Gandrīz katrs ir piedzīvojis brīdi, kad, aizstāvot savu ideju vai projektu, zūd pamats zem kājām. Balss tembrs kļūst skaļāks, tiek pārtraukti kolēģa mēģinājumi ko iestarpināt, un jūs pārņem vēlme tos izlabot. Īsāk sakot - jūs iedegaties, cenšoties pārliecināt pārējos par savu taisnību tik ļoti, ka, šķiet, situācija kļūst nekontrolējama. Lielā mērā tā arī ir - Džudita Gleizere blogā Harvard Business Review (HBR) raksta, ka aizsvilšanās iemesls nudien ir ķīmiski procesi mūsu smadzenēs

Mūsdienu biznesa vide ir pārņemta ar vēlmi pēc jaunā, inovatīvā. Šī degsme ir sekmējusu dažādus tehnoloģiju, organizatoriskos un sociālos uzlabojumus. Ražotnes ir kļuvušas drošākas, hibrīdauto ir lētāki, nepārtrauktu savstarpējo komunikāciju, pateicoties elektroniskajam pastam un viedtālruņiem, uzskatām par normu. Progress ir apsveicams, un uzņēmējdarbības vide ir krietni pārāka par to, kāda tā bija pirms 50 - 60 gadiem. Bet, vai ir kas tāds, ko no 20. gadsimta vidus mums tomēr vajadzētu paturēt?