Jaunākais izdevums

Briseles ierēdņi par taupīgu dzīvošanu varēs mācīties no Dublinas kolēģiem, jo Īrijas valdība savas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā, oficiāliem lidojumiem iecerējusi izmantot zemo cenu aviokompāniju Ryanair.

Īrijas valdība noslēgusi ar Ryanair vienošanos, kuras ietvaros ES amatpersonas varēs lidot no Briseles Šarlero lidostas uz Dublinu tikai par 49,99 eiro, lai tādējādi tiktu ietaupīti papildus finanšu līdzekļi, vēsta Īrijas plašsaziņas līdzekļi. Ryanair ir viena no aviokompānijām, kuras apvienojušās tenderī, lai nodrošinātu ES ierēdņu lidojumus uz Īriju.

Saskaņā ar panākto vienošanos, Ryanair arī apsolījis izveidot speciālu «ierēdņu palīdzības tālruņa līniju», kā arī nodrošināt bezmaksas lidojumu maiņas iespējas. Bagāžas cenas gan paliks tādas pašas kā citiem pasažieriem.

Ryanair aprēķinājis, ka, ja Īrijas ES prezidentūras laikā aviokompānija pārvadātu vismaz 1000 Briseles ierēdņu, Dublina ietaupītu aptuveni 3,5 miljonus eiro. Kopumā Ryanair paredz, ka Īrijas prezidentūras laikā šādi lidojumi notiks vismaz 15 tūkstošus reižu.

Īrijas valdība norāda, ka apņēmusies ievērot izdevumus taupošu ES prezidentūru visās iespējamajās jomās. Iepriekš Īrijas valdība tikusi kritizēta par pamatīgajiem tēriņiem gatavojoties prezidentūrai. Tā decembrī valdība saņēma pārmetumus par prezidentūras interneta vietni, kuras izveidošana izmaksājusi 250 tūkstošus eiro. Īrijas valdība pārmetumus noraidījusi, norādot, ka interneta vietne ir svarīgs komunikācijas līdzeklis.

Īrija par ES prezidējošo valsti kļuva 1. janvārī, tādējādi kļūstot par pirmo valsti, kas ieņēmusi šo pozīciju vienlaikus saņemot arī starptautiskās palīdzības programmu. Īrijas valdība tikmēr par savas prezidentūras galveno mērķi noteikusi panākt, ka valsts ir tā vieta, kurā aizsākas visas Eiropas ekonomiskā arveseļošanās. Īrija ES prezidentūru pārņem no līdzšinējās prezidētājvalsts Kipras. Saskaņā ar aprēķiniem – Īrijai ES prezidentūra izmaksās aptuveni 60 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair Francijā saskārusies ar spēcīgu vētru. Saistībā ar apsūdzībām par darba likumdošanas pārkāpumiem, Francijas prokuratūra lūgusi konfiscēt kompānijas lidmašīnas.

Prokuratūra lūgusi Rynair piespriest 225 tūkstošu eiro lielu soda naudu, kā arī konfiscēt četras aviokompānijas lidmašīnas, vēsta The Local Francijas izdevums. Valsts prokuratūra norāda, ka maksimālā soda nauda, kura Ryanair var tikt piespriesta 225 tūkstošu eiro apmērā, ir smieklīga, tāpēc jākonfiscē lidmašīnas, kuras Īrijas zemo cenu aviokompānija tur Marignanes lidostā netālu no Marseļas.

Tiesvedība pret Ryanair tika uzsākta ceturtdien saistībā ar apsūdzībām darba likumdošanas pārkāpumos. Aviokompānija savus Francijas darbiniekus reģistrējusi Īrijā, tādējādi liedzot tiem iesaistīties valsts arodbiedrībās. Papildus valsts apsūdzībai pret Ryanair tiesvedību uzsākušas arī pilotu arodbiedrības un pensiju fondi, kas no kompānijas grib piedzīt kompensācijas 9,8 miljonu eiro apmērā. Tāpat kompānija apsūdzēta nodokļu nemaksāšanā Francijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviosabiedrība Ryanair apsver iespēju mainīt savu darbības stratēģiju un kļūt par «pasažieru piegādātāju» citām aviosabiedrībām, kas piedāvā tālākus reisus.

Ryanair Holdings Plc patlaban veic pārrunas ar International Airlines Group, Virgin Atlantic Airways Ltd., Norwegian Air Shuttle ASA un Portugāles TAP.

Kompānija iecerējusi savus tuvos reisus savienot ar tālākiem reisiem, kurus veic citas aviosabiedrības, piegādājot pasažierus uz savienojošajām lidostām, no kurām operē šie partneri, otrdien apstiprināja Ryanair preses sekretārs Robins Kielijs. Pirmdien par to aģentūrai Reuters bija izteicies Rynair ģenerāldirektors Maikls O'Līrijs.

Iepriekš viņš šādu sadarbību ar citām aviosabiedrībām noraidīja, skaidrojot, ka tas nesaskanētu ar Ryanair centieniem pēc iespējas mazāk pavadīt laiku lidostās starp reisiem, kas ir svarīgi zemo ceno aviosabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Karaliskie jūras kājinieki pozē labdarības kalendāram

Gunta Kursiša, 21.11.2012

2013. gada Karalisko jūras kājinieku veidots kalendārs, kas tiek pārdots, lai atbalstītu Afganistānā dienošos karavīrus un viņu ģimenes

Avots: Go Commando

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības organizācija Go Commando, kas vāc līdzekļus Lielbritānijas Karalisko jūras kājinieku (Royal Marines) ģimeņu atbalstam, sākusi pārdot kalendāru, kuru izveidojuši jūras spēku kareivji, iejūtoties modeļu un fotogrāfu lomā.

Kalendāru 2013. gadam veidojuši desantnieki, kas pašlaik dienē Afganistānā. Karavīri iejutās gan modeļu, gan fotogrāfu lomā, tādēļ kalendārs pilnībā uzskatāms par Royal Marines dienējošo «šedevru», skaidrots labdarības organizācijas Go Commando mājas lapā.

«Lai arī kalendārs ir ļoti jautrs, lūdzu atceraties fakta, kādēļ tas izveidots, nopietno pusi. Jo vairāk kalendāru mēs pārdosim, jo vairāk līdzekļu tiks savākts Afganistānas kareivjiem un viņu ģimenēm,» teikts labdarības organizācijas mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināts - No lidostas Rīga šodien atcelti reisi uz Briseli

LETA, 15.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien no starptautiskās lidostas Rīga ir atcelti visu lidsabiedrību reisi uz Briseles lidostām, apliecināja lidostā.

Lidostā skaidroja, ka atcelti gan airBaltic, gan Brussels Airlines, gan Rynair aviokompānijas reisi, kopumā šodien atcelti astoņi reisi - četri ielidojošie un četri izlidojošie.

Svētdien vakarā Beļģijā, sākoties valsts mēroga streikam pret jaunās valdības taupības pasākumiem, apturēta visa starptautiskā un vietējā gaisa satiksme, kā arī dzelzceļa kustība, pavēstīja amatpersonas.

Streikam pievienojušies gaisa satiksmes dispečeri, tāpēc nākamo 24 stundu laikā Briseles lidostā atcelti kopumā 600 reisi, sacīja amatpersona. Lidojumi uz 24 stundām, sākot no plkst.21 svētdien, atcelti arī Šarlruā lidostā, kas atrodas ārpus Briseles. Streika dēļ lidojumi atcelti arī Ljēžas, Antverpenes un Ostendes lidostās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

O’ Līrijs: Ryanair transatlantiskos lidojumus varētu uzsākt pēc četriem pieciem gadiem

Jānis Rancāns, 22.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc četriem līdz pieciem gadiem, Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair varētu uzsākt transatlantiskos lidojumus, pavēstījis lidsabiedrības izpilddirektors Maikls O’ Līrijs.

Ryanair vadītājs norādīja, ka ir aizvadītas sarunas ar vairākām lidostām, par šāda pakalpojuma uzsākšanu. Tas esot atkarīgs no tā, vai kompānijai izdosies iegādāties šādiem lidojumiem nepieciešamās lidmašīnas par pietiekoši izdevīgu cenu.

Iepriekš Rynair centās nodrošināt kontroli Īrijas lidsabiedrībā Aer Lingus, lai tādējādi spertu soli tuvāk lidojumiem uz ASV. Tomēr februārī Eiropas Komisija (EK) pieņēma lēmumu neļaut Ryanair iegādāties Aer Lingus daļas, norādot uz bažām, ka darījums radīs negodīgas konkurences apstākļus un kaitēs patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ryanair lidmašīnās plāno ieviest bezvadu internetu

Jānis Rancāns, 16.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair lidmašīnās apsver iespēju ieviest bezvadu internetu, kā arī demonstrēt filmas un televīzijas raidījumus.

Līdz šim Rynair šādu iespēju lidmašīnās nepiedāvāja, jo uzskatīja, ka tas nenodrošinās pietiekošu daudzumu ienākumu, raksta Irish Independent. Patlaban aviokompānija pēta divus scenārijus – vienā no tiem pasažieriem lidojumu laikā tiks piedāvāts neierobežots internets, bet otrā - «slēgts», kas ļaus lidsabiedrības klientiem izmantot viedtālruņus, planšetdatorus un klēpjdatorus, lai piekļūtu Ryanair maksas izklaides bibliotēkai – filmām vai televīzijas raidījumiem.

Iekšēja interneta gadījumā pasažieri to varēšot izmantot arī, lai rezervētu viesnīcas vai noīrētu automašīnas savos galamērķos. Šāda sistēma būtu lētāka un lidsabiedrībai nodrošinātu lielākus papildienākumus, bet tās ieviešana nav tehnoloģiski sarežģīta. Savukārt neierobežots internets lidmašīnā būtu daudz lēnāks nekā cilvēki pieraduši to lietot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair Norvēģijā var saskarties ar boikotu pēc tam, kad atklājušies sliktie darba apstākļi aviokompānijā.

Norvēģijas premjers Jenss Stoltenbergs nācis klajā ar paziņojumu, ka neizmantos Ryanair pakalpojumus, kā arī aicinājis savam piemēram sekot citus valsts iedzīvotājus, vēsta International Business Times. Skandināvijas valsts premjeru saniknojušas apsūdzības, ka lidsabiedrības vadītājs Maikls O’ Līrijs pret saviem darbiniekiem izturas kā pret «vergiem» – samazinot algu un nenodrošinot atbilstošus darba apstākļus.

Pret Ryanair vērstas apsūdzības izskanēja pēc tam, kad divas lidsabiedrības stjuartes nāca klajā ar plānu piedzīt no aviokompānijas kompensācijas par nepamatotu atlaišanu no darba un nodarbinātības likumdošanas pārkāpšanu. Stjuartes, kuras bija nolīgusi Īrijas aģentūra, kurai zemo cenu lidsabiedrība uzticējusi sava personāla pārvaldīšanu, pavēstījušas, ka Ryanair darbinieku vidū dominējot «baiļu kultūra» un ka lidmašīnu apkalpēm neesot gandrīz nekādas darba aizsardzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvija pēc 20 gadu dalības Eiropas Savienībā varēja būt labākā "sportiskā" formā?

Andrejs Ždans, SIA “Forevers” dibinātājs un vadītājs, 02.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms divdesmit gadiem Latvija ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pārrakstīja tās līdzšinējo vēsturi. Eiropas Savienība mainīja mūsu kā uzņēmēju domāšanas veidu, sekmēja pielāgošanos globālajām modernizācijas tendencēm, kā arī pavēra līdz tam nebijušas attīstības iespējas.

Vienlaikus, kā jau raksturīgi jebkurai jaunai situācijai, nesa gan ieguvumus un iespējas, gan radīja zaudējumus un jaunus riskus. Katram sapnim ir sava cena, bet galvenais, lai tā nebūtu augstāka par ieguvumiem, ko saņemam.

Ko mēs kā valsts ieguvām

Viens no galvenajiem ieguvumiem ir Eiropas pases un brīvas pārvietošanās iespējas, samazinot birokrātiskos šķēršļus formalitāšu kārtošanai. Ceļojam bez vīzām, strādājam bez ierobežojumiem. Uzņēmējdarbības vide ieguva piekļuvi starptautiskajam kapitālam, kā arī izmaksu samazināšanu uz valūtu konvertēšanas, importa kvotu, muitošanas un citu nodevu rēķina. Latvijai tā bija iespēja vieglākā ceļā nokļūt pasaules tirgū un iegūt neierobežotu piekļuvi tam, vienlaikus kļūstot daudz pievilcīgākai ārvalstu investoriem un vietai, kur ieguldīt. Tā rezultātā Latvija piedzīvoja salīdzinoši strauju ekonomisko attīstību, salīdzinot ar pozīcijām pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FKTK piemēro 1500 eiro soda naudu SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība

Žanete Hāka, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu uzlikt soda naudu 1500 eiro apmērā SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, informē FKTK.

Sods piemērots, jo uzņēmums laicīgi neiesniedza FKTK obligātā AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (Kurzemes CMAS) akciju atpirkšanas piedāvājuma iesniegumu un paziņojumu par veiktajiem darījumiem ar Kurzemes CMAS akcijām, tādā veidā pārkāpjot Finanšu instrumentu tirgus likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 596/2014.

Finanšu instrumentu tirgus likums nosaka, ka obligātās akciju atpirkšanas piedāvājums jāiesniedz 10 darba dienu laikā, ja akcionāra balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 30% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita. Papildus FITL pārejas noteikumi paredz, ja personai līdz 2016.gada 29.jūnijam jau bija iegūta līdzdalība 30% apmērā (nepārsniedzot 50 %) obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas pienākums iestājas ar dienu, kad attiecīgā persona palielina savu līdzdalības apjomu virs tā līdzdalības apjoma, kāds bija iegūts līdz šim datumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā mūsdienu darba tirgus konkurences apstākļus, nepietiek ar vienas nozares pārzināšanu. Ieejot starptautiskajos tirgos un biznesa attiecībām kļūstot sarežģītākām par nepieciešamību kļūst izcilība un spēja analizēt starpdisciplināru nozaru specifiku. Tieši tāpēc RSU Eiropas studiju fakultāte piedāvā unikālu un modernu profesionālā maģistra studiju programmu «Bizness un tiesības Eiropas Savienībā», kas apvieno aktuālāko no biznesa un tiesību specifikas.

Profesionālas zināšanas par inovācijām biznesā un ES uzņēmuma tiesībās var nodrošināt veiksmīgu un peļņu nesošu biznesa vadību. Šādas zināšanas nav nepieciešamas tikai lieliem uzņēmējiem, bet tās var palīdzēt arī tiem, kas tikai vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību vai nozares profesionāļiem.

Izpratne par nacionālo un starptautisko tiesisko regulējumu jebkuram uzņēmējam ļauj laicīgi paredzēt un novērsts iespējamos šķēršļus sekmīgai biznesa attīstībai. Tāpēc izpratne par tiesībām nav tikai papildus priekšrocība, bet pat nepieciešamība sekmīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanai. Zināšanas par ES konkurences tiesībām, ES vienoto tirgu un nodokļu tiesībām var palīdzēt apsteigt citus, kas tiesiskā regulējuma džungļos tik labi neorientējas. Starpdisciplināras zināšanas ļauj saredzēt plašākas un daudzveidīgākas izaugsmes iespējams gan uzņēmējiem, gan citiem nozares profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man šķiet, ka lēnām un pamazām, bet atbalsts eiro kāps. Un tas lielā mērā būs saistīts ar tām informācijas plūsmām, kas būs sabiedrībā,» intervijā laikrakstam Diena sacījis sociologs, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

«Mēs zinām, ka sabiedrisko domu tomēr ļoti ietekmē tas, kas notiek publiskajā telpā. Savukārt to, kas notiek publiskajā telpā, ļoti ietekmē elites viedoklis. Eiro jautājumā elite vēl aizvien ir sašķelta. Mēs redzam, ka ir arī sabiedrībā pazīstami cilvēki, autoritātes, ekonomisti, kuri ir pret eiro un to ļoti pamatīgi argumentē. Tajā pašā laikā mēs redzam, un vismaz man rodas iespaids, ka eiro nometnē tomēr sāk veidoties sava veida kritiskā masa, kas pārsvar šos eiro pretiniekus,» viņš skaidrojis laikrakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībā un eirozonā ir jāpabeidz finanšu tirgu integrācija, izveidojot kapitāla tirgu savienību, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" atzina eksperti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.

Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.

"Sāksim paši ar sevi, mums ir milzīgs tirgus Eiropā, padarīsim to efektīvāku. Eiropieši uzkrāj daudz, bet pagaidām nav pietiekamu prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dienas tēma: Priekšrocība - cena

Sandris Točs, speciāli DB, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena

Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?

Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība atrodas savdabīgās krustcelēs, kur iespējami vairāki attīstības scenāriji, taču pašlaik mēģina sabalansēt nākotnes prioritātes un atrast attiecīgos finanšu resursus daudzgadu budžeta projektā

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Latvijas Universitātes Ekspertu padomes locekle, Fiskālās disciplīnas padomes locekle, Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska padomniece, profesore Inna Šteinbuka.Viņa atzīst, ka pašlaik izaicinājumi ir ne tikai Latvijai, bet arī ES, pirmkārt, jau tāpēc, ka tiek gaidīts Brexit. Turklāt joprojām neviens nevar prognozēt, kāds tas īsti varētu būt — ar kontrolētu (ratificētu vienošanos starp ES un Lielbritāniju) izstāšanos vai arī tā dēvēto cieto – bez nosacījumiem un bez vienošanās. Otrkārt, 2019. gada maijā ir paredzētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un, ja līdz šī sasaukuma pilnvaru termiņa beigām netiks akceptēts jaunais ES daudzgadu (2021.-2027.gada) budžets, tad pastāv risks, ka tajā ietverto struktūrfondu programmu atvēršana aizkavēsies un Latvijā būs šo fondu pārrāvums. Tai pat laikā Lielbritānijas aiziešana no ES radījusi jautājumus par ES budžeta ieņēmumiem, kas veidojas no ES dalībvalstu iemaksām, savukārt daudzas ES donorvalstis nevēlas maksāt vairāk. Savukārt dalībvalstis, kā, piemēram, Latvija, kura saņem no ES vairāk nekā iemaksā, ir gatavas palielināt savu iemaksu apmēru ES budžetā. Perspektīvā nevarot izslēgt ES paplašināšanos, it īpaši Balkānu reģionā, kur vairākas valstis ir paudušas ne tikai vēlmi, bet arī veic mājasdarbus atbilstoši ES uzstādījumiem, taču tas būs politisks lēmums, kuru diez vai esot iespējams sagaidīt tuvāko gadu laikā. Līdztekus šiem faktoriem vēl jāņem vērā ģeopolitiskie notikumi, piemēram, ASV un Ķīnas ievedmuitas cīkstiņš, kurā ES nav ierauta, bet šis process var ietekmēt ES gan tieši, gan netieši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperts: Grieķijas izstāšanās no eirozonas varētu būt pozitīvs risinājums

Jānis Šķupelis, 15.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja Grieķija kaut kādu iemeslu dēļ tomēr pametīs eirozonu, tas nebūs nopietns ekonomisks satricinājums visai savienībai un eiro, jo tās ekonomikas apjoms ir salīdzinoši neliels (mazāk kā 3% no kopējā savienības IKP). Tieši pretēji, to var pat uzskatīt kā pozitīvu risinājumu organizācijas «bilances attīrīšanas» ziņā. Tāpat ir pārspīlētas prognozes par to, ka šādā gadījumā būtu sagaidāmas spēcīgas un negatīvas politiskās sekas. Grieķijas vēsture diezin vai atbaidīs vājākās valstis no dalības savienībā, lai gan tas var likt spēcīgākajām valstīm aizdomāties par to, vai tām ir vajadzīga tāda savienība par tādu cenu,» savu viedokli par atkal aktuālajām spekulācijām par Grieķijas nākotni monetārajā reģionā pauž ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

«Neskatoties uz visiem grieķu un savienības vadības pieņemtajiem mēriem, parādu krīze Grieķijā turpina attīstīties pēc visliktākā scenārija. Pat pēc divu starptautiskas palīdzību saņemšanas 240 miljardi eiro apmērā un parāda norakstīšanu privātajiem investoriem par 107 miljardiem eiro, ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Grieķijas ekonomika jau 4 gadus atrodas recesijā, šajā laikā zaudējot gandrīz 20% no IKP un pēc prognozēm – tautsaimniecības apjomi samazināsies arī 2013. gadā. Bezdarba līmenis jau ir sasniedzis 25%. Politiskā situācija visu laiku atrodas uz sociālā sprādziena robežas, Tas vedina uz domām, ka ES un eirozonas vadības piedāvātie krīzes izejas virzieni bija nepareizi. Tieši strauja valsts izdevumu samazināšana veicināja tik strauju IKP kritumu, lai gan parāda apjoms pret IKP nekrīt, bet turpina pieaugt un var pārsniegt 170% 2012. gadā un 180% 2013. gadā. Tādējādi sasniegt parāda mērķa rādītāju, kurš tika saskaņots sniedzot palīdzību – 120% no IKP līdz 2020. gadam, diezin vai izdosies bez papildus parādu norakstīšanas,» norāda L. Aļšanskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu - 26,24% - saņēmusi «Jaunā Vienotība», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.

Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas «Saskaņa», par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNK) - 16,4% vēlētāju.

Apvienību «Attīstībai/Par!» (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju «Latvijas Krievu savienība» (LKS) - 6,24% balsstiesīgo.

Attiecīgi JV, «Saskaņa» un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS - pa vienam.

EP vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, Latvijas Reģionu Apvienība - 4,98%, Jaunā konservatīvā partija - 4,35%, bet «Progresīvie» - 2,9%. Atbalstu zem 1% saņēma «KPV LV» - 0,92%, «Latviešu Nacionālisti» - 0,67%, «Centra partija» - 0,49%, «Atmoda» - 0,47%, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija - 0,19%, «Jaunā Saskaņa» - 0,18%, bet Rīcības partija - 0,17%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai būs jākontrolē politiķu radītā Brexit sekas un jāpanāk, ka Lielbritānijas piemēram neseko citas valstis, uzskata Nordea galvenais ekonomists Baltijā Žīgimants Maurics (Žygimantas Mauricas).

Šobrīd daudzi ir neapmierināti ar Eiropas Savienības procesiem, tomēr nav arī pareizi, ja visa atbildība tiek novelta uz Eiropas Centrālo banku. Eiropas Savienība šobrīd var cerēt uz ekonomisko izaugsmi, jo situācija atkal stabilizējas, veidojot labu pamatu investīcijām un ilgtermiņa ieguldījumiem, norāda eksperts.

Lielbritānijas referendums par dalību Eiropas Savienībā izrādījās liels pārsteigums visiem. Neskatoties uz to, ka aptaujas liecināja par līdzvērtīgu varbūtību referenduma iznākumam, bukmeikeri un lielākā daļa finanšu tirgus dalībnieku bija gaidījuši, ka briti nobalsos par palikšanu Eiropas Savienībā. Ceturtdien, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, šķita, ka Lielbritānija paliek ES, un tas izraisīja ievērojamu akciju cenu ralliju finanšu tirgos. Diemžēl šis rallijs tikai pasliktināja kopējo tirgus kritumu pēc gala rezultātu pasludināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK sāk sabiedrisko apspriešanu par pārredzamību uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā

Žanete Hāka, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija sākusi sabiedrisko apspriešanu par uzņēmumu ienākuma nodokļa pārredzamību Eiropas Savienībā, informē EK.

Šīs apspriešanas mērķis ir uzzināt to, vai prasība, saskaņā ar kuru uzņēmumiem jāsniedz plašāka informācija par nodokļiem, kurus tie maksā, varētu palīdzēt apkarot nodokļu apiešanu un agresīvas nodokļu plānošanas praksi Eiropas Savienībā. Piemēram, varētu noteikt, ka uzņēmumiem jāatklāj informācija par nodokļiem, ko tie maksā katrā valstī, kurā tie darbojas.

Cīņa pret uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanu ir viena no šīs Komisijas galvenajām prioritātēm. Apspriešana ir daļa no plašākā rīcības plāna taisnīgai un efektīvai nodokļu uzlikšanai uzņēmumiem, kas arī tiek iesniegts šodien. Komisija ar savu darbu īsteno saistības, ko uzņēmās G20 valstu vadītāji, kuri ir apņēmušies nodrošināt, ka nodokļu iestādes var brīvi apmainīties ar informāciju par lieliem daudznacionāliem uzņēmumiem, tostarp sniegt pārskatus par katru valsti atsevišķi (CBCR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumiem un Ārlietu ministrijas sniegtajam viedoklim no šodienas plkst.18 personām ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem liegts iebraukt Eiropas Savienībā caur Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Līdz šim jau bija spēkā aizliegums Eiropas Savienības robežu šķērsot kravu pārvadātājiem, proti, Krievijā reģistrētiem vilcējiem un piekabēm. Aizliegums neattiecas uz Krievijā reģistrētajiem autopārvadājumu uzņēmumiem, kuri pārvadā kravas ar autotransportu tranzītā caur Eiropas Savienību starp Kaļiņingradas apgabalu un Krieviju.

Turpmāk transportlīdzekļu, kas reģistrēti Krievijā, iebraukšana Eiropas Savienībā caur Latvijas robežšķērsošanas vietām ir aizliegta. Personām, kuras pārvietojas ar Krievijā reģistrētu transportlīdzekli, nebūs iespēja iebraukt ar to Eiropas Savienībā, šķērsojot Latvijas robežu. Personām ar šādiem transportlīdzekļiem no robežšķērsošanas vietas būs jāatgriežas atpakaļ Krievijā vai Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Eiropas monetārā savienība ir labākā stāvoklī nekā pirms krīzes, tomēr daudz vēl darāms

Žanete Hāka, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums šogad tiek prognozēts 3,8% apmērā

Db.lv, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar prognozi Eiropas ekonomika atgūsies ātrāk, nekā iepriekš tika paredzēts, jo ekonomikas aktivitāte gada pirmajā ceturksnī bija lielāka par cerēto un labāka situācija veselības jomā bija iemesls tam, ka otrajā ceturksnī straujāk tika atviegloti pandēmijas kontroles ierobežojumi, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Saskaņā ar starpposma 2021.gada vasaras ekonomikas prognozi paredzams, ka ekonomika Eiropas Savienībā un eirozonā šogad pieaugs par 4,8%, savukārt 2022.gadā - par 4,5%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi, kas tika veikta pavasarī, 2021.gada izaugsmes rādītājs ir būtiski lielāks Eiropas Savienībā (+0,6 procentpunkti) un eirozonā (+0,5 procentpunkti), savukārt attiecībā uz 2022.gadu tas abos gadījumos ir nedaudz lielāks (+0,1 procentpunkts). Tiek prognozēts, ka reālais IKP 2021.gada pēdējā ceturksnī gan Eiropas Savienībā, gan eirozonā atkal sasniegs pirmskrīzes līmeni. Eirozonas gadījumā tas ir par vienu ceturksni agrāk, nekā tika paredzēts pavasara prognozē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni spēles noteikumi preču un pakalpojumu starpniecības pakalpojumu piedāvāšanai interneta platformās

Rolands Valdemārs, zvērināts advokāts, BDO Law, Zvērinātu advokātu birojs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru