Izanalizējot pagājušā gada rezultātus un valstī notiekošos ekonomiskos procesus, Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedri prognozē, ka legālais alkoholisko dzērienu (izņemot alu) tirgus Latvijā arī šogad turpinās lejupslīdi un var kristies vēl par 10 līdz 15%.

Kā galvenos lejupslīdes iemeslus nozares uzņēmumi min nelabvēlīgu valsts nodokļu politiku, vāji apkaroto un pieaugošo nelegālo alkohola tirgu un kopējo pirktspējas kritumu.

Kā jaunas tendences, kas šogad ietekmēs vietējo alkoholisko dzērienu tirgu, ARTA biedri atzīmē arī maksājumu kavēšanos un zaudējumus, ko rada tirgotāju bankroti, kā arī arvien augošo konkurenci, kas jau iezīmējās 2009.gadā.

2009.gadā legālu alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācijas apjomi kritušies par 29%. Alkoholisko dzērienu sadārdzinājums vairākkārtīgas akcīzes nodokļu likmju paaugstināšanas rezultātā un straujš nelegālā alkohola tirgus pieaugums, kas pēc ARTA aplēsēm 2009.gadā veidoja jau 35% ir divi galvenie iemesli tik straujam kritumam. Statistika uzrāda, ka alus realizācijas apjomi, neskatoties uz pacelto akcīzes nodokli, arī smagajā 2009.gadā ir tikai auguši. Pateicoties alkohola sadārdzinājumam, akcīzes rezultātā alus pieprasījuma ziņā izkonkurējis stipro alkoholu un iekasētais akcīzes nodoklis par alu ir audzis par 36,54%, salīdzinot ar 2008.gadu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) būtiskais ieguldījums ēnu ekonomikas apkarošanā - konkrēti alkoholisko dzērienu segmentā šī gada 9 mēnešos ir maigi izsakoties pārspīlēts, uzskata alkoholisko dzērienu nozares apvienības ARTA biedri.

Teikto viņi pamato ar to, ka 4% pieaugums legālo alkoholisko dzērienu realizācijā 9 mēnešos ir sasniegts tikai un vienīgi pateicoties tam, ka tā ir sezona, kad aug vīna un alus pieprasījums, kas neatspoguļo visu situāciju nozarē. Nozares apvienība uzskata, ka arī nav korekti burtiski salīdzināt taksācijas periodus, ja nav ņemtas vērā akcīzes likmes izmaiņas, kas ietekmē rezultātus.

ARTA valdes priekšsēdētājs, SIA LIVIKO direktors Genādijs Kļepikovs pauž viedokli, ka VID darbinieku motivācija, izmaksājot prēmijas, principā ir atbalstāma, taču prēmija 6.7% apmērā no summas par kuru pārsniegts nodokļu ieņēmumu plāns ir ļoti dāsns atalgojums. Kas tad notiek situācijā, ja nodokļu plāns netiek pildīts – vai tiek proporcionāli samazinātas algas, viņš jautā.

Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA) vērsusies pie Saeimas komisijām, frakcijām un atbildīgajām ministrijām ar ierosinājumu uz pusi samazināt ievešanai pa sauszemi vai ar jūras transportu atļauto alkohola daudzumu fiziskām personām noteiktā laika periodā, veicot attiecīgus grozījumus Akcīzes nodokļa likumā.

Šobrīd fiziskas personas masveidā ieved alkoholu tādos mērogos, kas nekādi neliecina par personīgo patēriņu, bet gan komerciāliem nolūkiem t.i. peļņas gūšanu, vēsta ARTA. Legālā stiprā alkohola un vīna ražotāji un izplatītāji uzskata, ka, likuma ietvaros samazinot fiziskām personām atļauto alkohola ievešanas daudzumu, izdotos ierobežot vienu no nelikumīgas alkohola tirdzniecības kanāliem.

ARTA ierosinātās izmaiņas Akcīzes nodokļa likumā paredz samazināt ievest atļauto alkoholu daudzumu dzērieniem ar spirta saturu virs 22 % - no 1 litra uz 0.5 litriem; dzērieniem ar spirta saturu līdz 22 %, izņemot negāzēto vīnu un alu - no 2 litriem līdz 1 litram; 4 litru negāzētā vīna un 16 litru alus vietā attiecīgi atļaut ievest 2 litrus negāzētā vīna un 8 litrus alus.

Galvenā šī gada nozares aktualitāte ir un paliek legālo dzērienu konkurētspējas krišanās, ar to saprotot joprojām augsto nelegālas izcelsmes alkohola pieejamību un piedāvājumu, kas ticis vāji apkarots valstiskā līmenī.

To, vērtējot šī gada galvenos notikumus alkoholisko dzērienu nozarē, norāda Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (Arta) biedri. Tāpat trūkstot objektīvas informācijas, pētījumu, kas palīdzētu veidot ekonomisko nozaru politiku un izvērtēt, vai ēnu ekonomikas apkarošanas plāns alkoholisko dzērienu jomā strādā.

«Lai ari šogad valdība nāca klajā ar Ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, tas notika tikai gada otrajā pusē un mums grūti spriest par rezultātiem, jo nozares uzņēmumus neviens nav aicinājis uz dialogu vai informējis par rezultātiem. Vienīgie fakti ir tie, ka legālu dzērienu realizācijas apjomi šī gada griezumā saglabāja tendenci samazināties,» tā ARTA valdes priekšsēdētājs Vitolds Bremmers.

Šā gada pirmajā pusgadā iekāsētā akcīzes nodokļa apjoms par alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, audzis par 6% - to ietekmējos gan pērnā gada vasarā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums, gan legālā alkoholisko dzērienu patēriņa stabilizēšanās. Tajā pašā laikā nelegālais alkohols Latvijā vēl aizvien aizņem 35% - 40% no kopējā tirgus, norāda Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedri.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) iekasēts 39,55 milj. LS apmērā, kas ir par 2,16 milj. Ls vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

«Lai arī šī brīža rādītāji demonstrē pozitīvu tendenci, atslābt nedrīkst, jo pēc Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) aplēsēm nelegālā alkohola tirgus Latvijā joprojām aizņem aptuveni 35% - 40%,» pauž ARTA biedri.

«Pēc pagājušo gadu krituma šobrīd tirgū vērojams stabilizācijas un nostiprināšanās process, pēdējos sešus mēnešos alkohola tirgū vērojams pat 3% - 5% kāpums,» norāda ARTA biedri, piebilstot, ka «pozitīvi, ka Finanšu ministrija tomēr secināja, ka vēl tālāka akcīzes nodokļa alkoholam palielināšana ir nelietderīga. Pierādījies, ka, palielinot akcīzi, alkohola patēriņš īpaši nesamazinās, toties šis solis noved pie nelegālā alkohola tirgus paplašināšanās,» secina ARTA pārstāvji.

Par valsts ekonomikas, finanšu un iekšlietu politiku atbildīgie ministri, valdības vadītājs un vairāku Saeimas komisiju priekšsēdētāji Ziemassvētku apsveikumu no Alkohola nozares uzņēmumu apvienības (ARTA) šogad saņems simboliskā tukšā 0.7 l tilpuma degvīna pudelē ar melnu lentīti, krustu un drūmu etiķeti Legālais alkohols 2009.

Ko nesīs valsts politika nākamajos gados - tā arī nav skaidrs, norāda ARTA.

«Diemžēl dāsnās dāvanas šogad izpaliek, un tas ir viss, ar ko varam iepriecināt - gan tiešā nozīmē, gan simbolizējot valsts ieņēmumus no akcīzes nodokļa, ko ienes legālās alkohola nozares uzņēmumi,» teikts ARTA Ziemassvētku apsveikumā valsts premjerministram, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu ministrijas vadītājiem un atbildīgajām amatpersonām, kā arī Saeimas Tautsaimniecība agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājiem.

«2009.gads paliks nozares uzņēmēju atmiņā kā netālredzīgu, destruktīvu, uzņēmējdarbību graujošu lēmumu gads un nelegālās uzņēmējdarbības triumfa gājiens, kas pēc aplēsēm veido jau 30% no visa Latvijas alkohola tirgus,» tā teikts simboliskajā ARTA biedru apsveikumā.

BBanka krājkases (ALBB Finanses) īpašniece Arta Liepiņa piedāvā naudu krāt caurspīdīgās un neatveramās stikla burkās, lai varētu vērot, kā aug nauda un būtu motivācija turpināt krāt, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Man patīk nauda un vienmēr ir bijusi vēlme pēc tās, līdz ar to allaž esmu domājusi par to, kā lai to iegūst vairāk. Biju mazs bērns, man tolaik bija astoņi gadi, un es gribēju redzēt, kā tā aug, krājas, bet vienlaikus zināju, ka tai nedrīkst tikt klāt – sāku aptīt burkas ar līmlenti. Bērnībā krājkases izmantoju ilgu laiku, tad pārstāju un nesen atkal atsāku, jo bija paredzēti nopietni lieli izdevumi,» stāsta Arta.

Domājot par krāšanu, viņai radās jautājums, kā to darīt, jo baidījās, ka nebūs gana stipra rakstura, tik un tā iekrāto iztērēs. Arta aizgāja uz stiklinieku darbnīcu, pasūtīja daļu no krājkases, pati sameistaroja to kopā un bija laimīga, ka beidzot ir viņas skatījumā drošs risinājums, kas neļauj tik vienkārši naudai tikt klāt. «BBanka krājkases tiešām nevar atvērt – vienīgi sasitot,» saka Arta. Viņa parādīja savas krājkases draugiem, kuri ideju slavēja un ierosināja mēģināt spēkus biznesā. Artai pašai gan sākumā likās absurdi izgatavot un tirgot krājkases, jo veikalos var nopirkt daudz lētākus līdziniekus no Ķīnas. Tomēr tagad viņa spriež, ka īpašas konkurences viņas produkcijai nav. «Ķīnas krājkases, ko var nopirkt lielveikalā, nav konkurentes – ja tās no tirgus pazustu, manas krājkases nesāktu pirkt divas reizes vairāk. Šī ir cita niša, un manas krājkases drīzāk konkurē ar citiem Latvijā ražotiem dizaina produktiem,» spriež Arta.

Viena no reālām iespējām, kā palielināt valsts budžeta ienākumus 2011.gadā par 9,4 miljoniem latu, nepaaugstinot nodokļu slogu valstī, ir legālu alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa samazināšana un mērķtiecīga valsts rīcības programma alkohola pelēkā tirgus apkarošanā.

Tā uzskata legālo alkoholisko dzērienu nozares uzņēmumu pārstāvji no apvienības ARTA (Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība). ARTA pārstāvji vērsušies pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska ar aprēķiniem un prasību nodrošināt organizētu tiesībsargājošo iestāžu pretdarbību kontrabandas alkohola un brūvējuma tirgotājiem. «Ir jārada nosacījumi un situācija, kad risks nodarboties ar nelegālu dzērienu tirdzniecību kļūst tik augsts, ka pat potenciālā peļņa to neatsver,» uzskata ARTA biedri.

Pēc apvienības ARTA aprēķiniem, legālo stipro alkoholisko dzērienu un vīna akcīzes nodokļa samazinājums par 20% pie pašreizējās pirktspējas un mērķtiecīgas nelegālā tirgus apkarošanas programmas - samazinot tā daļu no pašreizējiem 40% līdz 20%, dotu ieņēmumus valsts budžetam 9,4 miljonus latu apmērā.

Šobrīd bērnunamu audzēkņu apdāvināšana dzimšanas dienās ir labdarība, bet projekta Give iniciatore Arta Maure cer, ka drīz tā pārvērtīsies sociālajā uzņēmējdarbībā , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Projekta būtība ir apsveikt bērnus viņu dzimšanas dienā,» saka Arta. Doma par bērnunamu mazo iemītnieku iepriecināšanu viņai radās, vērojot, ka šobrīd par labdarību runā visai daudz, tiek rīkotas dažādas akcijas. Īpaši to jūt sociālo tīklu lietotāji, jo tajos katru dienu var redzēt daudzus aicinājumus pēc palīdzības. Arta uzskata, ka tas ir labi, bet viņa vēlējās nodalīt divu veidu labdarību – palīdzību īpašos gadījumos un iepriecināšanu bez īpaša iemesla. «Šobrīd labdarībai ir pat negatīva pieskaņa – lai vērstos pēc palīdzības, jānotiek kaut kam sliktam – slimībai vai cita nelaimei. Dažkārt, ieraugot tikai bildi, man ir bail lasīt tālāk, jo nezinu, kas sekos. Emocionāliem cilvēkiem tas ir grūti. Pats vārds taču ir pozitīvs – darīt labu. Cilvēkiem ir vēlme palīdzēt, bet viņus attur šis smagums. Gribēju izveidot priecīgu labdarību – neviens nav saslimis, nekas slikts nav noticis, ir svētki, dzimšanas diena un iespēja bērnu šajā dienā iepriecināt. Nekādā ziņā nenoniecinu to labdarību, kas palīdz cilvēkiem, kurus piemeklējusi nelaime, abi virzieni viens otru neizslēdz,» uzskata Arta. Iesākot projektu, viņa ar draudzenēm Kseniju Titovu un Zani Rukavišņikovu vienojās – ja neizdosies, pašas vienu gadu pirks dāvanas, lai nebūtu tā, ka daži bērni ir saņēmuši apsveikumus, bet pārējie palikuši bešā. Taču projekts uzņem apgriezienus. Šobrīd viņas sadarbojas jau ar 15 bērnunamiem, jauniešu mājām, ģimenes atbalsta centriem, īslaicīgās un ilglaicīgās rehabilitācijas centriem. Galvenokārt tie atrodas ārpus Rīgas, jo Artas skatījumā Rīgas bāreņiem ir lielākas iespējas sagaidīt atbalstu nekā laukos dzīvojošiem.

Alkoholisko dzērienu nozares darboņu apvienība ARTA ceturtdien visā Latvijā rīkos protesta akciju, lai paustu neapmierinātību ar valdības plānu palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedru rīkotajā akcijā visā Latvijas teritorijā pilnībā tiks apturēta ARTA apvienoto nozares pārstāvju darbība.

Protesta akcijas laikā nenotiks stipro alkoholisko dzērienu ražošana, nestrādās specializētie ARTA dzērienu tirdzniecības veikali un tiks apstādināts biroju un izplatītāju darbs.

Protesta akcija norisināsies rīt no pulksten 9.00 līdz pulksten 9.30.

Protesta akcija ir nozares uzņēmumu reakcija uz valdības lēmumu celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, lai konsolidētu budžetu.

Pēc apvienības ARTA aplēsēm protesta akcijā varētu piedalīties ap 1500 nozares darbinieku.

Protesta akcijā piedalīsies alkoholisko dzērienu ražotāji Latvijas Balzāms, SIA Jaunalko; nozares importētāji un tirgotāji Liviko, Mobil Plus ADV, Park MV, Dylan Distribution un Prike Latvija.

«Diemžēl, kontrabandas cigaretes kabatā vai alkohols bez akcīzes nomaksas kļuva par normu daļai sabiedrības, un mēs to visi zinām. Uzdrošinos teikt, ka, mazinot legālu preču konkurētspēju un radot priekšnosacījumus nelegālā tirgus uzplaukumam, valsts pati veicinājusi nihilistisku attieksmi pret likumiem un izvairīšanos no nodokļu nomaksas,» norāda Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvis un SIA Mobil Plus pārdošanas direktors Vitolds Bremmers.

Neskatoties uz vairākkārtēju akcīzes nodokļa paaugstināšanu pēdējo gadu laikā, ieņēmumi no tā tikai tagad atgriežas 2009. gada līmenī, bet legālo dzērienu pārdošanas apjomi litrāžā, savukārt, ir kritušies, liecina pirmā ceturkšņa dati. «Tas norāda uz nepārdomātu akcīzes politiku legālo dzērienu sektorā laikā, kad ēnu ekonomika nozarē joprojām ir stipri izteikta,» secinājuši ARTA pārstāvji.

2009. gada pirmajā cetuksnī realizētais alkoholisko dzērienu (izņemot alu) apjoms veidoja 11,18 miljonus litru. Šā gada pirmajā ceturksnī alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācija veidoja 10,22 miljonus litru. Pirmajā ceturksnī iekasētais akcīzes nodoklis bija 21,3 milj. latu tikai tagad tuvojoties 2009. gada ieņēmumiem no akcīzes nodokļa (21,5 milj.latu). ARTA atgādina, ka 2009., 2010. un 2011. gadā akcīzes nodoklis tika vairākkārt palielināts.

Salīdzinot ar pērnā gada sešu mēnešu rādītājiem, visvairāk alkohola patēriņš palielinājies alkoholisko kokteiļu grupā (par 9%), tāpat arī konjaku un brendiju grupā (par 16%) un viskija grupā (par 29%), liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmā pusgada dati par alkoholisko dzērienu realizācijas apjomiem.

Savukārt vislielākais alkoholisko dzērienu samazinājums vērojams degvīnam (- 4%) un dabīgajiem vīniem (-2%).

«Statistika diemžēl apstiprina vispār zināmu patiesību - tās dzērienu kategorijas, kas nelegālajā tirgū nav populāras kā, piemēram, konjaks un viskijs, šī gada pirmajā pusgadā uzrādījušas realizācijas kāpumu, mazumtirdzniecības pieaugumu, līdz ar to - arī lielākus akcīzes ieņēmumus. Taču legālais degvīns turpina uzrādīt ievērojamu samazinājumu. Tas ir bīstami, jo tieši degvīns ir viens no tiem alkoholiskiem dzērieniem, kas visvairāk pakļauts kontrabandai un dažādiem viltojumiem. Tas nozīmē, ka visticamāk tā pieaugums vērojams tieši nelegālajā tirgū, un šī nauda valsts makam aiziet garām, turklāt tiek kaitēts nelegālā alkohola lietotāju veselībai,» uzskata Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) valdes priekšsēdētājs, SIA Liviko ģenerāldirektors Genādijs Kļepikovs.

Stiprajam alum virs 6% būtu jāpiemēro palielināta akcīzes nodokļa likme un jāievieš vienāda akcīzes likme visiem alkoholiskajiem kokteiļiem, tostarp tiem, kas veidoti uz alus bāzes.

Šādi ir Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) priekšlikumi, aicinot ievērot vienlīdzības principu valsts politikā attiecībā uz visa veida alkoholiskajiem dzērieniem, tajā skaitā - ievērot vienādus principus reklāmas ierobežojumiem.

Lai apturētu turpmāku nodokļu ieņēmumu lejupslīdi un atgrieztu nodokļu ieņēmumus 2008.gada līmenī, ARTA biedru kompānijas aicina samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam un vīnam par 20%.

Savienība rosina piemērot stiprajam alum virs 6% tādu pašu akcīzes nodokļa likmi, kāda tā ir vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem ar absolūta alkohola saturu līdz 15 tilpumprocentiem, jo tirgū pieejams arī alus ar absolūtā spirta saturu 10-13%, un alus realizācijas apjomiem ir tendence pieaugt. Alkohola ražotāji un tirgotāji arī aicina piemērot vienādu akcīzes likmi visiem alkoholisko dzērienu kokteiļiem - arī uz alus bāzes gatavotajiem, kas īpaši iecienīti jauniešu vidū, un jāuzskata par tādu pašu alkoholisko dzērienu, kā jebkurš cits.

Valdības lēmumi par akcīzes nodokļu celšanu ir netālredzīgi, tiek pieņemti haotiski un ekonomiski vāji pamatoti - tā uzskata Latvijas alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedri, komentējot plānoto akcīzes nodokļa paaugstināšanu vīnam, raudzētiem dzērieniem un starpproduktiem ar nākamā gada 1.februāri.

«Akcīzes nodokļa kāpums uz vīniem un citiem alkoholiskajiem dzērieniem situācijā, kad iedzīvotāju pirktspēja krīt, tikai mazinās jau tā zemos nodokļu ieņēmumus un veicinās legālu alkohola importu caur tax free jeb beznodokļu zonām, radot turpmākus nodokļu zaudējumus valstij,» uzsver nozares pārstāvji.

Divkāršā akcīzes nodokļa celšana alkoholiskajiem dzērieniem kopš gada sākuma ir apliecinājusi, ka plānotie nodokļu ienākumi netiek iekasēti, bet pretēji - samazinās.

Kopš šī gada 1. februāra vīna realizācija ir samazinājusies par aptuveni 30% (2008 gadā realizēti 1.76 miljoni litru vīna, 2009. pirmajā pusgadā - 610 tūkstoši litri), tāpēc pilnīgi skaidrs, ka paredzamais cenu kāpums uz vīniem akcīzes rezultātā nedos iecerētos papildus nodokļu ieņēmumus.

Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība (ARTA) rosina veikt grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas attiecas uz alkohola akcīzes nodokli un atteikšanos no akcīzes uzlīmēm alum un alkoholiskajiem kokteiļiem.

Sagatavotie grozījumi iesniegti atbildīgajām Saeimas komisijām, kā arī Finanšu un Ekonomikas ministrijām.

ARTA uzskata, ka politikai alkoholisko dzērienu jomā ir jābūt vienlīdzīgai attiecībā pret visu dzērienu segmentu, kas satur alkoholu, jo ar ko, piemēram, 5% alus ir sabiedrībai pieņemamāks par 5% sidru? jautā ARTA biedri.

ARTA biedri atbalsta alus darītāju ierosinājumu atcelt prasību marķēt tos alkoholiskos dzērienus un alu, kuros absolūtā spirta daudzums nepārsniedz 6%, jo atzīst, ka atteikšanās no akcīzes uzlīmēm ietaupīs valsts līdzekļus, mazinās uzņēmumu izmaksas un neapdraudēs nodokļu neiekasēšanu.

Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, akcīzes markas jāsaglabā, lai garantētu kontroli un aizsargātu legālos dzērienus pret viltojumiem un kontrabandas alkoholu.

Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedri atbalsta Darba devēju konfederācijas prasību nākamā gada budžetā paredzēt konkrētu summu, kas iegūstama, apkarojot ēnu ekonomiku valstī.

Nozares uzņēmumi pauž viedokli, ka vismaz 8 miljoni latu būtu jāparedz kā atgūstamā summa, apkarojot nelegālā alkohola tirdzniecību, kontrabandu un ražošanu. «Iekļaut budžetā konkrētas summas, kas atgūstamas no ēnu ekonomikas, acīmredzot ir vienīgais veids, kā valdības solījumus padarīt par valsts politiku,» pauž ARTA biedri.

«8 miljoni latu nav nedz daudz, nedz maz – šis cipars ir kārtējais akcīzes nodokļa zaudējums šī gada deviņos mēnešos. Ņemot vērā to, ka šogad akcīzes likme tika paaugstināta minimāli, nodokļu zaudējumi tieši saistāmi ar legālu dzērienu nespēju konkurēt ar «pelēkā» alkohola segmentu un izplatību,» skaidro nozares uzņēmumu pārstāvji.

Latvijā jāmaina alkoholisko dzērienu reklamēšanas kārtība, jo reklāmas nosacījumiem vai ierobežojumiem jābūt vienotiem attiecībā uz visu veidu alkoholiskajiem dzērieniem, uzskata Alkoholisko dzērienu ražotāji un tirgotāji no apvienības ARTA.

«Pilnīga alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, piemēram, televīzijā vai vides reklāmās, nenesīs nekādu atdevi, jo būs mākslīgs šķērslis, kas viegli apejams, izmantojot plašās un dažādās starptautisko, sociālo un interneta mediju iespējas, kas pieejami Latvijā,» norāda ARTA valdes loceklis Vitolds Bremmers. Sabiedrību nepieciešams izglītot, ievērot reklāmas ētiskos kritērijus, nevis aizliegt reklamēt.

ARTA valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters atzīmē, ka apvienības biedri lasa ziņās par iereibušu pusaudžu neadekvātu rīcību. Neveiksmi ciešot arī mēģinājumi izslēgt alkohola pārdošanu nepilngadīgiem. Tā ir problēma, kas jānovērtē laikus, un valsts līmenī jāmeklē veidi, kā to risināt.

Veiksmīgu un uz rezultātu vērstu nelegālo preču kustības apkarošanu traucējis politiskās gribas trūkums, secinājuši Alkoholisko dzērienu ražotājus un tirgotājus pārstāvošās apvienības (ARTA) pārstāvji pēc šodien notikušās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes, kurā ticis izskatīts jautājums par kontrobandas apkarošanu.

«Ir apsveicami, ka valsts beidzot ir nonākusi līdz vēlmei analizēt un vērtēt atbildīgo tiesībsargājošo institūciju darbu kontrabandas akcizēto preču plūsmas apkarošanā. Diemžēl pirmā un būtiskākā atziņa ir tā, ka līdz šim trūcis politiskās gribas to darīt. Līdz ar to tikai varam izteikt cerību, ka nākamais Saeimas sasaukums atradīs sevī vēlmi pievērsties kontrabandas apkarošanai kā vienai no prioritātēm un vājajiem punktiem valsts ekonomiskajā izaugsmē», saka ARTA valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

Kaut arī «vezums ir izkustējies» un ierosinātas vairākas izmaiņas likumdošanā, kas sekmētu policijas un robežsardzes darbu, reālajā dzīvē legālā alkohola nozare nekonkurē savā starpā – kas būtu normāli, bet joprojām konkurē ar nelegālo tirgu, uzsver ARTA valdes loceklis Vitolds Bremmers.

«Jauna vecuma cenza ieviešana būtu tikai patīkama formalitāte, kas labi izskanētu publiskajā telpā, jo vizuāli 18 gadīgs un 21 gadu vecs cilvēks būtiski neatšķiras. Nav arī zinātnisku pierādījumu, ka 21 gadu vecumā atbildības un seku izvērtēšanas slieksnis būtu augstāks nekā 16, 17, vai 20 gados,» komentējot rosinājumu veicināt stingrāku kontroli par alkoholisko dzērienu kontroli un pārdošanu mazgadīgajiem, pauž Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvji.

Jau vēstīts, ka Latvijas Universitātes Atturības un Veselības izglītības veicināšanas biedrība (LUAVIV) un Jaunatnes Atturības federācija (JAF) ir izveidojušas iniciatīvu ar konkrētiem likumu grozījumiem par alkohola iegādāšanos un lietošanas vecuma ierobežojuma palielināšanu līdz 21 gadam.

«Mūsu valstī 18 gadīgs cilvēks ir tiesīgs balsot, nēsāt ieroci, vadīt automašīnu un arī dienēt armijā, kur jāpilda komandiera pavēles, ja tās nav noziedzīgas. Vai šajā gadījuma 18 gadīga cilvēka dzīves pieredze ir pietiekama, lai pieņemtu adekvātus lēmumus par savu rīcību? Mūsuprāt, ne jau gadu cenzs izver to, vai jaunietis pārmērīgi lietos alkoholu un kādas tam būs sekas», uzskata nozares apvienības biedri. Viņi norāda, ka «ja pašreiz nestrādā likuma paredzētas vecuma robežas, tad neesam pārliecināti, ka 21 gada vai 50 gadu robežas ieviešana mainītu situāciju par labu alkoholisma samazināšanai jauniešu vidū».

Alkoholisko dzērienu ražotājus un tirgotājus pārstāvošās nozares apvienības (ARTA) pārstāvji otrdien tikās ar Starptautiskā valūtas fonda ekspertiem, lai iepazīstinātu ar objektīvo situāciju alkoholisko dzērienu nozarē, akcīzes ieņēmumu dinamiku un tendencēm pēdējo trīs gadu laikā.

Tikšanās laikā ARTA pārstāvji iesniedza starptautiskajiem aizdevējiem priekšlikumus, kā sekmēt valsts ieņēmumus no alkohola akcīzes nodokļa, to nepaaugstinot.

Dunker Latvija valdes loceklis Enno ENCE norāda, ka «ir gandarījums, ka tikām saprasti». Tikšanos viņš vērtē kā produktīvu, jo nozares ekspertu redzējums akcīzes politikas jautājumā ticis uzklausīts ar izpratni. Tikšanās laika alkoholisko dzērienu ražotāji un tirgotāji iesniedza SVF pārstāvjiem nozares redzējumu par to, kā saglabāt pieaugošu akcīzes nodokļu ieņēmumu dinamiku, neceļot nodokli.

ARTA pārstāvji prognozē, ka saglabājot akcīzes nodokļa likmi pašreizējā līmenī jeb 890 lati par 100 litriem absolūtā alkohola un apkarojot ēnu ekonomiku, izdotos turpināt pieaugošu akcīzes ieņēmumu tendenci, kas parādījusies šī gada pirmajos mēnešos. «Balstoties uz pašreizējo nodokļu ieņēmumu dinamiku, mēs varam paredzēt, ka negraujot situāciju alkoholisko dzērienu tirgū, valsts ieņēmumi gada beigās sasniegtu 80 miljonus latu plānoto 77 miljonu vietā », rezumē ARTA valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

Nodokļu ieņēmumi no stipro legālo dzērienu akcīzes šogad, salīdzinot jau ar tā ar ekonomiski smago 2009.gadu, turpina samazināties katru mēnesi – mīnus 1.9% janvārī, mīnus 11.3% februāri un mīnus 32.5% martā.

Par to liecina publiskotie akcīzes nodokļu ieņēmumu dati par šī gada 1.ceturksni.

«Valsts ieņēmumi no legālu alkoholisko dzērienu akcīzes turpina samazināties katru mēnesi, kamēr nelegālais alkohola tirgus turpina nekontrolēti «plaukt». Valdība acīmredzot uzskata to par normālu parādību, jo joprojām nevēlas sākt organizētu nelegālā alkohola apkarošanu valsts līmenī,» pauž apvienības ARTA biedri. Situācijā, kad valsts budžets tiek nemitīgi griezts, samazinot līdzekļus sociālajai, izglītības un medicīnas sfērai, šāda ignorance pret iespēju papildināt budžetu ir vērtējama kā nesaprotami bezrūpīga un klaji nesaimnieciska, uzskata Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienība.

Kopējais akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns šā gada pirmajā pusgadā ticis izpildīts, jo ieņēmumi atspoguļo situāciju līdz akcīzes nodokļa paaugstināšanai stiprajam alkoholam šā gada 1.jūnijā, uzskata Alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) pārstāvji.

ARTA prognozē, ka cenu pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem, ko radīja akcīzes paaugstināšana, negatīvi ietekmēs turpmāko ieņēmumu dinamiku, tāpēc otrajā pusgadā nozare paredz ieņēmumu kritumu, īpaši degvīna segmentā.

«Pirmā pusgada rezultāti apstiprina jau agrāk valdībai un starptautiskajiem aizdevējiem pausto nozares redzējumu – saglabāt pieaugošu akcīzes nodokļu ieņēmumu dinamiku šī gada sākumā iespējams, neceļot nodokli. Jāņem vērā, ka pirmā pusgada rezultāti neatspoguļo akcīzes kārtējo palielināšanu un vēl neietekmēja pusgada ieņēmumu datus,»atzīmē ARTA valdes priekšsēdētājs un SIA Jaunalko vadītājs Edmunds Demiters.

Reģistrētas izmaiņas autotirgotāja SIA Domenikss valdē – tajā par valdes locekli iecelta Arta Biruma, liecina Klientu portfelis informācija.

Kopā ar viņu uzņēmuma valdē darbojas arī Andrejs Jansons, Raitis Zeltiņš un Ilze Zoltnere.

Arta Biruma ir personāla atlases kompānijas SIA Eiro Personāls vienīgā kapitāldaļu turētāja, tāpat arī uzņēmējai pieder 2015.gadā dibinātais SIA LikeIT. Līdz jūnija sākumam A. Biruma ieņēma amatu VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca valdē, vadījusi arī sev piederošo SIA Eiro Personāls. Vienlaikus Arta Biruma iesaistījusies arī Latvijas personāla atlases asociācijā.

2017.gadā SIA Domenikss apgrozīja 53,96 milj.EUR, kas, attiecinot pret 2016.gadu, ir pieaugums par 13%. Apgrozījuma kāpumu uzņēmuma vadība skaidro ar mikroautobusu un kravas automašīnu tirdzniecības attīstīšanu un tirgus daļas iegūšanu. Aizvadīto finanšu gadu auto tirgotājs noslēdza ar 338,49 tūkst.EUR peļņu.

Rīgas dome Aldara parka rekonstrukcijai plāno tērēt apmēram 2,95 miljonus eiro, liecina Rīgas attīstības programmas 2014.-2020.gadam Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Projekta laikā plānota demontāža un sagatavošanās būvdarbiem, ārējo inženiertīklu ierīkošana, ieseguma izveide un rekonstrukcija, satiksmes infrastruktūras uzlabošana, mazo arhitektūras formu un gaismekļu uzstādīšana, rekreācijas zonu izveide un apzaļumošana.

Investīciju plāns liecina, ka visu finansējumu plānots iegūt no pašvaldības budžeta. Rekonstrukciju iecerēts sākt 2018.gadā un realizēt divu gadu laikā.

Jau ziņots, ka Aldara parka Rīgā rekonstrukcijas būvprojektu par 73 520 eiro izstrādā PS Re-Arta. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pērn aprīlī izsludināja Aldara parka pārbūves metu konkursu, lai iegūtu veiksmīgāko pilsētbūvniecisko un labiekārtojuma risinājumu teritorijas attīstībai. Konkursā tika saņemti divi priekšlikumi, no kuriem neviens netika atzīts par pilnīgu, bet Re-Arta ieguva 2.vietu, tāpēc tika uzaicināta uz sarunu procedūru.