Jaunākais izdevums

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) ir iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai (FM) un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) par regulatīvās smilšu kastes izveidi inovatīviem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem (FinTech). Saskaņā ar Finanšu sektora attīstības plānu 2017.–2019. gadam regulatīvā smilšu kaste ir jāizveido līdz šā gada beigām.

«Inovatīvi FinTech uzņēmumi regulatora uzraudzībā testē jaunus pakalpojumus. Katrs regulators var noteikt savas prasības – vai tā būtu informācijas atklāšana klientiem par riskiem vai ierobežots klientu skaits un darbības termiņš, vai kādi citi noteikumi. Ieguvēji no šī sadarbības modeļa ir abas puses – finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tā ir iespēja pārbaudīt savas idejas dzīvotspēju, savukārt regulatoram – saprast, vai nepieciešams papildu tiesiskais regulējums,» skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

LAFPA ir iesniegusi FM un FKTK priekšlikumus par normatīvā regulējuma ietvaru, kas būtu jānosaka, lai regulatīvā smilšu kaste strādātu efektīvi. Asociācijas ieskatā tam jāaptver šādi jautājumi: prasības uzņēmumiem, lai tie varētu kvalificēties regulatīvai smilšu kastei, atbildīgā uzraugošā institūcija, kvalifikācijas procedūra, normatīvo aktu prasību atvieglošana, smilšu kastes darbības termiņi u.c.

LAFPA rosina, ka regulatīvā smilšu kaste būtu piemērojama tiem uzņēmumiem, kuru pakalpojums ir inovatīvs, kurš nodrošina pievienoto vērtību patērētājiem vai arī veicina konkurenci tirgū. Tāpat šiem uzņēmumiem ir jābūt patiesai nepieciešamībai pēc regulatīvās smilšu kastes, tas ir, spēkā esošais regulējums nepilnīgi regulē jaunā pakalpojuma darbību vai arī produkta uzsākšanai esošo regulatīvo prasību izpilde ir neadekvāti dārga.

LAFPA ieskatā uzņēmumiem, kas darbojas regulatīvajā smilšu kastē, būtu jāpiemēro atvieglota licencēšanas kārtība, piemēram, izsniedzot pagaidu licenci, tie jāatbrīvo no darbības uzsākšanas izmaksām, jāpielāgo samazinātas pamatkapitāla prasības u. c. Savukārt AML (anti-money laundering) prasības, patērētāju informēšanas un finanšu līdzekļu aizsardzības prasības, kredītspējas vērtēšanas procedūras, kā arī konfidencialitātes un personas datu apstrādes prasības LAFPA ieskatā ir jautājumi, kur nevar tikt piemērota normatīvo aktu atvieglošana.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jaunā transportēšanas iepakojuma sistēma ļauj ietaupīt resursus

Andris Skakauskis, SIA BEPCO vadītājs Latvijā, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms daudziem gadiem transportēšanas iepakojuma nozarē bija tik liela neskaidrība, ka tas pat varēja apdraudēt galapatērētāju. Tagad, it īpaši Baltijā, situācija ir pavisam citāda.

Aprites ekonomika vairs nav svešs termins. Kā arī līdz šim dīvainais termins "koplietošanas ekonomika" vairs nešķiet dīvains. Koplietošanas ekonomika ir starptautiski strauji augoša nozare, kas maina tradicionālās ekonomiskās vides darbību un nozīmi. Mobilās ierīces (Uber, Bolt (Taxify)) koplietošana, dzīves telpas koplietošana (Airbnb), līdzfinansējums un citas platformas ir palīdzējušas cilvēkiem pārdot brīvus vai pārpalikušos resursus. Tas ir kā pretējs risinājums tradicionālajai pakalpojumu ekonomikai, kur uzņēmums pārdod pakalpojumu ar saviem līdzekļiem – taksometru uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, rīkjoslām, bankām u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inese Grīnvalde un Agita Akmentiņa–Kūliņa ar silto smilšu terapiju vēlas palīdzēt bērniem un jauniešiem cīņā ar stresu.

"Manas metodes pamatā būs drošas piesaistes teorija, zināšanas par vecumposmu īpatnībām un pieredze speciālajā pedagoģijā, kā arī sadarbība ar vecākiem. Nodarbības domātas ikvienam bērnam no pusotra līdz 16 gadiem un plānotas reizi nedēļā. Jau ir gatavs smilšu kastes parauga modelis ar apsildāmām smiltīm, ko lietosim ne tikai nodarbībām. Šobrīd ar partnerības "Daugavkrasts" atbalstu top lielā smilšu kaste, ar ko gatavojamies sākt strādāt no septembra. Tajā varēs pildīt uzdevumus un vingrinājumus siltās smiltīs arī laikā, kad aiz loga snieg," stāsta Inese Grīnvalde, SIA "BeATUS" līdzīpašniece.

Viņa vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi skolā gan ar bērniem un jauniešiem ar smagiem attīstības traucējumiem, kuri nezina, kas ir vecāku rūpes un siltums, gan bērniem no privātās mācību iestādēm, kuri mīlēti un saņēmuši emocionālu drošību, kā arī ar pusaudžiem, kuri ir no tā sauktajām sociālā riska ģimenēm. "Atrodoties ilgstošā stresā, cieš gan veselība, gan savstarpējās attiecības. Mūs visus, neatkarīgi no veselības, vecuma un sociālā stāvokļa, vieno nepieciešamība pēc emocionāla siltuma," saka I. Grīnvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Singapūra, lai paplašinātos, importē smiltis, taču tās dabūt kļūst aizvien grūtāk

Žanete Hāka, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzas valstis importē naftu, metālus un lauksaimniecības produktus, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem enerģētiku un pārtiku, bet smilšu iegāde vairumam no tām nav starp būtiskākajām importa izejvielām, raksta portāls 24/7 Wall St.

Taču Singapūra ir izņēmums, un valsts kļuvusi par lielāko smilšu importētāju pasaulē. Singapūrai sāk pietrūkt vietas jaunu dzīvojamo un biroju ēku, kā arī ražotņu būvniecībai, tādēļ tai nepieciešamas smiltis, lai spētu paplašināt teritoriju.

Singapūra ir trešā visapdzīvotākā valsts pasaulē, sekojot Makau un Monako. Tā bieži vien ieņem pirmās vietas, vērtējot pēc blīvākajām pilsētām pasaulē, taču tajā pašā laikā ir starp valstīm, kur iedzīvotāji dzīvo visilgāko mūžu.

Kopš kļūšanas par neatkarīgu valsti 1965.gadā Singapūra savu teritoriju ir palielinājusi par 24%. Bez smilšu ievešanas tas būtu neiespējami, taču nākotnē apjomi varētu samazināties, jo kļūst aizvien grūtāk atrast smiltis. Saskaņā ar Business Times informāciju, Singapūras lielākie smilšu piegādātāji, tostarp, Indonēzija un Vjetnama, samazinājuši eksporta apjomus saistībā ar bažām par ietekmi uz vidi un politiskiem apsvērumiem. Arī Kambodža apturējusi smilšu eksportu uz Singapūru, un augošās smilšu importa cenas liek domāt, ka Singapūrai kļūst aizvien grūtāk paplašināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Irāna nenodos ASV avarējušās Ukrainas pasažieru lidmašīnas "melnās kastes"

LETA--AFP, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāna nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.

"Mēs neatdosim "melnās kastes" ražotājiem ["Boeing"] un amerikāņiem," Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr".

Abedzade paziņoja, ka vēl nav skaidrs, uz kuru valsti "melnās kastes" tiks sūtītas analizēšanai.

Irānas attiecībās ar ASV pašlaik valda īpaši liels saspīlējums.

Neilgi pēc aviokatastrofas Irāna paziņoja, ka atrastas avarējušā lidaparāta "Boeing 737" abas "melnās kastes", kas ieraksta lidojuma datus un sarunas pilotu kabīnē un ir būtiski svarīgas avārijas cēloņu noskaidrošanai.

Abedzade sacīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem aviācijas noteikumiem valstij, kurā aviokatastrofa ir notikusi, ir tiesības veikt tās izmeklēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldība šonedēļ veic pludmales kāpu stiprināšanas darbus Kauguru pludmalē, krasta zonā pieberot un izlīdzinot smiltis. Darbi tiek veikti, lai ierobežotu krasta eroziju un veicinātu pludmales zonas saglabāšanu.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite, smilšu iekraušana, pārvešana un to izlīdzināšana Kauguru pludmalē izmaksā 21 tūkstoti eiro.

Kauguru pludmalē smilšu piebēršana notiek aptuveni 500 metrus garā joslā no Vēžu ielas Prīmulu ielas virzienā. Kopumā līdz nedēļas beigām plānots piebērt un izlīdzināt gandrīz 3000 kubikmetrus smilšu.

Pludmales kāpu stabilizēšanas darbi Jūrmalā tiek veikti kopš 2015. gada tajās pludmalēs, kurās ir samērā augsts kāpu erozijas jeb noskalošanās risks. Visvairāk noskalošanai pakļautās zonas pilsētā ir Kauguru un Majoru pludmales krasta zona. Smiltis, kuras tiek piebērtas Kauguru pludmalē, iegūtas Jūrmalā, tīrot Lielupes grīvu Jūrmalas ostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gofrētā kartona izstrādājumi SIA Skultes kartons

Žanete Hāka, 21.02.2020

Tālāk galerijā skatāms, kā top gofrētā kartona izstrādājumi SIA "Skultes kartons". Uzņēmums ražo C markas (4 mm biezums) gofrēto kartonu.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties Saulkrastu novada uzņēmuma SIA "Skultes kartons" ražotnē, kur top gofrētā kartona izstrādājumi.

SIA "Skultes kartons" dibināts 2009.gada aprīlī, un patlaban savu produkciju realizē gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs.

Kompānijas ražotās produkcijas klāstā ietilpst gofrētais kartons un dažādi iepakojumi no šī materiāla, piemēram, kastes mēbeļu ražošanas nozarei, transporta sektoram, pārtikas rūpniecībai un citām jomām, stāsta kompānijas valdes loceklis Aigars Bārda.

Starp kompānijas klientiem ir tādi Latvijā zināmi ražotāji kā "PNB Print", "Troll Smiltene", "Cosybed", kā arī vēl aptuveni 200 mazāki klienti, tāpat uzņēmums sadarbojas arī ar starpniekiem, kas kastes tālāk pārdod citās valstīs, piemēram, Somijas uzņēmumam "Fiskars", latvieša radītajai alus darītavai Rovaniemi un citiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Kokradis koka alus kaste

Laura Mazbērziņa, 19.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Kokradis ražotnē Jelgavā, lai vērotu, kā tiek ražotas koka personalizētās alus kastes.

Elīna un Juris Laveiķi aizsākuši ģimenes biznesu, piedāvājot dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus dāvanām, balvām, dekorācijām, prezentmateriāliem un suvenīriem. Darbība sākta 2016. gada nogalē piemājas garāžā.

Ar ražošanas procesu nodarbojas Juris viens pats, tomēr sezonas laikā pieaicina arī papildspēkus. Tiek strādāts ar dažādām tehnoloģijām, piemēram, lāzergriešanas un CNC frēzēšanas iekārtām. Kokradis piedāvā dažādus personalizējamus izstrādājumus kā svētku tāfeles bērniem, dekorācijas kāzām, spoguļvārdus, sporta medaļu stendus, kaķu ēdamtraukus, ziedu, dāvanu, vīna, alus kastes un citus produktus. Jāņu laikā pieprasītas ir alus kastes, bet ap Ziemassvētkiem - konfekšu kastes. «Tā kā esam jauns uzņēmums, nav vienkārši noteikt populārākos produktus, jo sortiments ir gana plašs. Šī nozare nepārtraukti pieprasa jaunumus,» stāsta E. Laveiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Norvik Banka iesniegusi prasību pret Latviju Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā

Žanete Hāka, 15.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ AS Norvik Banka un tās kontrolējošie akcionāri iesniedza šķīrējtiesas prasību pret Latvijas Republiku Starptautiskajā investīciju strīdu noregulēšanas centrā (ICSID), informē banka.

Bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs ir Lielbritānijas investors, kurš iegādājās banku 2013. gadā un ir investējis Latvijā vairāk nekā 100 miljonus eiro, tādējādi kļūstot par vienu no ievērojamākajiem privātajiem investoriem valstī, skaidro banka.

ICSID, kas ir dibināts Pasaules Bankas paspārnē, ir galvenais forums starptautisko investīciju strīdu, kas rodas pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām, risināšanai. Drīz pēc bankas šķīrējtiesas prasības reģistrācijas tiks izveidota ICSID šķīrējtiesas kolēģija, lai izskatītu bankas un tās akcionāru prasības. ICSID šķīrējtiesas kolēģija pieņems lēmumu, pamatojoties uz starptautiskajā tiesībām, un tās galīgais lēmums būs saistošs un nekavējoties izpildāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) plāno izveidot regulatīvo smilškasti FinTech jeb inovatīviem finanšu pakalpojumiem, tādā veidā, atbalstot inovatīvu un pārdomātu risinājumu ienākšanu tirgū, informē FKTK.

FKTK ieskatā sākotnēji smilškastes testa režīms tiktu piedāvāts inovatīviem maksājumu pakalpojumiem, bet pēc tam, ņemot vērā pieprasījumu, attīstīts arī plašāk citos finanšu pakalpojumu segmentos.

«Vēl neapzinātie pakalpojuma riski un ietekme uz tirgu, ir galvenais priekšnoteikums, kāpēc parasti regulatori visā pasaulē ir piesardzīgi atļauju izsniegšanai inovatīviem pakalpojumiem. Tāpēc aizvien vairāk valstu finanšu uzraugu sāk piedāvāt regulatīvās smilškastes, kas atvieglo inovatīvu ideju īstenošanu, kuras citādāk būtu grūti īstenot,» saka Gunta Razāne, FKTK priekšsēdētāja vietniece.

«Tomēr nevienā no valstīm dalība smilškastē nenozīmē darbību bez licences. FKTK mērķis ir izveidot tādu smilškasti, kas reāli funkcionētu un būtu atspēriena punkts gan jaunuzņēmumu, gan esošo tirgus dalībnieku inovatīvu ideju attīstībai. FKTK ieskatā Latvijā strādājošajiem tirgus dalībniekiem – gan bankām, gan jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem - ir visas iespējas attīstīt globālajam tirgum pievilcīgus risinājumus,» bilst G. Razāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Jādara tas, ko mīli

Laura Mazbērziņa, 18.04.2019

SIA «Kokradis» īpašnieks Juris Laveiķis ar sievu Elīnu demonstrē gatavo produkciju.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadīt mazu, jaunu uzņēmumu nav viegli, tas ir izaicinājums, tomēr dzīvē ir jādara tas, ko mīli, ir pārliecināts SIA Kokradis īpašnieks Juris Laveiķis.

Viņa uzņēmums piedāvā dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus – dāvanas, balvas, dekorācijas, prezentmateriālus. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē Juris cer attīstīt arī eksportu.

SIA Kokradis faktiski ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2016. gada nogalē piemājas garāžā. Nosaukums Kokradis tapa, savienojot divus vārdus «koks» un «radīt», jo pamatā tiek strādāts ar koku, kam ir plašs pielietojums un iespējas radīt kaut ko arvien no jauna. «Vadot ģimenes biznesu, ir daudz pozitīvā. Pēdējos desmit gados nebijām tik daudz kam izgājuši cauri kā tagad, kad ir kopīgs bizness. Senāk ar kokapstrādi mums nebija nekādas saistības; Juris strādāja metālapstrādes uzņēmumā, es – izglītības sfērā, tāpēc mums kopīgi nācās iziet cauri tādai kā dzīves skolai. Šis mums ir kas jauns, kas rada milzīgu azartu, tas ir kā mūsu dzinulis virzībai uz priekšu,» atzīst Jura sieva Elīna Laveiķe. Viņš pats savukārt piebilst, ka aizraujošākais darbā ir tieši jaunu produktu izveide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sporta pils teritorijā Rīgas centrā paredzēts ierīkot 150 mazdārziņus un pašlaik aizrunāti 80 no tiem, lai gan oficiālo pieteikšanos plānots sākt janvārī. Dārziņa īrēšana, atkarībā no kastu skaita, sezonā maksās 15 līdz 40 eiro

Viens mazdārziņš būs 12,5 kvadrātmetrus liels un cilvēki varēs izvēlēties dārzu, kurā atrodas speciāli izveidotas trīs, piecas vai astoņas augiem vai dārzeņiem paredzētas kastes. Kopumā teritorijā plānots izvietot aptuveni 1000 kastes.

Db.lv jau ziņoja par Renātes Prancānes ideju bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plānots uz laiku ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas.

Iniciatīvas "Sporta pils dārzi" veidotāji vēlas panākt, ka nākamo trīs gadu laikā aizaugušajā bijušās Sporta pils teritorijā tiks ierīkoti un atradīsies pilsētas mazdārziņi, kā arī ziedu pļavas, kas varētu kalpot dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grebņevā un Ventspilī Muitas pārvalde konstatējusi 10,5 miljonus kontrabandas cigarešu, informēja Valsts ieņēmumu dienestā.

Šā gada 30.aprīlī Grebņevas muitas kontroles punktā, veikta muitas kontrole no Krievijas iebraukušai kravas automašīnai. Veicot skenēšanas attēla analīzi, muitas amatpersonām radās aizdomas par nedeklarētu preču pārvietošanu. Transportlīdzeklis novirzīts uz padziļinātās kontroles ēku.

Iesaistot pārbaudē muitas kinologu, atklāts, ka kravā aiz piesegprecēm - ruberoīda ruļļiem - novietotas finiera kastes, kas pilnas ar cigaretēm. Saskaņā ar pavaddokumentiem tajās bija jābūt ģipša apmetumam.

Kontroles rezultātā tika izņemtas 6 511 700 cigaretes «Minsk Capital» ar Baltkrievijas akcīzes markām un «NZ Gold» bez akcīzes markām.

Tajā pašā dienā lielu cigarešu kontrabandas kravu atklāja arī Ventspils ostas muitas kontroles punkta darbinieki. Veicot kravas transportlīdzekļu kontroli pirms to uzbraukšanas uz prāmja, kas kursē no Ventspils uz Zviedrijas ostas pilsētu Nīnashamnu, muitas amatpersonas padziļinātai pārbaudei novirzīja kādu Lietuvā reģistrētu automobili, kurā saskaņā ar pavaddokumentiem tika vesti konstrukcijas materiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja par saliekamo mantu uzglabāšanas sistēmu HippoWood uzņēmuma īpašniecēm Svetlanai Fridmanei un Santai Bērtiņai radās no pašu pieredzes.

«Ideja pamatā ir problēmas risinājums. Man ir trīs bērni, viņu rotaļlietas un citas mantas bija izmētātas pa visu māju – pirmajā un otrajā stāvā, virtuvē un guļamistabā. Vienā brīdi sagribējās to visu savākt un arī bērnus iemācīt kārtot savas mantas, lai viņi zinātu, ka katrai lietai ir sava vieta. Domājām, domājām un izdomājām šādu mantu uzglabāšanas sistēmu, izstrādājām dizainu. Bija vairāk prototipi, sākumā ne visi mums patika. Galu galā nonācām līdz galaproduktam, kas mums patīk un apmierina gan kvalitātes, gan dizaina, gan funkcionalitātes ziņā. Kastes ir viegli pārvietojamas, neprasa atsevišķu vietu, ir dažādos izmēros un ērti kombinējamas savā starpā,» stāsta Svetlana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pāvilostas mola pagarināšana: Lētākā piedāvājuma ēnas puses

Dienas Bizness, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas ostas pārvalde pērn ieguva iespēju izmantot trīs miljonus no Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda, lai pagarinātu abus ostas molus. Plāns bija šogad projektu pabeigt. Tas ne tuvu nav noticis. Iespējams, šis projekts ir kā piemērs lētākā iepirkuma ēnas pusei – dotie termiņi nav ievēroti, pietrūcis prasmju tos veikt, bet daļa no izmaksām galu galā paliks uz to apakšuzņēmēju pleciem, kuri darbu faktiski padarījuši – ne par visiem darbiem ir veikta samaksa, problēmu ar molu būvdarbiem Pāvilostā aktualizēja LTV raidījums De facto.

Pērn rudenī notikušajā konkursā uzvarēja uzņēmums no Lietuvas «Kauno tiltai», piedāvājot pagarināt Pāvilostas ostas molus par 2,9 miljoniem eiro (2 976 736 eiro). Tas bija lētākais piedāvājums. Pavisam konkursā pieteicās četras firmas. Nākamā pretendenta - uzņēmuma «BMGS» - piedāvājums bija par vairāk nekā 700 tūkstošiem dārgāks. Konkursa kritērijs - zemākā cena.

«Mēs paņēmām lētāko. Pieredze bija, bet ne tāda kā atklātā jūrā un es domāju, ka šīs arī ir tās sekas,» De facto saka Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

«BMGS» Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzējuši tiesā. Viņu ieskatos, konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu, kā arī iesniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par piesaistīto speciālistu pieredzi. Tiesas process turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar strādnieka bojāeju Finanšu ministrijas (FM) ēkas jumta nomaiņā VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica atkāpjas no amata, pavēstīja kompānijā.

«Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā,» informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, kas VNĪ valdē ir atbildīga par attīstības un būvniecības projektiem.

«Kaut arī par notiekošo Smilšu ielas 1 ēkas jumta nomaiņas darbu būvlaukumā ir atbildīgs būvnieks, VNĪ valdes locekle K.Gruškevica ziņojusi padomei par savu nodomu atkāpties, un padome iesniegumu ir pieņēmusi,» informē VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs desmit darbības gados no inkubatora jaunajiem māksliniekiem izaudzis par nopietnu institūciju, kuru respektē arī mākslas aprindās ārvalstīs. Šogad tam uzticēts koordinēt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē

Tajā būs skatāmi Daigas Grantiņas darbi. Kim? dibinātāja Zane Čulkstēna akcentē, ka laikmetīgās mākslas vide Latvijā šobrīd ir daudz bagātīgāka, interesantāka, kvalitatīvāka, nekā tā bija pirms desmit gadiem, kad jauniem, spējīgiem māksliniekiem nebija, kur izstādīties. Viņa centra ambīciju īstenošanu vērtē kā hobiju, bet savu profesionālo darbību pašlaik saista ar SIA Erda, kas nodarbojas ar uzņēmuma tēla veidošanu, darbinieku labsajūtas uzlabošanu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik procentus no Kim? budžeta veido Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) līdzfinansējums?

Apmēram puse no budžeta ir VKKF līdzfinansējums. Tomēr jāakcentē, ka šis fonds spēj apmierināt, ja nemaldos, aptuveni desmito daļu no pieprasījuma. Tas ir milzīgs konkurss, kurā neko par skaistām acīm nedod. Tur ir komisija, kurā ir kompetenti cilvēki. Viņi karstās diskusijās izvērtē katru projektu un katru budžeta pozīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, turpinot kāpu zonas stiprināšanas darbus, veikta kārklu apzāģēšana un sakopšana, kā arī izveidotas kārklu pinumu sētiņas.

Otrdien, 9.maijā, pinumu veidošanā iesaistījās arī Pumpuru vidusskolas skolēni, Dubultu peldvietā izvietojot sētiņas 30 metru garumā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Pumpuru vidusskolas 10. klases skolēni sētiņu pīšanu veica bioloģijas mācību stundas ietvaros. Darbus skolēniem ierādīja pašvaldības Vides nodaļa kopā ar kāpu stiprināšanas darbu veicējiem. Pumpuru vidusskola ir starptautiskās Ekoskolu programmas dalībniece un saņēmusi Zaļo karogu 2011.gadā, kas nozīmē, ka skolēni iesaistījušies ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā. Šopavasar Bulduru, Dzintaru, Dubultu, Mellužu, Kauguru un Jaunķemeru pludmalē gandrīz divu kilometru garumā veikta veco kārklu sēdināšana, apzāģējot tos aptuveni 30 cm augstumā, lai saknes sāktu dzīt jaunas atvases – tās vislabāk uztver pludmales smiltis un atjauno kāpu valni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. decembrī klajā tiks laista latviešu autores Zanes Zustas otrā bērnu grāmata par rotaļu pūcīti - «Ucipuci domā ārpus kastes». Stāsta uzdevums ir jaunajai paaudzei iemācīt svarīgu dzīves gudrību - kā mainīt domāšanu, ja nevari mainīt apstākļus.

«Ucipuci domā ārpus kastes» ir grāmata pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Stāsts vēsta par rotaļu pūcīti Ucipuci un ir grāmatas «Ucipuci meklē mājas» sērijas turpinājums. Stāstu vizuāli atdzīvinājusi un ilustrācijas zīmējusi māksliniece Evija Timma – Novika.

Šoreiz Ucipuci piedzīvotie notikumi norisinās mājās, jo pūcīte ir laimīgi atgriezusies pie sava drauga – puisēna Kriša. Kad mājinieki no rīta dodas ikdienas gaitās, Ucipuci paliek viena un netīšām iekrīt kartona kastē, ko tur pēc spēlēšanās atstājis Kriša brālis. Nonākusi piespiedu slazdā – kļūst pikta un bēdīga, bet drīz vien tas kļūst par aizraujošu notikumu, satiekot savdabīgus mājiniekus, par kuriem Ucipuci pat nebija nojautusi. Kastē piedzīvotais pūcītei māca par to, kā mainīt domāšanu, ja nav iespējams mainīt apstākļus, spēt fantazēt, uzdrošināties un pārvarēt bailes no nezināmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rosina no jaunnedēļas ļaut iekštelpās pulcēties līdz 1000 cilvēkiem

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) rosina no 17.augusta ļaut iekštelpās vienlaicīgi pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, liecina tās sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Ministrija rosina mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem arī rosināts ļaut strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Legāli tikai līdz pusnaktij 

Latvijā noteiktie darba laika ierobežojumi bāriem, naktsklubiem, azartspēļu namiem un izklaides...

Arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām plānots ļaut strādāt līdz plkst.2 - par divām stundām ilgāk. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli un to, kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi.

Tāpat rosināts samazināt uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmo nepieciešamo platību - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiktu saglabāta.

Vienlaikus rosināts saglabāt nosacījumu, ka cilvēku skaits, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā, nedrīkst pārsniegt 50% no konkrētās vietas kapacitātes.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, kā arī to, ka no 1.augusta brīvā dabā vienlaicīgi var pulcēties 3000 cilvēku, rosināts arī pārskatīt normu, kas nosaka pienākumu pasākuma organizatoriem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuru telpu platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, izstrādāt pasākumu plānus, lai ieviestu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā.

Jaunā norma paredz, ka pasākumu plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai, paredzot cilvēku plūsmu plānošanu un citus pasākumus, būs jāizstrādā saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem un pasākuma organizētājiem, kuru pasākuma norises laikā vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas laikā var pulcēties vairāk nekā 500 cilvēku - gan iekštelpās, gan brīvā dabā.

Tāpat VM rosina noteikt, ka jaunais valstu saraksts, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, proti sestdien. VM skaidro, ka SPKC šo sarakstu savā tīmekļa vietnē publicē piektdienā, un atbilstoši esošajam regulējam saraksts uzreiz stājas spēkā. Līdz ar to sabiedrībai ir grūtības to piemērot, jo nav iespējams izsekot, no kura brīža jānodrošina attiecīgo nosacījumu ievērošana. Tādēļ tiek rosināts noteikt konkrētu brīdi, kurā SPKC publicētais valstu saraksts tiek piemērots.

Ņemot vērā to, ka ir iespējamas situācijas, kad Latvijas robežu šķērso persona, kas Covid-19 jau ir pārslimojusi un nevar inficēt citus cilvēkus, tiek rosināts noteikt, ka šie cilvēki var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts, kas ir publicēta SPKC tīmekļa vietnē kā valsts attiecībā, uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības vai drošības pasākumi. Šādos gadījumos personas rīcībā būtu jābūt ārsta slēdzienam par pārslimotu Covid-19, kuru persona var uzrādīt ģimenes ārstam. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts šīm personām var nozīmēt Covid-19 antivielu testu, lai pārliecinātos par slimības gaitu.

Ņemot vērā to, ka atsevišķās situācijās personām, kurām ir pozitīvs Covid-19 tests, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādē, piemēram, nepieciešams veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai tiešām persona ir infekcioza, rosināts ieviest iespēju, ka persona, kurai ir apstiprināts Covid-19, var pamest dzīvesvietu, lai ar ārsta norīkojumu apmeklētu ārstniecības iestādi.

Šādā gadījumā persona uz ārstniecības iestādi dotos, maksimāli ievērojot piesardzības pasākums - lietojot medicīnisko sejas maksu, neizmantojot sabiedrisko transportu un ievērojot citus piesardzības pasākumus saskaņā ar ārsta norādījumiem.

VM tāpat rosina noteikt izglītības iestādēs atbildīgās personas par Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem. Atsākoties klātienes mācību procesam, ministrijas ieskatā, ir svarīgi, lai šīs personas varētu pēc iespējas operatīvāk atklāt saslimšanas gadījumu izglītības iestādē, spētu operatīvi rīkoties un informēt SPKC. Šai personai, saskaņā ar ministrijas piedāvājumu, nav jābūt sertificētai ārstniecības personai, bet šādus pienākumus varētu veikt jebkura reģistrēta ārstniecības persona.

Pēdējo nedēļu laikā Covid-19 izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienībā (ES) pakāpeniski palielinās. ES Covid-19 saslimstības rādītājs palielinājies par 19%. Arī Latvijā novērojama neliela kumulatīvā Covid-19 14 dienu saslimstības rādītāja palielināšanās no 1,7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā uz 2,9 - 3.augustā. Pagājušajā nedēļā apmēram 35% saslimšanas gadījumu saistīti ar uzturēšanos ārvalstīs. Vietējas izcelsmes Covid-19 saslimšanas gadījumi ir saistīti ar vietējiem perēkļiem.

Tādēļ, ministrijas ieskatā, Latvijā Covid-19 izplatība tiek kontrolēta un ir iespējas mazināt atsevišķus ierobežojumus.

Ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu sabiedrības līdzestību ieviestajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ir jāveic to pakāpeniska mazināšana, situācijā, kad ir zemi Covid-19 izplatības riski valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Latvijai sudrabs 11. Starptautiskajā Smilšu skulptūru festivālā

Zane Atlāce - Bistere, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā Smilšu skulptūru festivālā Summer Signs Jelgavā Latvijas pārstāvis Kārlis Īle ieguvis otro vietu par skulptūru Vientuļā lelle, informē Jelgavas pašvaldības pārstāve Diāna Mamedova.

Pirmo vietu festivālā par skulptūru Draudzība ieguva Lietuvas pārstāvies Martins Gauba. Trešo vietu par skulptūru Aktrise ieguva Krievijas pārstāvis Aleksandrs Skarednovs.

Šogad festivāls Jelgavā vienkopus pulcēja 17 profesionālus tēlniekus no Latvijas, Lietuvas, Bulgārijas, Portugāles, Francijas un Krievijas. Festivāla tēma ir veltīta teātrim, ko mākslinieki savos darbos atklāj dažādās interpretācijās. Skulptūru tapšanai kopumā tika izmantots vairāk nekā 1000 tonnas smilšu.

Smilšu skulptūru parks apmeklētājiem būs atvērts 10. un 11.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: 300 tonnas smilšu un pludmales volejbols Doma laukumā

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Doma laukumā ir izbērtas gandrīz 300 tonnas smilšu, jo no 28. augusta līdz 1. septembrim, tur noritēs Rīgas pludmales volejbola nedēļa.

Rīgas pludmales volejbola nedēļā katru dienu notiks dažādi pasākumi - tradicionālais pludmales volejbola turnīrs «King&Queen», Bērnu diena, amatieru turnīrs, kā arī Eiropas mēroga smilšu cīņas, kurā savu dalību jau ir apstiprinājuši Latvijas vadošie pludmales volejbola dueti – Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs, kā arī Jānis Šmēdiņš un Aleksandrs Samoilovs.

«Pludmales volejbols ir demokrātisks un ikvienam pieejams sporta veids, ko var spēlēt teju jebkurā vietā. Kāpēc gan neļauties kādai avantūrai? Aizdomājos, ka būtu interesanti sarīkot turnīru Doma laukumā, uz vairākām dienām bruģēto laukumu pārveidojot par pludmales volejbola valstību. Tas ir izdevies – esam gatavi vest uz Doma laukumu smilšu kravas, bumbas un volejbola tīklus, pierādot, ka nekas šajā pasaulē nav neiespējams. Parādīsim gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem, ka pludmales volejbols ir viens no aizraujošākajiem sporta veidiem pasaulē,» stāsta Arnis Tunte, SIA «O-Sands» vadītājs, pasākuma idejas autors un galvenais rīkotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekvadoras policija: Koknesē atrastais kokaīns Eiropā ievests konteineros kā pārtikas produkti

LETA, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā kādā Kokneses saimniecībā uzietās divas tonnas kokaīna Eiropā ievestas paslēptas kuģa konteinerā, kura pavaddokumentos bija norādīti pārtikas produkti, vēstīts Ekvadoras policijas mājaslapā izplatītajā paziņojumā.

Paziņojumā skaidrots, ka ferma kalpojusi kā loģistikas centrs narkotiku tālākai izplatīšanai Eiropā. Tāpat paziņojumā norādīts, ka operatīvo darbību rezultātā Latvijā aizturēti pieci cilvēki - Jānis B., Andris E., Edgars E., Imants B. un Agris V.

Atbilstoši Ekvadoras policijas publicētajām lomu sadalījumam Andris E. bijis fermas īpašnieks, savukārt Jānis B. un Edgars E. nodarbojušies ar kravas pārkraušanu, bet Imants B. nodrošinājis drošību. Turpretim Agrim V. nav norādīta loma noziedzīgajā nodarījumā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Andris E. ir Andris Elsts, savukārt Edgars E. ir Edgars Elsts, kuriem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 9.janvārī kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Abi tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru