Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Stagnācija apstrādes rūpniecībā un būvniecībā visā Eiropas Savienībā (ES) joprojām neļauj pieaugt pieprasījumam pēc Latvijas ražojumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada maijā samazinājušies par 4,5% salīdzināmajās cenās pret pērnā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

FM norāda, ka četros mēnešos šogad pozitīvu izaugsmi apstrādes rūpniecībā no lielākajām Latvijas eksporta partnervalstīm uzrāda vien Lietuva, Polija un Dānija, bet ES četros mēnešos kopā apjomi samazinājušies par 3,7%. Arī būvniecības apjomi šā gada pirmajā ceturksnī ES samazinājušies par 1,2%, samazinot pieprasījumu pēc Latvijas kokmateriāliem, nemetāliskiem minerāliem un metālizstrādājumiem. Pie pozitīvām iezīmēm Latvijā FM min 0,5% pieaugumu apstrādes rūpniecībā šā gada maijā pret iepriekšējo mēnesi.

Latvijas ekonomikā negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka.

Pēc divu mēnešu krituma jūnijā ražošanas apjomi Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā jūnijā ir samazinājušies tikai par 0,3%, savukārt apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi sarukuši par 2,3%. Tas ir būtisks uzlabojums salīdzinājuma ar aprīli un maiju, kad ražošanas apjomi Latvijā samazinājās par vairāk nekā 7% un īstermiņa rādītāji liek domāt, ka jūlijā rūpniecībā varētu būt pat neliels pieaugums gada izteiksmē.

Latvijas rūpniecības nozare šobrīd pozitīvi izceļas arī uz citu eirozonas valstu fona, kur ražošanas apjomu kritums pēdējos mēnešos pārsniedza 20%.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,6%.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis pieauga par 0,4 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,2 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijas ražošanā, gāzes apgādē un elektroenerģijas tirdzniecībā. Pazeminoša ietekme bija cenu samazinājumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir samazinājies par 2,6 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis ir samazinājies par 3,8 %, eksportētajai produkcijai par – 1,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājušās par 1,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm par – 1,3 %.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Šā gada aprīlī, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, rūpniecības nozares ražošanas apjomi Latvijā sasniedza 20,5% pieaugumu (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), ko ietekmēja 2020. gada aprīļa mēneša zemā bāze, kad rūpniecības nozari skāra pandēmijas izraisītās sekas un rūpniecības nozare uzrādīja apjomu kritumu par 9,2%, informē Finanšu ministrija.

Pozitīvu ietekmi šogad devusi pandēmijas situācijas uzlabošanās Eiropas Savienībā (ES), kas savukārt stimulē rūpniecību un citus ekonomiskos procesus tās dalībvalstīs.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka apstrādes rūpniecībā, kas ir lielākā rūpniecības nozare Latvijā, reģistrēts pieaugums par 20,3% pret pērnā gada aprīli, kamēr ieguves rūpniecībā saražotie apjomi sasniedza 15% pieaugumu, bet saražotie elektroenerģijas un gāzes apjomi palielinājušies par 23,1%.

Augsti pieauguma tempi pret pērnā gada aprīli vērojami gandrīz visās apstrādes rūpniecības preču grupās: būvmateriālu saražotajos apjomos (+31,5%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (+24,3%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā pieaugums par 34,0%, kā arī mēbeļu ražošanas pieaugums sasniedz 40,6%. Saražotās pārtikas un dzērienu pieaugumu apjomi pieauguši attiecīgi par 7,3% un 22,6%. Ievērojams pieaugums arī tekstilizstrādājumu (+50,1) un apģērbu (+28%) saražotajos apjomos. Papīra un poligrāfijas nozarēs pieaugumi attiecīgi 10,2% un 26,5%. Arī ķīmiskās vielas un to produktu ražošana palielinājusies par 17,9%. Vienīgā preču grupa, kas uzrādījusi saražoto apjumu kritumu, ir elektrisko iekārtu ražošana (-4,5%), ko noteica pērnā gada augstā bāze, kad šī preču grupa uzrādīja ražošanas pieaugumu tempu, kamēr pārējās preču grupās bija vērojams ievērojams saražoto apjomu samazinājums.

Neskatoties uz Covid-19 otro vilni Latvijā, pērnā gada nogale Latvijas rūpniecībā ir bijusi visnotaļ veiksmīga un novembrī Latvijā ir sasniegts jauns rūpniecības izlaides rekords.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, pērnā gada novembrī Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 4,3 % salīdzinājumā ar 2019. gada novembri. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš 2019. gada pirmās puses, un rūpniecības sniegums pērn ir būtiski apsteidzis citas ekonomikas nozares. Pozitīvās tendences rūpniecībā šobrīd vērojamas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Ņemot vērā, ka apjomīgie stimulēšanas pasākumi ir spējuši pasargāt iedzīvotāju ienākumus, globālais ražotāju noskaņojums ir pozitīvs un pasaules tirdzniecība lielā mērā ir atkopusies no krituma pavasarī. Tomēr Covid-19 ierobežojumu dēļ būtiski sarukusi pakalpojumu pieejamība, kā rezultātā gan rūpniecības, gan tirdzniecības rādītājos arī Latvijā ir redzama patēriņa rotācija no precēm uz pakalpojumiem.

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar 2021.gada janvāri, pieaudzis par 27%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis gada laikā ir audzis par 34,6%, savukārt eksportētajai produkcijai ražotājcenu līmenis palielinājies par 20,5%.

Eksportam uz eirozonas valstīm ražotājcenas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir pieaugušas par 23,9%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 17,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražotājcenu līmeni attiecīgajā periodā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Latvijas ekonomikas sniegums pēc COVID-19 šoka turpina pozitīvi pārsteigt, un jūlijā arī Latvijas apstrādes rūpniecība ir atgriezusies pie pozitīvas izaugsmes.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 1,8%, lai arī kopējā rūpniecības izlaide saruka par 0,8% krituma elektroenerģijas ražošanā dēļ. Apstrādes rūpniecībai jūlijs ir bijis labākais mēnesis šogad, un situācija nozarē noteikti ir daudz labāka kā gaidīta krīzes sākumā. Lai arī nozares izaugsme nedaudz atpaliek no tirdzniecības, rezultāti Latvijā ir ievērojami labāki nekā daudzās citās Eiropas valstīs, un apstrādes rūpniecībā kopumā šogad būs vien neliels kritums 2-3% robežās.

COVID-19 pandēmijai ir liela ietekme ne tikai uz ekonomiku kopumā, bet arī uz patēriņa un ekonomikas struktūru. Līdz ar plašu attālināto strādāšanu cilvēki vairāk pavada laiku mājās un cenšas mājokli labiekārtot, kā rezultātā ir audzis pieprasījums pēc būvmateriāliem un mēbelēm. Tāpat daudzviet pasaulē ir pieaugusi interese par privātmāju iegādi, un tas ir veicinājis būvniecības kāpumu, kā rezultātā kokmateriālu cenas ASV biržās ir sasniegušas rekordlielus augstumus.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

2024.gada maijā, salīdzinot ar 2023.gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 6,1%, eksportētajai produkcijai - par 0,5%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas saruka par 1,6%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,4%.

Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,4%, eksportētajai produkcijai - par 0,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,3%.

Pēc COVID-19 šoka un straujā ekonomikas krituma gada pirmajā pusē, Latvijas ekonomikas sniegums šī gada trešajā ceturksnī ir ievērojami uzlabojies un IKP kritums trešajā ceturksnī bija vairs tikai 3,1 % salīdzinājumā ar 2019. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Par Latvijas ekonomikas atkopšanos no COVID-19 sākotnējā šoka pēdējos mēnešos liecināja jau daudzi indikatori, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījuma un rūpniecības izlaides atgriešanās pirms COVID-19 līmeni, bezdarba samazinājums un negaidīti labi budžeta ieņēmumi. Tādēļ IKP datu uzlabošanās noteikti nav pārsteigums un pēdējo mēnešu laikā arī Latvijas izaugsmes prognozes ir būtiski koriģētas uz augšu.

Tomēr straujie uzlabojumi un pozitīvie pārsteigumi ekonomikā šobrīd, visticamāk, ir beigušies, un īstermiņa rādītājos jau vairāk nekā mēnesi ir redzamas nelielas bremzēšanās pazīmes. Un tas ir pat pirms COVID-19 otrā viļņa, kas no teorētiska riska ir kļuvis par realitāti. Protams, esam labāk sagatavoti nekā pavasarī, tomēr saslimstības pieaugums ir bijis ļoti straujš un jau šobrīd ir jādomā par lielākiem ierobežojumiem, nekā šķiet bijām plānojuši. Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos ekonomikā ir iespējams atkārtots kritums un no valsts puses būtu jāsāk domāt par jauniem ekonomikas atbalsta pasākumiem.

Apstrādes rūpniecības sniegums joprojām ir apbrīnojami veiksmīgs - novembrī ražošanas apjoms gada griezumā pieauga par 4,3%.

Tas būtu diezgan tīkams skaitlis pat pandēmijas neietekmētā gadā. Rūpniecības kopējais kāpums bija mazāks (+2,7%), bet laika apstākļu izraisītas siltuma ražošanas svārstības nevēsta par ekonomikas "dziļajām" patiesībām. Apstrādes rūpniecība auga arī salīdzinājumā ar oktobri (+1,4%).

Interesanti, ka apgrozījums novembrī gada griezumā auga vēl straujāk - par 7%, par spīti gandrīz nemainīgām (+0,4%) ražotāju cenām. Tātad uzņēmumi tukšo noliktavas, kas varētu būt pamudinājis tos decembrī ražot vēl vairāk. Lieliski audzis eksporta apgrozījums - par 9,6%. Kopējais apgrozījums ir jūtami audzis arī salīdzinājumā ar oktobri - par 2%.

Par to, ka ir cerības decembra datos redzēt līksmu gada noslēguma akordu, vēsta jaunākie rūpniecības noskaņojuma dati galvenajā eksporta tirgū. Eirozonas rūpniecības PMI indekss 2020.gada decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2018.gada maija jeb 55,2 punktus, pakāpjoties no 53,8 punktiem novembrī. Tulkojumā no skaitļu valodas šo līmeni var raksturot kā pusceļu starp stagnāciju (50) un eiforiju (60). Vācijas rūpniecība ir diezgan tuvu pēdējai (58,3), bet Francija iznāca no lejupslīdes zonas, indeksam pakāpjoties no 49,6 līdz 51,1.

Nebūs problēmu, lai jau otrdien valdībā tiktu apstiprināti noteikumi finansiālās palīdzības sniegšanai uzņēmējiem saistībā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem Covid-19 ierobežošanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš uzsvēra, ka valdībā finansiālie atbalsta rīki uzņēmējiem ir prezentēti kopā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem un atlicis vien nākamajā otrdienā apstiprināt atbilstošus noteikumus. Tālāk vēl sekos atbalsta mehānismu saskaņošana ar Eiropas Komisiju.

Ministrs atgādināja, ka subsidēto algu atbalsta saņemšanai darbinieku vakcinācija būs noteicošais faktors, lai saņemtu atbalstu. Sākotnēji Ekonomikas ministrija šādu risinājumu nebija piedāvājusi, tas radies darba grupas diskusijās. "Grupā, kurā tika pieņemti lēmumi, valdīja uzskats, ka ar šo rīku mēs nedrīkstētu pieļaut situāciju, ka mazā uzņēmumā, kurā ir gan vakcinēti, gan nevakcinēti darbinieki, vakcinētie ies uz darbu un strādās daļēji, bet nevakcinētie nestrādās, jo viņi to nevar. Ierobežotās nozares ir tās, kuras ikdienā strādā ar cilvēkiem," skaidroja Vitenbergs.

No 1.janvāra līdz 23.janvārim ar Covid-19 visbiežāk slimoja tirdzniecībā, valsts pārvaldē un aizsardzībā strādājošie, kā arī apstrādes rūpniecībā nodarbinātie, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.

Starp saslimušajiem attiecīgajā periodā bija nedaudz vairāk kā 6000 tirdzniecībā strādājošo, apmēram 5000 valsts pārvaldē un aizsardzībā nodarbināto, kā arī nepilni 4000 apstrādes rūpniecībā strādājošo.

Vienlaikus minētajā laika periodā lielākais ar Covid-19 saslimušo īpatsvars bija finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē - šajā nozarē ar Covid-19 janvārī slimoja 5,3% no nozarē strādājošajiem, kamēr izglītībā un arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā - 4,3%.

Nedaudz mazāks saslimušo īpatsvars bija veselībā un sociālajā aprūpē, kur ar Covid-19 slimoja 3,9% no nozarē strādājošajiem, tāpat izmitināšanas un ēdināšanas nozarē šajā periodā slimoja 3,9% strādājošo, kā arī šāds ar Covid-19 slimojošo īpatsvars bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī varētu būt samazinājies amplitūdā no 0,6% līdz 2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - IKP Latvijā varētu būt sarucis par 0,5-1,5%, bet 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 1,5-2%.

Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam ekonomikā joprojām ir diezgan būtiskais samazinājums rūpniecībā un eksportā, ko izraisījis vājš ārējais pieprasījums. Tāpat nelieli mīnusi joprojām ir tirdzniecībā, jo, neskatoties uz algu kāpumu un zemo bezdarbu, iedzīvotāju pandēmijas laika uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti, vairāk nekā 200 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi. Tāpat šogad mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācijas, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī.

2022. gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada augustu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 35,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 61,6 %, eksportētajai produkcijai – par 13,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 16,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 10,2 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; pārtikas produktu ražošanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā; gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2022. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 4,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 8,6 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,6 %.