Avots: freeimages.com

Rosina uzsākt darbu pie regulatīvās smilšu kastes izveides 

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) ir iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) par regulatīvās smilšu kastes izveidi inovatīviem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem (FinTech). Saskaņā ar Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam regulatīvā smilšu kaste ir jāizveido līdz šā gada beigām.

Lelde Petrāne, 2017. gada 08. augusts plkst. 12:23

«Inovatīvi FinTech uzņēmumi regulatora uzraudzībā testē jaunus pakalpojumus. Katrs regulators var noteikt savas prasības – vai tā būtu informācijas atklāšana klientiem par riskiem vai ierobežots klientu skaits un darbības termiņš, vai kādi citi noteikumi. Ieguvēji no šī sadarbības modeļa ir abas puses – finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tā ir iespēja pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju, savukārt regulatoram – saprast, vai nepieciešams papildu tiesiskais regulējums,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

LAFPA ir iesniegusi FM un FKTK priekšlikumus par normatīvā regulējuma ietvaru, kas būtu jānosaka, lai regulatīvā smilšu kaste strādātu efektīvi. Asociācijas ieskatā tam jāaptver šādi jautājumi: prasības uzņēmumiem, lai tie varētu kvalificēties regulatīvai smilšu kastei, atbildīgā uzraugošā institūcija, kvalifikācijas procedūra, normatīvo aktu prasību atvieglošana, smilšu kastes darbības termiņi u.c.

LAFPA rosina, ka regulatīvā smilšu kaste būtu piemērojama tiem uzņēmumiem, kuru pakalpojums ir inovatīvs, kurš nodrošina pievienoto vērtību patērētājiem vai arī veicina konkurenci tirgū. Tāpat šiem uzņēmumiem ir jābūt patiesai nepieciešamībai pēc regulatīvās smilšu kastes, tas ir, spēkā esošais regulējums nepilnīgi regulē jaunā pakalpojuma darbību vai arī produkta uzsākšanai esošo regulatīvo prasību izpilde ir neadekvāti dārga.

LAFPA ieskatā uzņēmumiem, kas darbojas regulatīvajā smilšu kastē, būtu jāpiemēro atvieglota licencēšanas kārtība, piemēram, izsniedzot pagaidu licenci, tie jāatbrīvo no darbības uzsākšanas izmaksām, jāpielāgo samazinātas pamatkapitāla prasības u. c. Savukārt AML (anti-money laundering) prasības, patērētāju informēšanas un finanšu līdzekļu aizsardzības prasības, kredītspējas vērtēšanas procedūras, kā arī konfidencialitātes un personas datu apstrādes prasības LAFPA ieskatā ir jautājumi, kur nevar tikt piemērota normatīvo aktu atvieglošana.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

Regulāras un pietiekamas investīcijas zīmolā ir ļoti nozīmīgas, jo tieši tas dod...

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

No šīs sadaļas
2017. gada 26. maijs plkst. 13:24

Banka Citadele piesaistījusi 35 miljonus eiro privātpersonu depozītus ar FinTech uzņēmuma, vācu...

2017. gada 23. maijs plkst. 8:39

Igauņu dibinātā un Lielbritānijā bāzētā finanšu tehnoloģiju kompānija TransferWise paplašina...