Jaunākais izdevums

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) rosinās valdību atļaut pasažieru pārvadājumus uz visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Šobrīd Covid-19 saslimstības pieauguma dēļ pārvadājumi Latvijā ir aizliegti uz piecām valstīm - Lietuvu, Andoru, Luksemburgu, Horvātiju un Sanmarīno. Lietuva sarakstā nokļuva aizvadītajā piektdienā, jo saslimstība ar Covid-19 pēdējo divu nedēļu laikā tur divkārt pārsniedza Eiropas vidējo rādītāju.

Ministrs skaidroja, ka Latvija ir tikai viena no divām ES valstīm, kas pie noteiktiem rādītājiem aizliedz pasažieru pārvadājumus savienības iekšienē. Pēc viņa domām, tas samazina Latvijas pārvadātāju konkurētspēju, tāpēc šāds aizliegums esot jāatceļ.

Vienlaikus Linkaits noliedza bažas, ka pārvadājumu atļaušana uz Lietuvu radītu risku slimībai straujāk izplatīties. Viņaprāt, Lietuvas iekļaušana šajā "melnajā sarakstā" tieši veicina nelegālus un gadījuma rakstura pārvadājumus.

"Ja, piemēram, regulāros oficiālos pārvadājumus ir iespējams izkontrolēt, mēs zinām, cikos viņi brauc, visiem pasažieriem ir "Covidpass", bez tā nemaz nevar iekāpt lidmašīnā, tad, izvēloties neregulārus vai gadījuma rakstura pārvadājumus, faktiski mēs dodam papildu darbu robežsardzei un Iekšlietu ministrijas dienestiem, kuriem tagad būs jāķer vairāk mašīnu tieši uz robežām," akcentēja ministrs.

Linkaits arī norādīja, ka pārvadājumi ar Lietuvu ir nozīmīgi lidostai "Rīga", jo aptuveni 10% pasažieru esot no Lietuvas, kas Rīgu izmanto kā tranzīta lidostu.

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 11.janvārim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sestdienas, 5.decembra, Latvijā pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, savukārt no pirmdienas, 7.decembra, būs aizliegti pasažieru pārvadājumi cita starpā arī uz Lietuvu, liecina SPKC apkopotie dati.

Tā kā vidējais Covid-19 izplatības Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) nedēļas rādītājs ir nokrities līdz 506,9, no pirmdienas, 7.decembra, regulārie pasažieru pārvadājumi nebūs atļauti uz valstīm, kur ir vairāk nekā 1013,8 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar SPKC informāciju, līdz ar to no pirmdienas regulārie pasažieru pārvadājumi būs aizliegti uz Andoru, Luksemburgu, Horvātiju, Sanmarīno un Lietuvu.

Patlaban pašizolācijas slieksnis Latvijā ir noteikts 50 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pirms nedēļas šis rādītājs zemāks bija Vatikānā un Islandē, bet šonedēļ - tikai Vatikānā.

Pašizolācija Latvijā joprojām jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Luksemburgu, kurā ir visaugstākā saslimstība Eiropā jeb 1177,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Pašizolācija arī jāievēro atgriežoties no Horvātijas, Andoras, Lietuvas un Sanmarīno. Sabiedrības veselības apdraudējums šajās valstīs novērtēts kā ļoti augsts. Tur 14 dienu kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniedz Eiropas vidējo, kas ir 506,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi uz Zviedriju, Lietuvu, Luksemburgu, Horvātiju, Sanmarīno un Slovēniju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.

Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas Ekonomiskajā zonā (EEZ) Covid-19 izplatības vidējais rādītājs aizvadītajā nedēļā bija 410,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Līdz ar to no šodienas regulārie pasažieru pārvadājumi nav atļauti uz valstīm, kur ir vairāk nekā 821,1 saslimšanas gadījums uz 100 000 iedzīvotāju.

Kā ziņots, ņemot vērā jaunu Covid-19 paveidu strauju izplatīšanos, no 21.decembra līdz 2021.gada 1.janvārim ir apturēti pasažieru pārvadājumi arī uz un no Apvienotās Karalistes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 20% līdz 30%, salīdzinot ar 2019. gadu. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits, informē Autotransporta direkcijā.

Būtisks Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaita kritums vērojams tieši starptautisko pasažieru pārvadājumu nozarē, jo pērn starptautiskie pārvadājumi ar autobusiem gandrīz nenotika, izņemot vasaras periodu. 2020. gadā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada papildu izmaksas.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi autopārvadājumu nozari, jo pērn, salīdzinot ar 2019. gadu, kravu apgrozījums ar autotransportu ir samazinājies par 20% līdz 30%. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina reisa ilgumu. Samazinoties preču un pakalpojumu pieprasījumam visās valstīs, ir palielinājies veikto braucienu skaits bez kravas, kā arī nereti klienti kavē samaksu par saņemto autopārvadājumu pakalpojumu, kas izraisa apgrozāmo līdzekļu nepietiekamību, kas īpaši nozīmīgi ir mazajiem uzņēmumiem. Saskaņā ar dažādu ekspertu aplēsēm būs nepieciešami aptuveni trīs gadi, lai autopārvadājumu nozare atkoptos pēc-pandēmijas periodā, jo šobrīd piegādes ķēdes ir izjauktas un ir ievērojami sarucis pieprasījums pēc starptautisko autopārvadājumu pakalpojumiem,” norāda Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadājumu aizliegums uz un no Lietuvas ir ļoti smags trieciens Latvijas savienojamībai ar Eiropu, uzskata satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Formula, pēc kādas SPKC nosaka sarakstā iekļaujamās valstis, neatbilst citu Eiropas Savienības dalībvalstu labajai praksei. Mājienu par iespējamu pārkāpuma procedūru Latvijai par starptautisko aviopārvadājumu neatbilstošu ierobežošanu jau ir devusi arī Eiropas Komisija. Tuvākajā valdības sēdē rosināsim šo regulējumu mainīt," teic ministrs.

Jau vēstīts, ka no sestdienas, 5.decembra, Latvijā pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, savukārt no pirmdienas, 7.decembra, būs aizliegti pasažieru pārvadājumi cita starpā arī uz Lietuvu, liecina SPKC apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.

Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot aviokompānijas "Atlas Air" gaisa kuģi Boeing 747-47U(F), lidostā "Rīga" 16.oktobrī darbu uzsācis jaunais specializētais kravu apkalpošanas perons.

Jaunais perons aizņem 95 000 kvadrātmetru lielu platību lidlauka ziemeļu daļā un ir tieši savienots ar teritoriju, kurā tiks attīstīta lidostas "Rīga" "kravu pilsēta"- aviācijas kravu apkalpošanas un loģistikas centrs. Šeit jau nākamgad sāks darboties loģistikas kompānijas DHL reģionālais sūtījumu apstrādes komplekss, kā arī sadarbībā ar investoriem iecerēts attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru ar kopējo noliktavu platību līdz 9000 kvadrātmetriem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Lidostas "kravu pilsētas" kopējā kapacitāte pārsniegs 60 000 tonnu gadā, ļaujot lidostai "Rīga" tuvākajos gados dubultot kravu apgrozījumu.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" bija, ir un būs Latvijas un Baltijas aviācijas centrs ne tikai pasažieru pārvadājumu un biznesa aviācijas jomā, bet arī aviācijas kravu segmentā. Jaunā kravas perona atklāšana ir tam vēl viens pierādījums. Īpaši pašlaik ir svarīgi turpināt mērķtiecīgu darbu gan pie kravu diversifikācijas, gan atbilstošas infrastruktūras attīstības. Valdības sniegtais atbalsts aviācijas sektoram krīzes laikā - gan nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", gan Latvijas Gaisa satiksmei un lidostai - ir ilgtspējīgas investīcijas nākotnes attīstībai," uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi. Jau šobrīd lidosta "Rīga" partneriem var piedāvāt multimodālus loģistikas risinājumus un augstas kvalitātes apkalpošanu. Lai veicinātu jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu, lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu," norādīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Projekta ietvaros izbūvēts tieši kravu apkalpošanai pielāgots perons un savienojošais manevrēšanas ceļš ar kopējo apjomu 36 770 kvadrātmetri, kā arī jauni servisa ceļi ar kopējo asfaltbetona virskārtas platību 14 970 kvadrātmetri. Perona multifunkcionālās gaisa kuģu stāvvietas ļauj fleksibli plānot gaisa kuģu izvietojumu un uzņemt arī vislielākos F un E klases gaisa kuģus, savukārt pazemes degvielas uzpildes hidrantu sistēma ļauj ievērojami palielināt gaisa kuģu uzpildes un līdz ar to arī apkalpošanas ātrumu, kā arī mazina vides piesārņojuma riskus. Teritorijā uzstādīta energoefektīva apgaismojuma kontroles sistēma.

Ceļu būves firmas SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja, dāvinot lidostai perona betona seguma 42 cm biezo kontrolurbumu, atzina: "Jau uzsākot šā projekta īstenošanu, apzinājāmies, cik būtiska loma būs mūsu pieredzei un spējai precīzi organizēt būvdarbu norisi lidostas teritorijā, kur ir specifiski darbības nosacījumi. Bija jāsalāgo būvdarbu tehnoloģiskie aspekti ar lidostas darba organizācijas un drošības prasībām. Būvdarbu dēļ lidostas darba režīms netika traucēts. Nelielas korekcijas darbu izpildes grafikā radīja Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, taču objektu esam izbūvējuši atbilstoši projekta prasībām, un par darba rezultātu esam gandarīti".

Jaunā perona būvdarbi tika uzsākti 2019.gada martā, un projekta kopējās investīcijas ir 15 miljoni eiro.

Aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni - preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu. Pienesumu dod arī AS "Latvijas pasts" iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā, sadarbībā ar Ķīnas e-komercijas gigantu "Alibaba" un Krievijas pastu ir izveidojot sekmīgu loģistikas risinājumu, kā rezultātā kopš 2017.gada uz Rīgu tiek veikti neregulāri kravu čartera lidojumi no Ķīnas.

Kravu pārvadājumus lidostā "Rīga" nodrošina septiņas aviokompānijas - kravu pārvadātāji "Atlas Air", "Atran", "Eleron" un "RAF Avia" un kurjerpasta kompānijas "Fedex", UPS un DHL.

Pērn Rīgas lidostā apkalpoti 27,2 tūkstoši tonnu, bet šā gada deviņos mēnešos - 16 tūkstoši tonnu kravu. Lidostas "Rīga" kravu apgrozījums veido vairāk nekā pusi no kopējā Baltijas valstu kravu apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija nav apmierināta ar Eiropas Parlamenta (EP) apstiprināto regulējumu kravas autotransporta nozares reformai, jo uzskata, ka tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) klimata, ceļu satiksmes drošības un vienotā tirgus politikām, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijas pārstāve Vineta Kleine.

Viņa skaidroja, ka regulējuma pārskatīšanas sākotnējais mērķis, ko atbalstīja arī Latvija, bija precizēt un pilnveidot spēkā esošo regulējumu, tostarp autovadītāju sociālos standartus, kā arī nodrošināt autotransporta sektora efektivitāti un ilgtspējību. Tā pārskatīšanas mērķis bija arī īstenot vienmērīgu un efektīvu ES vienotā tirgus funkcionēšanu, atceļot atsevišķu dalībvalstu ieviestos nacionālos ierobežojumus.

Diskusiju laikā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem Latvijas nacionālo interešu aizstāvība notika visos līmeņos un formātos.

Kleine norādīja, ka Latvija nav apmierināta ar apstiprināto regulējumu, jo tas ir pretrunā ar vairākām ES politikām - klimata, ceļu satiksmes drošības, vienotā tirgus un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka EK ir apsolījusi veikt ietekmes novērtējumu diviem pakotnes elementiem - pienākumam transportlīdzeklim ik pēc astoņām nedēļām atgriezties reģistrācijas valstī un ierobežojumiem kombinēto pārvadājumu veikšanai. Šie jautājumi nebija EK sākotnējā priekšlikumā un tiem nav veikts ietekmes novērtējums. Kleine skaidroja, ka atkarībā no tā, kāds būs EK izpētes rezultāts, tā pieļauj iespēju nākt klajā ar grozījumiem šajos divos elementos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas Pasts pēdējos divos mēnešos apkalpo būtiski vairāk tranzītlidmašīnu

Lelde Petrāne, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 20.jūlijam "Latvijas Pasts" pieņēmis 165 pasta sūtījumu tranzīta kravu čārterlidmašīnas no Ķīnas, apstrādājot un tālāk uz vairākām saņēmējvalstīm novirzot pasaulē otras lielākās tirdzniecības platformas "Alibaba" sūtījumus sadarbībā ar "Alibaba grupas" loģistikas uzņēmumu "Cainiao".

Lai gan Covid-19 izraisītās krīzes dēļ tranzīta sūtījumu saņemšana kopš 2020.gada sākuma bija apgrūtināta un šo sūtījumu plūsma – būtiski sašaurināta, pēdējos divos mēnešos tā strauji aktivizējusies, "Latvijas Pastam" apkalpojot vidēji 23 tranzītlidmašīnas mēnesī, kas ir ievērojami, 6,6 reizes jeb par 550%, vairāk nekā vidēji mēnesī iepriekš, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Lidosta "Rīga" jūlijā pieņēma "Cainiao" sadarbības partnera aviokompānijas "Atran" 200. kravu čārterlidmašīnu, no kuras nodrošinātajiem reisiem aptuveni 80% kravu bija "Latvijas Pastam" adresētie pasta tranzīta sūtījumi.

"Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns komentē: "Mums izdevies kļūt par būtisku pasaules tirdzniecības milža "Alibaba" grupas uzņēmuma "Cainiao" starptautiskās loģistikas sistēmas sastāvdaļu. Lai to izdarītu, mums nācās pārskatīt iekšējos procesus, izveidot drošu un efektīvu datu apmaiņas sistēmu, investēt tehnoloģijās un darbiniekos, lai pierādītu savu kompetenci, elastību un spēju patiešām ātri apstrādāt un piegādāt sūtījumus. Sadarbībā ar "Cainiao" jau plānojam jaunu mērķu sasniegšanu, veicinot gan "Latvijas Pasta" rezultatīvo rādītāju izaugsmi, gan pozitīvu ietekmi uz Latvijas kopējiem tranzīta sūtījumu apjomiem un starptautiskās lidostas "Rīga" kravu apgrozījumu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ierobežojošo pasākumu rezultātā kravu autopārvadājumu apjoms pirmajā pusgadā samazinājies par 30%. Starptautiskie pasažieru pārvadājumi pamazām atjaunojas, informē valsts SIA "Autotransporta direkcija".

Šā gada pirmajā pusgadā par 9,3% ir palielinājies kopējais licencēto uzņēmumu skaits, kas nodrošina iekšzemes un starptautiskos kravu autopārvadājumus un pasažieru pārvadājumus ar autobusiem. Tomēr licences kartīšu un Eiropas Kopienas atļaujas kopiju skaits, kas tiek izsniegtas uz katru transportlīdzekli, ir samazinājies par 2,3%, salīdzinot ar analogu periodu pērn. Šobrīd spēkā esošas ir 23 997 licences kartības un EK atļaujas kopijas.

Jau vairākus gadus pēc kārtas Latvijas kravu autopārvadātāji visvairāk kravu veda uz Krieviju, Baltkrieviju, Vāciju, Franciju, Itāliju un Poliju. Tomēr šobrīd, ņemot vērā visus ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, vislielākais pārvadājumu apjoma samazinājums ir tieši uz Krieviju, Itāliju un Vāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Laiks, kad līzingā frāze "vēlos maksimāli zemu pirmo iemaksu" izskan reti

SEB līzinga vadītāja Jeļena Gavrilova, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pašā pārdomu sākumā zinu, ka virsrakstā minētā apgalvojuma apstrīdēt gribētāju netrūks, bet dati un informācija, ko saņemam no klientiem, ir nepielūdzami.

Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmais pusgads uzņēmumu iegādes un apvienošanas (M&A) darījumu tirgū aizvadīts COVID-19 zīmē. M&A darījumu skaits 2020. gada pirmajos sešos mēnešos samazinājies par 30% Eiropas mērogā un par 15% Baltijā salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. gadā, norāda Valērija Lieģe, apvienošanās darījumu konsultanta "Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve.

Tā ir zemākā aktivitāte pēdējās desmitgades laikā.

"Un tomēr pat pandēmijas radītie ierobežojumi nespēja stāties pretī Baltijas uzņēmumu vēlmei attīstīties. To apliecina fakts, ka M&A darījumi pie mums tika īstenoti arī ārkārtas stāvokļa laikā. Daudziem aizvadītie seši mēneši radījuši jautājumu – vai šobrīd ir labs brīdis, lai domātu par uzņēmuma pārdošanu? Vai arī jāgaida vēl aptuveni pieci līdz desmit gadi, lai ieceri īstenotu?

Kopš ārkārtas situācija pārņēma pasauli, bija vajadzīgi aptuveni divi mēneši, lai cilvēki apjaustu – pasaule turpina griezties. Šajā laikā daudziem uzņēmumiem visdažādākajās nozarēs plānus par attīstību nomainīja izdzīvošanas stratēģijas ieviešana dzīvē. Konsultējot klientus par "Altum" finanšu atbalsta piesaistes iespējām, redzējām, ka būtiskai daļai Latvijas uzņēmumu dienaskārtību veidoja centieni gūt papildus līdzekļus, atlikt nodokļu un kredītu maksājumus un saņemt darbinieku dīkstāves pabalstus. Minētie atbalsta mehānismi ļāva uzņēmumiem iegūt papildus drošību augstas neziņas periodā, tomēr diemžēl redzējām arī situācijas, kad papildus finansējuma piesaistīšana bija biznesa izdzīvošanas jautājums," stāsta V. Lieģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" apgrozījums šogad pirmajos sešos mēnešos bija 16,697 miljoni eiro, kas ir par 45,8% eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, kā arī uzņēmums strādāja ar 6,513 eiro zaudējumiem pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina lidostas publiskotā informācija.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka lidostas "Rīga" saimniecisko darbību būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, kuras ierobežošanai no 17.marta tika atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Līdz ar to lidostas "Rīga" apgrozījums bija tikai 16,697 miljoni eiro, kas ir par 14,37 miljoniem eiro mazāks, nekā tika plānots budžetā. Savukārt apkalpoto pasažieru skaits samazinājās līdz 1,32 miljoniem, kas ir par 2,34 miljoniem pasažieru jeb 64% mazāk, nekā bija plānots.

Reaģējot uz apkalpoto gaisa kuģu un pasažieru skaita, un attiecīgi arī ieņēmumu straujo kritumu, kā arī ar mērķi samazināt Covid-19 ietekmē radušos iespējamos zaudējumus, lidosta pirmajā ceturksnī sāka un otrajā ceturksnī turpināja kompleksu izmaksu samazināšanas programmu. Attiecīgi 2020.gada lidostas kopējās saimnieciskās darbības izmaksas ir izdevies samazināt par 24%. Tostarp pozīcijā "Personāla izmaksas" izmaksas ir izdevies samazināt par 30%, bet pozīcijā "Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas" - par 32%. Vadības ziņojumā teikts, ka šāds izmaksu samazinājums, ņemot vērā lidostas augsto fiksēto (pastāvīgo) izmaksu īpatsvaru, kuras nav iespējams samazināt īstermiņā, pilnībā neapturot operatīvo darbību, ir uzskatāms par labu rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,387 miljardus eiro, kas ir par 502,867 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 59,338 miljoniem eiro jeb 0,9%. "Ņemot vērā, ka no marta līdz maijam, kad valstī bija noteikts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 ierobežošanai, ieņēmumi mēnešu laikā samazinājās, un tos nespēja kompensēt arī ieņēmumu pieaugums pārējos mēnešos.

Tādēļ 2020.gada astoņu mēnešu VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 92,7%, un līdz plāna izpildei pietrūka 0,5 miljardi eiro," atzīmēja VID.

Dienestā norādīja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī lielākā ieņēmumu plāna neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Tostarp lielākais PVN iemaksu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdības lēmumi noveda līdz haosam

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības ieviestie aizliegumi 23 dienām izskatās kā kārtējais lielais un unikālais eksperiments.

Jau esam pieredzējuši citur neredzētus ierobežojumus vai stingrākus nodokļus. Ierēdņiem patīk administrēt. Tāpēc arī konsultācijas ar ekspertiem un nozarēm ir fragmentāras un epizodiskas, savukārt, aizliegto preču saraksti neizprotami un neloģiski.

Salīdzinājumam, piemēram, Francijā uz šodienu saslimušo skaits ir divarpus reizes lielāks kā Latvijā (3,63% pret 1,49%), bet visi veikali ir atvērti. Uz pircēju noteikti 8m2, lielveikalos (virs 400m2) jāuzrauga apmeklētāju skaits. Savukārt, Zviedrijā (3,49% saslimušo) “cilvēki aicināti atturēties no veikalu un tirdzniecības centru apmeklējumiem”. Kaimiņvalstī Igaunijā (1,51%) nav nekādu aizliegumu, bet ar šodienu atļauti brīvdienu lidojumi uz 15 valstīm. Preču ierobežojumu valstis ievieš, galvenokārt, sākot ar 25.decembri līdz 10.janvārim. Piemēram, Polijā (3,08%) Ziemassvētku iepirkšanās tika atļauta, ierobežojot tikai pircēju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba datori uzņēmumiem grūtāk sasniedzami

Jānis Vēvers, 18.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk pašizolācija būs jāievēro arī pēc atgriešanās Latvijā no Lietuvas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.

Līdz ar to patlaban pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ierodoties no visām Latvijas kaimiņvalstīm. Ņemot vērā Covid-19 gadījumu pieaugumu, tiek aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi arī uz Čehiju.

Latvijas valdība ir nolēmusi atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro pašizolācija. Atbilstoši Eiropas SPKC publiskotajiem datiem, vidējais 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs ES patlaban ir 76, tādējādi robežkritērijs pārvadājumu aizliegumam no pirmdienas būs 152 uz 100 000 iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Slēgtā konkursā meklē Salaspils intermodālā kravu termināļa būvprojekta izstrādātāju

Db.lv, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis slēgtu konkursu Salaspils TEN-T intermodālā kravu termināļa būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai.

Konkurss norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā notiks kandidātu atlase, otrajā - kandidātu piedāvājumu iesniegšana un vērtēšana, iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana.

Loģistikas centru Salaspilī grib kā lielāko Baltijā  

Pagaidām gan maz skaidrības par šī Rail Baltica objekta izveides grafiku...

Konkursā tiek aicināti piedalīties pieredzējuši projektētāji: kandidātam pēdējo septiņu gadu laikā ir jābūt profesionālai pieredzei, kas saistīta ar intermodālā kravu pārkraušanas termināļa projektēšanu, ieskaitot 1435 mm dzelzceļa sliežu ceļus ar iespēju vienlaikus apkalpot vairākus kravas vilcienus; konteineru uzglabāšanas laukuma projektēšanā; 1520 mm dzelzceļa kravas stacijas projektēšanā ar noteiktu skaitu pieņemšanas - nosūtīšanas sliežu ceļu; dzelzceļa sliežu ceļu projektēšanā, kas paredzēta autotransporta pārvadājumu nodrošināšanai, kā arī autoceļu projektēšanā.

Lai šis projekts noritētu raitāk, un potenciālais konkursa uzvarētājs uzreiz varētu ķerties pie darba, šobrīd tiek gatavota būvniecības ieceres dokumentācija, to veic apvienība, kas sastāv no Egis Rail S.A., DB Engineering & Consulting SIA un Olimps Rīgas sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Konkursa pirmā posma pieteikumu iesniegšanas termiņš - 2020.gada 20.novembris plkst. 14:00. Līguma izpildes laiks - 27 kalendāra mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas. Autoruzraudzības termiņš - līdz būvju pieņemšanai ekspluatācijā.

Iepirkuma līgums tiek līdzfinansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).

Salaspils TEN-T terminālī, kas sasaistīs 1520 mm dzelzceļu un Rail Baltica pamatlīniju - Eiropas standarta sliežu ceļu platumu 1435 mm, tiks nodrošināta kravu pieņemšana, nosūtīšana, kā arī to loģistika. Galvenie pakalpojumi, ko nodrošinās šis terminālis - kravas operācijas ar konteineriem, autotransporta pārvadājumi pa dzelzceļu, noliktavas un atvērtā tipa glabāšanas laukumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sestdienas, 2.janvāra, Latvijā aizvien pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu un Islandi, savukārt aizliegums pārvadāt pasažierus nākamnedēļ būs spēkā attiecībā uz sešām valstīm, tostarp, arī Nīderlandi, Čehiju un Lihtenšteinu, liecina SPKC apkopotie dati.

Nedēļas laikā to valstu sarakstā, no kurām atgriežoties, ir jāievēro pašizolācija, izmaiņas nav notikušas. Tajās visās, izņemto Vatikānu un Islandi, 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 50 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem.

Savukārt aizliegums veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus no pirmdienas, 4.janvāra, tiks attiecināts arī uz Nīderlandi, Čehiju un Lihtenšteinu, šajā sarakstā nemainīgi paliekot arī Lietuvai, Slovēnijai, Sanmarīno. Tikmēr Zviedrijai, Horvātijai, Luksemburgai no šī saraksta izdevies izkļūt.

Regulārie pasažieru pārvadājumi nav atļauti uz valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem divkārt pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu rādītāju. Šis divkāršais rādītājs patlaban ir 856,2 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pa VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) infrastruktūru šogad deviņos mēnešos pārvadāti 809 540 tonnu vietējās izcelsmes graudaugu, kas ir pēdējos desmit gados lielākais pārvadāto vietējās graudu ražas apmērs, informē LDz.

Tradicionāli graudu kulšanas, novākšanas un pārvadāšanas laiks sākas jūlijā, un šogad intensīvākais graudaugu pārvadāšanas mēnesis bija augusts, kad iekšzemē transportēti 327 540 tonnu graudaugu, savukārt septembrī apjoms bija nedaudz mazāks - 242 000 tonnu.

Salīdzinājumā ar 2019. gada augustu un septembri, pārvadājumu apjoms iekšzemē ir palielinājies par 30,5%. Kopumā aizvadītajos divos mēnešos pa "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūru ir pārvadātas 914 300 tonnas vietējās un ārvalstu izcelsmes graudaugu.

"Šī gada graudu pārvadājumu apjoms ir patiešām rekordaugsts, un "Latvijas dzelzceļš" ir spējis to sasniegt, pateicoties mūsu spējai intensīvi strādāt un operatīvi piemēroties dažādām situācijām un arī klimata kaprīzēm. Jāuzsver arī tas, ka iekšzemē pārvadāto graudu apjoma pieaugums ir apliecinājums savstarpēji koordinētai sadarbībai starp "Latvijas dzelzceļu", ostām un graudkopības nozares pārstāvjiem," komentē VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informējot par dramatisko situāciju Latvijas tūrisma nozarē un aicinot rast risinājumu, nozares pārstāvji atklātā vēstulē Valsts prezidentam, premjeram un Latvijas Bankas prezidentam nosūtījuši savu redzējumu par valsts atbalstu tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu stabilizācijai sasaistītu ar nomaksātiem darba spēka nodokļiem 2019.gadā.

"Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo vēsturiski smagāko krīzi, kurā noteicošu lomu spēlē arī tas, ka pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ar mērķi ierobežot COVID-19 izplatību un izsludināt papildus piesardzības un drošības pasākumus, atceļot starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, laika periodā 17. marts - 15. maijs, tika apturēts visas nozares uzņēmumu darbs. Starptautiskais tūrisms rada gandrīz 5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un līdz šim ir bijis nozīmīgs pienesums Latvijas eksporta bilancē, devis vienu no lielākajiem ieguldījumiem pakalpojumu eksporta kopējā vērtībā, sasniedzot vēsturiski augstāko apjomu 2019.gadā," teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru