Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji atzinīgi novērtējuši Latvijas ik gada stabilo sniegumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) apguvē, uzsverot fonda «nozīmīgo lomu Latvijas sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanā». Vienlaikus viņi aicina «pārvērtēt algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas efektivitāti, arvien samazinot šādas programmas pieejamību».

ES fondu vadošās iestādes vadītājs Armands Eberhards, tiekoties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, akcentēja ESF lomu.

Tikšanās laikā EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektora ESF programmas nodaļas vadītājs Jiri Švarcs un ESF programmas vadītājs Zigo Rutkovskis ar FM pārstāvjiem pārrunāja arī ESF aktivitāšu ieviešanu 2007. - 2013. gada plānošanas periodā un 2014. - 2020. gada plānošanas perioda jautājumus.

EK pārstāvji uzsvēra, ka, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, ir nepieciešams sasniegt augstāku projektu ieguldījumu atdevi, sevišķi risinot administratīvās efektivitātes jautājumus.

Līdz 2013. gada janvāra vidum Eiropas Komisija Latvijas valsts budžetā atmaksājusi 325 milj. Ls jeb 79,3 % no kopējā Eiropas Sociālā fonda (ESF) piešķīruma, informē Finanšu ministrija.

Minētais atmaksu apjoms ļāvis Latvijai kļūt par sekmīgāko ESF līdzekļu apguvēju. Otrajā vietā ierindojusies Igaunija, kam Eiropas Komisija atmaksājusi gandrīz 73,5 %, bet trešajā Īrija, kam atmaksāti gandrīz 70 % no kopējā ESF piešķīruma.

Finanšu ministrija norāda, ka Latvijas panākumi ESF līdzekļu apguvē ir skaidrojami ar « ESF pienesumu sociālās spriedzes mazināšanā un nodarbinātības veicināšanā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā iepriekšējos gados» un mērķtiecīgu šo līdzekļu izmantošanu darba tirgus aktivizēšanai.

Ne tik veiksmīgi sokas ar citu ES fondu apgūšanu – Eiropas Komisijas atmaksas par jau īstenotiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem veido 49, 55 % no kopējā piešķīruma, savukārt Kohēzijas fonda finansējums atgūts mazliet vairāk nekā 46 % apmērā no kopējā piešķīruma.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Augstākās izglītības studiju programmu sadalījumā pa grupām saskatāmas radikālas pretrunas, kuras jānoskaidro un jāatrod adekvāts risinājums.

Tā uzskata Liepājas Universitātes Senāts, kas izsūtījis atklātu vēstuli atbildīgajām institūcijām un Latvijas masu medijiem sakarā ar informatīvā materiāla Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze) publiskošanu.

«IZM anonīmo ekspertu veiktā programmu «pārekspertēšana» rosina domāt par starptautisko ekspertu kompetences apšaubīšanu un pat par konkrētu augstskolu interešu lobēšanu,» teikts vēstulē.

Liepājas Universitātes darbības pamats ir Liepājas Universitātes attīstības stratēģija (2008–2018), kas tiek aktualizēta, ievērojot jaunākos valsts un starptautiskos stratēģiskos dokumentus, tai skaitā – ārzemju ekspertu ieteikumus. Liepājas Universitātes studiju programmas ārējo novērtējumu ir saņēmušas kopš 1998. gada, kad valstī tika uzsākts studiju programmu akreditācijas process. Principiāli Senāts atbalsta pāreju uz studiju virzienu vērtēšanu, tāpēc LiepU piedalījās Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. 2011./2012. studiju gadā Liepājas Universitāte ir saņēmusi minētā projekta starptautisko ekspertu vērtējumu un rekomendācijas, kuras jau šajā studiju gadā tiek ņemtas vērā universitātes darbībā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumus pašvaldībām sagatavot un iesniegt projektu iesniegumus Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu atlases pirmās kārtas atlases ietvaros, lai īstenotu pasākumus vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei.

Paredzēts, ka ESF līdzfinansēto projektu ietvaros Latvijas pašvaldības izstrādās vietējo veselības veicināšanas un slimību profilakses plānu, kā arī īstenos dažādus slimību profilakses un vispārējos sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus. Tāpat iespējams plānot nacionāla mēroga veselības veicināšanas pasākumus mērķa grupām un vietējai sabiedrībai, sabiedrības veselības pētījumus un nodrošināt veselības veicināšanas un slimību profilakses uzraudzību.

Šīs ESF programmas mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, īstenojot vietēja mēroga pasākumus.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par Eiropas Sociāla fonda (ESF) atbalstītā karjeras izglītības projekta īstenošanu.

Grozījumi šodien, 2017. gada 19. septembrī, apstiprināti valdībā.Līdz šim daudzas pašvaldības, tajā skaitā pašvaldību apvienības un republikas pilsētas nevarēja projektā piesaistīt atbilstošu pedagogu karjeras konsultantu skaitu, lai nodrošinātu pedagoga karjeras konsultanta darbu nepieciešamajā apmērā. Grozījumi ļaus daudz elastīgāk piemērot projekta nosacījumus un mazinās birokrātiskos šķēršļus vienas slodzes karjeras konsultanta izveidei izglītības iestādē.

ESF ieguldījumu mērķis ir uzlabot pieeju karjeras atbalstam jauniešiem, kuri mācās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Šo pasākumu īstenošanai projektā kopumā pieejams finansējums 23 milj. eiro apjomā (no tiem ESF - 19,62 milj. eiro, bet valsts budžets - 3,46 milj. eiro). Projektu no 2016.gada gada nogales līdz 2020. gada beigām īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC). VISC nodrošina konsultatīvu atbalstu nacionālo profesionālās meistarības konkursu organizēšanā, kā arī atbalstu pašvaldībām, pašvaldību apvienībām un valsts dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm, kurām piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss.

Darba drošības uzlabošanai, jo īpaši – bīstamo nozaru uzņēmumos - , no Eiropas Sociālā fonda (ESF) paredzēti vairāk nekā 10,7 miljoni eiro. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts darba inspekcijai (VDI) sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu ESF finansējuma saņemšanai, informē CFLA.

VDI, īstenojot ESF līdzfinansēto projektu, nodrošinās pasākumus darba drošības uzlabošanai. Līdzfinansējums paredzēts dažādu ar darba drošību saistītu pasākumu īstenošanai, piemēram, darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidei un praktiskās ieviešanas uzraudzības pasākumu īstenošanai, bīstamo nozaru uzņēmumu atbalstam, sniedzot konsultācijas un izstrādājot darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām, kā arī VDI profesionālo spēju pilnveidošanai un sabiedrības izglītošanai darba drošības jomā.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis izdevis rīkojumu par disciplinārlietu ierosināšanu pret Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktori Ditu Traidās, VIAA direktora vietnieci, Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta direktori Elitu Zondaku, kā arī pret Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieci Laumu Sīku.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja VIAA Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta projektu vadītāja Ruta Mihalovska, Dita Traidās un Elita Zondaka ir atstādināta no amata pienākumu pildīšanas. Šodien no ministrijas ir saņemts ministra rīkojums, kurā tas minēts. Abas amatpersonas atstādinātas no pienākumu pildīšanas ar šodienas datumu.

Kā informēja Izglītības ministrija, disciplinārlietas pret visām amatpersonām ierosinātas sakarā ar amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nekvalitatīvu pildīšanu attiecībā uz konkrētā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanas un priekšlikumi kvalitātes uzlabošanai» uzraudzību un kontroli.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Tiesu administrācijai sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu pasākumus tiesu un tiesībsargājošo institūciju personāla kompetences paaugstināšanai, tādējādi sekmējot komercdarbības vides uzlabošanu. No ESF šim mērķim paredzēti vairāk nekā 9 miljoni eiro, informē CFLA.

ESF līdzfinansējums paredzēts mācību vajadzību apzināšanai un izvērtēšanai, profesionālo kompetenču attīstīšanas programmu, mācību moduļu, metodiku, rokasgrāmatu, mācību programmu un materiālu izstrāde un pilnveidošanai, vienotas tiesu prakses piemēru un judikatūras apkopošanai un publicēšanai, tiesu sistēmas izvērtējuma nodrošināšanai.

Tāpat projekta ietvaros paredzēts īstenot saturisko un valodu mācību, semināru, konferenču, darba grupu un pieredzes apmaiņas pasākumus, izstrādāt kompetenču modeli, izveidot un pilnveidot mācību dokumentu un mācību materiālu vadības sistēmu un nepieciešamās datubāzes.

Pirmdien Ministru kabineta komitejas sēdē tika atbalstīts Finanšu ministrijas sagatavotais koncepcijas projekts par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) ieviešanu 2014.-2020. gadā Latvijā.

Koncepcija paredz ieviest vienas pieturas aģentūras principu un nodrošināt, ka 2014.-2020. gada periodā ar visiem ERAF, ESF un KF klientiem strādās viena aģentūra. Tādējādi finansējuma saņēmējiem tiks mazināts administratīvais slogs un nodrošināta vienota pieeja projektu iesniedzējiem. Vienas pieturas aģentūras funkcijas veiks Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, ņemot vērā tās ilggadējo un daudzveidīgo pieredzi darbā ar ES fondu projektiem dažādās nozarēs, kā arī citu ārvalstu finanšu instrumentu piešķirto līdzekļu administrēšanu.

Administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem plānots mazināt, veidojot optimizētu institucionālo sistēmu un lēmumu pieņemšanas procesu, novēršot funkciju dublēšanos starp iestādēm un veidojot efektīvāku kontroļu un auditu apjomu ERAF, ESF, KF ieviešanā. Tāpat tiek plānots nodrošināt pāreju uz sadarbību starp ES fondu iestādēm un finansējuma saņēmējiem elektroniskajā vidē, nodrošinot finansējuma saņēmējiem vienotu elektronisko resursu projektu pieteikšanai un ieviešanas dokumentācijas iesniegšanai.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Labklājības ministrijai iesniegt pieteikumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu par nabadzības un sociālās atstumtības situācijas pārraudzības sistēmas izveidi, iekļaujoša darba tirgus rīcībpolitikas un personu ar invaliditāti atbalsta sistēmas pilnveidošanu, kā arī metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanu.

Kā informē CFLA, paredzēts, ka ar ESF līdzfinansējumu tiks veikts ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums, zinātniskais pētījums par sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku iespējām iekļauties darba tirgū un pētījums par starptautisko praksi personu ar invaliditāti atbalsta sistēmu jomā. Tāpat projekta ietvaros paredzēts izstrādāt jaunu metodoloģiju iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un to aprobēt, īstenojot izmēģinājumprojektus.

Projekta īstenošanas gaitā līdz 2022. gada nogalei paredzēts veikt 10 iekļaujoša darba tirgus un nabadzības risku pētījumus.

Latvijā darba ražīgums ir viens no zemākajiem ES, un cilvēkkapitāla stiprināšanai ir būtiska nozīme tā izaugsmes potenciāla uzlabošanā, ziņojumā par Latviju norāda Eiropas Komisija.

Ražīguma uzlabošana ir svarīga arī tādēļ, lai saglabātu konkurētspēju un ienākumu konverģenci ar ES vidējo rādītāju. Salīdzinoši liels skaits jaunu cilvēku ienāk darba tirgū bez profesionālās kvalifikācijas (tikai ar pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību).

Tas varētu norādīt uz nepilnībām profesionālās orientācijas sistēmā vai uz ierobežotu piekļuvi augstākajai izglītībai. Profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanā konstatējamas vairākas problēmas, piemēram, nepietiekama piekļuve minētajiem pakalpojumiem, nepietiekama darba devēju iesaiste un nepietiekama saikne ar profesionālo pasauli. Pastāv bažas arī par profesionālās orientācijas konsultāciju neitralitāti, jo vispārējās izglītības skolas ir finansiāli ieinteresētas paturēt vairāk skolēnu un tām nav motivācijas veicināt skolēnus gūt zināšanas par profesionālo izglītības skolu piedāvātajām iespējām.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai iesniegt pieteikumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu jauniešu nodarbinātības un izglītības veicināšanai, informē CFLA.

Paredzēts, ka ar ESF līdzfinansējumu tiks attīstītas 15 līdz 29 gadus vecu jauniešu prasmes un veicināta viņu iesaiste izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara,Nodarbinātības valsts aģentūras vai Valsts izglītības attīstības aģentūras īstenotajos Jauniešu garantijas projektu pasākumos vai Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā.

Projekta laikā līdz 2018. gada nogalei ar ESF līdzfinansējumu paredzēts sniegt atbalstu 5262 jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi ierobežotu atlasi Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektam par ilgstoši bez darba esošo iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā un iekārtošanos piemērotā pastāvīgā darbā vai apmācībā, mazinot sociālās atstumtības riskus, informē CFLA.

Plānots, ka Nodarbinātības valsts aģentūra ar ESF līdzfinansējumu īstenos projektu, kura ietvaros tiks veicināta nodarbinātība bezdarbniekiem, kas nav strādājuši vismaz gadu, tai skaitā cilvēkiem ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti, tāpat paredzēti pasākumi bezdarbniekiem ar alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarību.

Plānots, ka ilgstoši bez darba esošajiem tiks piedāvātas individuālas speciālistu konsultācijas un grupu konsultācijas, kas veicina personas pašapziņas paaugstināšanos un motivāciju integrēties darba tirgū, veselības pārbaudes un konsultācijas pie arodslimību ārsta, ārstu speciālistu apskates, laboratoriskie un funkcionālie izmeklējumi. Bezdarbniekiem, kuri nav strādājuši vismaz gadu, piedāvās motivācijas programmu darba meklēšanai un mentora pakalpojumus. Cilvēki ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti varēs saņemt profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumu.

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Valdībā izskatīta izskatīta Finanšu ministrijas sagatavotā koncepcija par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) ieviešanu 2014.-2020. gadā Latvijā.

«Koncepcija paredz būtiski vienkāršot Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas sistēmu, samazināt administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem un pāriet uz institūciju un finansējuma saņēmēju sadarbību elektroniskajā vidē,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem plānots mazināt, veidojot optimizētu institucionālo sistēmu un lēmumu pieņemšanas procesu, novēršot funkciju dublēšanos starp iestādēm un veidojot efektīvāku kontroļu un auditu apjomu ERAF, ESF un KF projektu ieviešanā.

Tāpat plānots nodrošināt pāreju uz sadarbību starp ES fondu iestādēm un finansējuma saņēmējiem elektroniskajā vidē, nodrošinot finansējuma saņēmējiem vienotu elektronisko resursu projektu pieteikšanai un ieviešanas dokumentācijas iesniegšanai.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Sabiedrības integrācijas fondam sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu pasākumus diskriminācijas riskiem pakļauto iedzīvotāju integrācijai sabiedrībā un darba tirgū.

Šim mērķim no ESF paredzēti vairāk nekā 5,7 miljoni eiro, informē CFLA.

Pasākuma mērķis ir mazināt nodarbinātības un pilnvērtīgas sociālekonomiskas iekļaušanas šķēršļus sociālās atstumtības un diskriminācijas riskiem pakļautajiem iedzīvotājiem, piemēram, pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, no vardarbības cietušas personām, cilvēkiem, kuri pakļauti diskriminācijas riskam vecuma, etniskās piederības, invaliditātes vai zema izglītības līmeņa dēļ, kā arī patvēruma meklētājiem un bēgļiem.

Projekta īstenošanas laikā līdz 2022. gada nogalei atbalstu plānots sniegt 3100 nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem. Paredzēts, ka 1800 no atbalstu saņēmušajiem sāks darba meklējumus, iesaistīsies izglītības paaugstināšanā vai kvalifikācijas ieguvē un nodarbinātībā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts izglītības satura centram (VISC) sagatavot un iesniegt projektu Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējuma izmantošanai, lai nodrošinātu izglītības pakalpojumu daudzveidību, uzlabojot izglītojamo kompetences un mācību sasniegumus, informē CFLA.

Projektam no ESF līdz 2018. gada 31. decembrim paredzēti vairāk nekā 27 miljoni eiro.

Programma paredz īstenot dažādus pasākumus, aptverot pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošanu, nodrošinot nepieciešamos speciālistus un ieviešot jaunas mācību formas ar individuālu pieeju mācību satura apguvē un ārpusstundu pasākumu veidā.

Plānots, ka projekta ietvaros izveido vienotu izglītojamo individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu sistēmu. Sākotnēji paredzēts izstrādāt ieteikumus pašvaldībām un izglītot pašvaldību darbiniekus, sniegt metodoloģisko atbalstu, uzraudzīt pašvaldību plānu ieviešanu. Tāpat programmas nosacījumos iecerēts finansēt informācijas uzkrāšanas risinājumu uzkrāšanu, izveidot interešu izglītības programmu datu krātuvi un nodrošināt tiešsaistes resursu izglītojamo uzskaitei un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.

Sākot ar 2014. gadu, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda (KF) projektus administrēs viena aģentūra - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas uzkrājusi ilggadēju un daudzveidīgu pieredzi darbā ar ES fondu projektiem dažādās nozarēs.

To paredz trešdien Ministru kabinetā izskatītā Finanšu ministrijas sagatavotā koncepcija par ERAF, ESF, KF, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) ieviešanu 2014.-2020. gadā Latvijā.

Atbildību par plānošanas dokumentos noteikto ES fondu atbalsta mērķu sasniegšanas nosacījumu izstrādi, sagaidāmo rezultātu definēšanu un projektu vērtēšanas kritērijiem, līdzīgi kā līdz šim, uzticēs atbildīgajām nozaru ministrijām, kuru galīgais saraksts būs zināms pēc plānošanas dokumentu saskaņošanas. Esošajā plānošanas periodā šīs funkcijas veic septiņu nozaru ministrijas un Valsts Kanceleja. Vadošās iestādes un Revīzijas iestādes funkcijas nemainīgi veiks Finanšu ministrija.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Labklājības ministrijai pieteikties Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu par profesionāla sociālā darba pilnveidošanu pašvaldībās, informē CFLA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Luste.

Tā mērķis ir paaugstināt pašvaldību sociālo dienestu darba efektivitāti un pašvaldībās nodarbināto sociālā darba speciālistu profesionalitāti.

Lai nodrošinātu kvalitatīvus sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem, Labklājības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām īstenos ESF līdzfinansētus pasākumus – apmācības un supervīziju pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistiem.

Paredzēts, ka līdz 2023. gada nogalei 2000 sociālā darba speciālisti būs piedalījušies supervīzijās un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci, vēl ik gadu profesionālo kompetenci pilnveidos 1400 sociālie darbinieki. Tāpat pasākuma ietvaros paredzēta pašvaldību sociālo dienestu vadības kvalitātes modeļa izstrāde un ar sociālo darbu saistītu pilotprojektu īstenošana.

Ministru kabinets izskatījis un atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu par otro projektu atlases kārtu Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītā aktivitātē Cilvēkresursu piesaiste zinātnei, kuras ietvaros plānots finansēt jaunizveidotu zinātnisko grupu īstenotus pētījumus, attiecīgi sedzot pētniecības izmaksas un nodrošinot jaunu darba vietu izveidi valsts zinātniskajās institūcijās.

Jaunajās zinātniskajās grupās pētnieciskajam darbam piesaista jaunos zinātniekus, ārvalstu zinātniekus un re-emigrējošos Latvijas zinātniekus, kā arī citus zinātniskos darbiniekus.

Tā kā tuvākajos trīs gados Latvijā doktora zinātnisko grādu iegūs līdz 860 personām, ir nepieciešams nodrošināt ESF atbalstu darba vietu izveidei jaunajiem zinātniekiem, kā arī veicināt speciālistu atgriešanos, kas pašlaik strādā vai studē doktorantūrā ārvalstu augstskolās un zinātniskajos institūtos. Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad būtiski samazinājies zinātnei un pētniecībai pieejamais finansējums (gan valsts budžeta, gan privātais, gan citi pašu ieņēmumi), Eiropas Savienības fondi ir galvenais instruments pētniecības projektu īstenošanai, kā arī jauno zinātnieku piesaistei un darba vietu izveidei zinātnē. Nenodrošinot darba vietas jaunajiem zinātniekiem, pastāv risks, ka daļa spējīgāko jauno speciālistu varētu pamest Latviju un veidot karjeru ārvalstīs, norāda IZM.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts izglītības satura centram sagatavot un iesniegt Eiropas Savienības (ES) fondu projekta iesniegumu profesionālās izglītības iestāžu efektīvas pārvaldības un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidošanas pasākumu īstenošanai.

Projektam no Eiropas Sociālā fonda (ESF) paredzēti vairāk nekā 5 miljoni eiro, informē CFLA.

Ar ESF atbalstu specifiskā atbalsta mērķa ietvaros paredzēts īstenot sākotnējās profesionālās izglītības, kā arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas, nodrošinot to efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences stiprināšanu. Fonda finansējums paredzēts profesionālās izglītības iestāžu attīstības stratēģiju pilnveidošanai un profesionālās izglītības iestāžu personāla (pedagogi, administrācija, prakses vadītāji, amata meistari, nozares pārstāvji) profesionālās pilnveides pasākumiem - plānots, ka projekta ievaros atbalstu apmācībām saņems 5 775 profesionālajā izglītībā iesaistītie speciālisti.