Jaunākais izdevums

Sagaidāma valsts pārvaldes un privātā sektora konkurence par talantu piesaisti, darba devēji vilinās ar atalgojumu un ieguldīs esošajos darbiniekos

Reforma valsts pārvaldē paredz, ka līdz 2020. gadam darbinieku skaitam ir jāsamazinās par 6%, tomēr šī gada pirmajos trijos mēnešos nodarbināto skaits valsts pārvaldē ir palielinājies par 0,76% – 31. martā valsts iestādēs strādāja nedaudz virs 44,8 tūkst. personu. Valsts budžeta iestādēs nodarbināto (tostarp pedagogu, ārstu, kultūras darbinieku, tiesnešu un citu) atlīdzībai izlietotajam finansējumam ir tendence palielināties.

Kļūst pievilcīgāki

Laikā, kad trūkst augsti kvalificētu darbinieku, vērojama darbaspēka novecošanās un jaunās paaudzes ienākšana darba tirgū, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība, sacensība par labākajiem kadriem kļuvusi jo sīva. Kopējās tendences maina pieeju darba devēja tēla un darba vides veidošanai, kā arī personāla atlasei un piesaistei, arvien nozīmīga kļūst vadītāja loma. Lai novērstu darbinieku pāriešanu uz privāto sektoru, valsts pārvalde ir iecerējusi virkni pasākumu, lai kļūtu par pievilcīgu darba devēju. Tiek domāts ne tikai par to, kā atrast un piesaistīt jaunus nodarbinātos, bet ieguldīts esošajos. 2017. gada vasarā Valsts kanceleja sāka Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmu. Valsts administrācijas skola ir iesaistījusies vairākos projektos, lai uzlabotu esošās mācību programmas, kā arī lai izveidotu jaunas apmācību programmas, ar kuru palīdzību tiktu sniegtas zināšanas kompetences paaugstināšanai ikvienam valsts pārvaldes nodarbinātajam. Valsts kancelejas eksperti atzīst, ka valsts pārvalde konkurē par talantu piesaisti ar privāto sektoru visās jomās, izteiktāka šī konkurence ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, projektu vadībā, inženierzinātnēs, kā arī par finanšu un medicīnas nozares speciālistiem. No privātā sektora darbā vadošos amatos uz valsts pārvaldi pārgājuši vairāki darbinieki, piemēram, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece, Neatliekamās medicīniskās palīdzības direktore u.c.

Audzē atalgojumu

Lai noturētu un piesaistītu darbiniekus valsts pārvaldē, tiek palielināts atalgojums. Lielākais finansējuma pieaugums ticis tiesu varai, būtiski ir palielināts atalgojums tiesnešiem un prokuroriem – 2018. gadā par 6,9 milj. eiro - un tiesu un prokuratūras darbiniekiem – šogad par 4,5 milj. eiro.

Visu rakstu Rotē šurpu turpu lasiet 6. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jumiķim un mūziķim Valdim Vucānam pēc Doma baznīcas jumta rekonstrukcijas darbu vadīšanas šķita, ka viņš ir sasniedzis karjeras augstāko punktu. Piezemēšanās realitātē no šī emocionālā tramplīna lika sasparoties un pieņemt lēmumu atgriezties dzimtajā Latgalē, lai šeit nestu vēsti par ilgmūžīgiem jumtiem.

Valdis Latgalē ir dzimis un audzis – Preiļos. Viņš smejas – kā jau īsts Latgaļu džeks pēc vidusskolas braucis uz Rīgu. «Dzīve ir kā klavieres – ir balts taustiņš, melns, atkal balts un melns, pa vidu uzraksts «Rīga», tad atkal – balts, melns... Beigās tikai vāks,» Latgales jauniešu raušanos uz galvaspilsētu kariķē Valdis. Arī naudas bijis tik, cik īstam latgaļu džekam varētu būt, tāpēc bija vienlaikus jāstudē un jāpelna iztika. Valdis ieguva nodokļu inspektora diplomu Rīgas Tehniskajā universitātē, kā tagad pats atzīst – vairāk mācoties mācīšanās pēc, nevis meklējot studijās jēgu un pamatu nākotnei. Taču tagad, izveidojot savu uzņēmumu, orientēšanās nodokļu jomā izrādījusies visai noderīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Piemērām brilles, tām nepieskaroties

Jānis Vēvers, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai virtuāla briļļu uzlaikošana ir tikpat uzticama, kā īstu, sataustāmu rāmju uzlikšana uz acīm?

Pāris mēneši izolācijā krietni pamainījuši cilvēku paradumus. Lietas, kas vēl ziemā šķita neiedomājamas, pavasara nogalē jau ir pašsaprotamas. Kāds sācis pasūtīt uz mājām pārtiku, kāds attālināti apmeklējis dakteri un vēl kāds virtuāli trenējas sporta klubā, nepārkāpjot mājas slieksni. Šajā jaunumu plūdumā iespēja internetā piemērīt un pasūtīt brilles vairs pat nešķiet ievērības cienīga, lai gan vēl pērn tika drīzāk uztverta kā eksperiments uz neikdienišķāku rīcību tendētajiem.

Cik "dzīvotspējīga" ir šāda ideja tagad? To nolēmām pārbaudīt, notestējot uzņēmuma "Smart Vision" piedāvāto virtuālās 3D briļļu piemērīšanas platformu. Tā darbojas kopš pagājušā gada, solot palīdzēt pircējiem piemeklēt piemērotus briļļu rāmjus un lēcas, un saņemt tās, neejot uz veikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Darbaspēka problēma ir vistraģiskākā. Nodokļi un viss pārējais ir pakārtoti,» reģionālajam laikrakstam «Kursas Laiks» stāsta restorāna «Upe» un kafejnīcas «Upele» īpašniece Alija Kukīte.

«Arī Liepājā es visus pavārus, kas šeit ir, zinu. Pie sevis viņus var atvilināt un nopirkt tikai par lielāku naudu. Darbinieks var palikt kā prostitūta. Nākamais viņu nopirks par vēl lielāku naudu, un tā viņi rotē,» viņa stāsta.

Uzņēmēja nespēj iedomāties, kā spētu atrast darbiniekus, ja tagad kādam no malas bez personīgiem kontaktiem Liepājā būtu jāatver restorāns. Viņasprāt, ēdināšanas nozares vadītāji ir iedzīti stūrī, jo nav, kas strādā. «Atnāk un pasaka – es strādāšu par pavāru, bet nekad to neesmu darījis. Gandrīz esi laimīgs, ka esi atradis kādu, kam ir divas rokas un kājas vai kas vienkārši grib strādāt. Es savus darbiniekus visiem spēkiem paturu, lai nevienam nav domas kaut kur skriet, lai viņi jūtas labi šajā vidē. Vienīgais veids, kā savu biznesu noturēt – veidojot uzņēmumā ģimenes sajūtu. Ja viņiem ir kaut kādas problēmas, jāmēģina personīgi atbalstīt, tad cilvēks to novērtē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Klients - mans draugs

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness balstās uz laimīgiem un smaidīgiem apmeklētājiem, tāpēc SIA Kairi saimnieki neslēpj to, ka savus klientus uzskata par draugiem

«Viss notiek ar virzību uz augšu, protams, pa ceļam ir bijušas dažādas ķibeles, bet joprojām neesam zaudējuši optimismu – tas mūsdienās ir galvenais, lai gan brīžiem ir sajūta, ka nolaižas rokas,» neslēpj jafejnīcas Kairi café līdzīpašniece Maija Kaire. To viņa izveidojusi kopā ar savu vīru Jāni. «Ģimenes biznesu vadīt ir diezgan grūti. Galvenais ir nodalīt ģimenes dzīvi no darba,» atzīst Jānis. Maija gan piebilst, ka lielākais ieguvums ģimenes biznesā ir tāds, ka pazīst otra niķus un stiķus. «Ja, piemēram, sanāk kopā divi biznesa partneri, kuri savstarpēji nav pazīstami, vienmēr pa vidu ir kādas nesaprašanās, arī pati to esmu pieredzējusi. Tādos gadījumos katram ir savs redzējums par biznesa attīstību. Savukārt, strādājot kopā ar vīru, tādi «kašķi» nav bijuši. Mums ir kopīga vīzija un mērķi. Mēs viens otram vienmēr varam pateikt to, ko patiesi domājam,» komentē Maija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais «Giraffe360» kameras modelis ir pirmais rezultāts nesenajai riska kapitāla fonda «Change Venture» un citu investoru ieguldījumam; šī gada laikā plānots desmitkāršot klientu skaitu.

«Šī, iespējams, ir šobrīd labākā telpu dokumentēšanas kamera pasaulē. Mēs ticam, ka no Latvijas var izveidot uzņēmumu, kas kļūs par nozares līderi pasaulē. Lai to izdarītu, mums ir jābūt labākajam produktam, tāpēc daudz laika un enerģijas tiek veltīts vismazākajām detaļām produktā,» teic Mikus Opelts, «Giraffe360» līdzdibinātājs.

Jaunais kameras modelis esot teju divas reizes ātrāks par iepriekšējo un ir vienkāršota tās lietojamība, padarot produktu pieejamāku plašam lietotāju lokam. «No trim pogām kameras interfeisā esam spējuši nonākt pie divām pogām. Tāpat pilnībā esam izmainījuši lāzeri kamerā, kas mums tagad ļauj skenēt punktu mākoni. Tas ļauj izveidot precīzu plānojumu ar visiem mērījumiem un profesionālas kvalitātes bildes. Šī ir unikāla kombinācija,» viņš apgalvo. M. Opelts izceļ, ka jaunās kameras funkcionalitāte ietver LiDAR 360 grādu mērīšanas sensoru, kas rotē vairākas reizes sekundē un izveido 200 tūkstošus mērījumu punktus, vienmēr ieslēgtu kameras statusa ekrānu, lai monitorētu failu augšupielādi un bateriju. Kameras lietošanai neesot nekādu ierobežojumu un to varot brīvi lietot gan lielās, gan mazās telpās, kā arī brīvā dabā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Komponists Uģis Prauliņš atjauno dzimtas īpašumu - Ērmaņu muižu

Uldis Andersons, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Airbaltic meklē naudu

Egons Mudulis, 10.04.2019

Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru