Būve

RTU zinātnieki piedāvā meža ceļu būvē izmantot pelnus

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Pelni, kas koģenerācijas stacijās rodas kā blakusprodukts pēc enerģētiskās šķeldas dedzināšanas, varētu atgriezties atpakaļ mežos kā ievērojami lētāks materiāls ceļu būvniecībai, rosina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

RTU Sabiedrisko attiecību departamenta projektu vadītāja Lāsma Vaivare norāda, ka mežu autoceļu būvniecībai parasti izmanto granti, dolomīta šķembas, savukārt par saistvielu kalpo cements vai neveldzētie kaļķi, taču RTU veikts pētījums apliecina, ka biokurināmā vieglos pelnus varētu izmantot kā alternatīvu. To izmantošana mežu ceļu būvniecībā būtu ekonomiski izdevīga, jo šobrīd pelni nemaksā neko un siltumenerģijas ražotāji tos deponē atkritumu izgāztuvēs.

«Pelni dod ievērojamu mehānisko īpašību uzlabojumu ceļiem. Izmantojot šo materiālu, mēs varam palēnināt meža ceļu bojāšanos un pagarināt šo ceļu mūžu,» saka RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. Viņš ir viens no autoriem pētījumam par pelnu izmantošanu mežu autoceļos. Ar pelniem sajaukta grants vai dolomīta šķembas ir piemērotas mežu ceļa virskārtas izveidei, stāsta V. Haritonovs. Savukārt asfaltētos ceļos pelnus varētu lietot apakšējos nesaistītajos konstruktīvajos slāņos.

Pētījums turpinās, patlaban tiek vērtēta iespēja būvēt eksperimentālu ceļu.

Pelnu izmantošana tiek pētīta sadarbībā ar a/s «Latvijas valsts meži» un SIA «Fortum Latvia». A/s «Latvijas valsts meži» enerģētiskās šķeldas pārdošana vietējā un eksporta tirgos ir viens no uzņēmuma darbības veidiem. Uzņēmums apsver iespēju pelnus no klientiem pieņemt atpakaļ. Līdz ar to ir būtiski atrast lietderīgas un efektīvas pelnu pielietošanas iespējas, tiek pētītas arī citi risinājumi pelnu izmantošanai. Arī elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma «Fortum Latvia» mērķis ir atrast Latvijas tautsaimniecībā lietderīgu pelnu pielietojumu un samazināt atkritumu poligonos noglabājamo ražošanas blakusproduktu daudzumu, vienlaicīgi samazinot arī ietekmi uz vidi. Uzņēmums par iespējām lietderīgi izmantot pelnus, kas rodas Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijas darbības rezultātā, interesējas kopš tās būvniecības laika.

RTU aktīvi sadarbojas ar Latvijas un pasaules uzņēmumiem. Novērtējot sadarbību ar industriju, «The Times Higher Education World University Rankings» divus gadus pēc kārtas RTU ierindojusi starp pasaules TOP 500 augstskolām pēc šī kritērija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru ievēlēts augstskolas zinātņu prorektors Tālis Juhna, informē RTU Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja Dita Arāja.

Juhna saņēma 137 no 190 derīgajām Satversmes sapulces dalībnieku balsīm. Jaunievēlētais rektors darbu sāks marta beigās, par precīzu datumu vienojoties ar RTU padomi. Otrs kandidāts - RTU Rīgas Biznesa skolas direktors Jānis Grēviņš - attiecīgi saņēma ievērojami mazāku balsu skaitu.

Par zinātņu prorektoru Juhna RTU ir strādājis 12 gadus, pilnveidojot zinātnes pārvaldības sistēmu un izstrādājot stratēģiju RTU zinātnes un inovācijas sistēmas izveidei. Viņš ir izveidojis dažādus atbalsta mehānismus zinātnieku un studentu inovāciju spēju veicināšanai un jaunu tehnoloģiju attīstībai, piemēram, RTU Zinātnes un inovāciju centru, kura mērķis ir veicināt RTU zinātnisko darbību un akadēmiskā personāla un studējošo iesaisti inovāciju radīšanā un zināšanu pārnesē, kā arī attīstīt sadarbību ar industriju un zinātniskajām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atverot pārstāvniecības Āzijā, RTU atsijās viltus studentus

Db.lv, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesore Anita Straujuma.

RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents.

15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.

No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem uz meža ceļa Rīgas pievārtē izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai. Laboratoriskie testi apliecina tās efektivitāti.

Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkst. km meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā laikā šie ceļi put, traucējot redzamību satiksmes dalībniekiem, radot neērtības un pat riskus veselībai cilvēkiem, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā.

Meža ceļi veido gandrīz piekto daļu no visa Latvijas ceļu kopuma. Tiem ir nozīmīga loma sekmīgā mežsaimniecībā, kas ir viena no Latvijas tautsaimniecības būtiskākajām nozarēm. Ceļus aktīvi izmanto arī iedzīvotāji, lai nokļūtu mājās vai atpūstos dabā. Pēc AS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta zinātnieki pēta ilgtspējīgu un Latvijas apstākļiem jaunu atputekļošanas līdzekli uz lignosulfonātu bāzes. Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» un SIA «Ceļu eksperts».

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 3. septembrī, svinīgi tika atklātas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) un auditoriju mājas «Domus Auditorialis» jaunās ēkas.

Šis ir vēsturiski nozīmīgs pasākums, jo arī DITF pievienojas pārējai RTU saimei studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kur ir koncentrēta lielākā daļa RTU fakultāšu.

Ēku atklāšanā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kā arī RTU vadība un studenti, nozares profesionāļi.

«Valsts nākotne ir izglītotu un spējīgu jaunu cilvēku rokās. Valdības mērķis ir celt iedzīvotāju kopējo labklājību. Tā mūsdienu pasaulē visbiežāk ir atrodama tur, kur attīstās jaunas tehnoloģijas. Lai tās varētu attīstīt, ir nepieciešami gudri, zinoši un spējīgi cilvēki. Augstskolas, tostarp, RTU, rūpējas, lai Latvijā būtu izglītoti cilvēki, attīstītos zinātne un jaunu tehnoloģiju izstrāde. Man ir patiess prieks šodien piedalīties jaunās RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes ēkas un auditoriju mājas atklāšanā, kas ir uzskatāms apliecinājums mērķtiecīgiem valsts ieguldījumiem izglītības un zinātnes attīstībā. Vēlu sekmes un izdošanos, strādājot un studējot jaunajās ēkās!» apsveikuma uzrunā sacīja K. Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Aizliegums cirst kokus ar mazāku caurmēru galvenokārt ietekmēs mazo mežu īpašniekus

Db.lv, 30.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila.

Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā neapmaldīties biezoknī jeb dažas idejas saprātīgai mežu un cilvēku aizsardzībai

Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs, līdzīgi kā banka - spēj glabāt un vairot vērtīgus resursus, kalpojot cilvēkam gan kā dabas, gan finanšu guvuma avots. Lai to realizētu, viss, kas nepieciešams ir kvalitatīvs motorzāģis un gudrs meža apsaimniekošanas plāns. Par efektīvu meža apsaimniekošanas plānu uzskatāms tāds plāns, kas ne tikai saskaņots ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem un likumiem, bet arī atbilst ilgtspējīgai dabas pastāvēšanai un atjaunošanai. Kas tad nepieciešams meža saimniekam, lai veiksmīgi koptu savu mežu?

Kas ir meža apsaimniekošanas plāns?

Meža apsaimniekošanai, tāpat kā jebkura biznesa vai projekta veiksmīgai vadīšanai, nepieciešams plāns. Iesācējiem meža apsaimniekošanas plānu ieteicams sastādīt kopā ar jomas profesionāļiem, tādu mūsdienās netrūkst, atliek tikai izvēlēties. Pirms ķerties pie meža izstrādes procesa, būtu nepieciešams saprast, kāds mežs ir, kur tas atrodas, kas tajā mīt un kādi ir tā īpašnieka mērķi attiecībā uz šo nekustamo īpašumu. Parasti meža apsaimniekošanas plāna parametri satur kādu no sekojošiem kritērijiem:

Meža vispārējs raksturojums, meža fonda apraksts, nosakot valdošās koku sugas un bonitātes; Šī sadaļa ietver gan meža izstrādes iespējas, gan arī liegumus, ja tādi noteikti;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās koledžu pievienošana valsts augstskolām, tādējādi mācību iestādes cita citu papildinās ar zināšanām, infrastruktūru

Nākamgad Rīgas Tehniskajai universitātei tiks pievienota Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža (OMTK). Līdz šim jau ir saplūdušas vairākas augstākās un profesionālās izglītības mācību iestādes – gan Latvijas Universitātei (LU), gan Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) tuvinātas divas medicīnas koledžas. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) nodrošinājusi pēctecību dārzkopības nozarē, pievienojot Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Šobrīd LU veic pārrunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par vēl vienas medicīnas koledžas pievienošanu.

Loģisks solis

Lēmumu par apvienošanos ir pieņēmis gan RTU Senāts, gan OMTK Zinātniskā padome. Ir parakstīts abu pušu nodomu protokols, tālāka procesa virzība ir atkarīga no IZM. Par konkrētu integrācijas datumu jālemj Ministru kabinetam, RTU lēš, ka tā notiks nākamā gada vasarā. Plānots, ka OMTK integrēsies RTU kā aģentūra, saglabājot zināmu juridisko patstāvību, piemēram, attīstības stratēģiju, budžetu. «Koledžas integrācija RTU ir piemērs brīvprātīgam procesam, kurā izglītības iestādēm, redzot savstarpējas sadarbības ieguvumus un diskutējot ar industrijas asociācijām, kopīgi veidot spēcīgāku pamatu tālākai jomas attīstībai un izciliem speciālistiem ķīmijas un mehānikas jomā. Tā nav uzspiesta apvienošanās, kuras rezultātā kāda izglītības iestāde tiktu likvidēta,» norāda RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps. Inženierzinātņu izglītība nav lēta nekur pasaulē, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt un regulāri atjaunot studiju un zinātnes infrastruktūru, investēt zinātniskās pētniecības attīstībā, zināšanu pārnesē. «OMTK integrējoties RTU, studentiem būs lielākas iespējas izmantot mūsdienīgu studiju un zinātnes infrastruktūru, nodoties pētniecībai, tostarp attīstīt starpdisciplinārus pētījumus. Koledžai integrējoties RTU, vairākās jomās varētu veidoties arī līdzekļu optimizācija, piemēram, komunikācijā,» teic RTU prorektors. Sadarbība OMTK un RTU starpā, viņaprāt, ir tikai loģiska, ņemot vērā kompetences, kas ķīmijas un mehānikas jomā attīstītas abās izglītības iestādēs. OMTK darbības joma un specifika atbilst RTU – tiek īstenotas inženierzinātņu studijas un uzturēta cieša sadarbība ar ražojošo industriju. Līdz šim citas koledžas RTU nav pievienotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

RTU zinātnieki pilnveido Latvijas kamaniņu sportistu inventāru

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Mārtiņš Rubenis, olimpiskās medaļas ieguvējs un tagad - Latvijas izlases treneris un mehāniķis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu Latvijas kamaniņu sportistu sniegumu, izlases sportistu kamanas palīdzējuši pilnveidot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki.

Latvijas Kamaniņu sporta federācija ar RTU sadarbojas jau kopš 2017. gada, izstrādājot un tehniski pilnveidojot sporta kamanas un speciālo inventāru. Šajā laikā RTU Dizaina fabrikā ir veikti 3D lāzerskenēšanas un modelēšanas darbi, lai uzlabotu kamanu aerodinamiku un mehāniskās īpašības, kamanas pielāgojot individuāli katra sportista augumam.

RTU Dizaina fabrikā, izmantojot 3D printerus, ir izdrukātas arī atsevišķas detaļas, kas iemontētas kamanās un darbojas kā vibrācijas slāpējoši elementi. "Tas sportistiem palīdz trasē nodrošināt stabilitāti, kā arī kamanas padara vieglāk kontrolējamas brauciena laikā un līdz ar to arī - precīzāk vadāmas," stāsta Mārtiņš Rubenis, olimpiskās medaļas ieguvējs un tagad - Latvijas izlases treneris un mehāniķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākā daļa no Inženierzinātņu vidusskolas absolventiem turpināšot izglītoties RTU

Lelde Petrāne, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. jūnijā notiks pirmais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas (IZV) izlaidums. Kā informē universitātē, lielākā daļa RTU IZV absolventu esot izteikuši vēlmi studēt RTU piedāvātajās studiju programmās.

Skolu absolvē 24 skolēni, kuri trīs gadus padziļināti apguvuši eksaktos priekšmetus, mācību procesā cieši sadarbojoties ar RTU.

RTU jaunā Inženierzinātņu vidusskola - fotogrāfijās

Pirmo izlaidumu svinēs Latvijā pirmās vidusskolas, kuru izveidojusi augstskola, absolventi. Viņi mācības RTU IZV sāka tās dibināšanas gadā – 2015. gada 1. septembrī.

Skola tika izveidota, lai atbalstītu īpaši apdāvinātus Latvijas jauniešus, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar inženierzinātnēm.

Lielākā daļa RTU IZV absolventu izteikuši vēlmi studēt RTU piedāvātajās studiju programmās. Īpaši RTU IZV absolventiem RTU izstrādāta Izcilības programma, kurā varēs studēt pēc individuāla plāna, lai sasniegtu izcilus rezultātus studijās, zinātnē un tehnoloģiju pārnesē jeb valorizācijā. Tā būs iespēja daudz intensīvāk un atbilstoši savām specifiskajām interesēm apgūt RTU studiju programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki starptautiskā projektā attīsta tehnoloģiju, kas ļaus čaumalas pārstrādāt biomateriālos kaulaudu atjaunošanai.

Ik gadu atkritumos nonāk miljoniem vistu olu čaumalu, kas varētu būt vērtīgs izejmateriāls jaunākās paaudzes biomateriālu ražošanai.

"Olu čaumalas tiks izmantotas kā izejviela – kalcija avots – amorfu kalcija fosfātu sintēzei. Ar laboratorijā sintezētiem amorfiem kalcija fosfātiem var aizstāt kaula neorganisko daļu, kas nozīmē, ka tos var izmantot kaula lūzumu un citu saslimšanu ārstēšanai, kas saistītas ar kaulu masas zaudēšanu. Lai olu čaumalas tiktu izmantotas pilnībā, ekstrahēsim arī to membrānas, iegūstot olbaltumvielas ar augstu bioaktīvo vielu saturu un antibakteriālām īpašībām. Rezultātā būs iespējams izgatavot porainas, dabīgajiem kauliem līdzīgas pamatnes ar uzlabotām īpašībām," stāsta RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RTU noslēdz līdz šim lielāko licences līgumu skaitu ar uzņēmumiem

Db.lv, 28.12.2021

Starp licencētajām tehnoloģijām ir, piemēram, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieku izstrādātais siltumizolācijas materiāls no lignocelulozes biomasas un dabiskas izcelsmes saistvielas, ko var izmantot termoiepakojuma izgatavošanai dabai nedraudzīgā polistirola vietā. Šo zinātnieku veikumi licencēja divi uzņēmumi – SIA «Forma» un SIA «ZARO».

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2021.gadā noslēgusi septiņus licences līgumus ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem par tehnoloģiju komercializāciju.

Uzņēmumi licencējuši zinātnieku veikumu trīs jomās: mikrobioloģija, molekulārā ģenētika un vides inženierzinātne; ilgtspējīgi materiāli un ražošanas tehnoloģijas; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

"Lieliskais sniegums parāda zinātnieku gatavību iesaistīties komercializācijas procesā, kas ne vienmēr ir vienkāršs un prasa laiku, uzņēmību un ciešu sadarbību. Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centrs šajā gadā ir strādājis dinamiskā tandēmā ar zinātniekiem, realizējot tehnoloģiju licencēšanas procesu. Lepojamies ar mūsu zinātniekiem un kopīgo sasniegumu," uzsver RTU Inovāciju un tehnoloģiju pārneses centra vadītāja Laila Eliņa.

Viņa norāda, ka noslēgtais licenču līgumu skaits ir uzskatāms par lielisku rezultātu tehnoloģiju komercializācijā. RTU piedāvā komersantiem licencēt intelektuālo īpašumu, kam piemīt potenciāls izmantošanai jaunu vai uzlabotu produktu vai pakalpojumu radīšanā. Licencēšanas gadījumā uzņēmumiem tiek piešķirtas tiesības jeb atļauja izmantot RTU intelektuālo īpašumu komerciāliem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

RTU zinātnieku radītais superēdiens spirulīna nonāk tirdzniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 18.12.2019

Agnese Stunda-Zujeva, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece un uzņēmuma «SpirulinaNord» līdzdibinātāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ideju par vērtīgās tropu mikroaļģes spirulīnas audzēšanu vēsajā klimatā pārvērtuši gatavā produktā, kas jau pieejams tirdzniecībā.

«2018. gada janvārī ar ideju startējām RTU biznesa pirmsinkubatora «RTU IdeaLAB» atlasē, bet tikko piegādājām veikalam pirmo svaigas spirulīnas partiju,» stāsta Agnese Stunda-Zujeva, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece un uzņēmuma «SpirulinaNord» līdzdibinātāja.

Idejas attīstībai «SpirulinaNord» komanda izmantojusi vairāku Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) atbalsta instrumentus, ko Latvijas zinātniekiem, studentiem un uzņēmumiem piedāvā RTU Dizaina fabrika. Attīstībai piesaistīts arī finansējums no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmām un jauno uzņēmēju granta programmas «(ie)dvesma», ko organizē SEB bankas un vairākas Pierīgas pašvaldības. Kopumā piesaistīti 39 tūkstoši eiro, kas ļāvuši attīstīt tehnoloģiju, uzbūvēt reaktoru, izremontēt un aprīkot telpas, sākt ražošanu, stāsta A. Stunda-Zujeva.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties SIA «Mikrotīkls» 500 000 eiro ziedojumam, piecas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratorijas šogad varēs iegādāties zinātniskajam darbam nepieciešamo aprīkojumu.

Jaunais aprīkojums ļaus nodrošināt vairāk praktisko nodarbību studentiem un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu profesionāļiem, pavērs plašākas iespējas bakalaura un maģistra darbu izstrādei inženierzinātnēs, kā arī nodrošinās zinātniskās pētniecības attīstību.

Ziedojuma sadale notiek konkursa kārtībā, izvērtējot iesniegtos projektu pieteikumus. Konkurss norisinās jau otro gadu. Šogad konkursā uz «Mikrotīkla» finansējumu RTU Attīstības fonds, kas administrē ziedojumus, saņēma 29 RTU zinātnieku grupu iesniegtos projektus, no kuriem atbalstīti ir pieci:

  1. «Gāzu hromatogrāfs ar masselektīvo detektoru», iesniedzējs – RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) Ķīmijas tehnoloģijas institūts, projekta vadītājs – Māris Turks;

  2. «Aprīkojums augstas precizitātes paraugu izgatavošanai», iesniedzējs – RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) Ceļu un tiltu katedra, projekta vadītājs – Viktors Haritonovs;

  3. «Augstas izšķirtspējas optiskais spektra analizators», iesniedzējs – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes (ETF) Telekomunikāciju institūta Sakaru sistēmu tehnoloģiju izpētes centrs, projekta vadītājs – Jānis Braunfelds;

  4. «Klimatiskās kameras viedās vadības un telpu piesārņojuma 3D monitoringa sistēmu izveide», iesniedzējs – BIF Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedra, projekta vadītājs – Anatolijs Borodiņecs;

  5. «Augstas izšķirtspējas elektronu mikroskops ar lokālo materiālu paraugu slogošanas ierīci», iesniedzējs – Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes (MTAF) Materiālu eksperimentālās mehānikas zinātniskā laboratorija, projekta vadītājs – Andrejs Pupurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu 

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Zinātnieki attīsta injicējamus implantmateriālus sejas audu atjaunošanai

Db.lv, 11.03.2021

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki ar starptautiskiem partneriem attīsta inovatīvus injicējamus biomateriālus mīksto audu atjaunošanai pēc sejas un žokļa operācijām vai traumām. Lai pacientiem mazinātu sāpes un iekaisuma risku, tiek pētīta kanabidiola pievienošana implantmateriālam.

"Sejas un žokļa traumas, onkoloģiskas saslimšanas vai citas nopietnas operācijas nereti saistītas ar būtisku sejas un mutes mīksto audu zaudēšanu. To reģenerācijai šobrīd izmanto fillerus, ko lieto arī kosmetoloģijā, vai no citām ķermeņa vietām transplantētus mīkstos audus. Tomēr filleri ir inerti, tie nenodrošina jaunu šūnu ieaugšanu," stāsta RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošā pētniece Arita Dubņika.

Viņa vada starptautisku projektu, kurā Latvijas, Izraēlas, Čehijas un Turcijas zinātnieki pēta jaunus biomateriālus – injicējamus hidrogēlus, kas darbojas arī kā zāļu un šūnu piegādes sistēmas mutes un sejas mīksto audu reģenerācijai. Pacientiem nebūs nepieciešama vēl viena ķirurģiska iejaukšanās, lai atjaunotu mīkstos audus – tos vajadzīgajā vietā varēs injicēt.

Komentāri

Pievienot komentāru