Pēkšņi 47 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, aģentūrai LETA apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Bijušā ministra nāvi varētu būt izraisījis trombs, aģentūrai LETA pieļāva ZZS pārstāvji.

Iespējams, ka izvadīšana varētu notikt ceturtdien, 13.septembrī, pieļāva Brigmanis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Roze dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā. Bijušais ministrs bija precējies un divu dēlu tēvs.

1982.gadā Roze beidzis Liepājas 1.vidusskolu, 1987.gadā - Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot specialitāti biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs.

No 1988. līdz 1992.gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā Odesā, Ukrainā. Darba pētījuma tēma bija "Latvijā izaudzēto kviešu, miežu un auzu kvalitāte atkarībā no rezerves olbaltumvielu sastāva".

Konkurences padome (KP) brīdinājusi SIA «Jānis Roze» par iespējamiem konkurences riskiem angļu valodas mācību līdzekļu izplatīšanu tirgū, informēja KP Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

Lai arī KP nav konstatējusi, ka uzņēmuma rīcība radītu negatīvas sekas konkurencei un klientiem, grāmatu tirgotājs brīdināts par atbildību ekskluzīvo tiesību gadījumā.

KP sāka tirgus uzraudzību pēc saņemta iesnieguma, kurā grāmatu izplatītājs pauda bažas par izmaiņām izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu iepirkumā.

Pērn platforma «Dystrybucyjna «Edu-Ksiàýka» Sp. Z.o.o.», kas ir izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu ekskluzīvais izplatītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā, noslēdza līgumu ar «Jānis Roze». Tā kā uzņēmums ieguva ekskluzīvas tiesības kļūt par vienīgo «Pearson» mācību līdzekļu izplatītāju Baltijas valstīs, tika radīts iespējams apdraudējums konkurences attīstībai pārējo izplatītāju vidū.

Otrdien par demisiju paziņojušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ( Zaļo un zemnieku savienība) šodien uz Saeimas ārkārtas sēdi apsējis kaklasaiti par govju attēliem, liecina Db novērojumi.

Demisionējušais Roze šodien izvēlējies kaklasaiti ar govīmJāatgādina, ka tieši piensaimniecības nozares krīze kļuva par iemeslu, kādēļ M. Roze, kurš zemkopības ministra amatu ieņēma jau kopš 2002. gada, vakar paziņoja par demisiju.

Valdība gan vakar atbalstīja Zemkopības ministrijas piedāvājumu piensaimniecības nozarei atvēlēt papildu finansējumu 27 milj. Ls apmērā, taču Zemnieku saeima šonedēļ paziņoja, ka no prasības par M. Rozes demisiju neatkāpjas. Tādēļ M. Roze vakar vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata. M. Roze turpmāk būs Saeimas deputāts un pievienosies Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijai.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants paziņoja, ka pamet ministra posteni un rītdien gatavojas iesniegt demisijas rakstu premjeram Ivaram Godmanim.

Skaidrojot atkāpšanās iemeslus, Roze norādīja, ka, pirmkārt, viņš ir izpildījis solīto un valdībā apstiprināts nozares glābšanas plāns. Otrkārt, ministrs uzskata, ka ekonomiskās prasības pāraugušas politiskajās un strikti mainījusies sadarbības partneru nostāja. Un treškārt, ministrs norādīja, ka Rīgai jau ir 13. janvāra pieredze, kad tumsai iestājoties, neapzinīgu elementu darbības rezultātā notika grautiņi, kā rezultātā nav prognozējama situācija, ja lauksaimnieki turpinātu protestēt.

Ministrs sacīja, ka šādā situācijā, kad Zemkopības ministrijas darbs ir paralizēts un funkcijas nav normālas, viņam ir jāatkāpjas. Tāpat tiek domāts par tuviniekiem un viņu drošību, jo ministrs saņēmis draudus, kas, redzot 13. janvārī notikušo, varot realizēties.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Lauksaimnieki uzskata, ka lielā mērā pie esošās krīzes piensaimniecībā vainojams zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tāpēc tiek prasīta viņa demisija.

Par to vienojušās vairākas lauksaimnieku organizācijas. Pēc teju trīs stundu sarunām ar lauksaimniekiem piena ražotāji valdības namu vakar pameta ļoti neapmierināti. Kā tūlīt pēc tikšanās atzina Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvo ziņojumu par notiekošo piena nozarē, nācies secināt, ka tas nav sagatavots stadijā, lai par to kāds valdībā balsotu, līdz ar to lauksaimnieks ir nikns­ par velti izlietoto laiku. J. Lazdiņš uzskata, ka esošais zemkopības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Silvija Dreijere no Latgales novada uzskata, ka ministram ir jāatkāpjas, ja reiz viņš nespēj nodrošināt adekvātu lēmumu pieņemšanu, kas ļautu laukos nodarboties ar lauksaimniecību.

Ja pirms iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) netiktu darīts viss iespējamais lauksaimniecības statistikas datu uzlabošanā jeb «vilkšanā uz augšu», situācija ar jau tā zemajiem tiešmaksājumiem varētu būt vēl sliktāka, atzina kādreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Jautāts, kāda bija situācija ar lauksaimniecības datu rādītājiem, ko kopā ar toreizējo valsts sekretāri, tagadējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu Roze iesniedza Briselei, politiķis norādīja, ka dati bijuši objektīvi, tomēr procesa veiksmīgai virzībai kaitējusi zemnieku vēlme nedeklarēt visas ražas.

«Dati bija korekti. Vēl vairāk - tajā brīdī meklējām visas iespējas, lai rādītājus vilktu uz augšu. Tolaik darbojās likums «Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi», kurā bija noteikts, ka līdz 1.oktobrim jādeklarē saražotās tonnas. Jābūt godīgiem un jāatzīst, ka ne jau visi zemnieki ražas nodeklarēja pilnībā, baidīdamies no nodokļiem. Rezultātā 1998.gadā, kura dati tika izmantoti par atskaites punktu maksājumu aprēķināšanai, zemnieki nebija deklarējuši visu saražoto, līdz ar to informācija bija tāda, kāda nu bija, tomēr - objektīva,» sacīja Roze.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

Armands Roze Pededzes pagastā gatavo ozolzīļu dzērienu ar nosaukumu «Zīleja», vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

«Zīleja» ir grauzdētu un samaltu zīļu, sakņu un graudu maisījums, no kura var pagatavot dzērienu. «Nav korekti to saukt par kafiju. Ņemot vērā mūsu senču tūkstošgadīgo pieredzi, dzēriens ir pelnījis savu atsevišķu vārdu, savu nosaukumu. Un mēs tam tādu arī devām,» stāsta A.Roze.

Dzērienam der tikai tās zīles, kuras ir nogatavojušās un pašas nokritušas zemē. «Pagājušajā gadā zīles lasījām pusotru mēnesi. To nevar izdarīt vienā dienā, jo zīles nekrīt vienā laikā. Otrs - neder visas zīles. Nav vērts lasīt tārpainas un acīm redzami bojātas zīles. Der tikai tās, kas nav bojātas, turklāt dziļākus bojājumus varēs pamanīt tikai nākamajā procesā - lobīšanā,» stāsta A.Roze. Kad zīles salasītas, tās jāžāvē. A.Roze to dara tā, kā to darīja senči – žāvē pirtiņā uz lāvas vai vienkārši izberot uz segas. «Zīlēm nevajag lielu karstumu, tām jāžūst lēnām. Kad zīles izžāvētas, čauliņa vieglāk nāk nost. Diemžēl lobot un šķirojot salasītā masa samazinās par trešdaļu, un tas ir daudz. Kamēr zīli neattaisi vaļā, neredzi tās kvalitāti. Dažas zīles ir bez dīgtspējas, arī zīles ar caurumiem, tārpiem vai putnu knābātas neder. Ja esmu salasījis desmit kilogramu spaini, galarezultātā paliek tikai puse no tā,» atklāj A.Roze.

Bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir ierosinājis grozījumus Prokuratūras likumā, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku.

Tādējādi vienā no svarīgākajiem tiesu varas amatiem varētu nonākt jebkurš Latvijas pilsonis ar jurista diplomu un 10 gadu darba vai pasniedzēja pieredzi juridiskajā specialitātē, raksta Diena. Šobrīd ģenerālprokurora amata kandidātiem izvirzīta obligāta prasība pēc trīs gadu pieredzes tiesneša vai piecu - prokura amatā. M.Roze to piedāvā svītrot.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs nepaskaidro, kā viņam radusies doma iesniegt priekšlikumus, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kura pilnvaru termiņš beidzas pēc gada, kategoriski iebilst pret šādu ierosinājumu un pauž izbrīnu, kāpēc bijušais zemkopības ministrs pēkšņi sācis interesēties par ģenerālprokurora atlasi. «Šādā redakcijā tie būtu tūkstošiem juristu, kas varēs ieņemt šo amatu. Lai kvalificētos, nebūs nepieciešamas specifiskās zināšanas, kas vajadzīgas prokuroram. Tiek izjaukta amatu hierarhija,» uzsver J. Maizītis.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/05/d1c79e9e-c961-4290-8195-4ac6837eda0d.jpg

«Lielais vairums saimniecību, kuras reāli aprēķināja savas iespējas un pamatojoties uz reālajām iespējām arī veidoja savus biznesa plānus, ar optimismu var raudzīties nākotnē,» teica M. Roze, piebilstot, ka Zemkopības ministrija jau iepriekš norādīja, ka piena iepirkuma cenai vajadzētu būt ap 16 santīmiem litrā, taču daļa lauksaimnieku ar to nav rēķinājušies. Ministrs arī uzskata, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no tām nozarēm, kur kritums ir vismazākais. Roze: Lauksaimniecība ir viena no stabilākajām tautsaimniecības nozarēm

Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir dažādi viedokļi par to, kam būtu jāuzņemas galvenā atbildība par informācijas noplūdes gadījumiem saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību.

Trešdaļa (34%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka galvenā atbildība par informācijas noplūdi KNAB būtu jāuzņemas konkrētajam darbiniekam, kas veic informācijas nopludināšanu. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, aprīlī veiktais pētījums.

Tikpat daudz (33%) Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāju norādījuši, ka galvenā atbildība saistībā ar informācijas noplūdes gadījumiem KNAB būtu jāuzņemas KNAB vadītājam.

Piektā daļa (20%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka galvenā atbildība par informācijas noplūdes gadījumiem jāuzņemas ģenerālprokuratūrai, kas īsteno KNAB operatīvā darba uzraudzību.

Atbildība par OIK skandālu primāri jāuzņemas tiem ministriem un valsts sekretāriem, kas strādāja Godmaņa un Kalvīša valdībā, to intervijā DB pauda bijušais ekonomikas ministrs, tagad jaundibinātās partijas Kustība Par! valdes priekšsēdētāja Daniels Pavļuts.

Viņš atzīmē, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas radīšanā savu vainu viņš neredz, jo no pirmās dienas ministra amatā mēģinājis atļauju izsniegšanu apturēt.

Fragments no intervijas

Kā kopumā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju saistībā ar OIK?

To, ka OIK slogs kļūs nepanesams, es prognozēju jau 2012. gada sākumā, kas bija burtiski mēnesi vai divus pēc manas nonākšanas ekonomikas ministra amatā. Es aizgāju uz valdību ar, manuprāt, pirmo visaptverošo ziņojumu par to, kādas būs OIK izmaksas. Lielie likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi, balstoties uz kuriem vēlāk izsniegtas atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas ražošanas atļaujas, pamatā pieņemti Godmaņa un Kalvīša valdības laikā. Mēs neatradām, ka toreiz, pieņemot lēmumus, veiktas nopietnas analīzes, kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz Latvijas tautsaimniecību. Līdz ar to, jau uzsākot darbu ministra amatā, man bija pilnīgi skaidrs, ka OIK ir bumba ar laika degli. Tieši tāpēc es ķēros klāt pie moratorija – sākām novembrī un februārī, gājām uz valdību ar priekšlikumu pilnībā slēgt jaunu atļauju izsniegšanu. Pagāja ilgs laiks, kamēr mēs šo priekšlikumu dabūjām cauri. Lēmumu slēgt jaunu atļauju izsniegšanu valdība pieņēma tikai 2012. gada augustā, balstoties uz mūsu prognozēm, ka tās būs miljardiem lielas izmaksas, kas būtiski samazinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un radīs tālākus nabadzības riskus Latvijas sabiedrības sociāli un materiāli neaizsargātākajai daļai. Augustā šo moratoriju pielēma, taču pat tad tika nolemts, ka MK noteikumi stājas spēkā nevis ar publicēšanas brīdi Latvijas Vēstnesī, bet iedeva laiku vēl līdz septembrim. Pa šo laiku tad arī saskrēja tas papīra atļauju vilnis, ko mums ar Juri Pūci piedēvē. Atļaujas nevarēja neizsniegt, jo likums to paredzēja. Ierēdnis nevar neizsniegt atļauju, ja likums paredz, ka viņam tā ir jāizsniedz. Pēc tam gan mēs veicām veselu virkni pasākumu, kas bija saistīti gan ar atļauju atcelšanu, gan ar stingrāku prasību noteikšanu par būvniecību, par lietderīgās enerģijas izmantošanu un daudzām citām lietām, kas ļāva gan mūsu laikā, gan pēc tam faktiski teju visas no šīm izsniegtajām atļaujām vienkārši likvidēt. Absolūti lielākā daļa no tām netika realizēta.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka Lietuvai būtu jākompensē Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Kolumbija LTD radītie zaudējumi, kas radušies saistībā ar Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojumu no Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta par zivju konservos „Zivju tefteļi tomātu mērcē” it kā atrastajiem kāpuriem.

Tāpēc Zemkopības ministrija (ZM) ir nosūtījusi vēstuli Lietuvas Republikas Lauksaimniecības ministrijai ar aicinājumu sniegt skaidrojumu par to, kā Lietuvas puse plāno kompensēt zaudējumus Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam, Db pavēstīja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Uzskatām, ka Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojums par Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumā SIA Kolumbija LTD ražotajos konservos Zivju tefteļi tomātu mērcē konstatētajiem kāpuriem ir bijis nepamatots, un Lietuvai būtu jākompensē mūsu valsts uzņēmumam radītie zaudējumi, kā arī jāatvainojas produkcijas ražotājam,» paziņojumā presei uzsver M.Roze.

Pēdējos gados tirgū sevi piesaka jauni spēlētāji – digitālie risinājumi, kas cilvēkiem ļauj ērtāk atrast autoservisu un uzzināt aptuvenās izmaksas.

Šobrīd tirgū šādi darbojas vismaz trīs kompānijas – TavsServiss.lv (nodrošina SIA Ralmix), servix.lv (SIA Servix Grupa) un tikko pievienojies Repairo (SIA Repairo). «Šāda veida platformu izveidojām Latvijā pirmie. Uzskatu, ka līdz šim mums nav tiešu konkurentu, jo nepiedāvājam salīdzināt auto remonta izmaksas, bet gan sniedzam pakalpojumu ar pievienoto vērtību, proti, atrast klientam ērtu, izdevīgu un kvalitatīvu auto remontu, sniedzam konsultāciju par labākajiem remonta risinājumiem, piedāvājam nogādāt un atgādāt auto uz servisu,» akcentē Alfrēds Lazdiņš, autoremonta aģentūras TavsServiss.lv līdzdibinātājs. Viens no servix.lv idejas autoriem Rūdolfs Roze norāda, ka katrs pakalpojumu piedāvātājs ir atšķirīgs, tādēļ tiešu konkurenci neizjūt. Platforma auto īpašniekiem ļauj bez maksas pāris minūšu laikā salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniedz iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus. «Veselīga konkurence ir nepieciešama, tā ir kā dzinulis, kas uzņēmumu stumj uz priekšu un liek attīstīties,» saka Undis Neilands, Repairo līdzdibinātājs.

Latvijai ieviešot tā dēvētās "nomadu vīzas", tās gadā varētu saņemt aptuveni 100 ārzemnieki, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Maira Roze.

Patlaban interese par šādiem dokumentiem ir bijusi no diviem ASV pilsoņiem, taču pārvalde lēš, ka gadā šādas vīzas varētu izsniegt 100 cilvēkiem. "Taču tas būs atkarīgs no regulējuma un iespējām saņemt šo vīzu," piebilde Roze.

Deputātu vidū otrdien atkal izcēlās diskusijas par drošības riskiem, ko varētu sagādāt potenciālie vīzas pieprasītāji. Deputāts Edvīns Šnore (NA) vērsa uzmanību, ka, pieaugot nestabilitātei Krievijā, šo regulējumu ļaunprātīgi varētu izmantot šīs valsts pilsoņi, kas ar apšaubāmām metodēm varētu savā valstī noformēt nepieciešamos dokumentus vīzas pieprasīšanai.

Roze mierināja, ka drošības iestādes jau patlaban jebkuru vīzas pieprasītāju detalizēti izpēta, tāpēc viņa paļaujas uz specdienestiem un vēstniecību darbinieku profesionalitāti.

Grāmatu veikalu tīkla "Jānis Roze" pārvaldošā uzņēmuma SIA "Jānis Roze" apgrozījums pērn bija 15,886 miljoni eiro, kas ir par 8,6% mazāk nekā 2019.gadā, bet uzņēmuma peļņa pērn bija 77 420 eiro, kas ir 5,4 reizes mazāk, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījums pērn samazinājies Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ.

2020.gadā tika atvērti vairāki jauni veikali un veikali pēc rekonstrukcijas. Pagājušā gada janvārī jaunās telpās tika atvērt veikals tirdzniecības centra "Maxima" telpās, Rīgā, Saharova ielā 6, savukārt martā atvērts veikals jaunās un lielākās telpās tirdzniecības centrā "Origo". Pērn maijā jaunās telpās tika atvērta grāmatnīca tirdzniecības centrā "Alfa", bet jauns veikals atvērts tirdzniecības centrā "Aleja".

Pagājušā gada augustā atvērts jauns veikals Liepājas tirdzniecības centra "Ostmala" telpās, bet Liepājā aizvērta grāmatnīca Vītolu ielā. Oktobrī labākās telpās atvērta grāmatnīca Tukumā, bet novembrī jauns veikals atklāts Rīgā, tirdzniecības centrā "Sāga".

Pretēji Zemkopības ministrijas paustajam, ka Latvija balsojusi pret Eiropas Komisijas Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes kompromisa lēmumam, EK norāda, ka nekāda balsojuma nav bijis un lēmums pieņemts dalībvalstīm vienojoties.

iesa, no viņa teiktā izriet, ka Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ES lauksaimniecības ministru sanāksmē savu viedokli paudis, jo runājuši esot visu 27 dalībvalstu pārstāvji.

Savukārt M. Roze, iespējams, jūtoties kā pēc labi padarīta darba, uzreiz pēc sanāksmes Briselē devies atvaļinājumā. Zemkopības ministrijā Db uzzināja, ka ministrs patiešām uzreiz pēc sarunām Briselē devies atvaļinājumā, kas ilgs līdz 5. decembrim.

Lauksaimnieki par ministra rīcību ir šokēti, jo uzskata, ka Latvijas puse sarunās nav panākusi praktiski neko. Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudē nepanākot maksājumu izlīdzināšanas sarunu uzsākšanu jau 2010. gadā, uz spēles likta lauksaimnieciskās ražošanas turpmākā pastāvēšana, uzskata zemnieki.

Banku atbildības un iespējamo zaudējumu palielināšana - tādas ir Tieslietu ministra atbalsta programmas galvenās nostādnes hipotekāro kredītu ņēmējiem.

No kreisās: SEB bankas vadītājs Ainārs Ozols un tieslietu ministrs Gaidis BērziņšJau vēstīts, ka arī LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers janvāra sākumā pauda viedokli, ka vajadzētu izstrādāt īpašu likumu, ar kuru bankām krīzes laikā liegt iespējas vērsties pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Viņš piedāvā pieņemt īpašu likumu, ar kuru tiktu noteikts trīs gadu moratorijs, kura laikā neviena banka nevarētu no mājokļiem izlikt nevienu cilvēku, kurš krīzes dēļ nespēj nomaksāt kredīta maksājumus. LPP/LC Saeimas frakcija šobrīd arī strādājot pie grozījumiem jau esošajos likumos. Tie uzlabotu patērētāja tiesību nodrošināšanu attiecībās ar bankām.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Zviedrijai nav jājūtas atbildīgai par Baltijas valstīs notikušo kredītballīti, uzskata Zviedrijas Centrālās bankas bijušais vadītājs Bengts Deniss, raksta Igaunijas biznesa portāls dv.ee.

Zviedri nejūtas atbildīgi par emkredītballīti /emBaltijāZviedrijas Centrālās bankas bijušais vadītājs pauž pārliecību, ka atbildība par kredītu ņemšanas neprātu un tā rezultātā izveidojušos ekonomisko disproporciju jāuzņemas Baltijas valstu valdībām, nevis zviedru bankām. «Bankas nevar uzņemties valdības lomu un stabilizēt ekonomiku,» laikrakstā Dagens Industri norāda analītiķis.

Tā vietā Baltijas valstis palikušas pie vecās sistēmas, kas nepieļauj nekādas valūtas kursa svārstības vai pieļauj tās ierobežotā apmērā.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.