dabasgāzi eiro.

Atbilstoši izmaiņām Krievijas regulējumā no 2022.gada 1.aprīļa norēķini par dabasgāzes piegādēm, kas pēc 2022.gada 1.aprīļa tiek veiktas atbilstoši "Gazprom" ārējās tirdzniecības līgumiem par dabasgāzes piegādi ārvalstīs virknei valstu, veicami tikai un vienīgi Krievijas rubļos.

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes 

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību...

"Izvērtējot minētās norēķinu kārtības maiņas atbilstību iepriekš noteiktajam sankciju režīmam, pirmšķietami ir viedoklis, ka šāda norēķinu kārtība - Krievijas rubļos - formāli nepārkāpj sankciju režīmu un ir iespējama. Šobrīd "Latvijas gāze" turpina padziļināti analizēt piedāvātās norēķinu metodes maiņu gan no juridiskā viedokļa, gan no koncerna biznesa interešu viedokļa," teikts paziņojumā.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis atzīmē, ka "Latvijas gāzei"dabasgāzes krājumu apmērs krātuvē ir pietiekams, lai "Latvijas gāze" pildītu līgumsaistības pret mājsaimniecībām un citiem klientiem, piegādājot krātuvē iesūknēto dabasgāzi.

"Lēmums nesūknēt gāzi pa cauruļvadiem aprīlī tika pieņemts, ņemot vērā vēsturiski augstāko dabasgāzes cenu apjomu aprīlī, kas novestu pie nesamērīgi augstas dabasgāzes pārdošanas cenas mūsu klientiem un padarītu šādus piedāvājumus nekonkurētspējīgus," paziņojumā biržai skaidro A. Kalvītis. Viņš piebilst, ka "Latvijas gāze" turpina piegādāt dabasgāzi mājsaimniecībām un citiem klientiem atbilstoši noslēgto līgumu saistībām un līgumā paredzētajos termiņos un ir pilnībā gatava to darīt arī turpmāk.

Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 31.marta, parakstīja dekrētu, kas paredz no piektdienas, 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Rietumvalstis iepriekš pauda, ka šāda prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Savienībai jāpanāk nulles atkarība no Krievijas

LETA--UKRINFORM, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) ir jāpanāk nulles atkarība no Krievijas ogļūdeņražu piegādēm, jo tas ir Eiropas enerģētiskās drošības jautājums, paziņoja Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola, Berlīnē piedaloties kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu.

"Mūsu sankcijas smagi sit pa Krieviju; tās ir pastiprinātas, atbildot uz [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina iebrukuma Ukrainā eskalāciju. Eiropas Parlamenta nostāja bija ļoti skaidra no paša sākuma: mums ir jāpanāk nulles atkarība no Krievijas, un tam ir jābūt mūsu galvenajam mērķim. Mums jāpērk enerģija no draugiem, nevis no ienaidniekiem, un nav katru dienu jāfinansē šis karš," atzīmēja Metsola.

Viņa sacīja, ka Eiropas Savienībai vajag palīdzēt piegāžu diversifikācijā savām dalībvalstīm, kuras par 100% ir atkarīgas no Krievijas gāzes. tas attiecas uz Ukrainas kaimiņvalstīm, kuras saskaras ar bezprecedenta slogu, uzņemot ukraiņu bēgļus, bet vēl nespēj panākt neatkarību no Krievijas darbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Paldiski Sadamate kā piemērotāku vietu LNG terminālim piedāvā Paldisku Ziemeļu ostu

LETA--BNS, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums "Paldiski Sadamate", kam pieder Paldisku Ziemeļu osta, vērsies pie valdības, paužot viedokli, ka Ziemeļu osta ir piemērotāka peldošā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei nekā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

Kā norādījis "Paldiski Sadamate" padomes priekšsēdētājs Aleksejs Muriseps, Paldisku Ziemeļu ostā ir visi tehniskie nosacījumi, veiktas nepieciešamās investīcijas, un ostas piemērotību termināļa būvei atzinis arī peldošā termināļa īpašnieks, savukārt "Alexela" piedāvātā vieta terminālim nav piemērota, jo faktiski atrodas pie atklātas jūras Laheperes līča galā.

"Tur nekad nav atradusies osta, jo šī vieta tam nav piemērota. Cik zināms, īpašnieki neļauj peldošos termināļus pieslēgt pie gāzesvada, sākot no noteikta viļņu augstuma - 0,7 metriem, kas nozīmē, ka terminālim būtu jāpārtrauc darbs un jāpārceļas uz reidu, un šajā laikā gāzes piegāde Igaunijai tiktu apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmumi par atteikšanos no Krievijas izcelsmes dabasgāzes importa būtu jāpieņem starpvalstu līmenī, uzsver AS "Latvijas gāze", komentējot izskanējušo informāciju par Latvijas apņemšanos to izdarīt no 2023.gada 1.janvāra.

Uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norādīts, ka Latvija viena pati vienotajā tirgus zonā nevar aizliegt gāzes importu, tas ir jāizdara gan Somijai, gan Igaunijai.

"Latvijas gāze" norāda, ka šobrīd gan Somija, gan Igaunija ir ieņēmušas nogaidošu pozīciju un gaida Eiropas Komisijas lēmumu par turpmāko gāzes tirgus perspektīvu.

Uzņēmuma rīcībā arvien neesot konkrēta Ekonomikas ministrijas plāna par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.

"Mums priekšā ir ziema, šobrīd vasarā alternatīvu piegādes avotu nav, un mums ir jāparūpējas par vairāk nekā 350 000 lielu klientu portfeli. Tāpēc "Latvijas gāze" domā par to, kā iegādāties gāzi, tajā skaitā no Krievijas, pie nosacījuma, ja tas tiks atļauts. Vedam sarunas ar Lietuvas, Igaunijas un Somijas sadarbības partneriem par dabasgāzes piegāžu iespēju diversificēšanu," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās liegs Krievijas un Baltkrievijas juridisko personu līdzdarbību

LETA, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko tiek aizliegts Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.

Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) virzītie grozījumi nosaka, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas kādā no abām valstīm, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju.

Ja likuma atsevišķā normā minētajās kapitālsabiedrībās būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme jau ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai viņi ir patiesie labuma guvēji, tad no dienas, kad kapitālsabiedrība iegūs nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, savas balsstiesības nevarēs izmantot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vai personas, kuras savu tiesību realizāciju nodevušas kādam no abu valstu pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) speciālās atļaujas maksājumu veikšanai nesniedz uzņēmumiem, bet tikai finanšu iestādēm, kuru klienti lūguši izpildīt maksājumus sankcijām pakļautām personām atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Tā informē FKTK pārstāvji, komentējot enerģētikas uzņēmuma AS "Latvijas gāze" (LG) lūgumu FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom".

Latvijas gāze lūgusi FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Gazprom 

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā...

Vēl jo vairāk šāda atļaujas sniegšana nav iespējama, ja atļauja tiek prasīta darījumu veikšanai ar Krievijas kredītiestādi, kas nekādā veidā neietilpst FKTK uzraudzības tvērumā, uzsver FKTK pārstāvji.

Papildus minētajam FKTK pārstāvji norāda, ka Eiropas Komisijas kopējā nostāja nosaka, ka saņemt Krievijas gāzi pašlaik ir iespējams, ja tas tiek darīts esošo līgumu un to nosacījumu ietvaros. Citi scenāriji pašlaik netiek izskatīti un nav iespējami, un varētu tikt vērtēti kā mēģinājumi apiet sankcijas.

Vienlaikus FKTK pārstāvji uzsver, ka sankciju ievērošana nav tikai uzraudzības iestāžu atbildība, bet arī katra konkrēta uzņēmuma individuāla atbildība. Sankciju apiešana var atstāt lielu negatīvu ietekmi uz uzņēmuma turpmāko darbību un reputāciju, kā arī par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu Krimināllikums paredz personu atbildību.

Jau ziņots, ka LG vērsās FKTK ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Polija prasa sodīt ES dalībvalstis par Krievijas gāzes pirkšanu rubļos 

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par...

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Kopš izmaiņu stāšanās spēkā LG nav veikusi dabasgāzes iepirkumu no "Gazprom". Tas ir pamatots gan ar politiskiem, gan komerciāliem apsvērumiem. Kalvītis uzsver, ka vēl joprojām nav skaidra Eiropas Komisijas un Latvijas nostāja jautājumā par izmaiņām līdzšinējā norēķinu kārtībā, kā arī dabasgāzes tirgus cena ir ekonomiski nekonkurētspējīga un pārmērīgi augsta.

LG arī ir lūgusi Ekonomikas ministriju kā par enerģētikas sektoru un nozares politiku atbildīgo kompetento iestādi sniegt skaidrojumu, vai norēķinu veikšanas kārtība eiro ir uzskatāma par tādu, kas ir saderīga ar sankciju režīma prasībām attiecībā uz Krieviju, lai tādējādi LG būtu iespējams plānot turpmāko saimniecisko darbību un turpināt pildīt savas saistības kā publiskajam tirgotājam pret vairāk nekā 350 000 mājsaimniecību klientiem.

Kā ziņots, Saeima 28.aprīlī atbalstīja grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Papildināta - Krievija pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai 

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa...

Vēl ziņots, ka "Gazprom" paziņoja, ka pārtrauks piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Tikmēr Ungārija publiski paziņojusi, ka ir gatava par Krievijas dabasgāzi norēķināties rubļos.

LG lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

LG koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) prasa pilnu embargo Krievijas naftai, oglēm, kodoldegvielai un gāzei, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Paužot vislielāko sašutumu par ziņām par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem, EP pieprasa saukt pie atbildības tos, kas izdarījuši kara noziegumus.

Ceturtdien ar 513 balsīm par, 22 pret un 19 atturoties pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti prasa papildu sankcijas, tostarp "pilnībā ieviest Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas embargo un pēc iespējas ātrāk īstenot gāzes importa embargo".

Tam jānāk kopā ar plānu, ar kuru īstermiņā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) energoapgādi, kā arī pakāpeniskiem pasākumiem "sankciju atcelšanai gadījumā, ja Krievija veic pasākumus, lai atjaunotu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, un pilnībā izved savu karaspēku no Ukrainas teritorijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Māris Ķirsons, 18.05.2022

Kūdras resursu pietiek Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle dr. geol. Ilze Ozola.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu Latvijas energoneatkarību un vienlaikus nākamajā apkures sezonā siltums būtu pieejams visiem, un nekļūtu par sava veida luksusa preci, kā kurināmais atkal jāsāk izmantot valstī iegūstamā dedzināmā kūdra; lai to iedzīvinātu, nepieciešami normatīvo aktu grozījumi.

Dabasgāzes cenu straujais pieaugums komplektā ar Krievijas invāziju Ukrainā un daudzu nevēlēšanos turpināt iegādāties dabasgāzi no Krievijas, to uzskatot par sava veida atbalstu karadarbībai, ir raisījis pēdējās desmitgadēs nepieredzētu situāciju, ka visā reģionā ir energoresursu deficīts. Tā slāpēšanai iecerēts atrast sašķidrinātās gāzes piegādātājus, kā arī palielināt pašu mājās iegūstamo resursu izmantošanu. “Somija, Igaunija jau paziņojušas par papildu dedzināmās kūdras ievākšanas apjomiem, lai tādējādi nodrošinātos pret iespējamo kurināmā trūkumu, kā arī minimizētu kurināmā cenu pieaugumu, un Latvijai arī būtu jāizmanto kaimiņvalstu pieredze,” skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents un SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Krievija pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai

LETA--BBC, 27.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Kā liecina Eiropas Savienības gāzes tranzīta operatoru dati, uz kuriem atsaucas aģentūra "Reuters", fiziskā gāzes plūsma pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu no Baltkrievijas uz Poliju pēc pusnakts bija vienlīdzīga nullei.

"Gazprom" arī brīdināja, ka gadījumā, ja tiks nesakcionēti ņemta Krievijas gāze, kas iet tranzītā uz trešajām valstīm, tranzīta apjomi tiks samazināti attiecīgā daudzumā.

Otrdien "Gazprom" informēja Polijas valsts enerģētikas kompāniju "PGNiG" par nodomu 27.aprīlī pilnībā apturēt piegāzes pēc Jamalas līguma.

"PGNiG" pavēstīja, ka Polija ir sagatavojusies iegūt nepieciešamās piegādes no citiem avotiem.

"PGNiG" Krievijas gāzes kompānijas lēmumu uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzesvadu starpsavienojums GIPL liegs Krievijai iespēju šantažēt kaimiņvalstis

LETA/BNS, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) atklāšana ir nozīmīgs notikums, kas turpmāk liegs Krievijai iespēju šantažēt kaimiņvalstis, ceturtdien uzsvēris Polijas prezidents Andžejs Duda, piedaloties oficiālajā GIPL atklāšanā Lietuvas Širvintu rajona Jauņūnu gāzes kompresijas stacijā.

"Daudzu gadu garumā Krievija padarījusi Eiropas valstis atkarīgas no savu dabas resursu piegādēm, un daudzus gadus Eiropas Savienībā dzirdējām runas, ka Krievija ir nopietna, uzticama un atbildīga biznesa partnere, diemžēl [netika pateikts], ka patiesībā koncerns "Gazprom" nav normāls uzņēmums, kas darbotos pēc brīvā tirgus noteikumiem, kā ierasts Eiropā," viņš sacījis. "Pateicoties šīm investīcijām, esam nodrošinājuši sev alternatīvas piegādes iespējas no citiem virzieniem."

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda norādījis, ka GIPL atklāšana ir īpašs brīdis ne tikai Lietuvai un Polijai, bet arī Latvijai, Igaunijai un Somijai.

"Šodien mēs nostiprinām savu enerģētisko neatkarību un noturību pret politisko spiedienu un enerģētisko šantāžu no Austrumiem," viņš paziņojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru