Trešdien (3. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Rytu Skirstomieji Tinklai, kura akciju cena palielinājās par 3,16%, sasniedzot 1,00 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s SAF Tehnika, kuras akciju cena samazinājās par 2,70% un slēgšanas brīdī bija 3,60 LVL.

Ar Rytu Skirstomieji Tinklai akcijām tika veikti visvairāk darījumi (178) - pērkot un pārdodot 298 323 akcijas 296 671,99 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums BFB oficiālajā sarakstā bija ar a/s Starman akcijām - 17 608 821 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 3. oktobrī kopumā veikti 959 darījumi un tirgotas 7 564 265 akcijas, veidojot 23 199 867,99 LVL apgrozījumu.

3. oktobrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 320 darījumi un tirgotas 8 285 930 akcijas veidojot 23 602 186,11 LVL apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2. oktobrī, kad tika veikti 1 377 darījumi un tirgotas 4 018 245 akcijas 10 119 241,37 LVL apjomā.

Trešdien (9. janvārī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Rytu Skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 9,78%, sasniedzot 1,03 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam TEO LT, kura akciju cena samazinājās par 2,15% un slēgšanas brīdī bija 0,46% LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 9. janvārī kopumā veikti 870 darījumi un tirgotas 3 657 786 akcijas, veidojot 3 821 905,23 LVL apgrozījumu.

9. janvārī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 208 darījumi un tirgotas 5 115 620 akcijas veidojot 4231 225,05 LVL apgrozījumu.

Savukārt Rīgas fondu biržā oficiālajā sarakstā akciju cenu pieaugumu nepiedzīvoja neviens uzņēmums. Vislielākais kritums bija uzņēmumam Ventspils nafta, kura akciju cena samazinājās par 1,33% un slēgšanas brīdī bija 2,22 LVL.

OMX Riga indekss 9. janvārī ir samazinājies par 0,45% līdz 602,88 (8. janvārī - 605,60). Nedēļas laikā kopš 2. janvāra OMX Riga indekss ir palielinājies par 0,33% no 600,89 punktiem.

Šis jautājums, šķiet, ir interesējis un interesēs akciju investorus vienmēr. Kā teicis slavenais dāņu fiziķis Nils Bors: «Prognozēšana ir ļoti sarežģīta, sevišķi par nākotni». Un, lai cik triviāli tas arī neskanētu, diemžēl tā arī ir. Neviens nekad 100% nevarēs noprognozēt, kas notiks nākotnē. Ir daudz vieglāk prognozēt krīzes un akciju cenu kritumus, kad tie jau ir aiz muguras. Un pat tad, ja izdevies vienreiz trāpīt desmitniekā, nekad jau nevar zināt, vai tas tāpēc, ka vienkārši paveicās, vai tāpēc, ka esi apveltīts ar pārdabiskām spējām un sevišķu gudrību (paši veiksminieki tradicionāli nosliecas uz otro variantu, kamēr neveiksminieki atsaucas vienkārši uz neveiksmi).

Taču, neskatoties uz to, jautājums ir un būs vienmēr aktuāls. Atzīstot to, ka 100% pareizi noprognozēt nevar neviens, mēs vismaz varam mēģināt prognozēt, izmantojot mūsu rīcībā esošo informāciju un veselo saprātu. Un labā ziņa ir tā, ka ilgtermiņa prognozes, t.i., prognozes par 10, 20, 30 gadu laika periodu finanšu tirgos, ir precīzākas par īstermiņa prognozēm. Līdz ar to pamēģināt ir vērts.

Visa sākums parasti ir vēsturiskais akciju ienesīgums, kas ir pieejams pat par vairākiem gadsimtiem. Te gan svarīgi atcerēties vairākās lietas. Kvalitatīvi, daudz maz uzticami dati, kas ietver arī uzņēmumu izmaksātās dividendes, kā likums, ir pieejami tikai par ASV tirgu. Otrkārt, pēdējo 2 gadsimtu laikā ASV ir no jaunattīstības valsts pārvērtusies par pasaules lielvaru, kurai izdevies sevi pasargāt no vairākiem postošiem kariem savā teritorijā un radikālām politiskām izmaiņām. Treškārt, jāatceras tas, ko paši finansisti raksta uz saviem reklāmas materiāliem - vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē. Līdz ar to vēsturiskais ienesīgums ir noderīgs tikai tik daudz, cik mēs spējam to izskaidrot un izprast, velkot iespējamas paralēles ar notikumiem pagātnē un iespējamiem notikumiem nākotnē. Paņemot, piemēram, pēdējo 5 vai 10 gadu ienesīgumu un pieņemot, ka tāds būs arī nākamos 5 vai 10 gadus ir drošs ceļš uz lielu un sāpīgu vilšanos.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Šodienas tirdzniecības sesiju ar vērtības pieaugumu spēja noslēgt vien Viļņas biržu raksturojošais OMXV indekss, kurš pakāpās par 3,71%. Tikmēr Rīgas un Tallinas biržu indeksu vērtības nedaudz saruka – par attiecīgi 0,33% un 0,78%.

Izaugsme Viļņas biržā bija skaidrojama ar strauju kompānijas Rytu skirstomieji tinklai akcijas cenas kāpumu par 32% līdz 0,76 EUR. Šāds straujš akcijas cenas lēciens skaidrojams ar ziņām par to, ka Lietuvas enerģētikas milzis Rytu skirstomieji tinklai apvienosies ar citu kompāniju – VST (šī enerģētikas tiek kotēta Viļņas biržas otrajā sarakstā) veidojot jaunu uzņēmumu LESTO. Arī VST akcijas cena šodien strauji pieauga – par 12,11% līdz 72,41 EUR.

Savukārt Rīgas biržā šodien lielākā tirdzniecības aktivitāte bija ap Olainfarm akcijām (apgrozījums sasniedza 22,1 tūkst. Ls), kuras cena nedaudz samazinājās – par 0,69% līdz 1,43 Ls. Jāpiebilst, ka Rīgas biržā no Oficiālajā sarakstā kotēto kompāniju vērtspapīriem cena pieauga vien SAF Tehnikas akcijai – par 5,15% līdz 2,45 Ls. Gan Olainfarm, gan SAF Tehnika pagājušajā mēnesī publicēja labākus nekā gaidīja finansiālos rādītājus.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Investori, kuru portfeļos ir ieguldījumi akciju tirgos, šogad var justies ļoti apmierināti. Attīstīto valstu akciju tirgi ir snieguši īpaši labu peļņu.

Piemēram, ASV akciju tirgus S&P 500 indeksa vērtība ir pakāpusies šogad par vairāk kā 25%, bet Eiropas uzņēmumu akciju tirgus indeksa STOXX 600 cenas kāpums ir pārsniedzis 15% (pēc Thomson Reuters Datastream informācijas uz 2013.gada 20.novembrī, vērtības ir noapaļotas). Turklāt, S&P 500 indeksa vērtība atrodas vēsturiski augstākajā punktā, pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kurš tika sasniegts 2007.gada rudenī. Šī augšupeja bez lielām svārstībām akciju tirgos īstenībā ilgts kopš pagājušā gada vasaras. Kopš 2012.gada jūlija, akciju tirgus cenas gan ASV, gan Eiropā ir pieaugušas par aptuveni 30%.

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Piektdien (28. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 1,62%, sasniedzot 0,89 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja Trigon Property Development, kuras akciju cena samazinājās par 7,03% un slēgšanas brīdī bija 1,67 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 28. septembrī kopumā veikti 882 darījumi un tirgotas 971 109 akcijas, veidojot 1 438 936 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Gubernija, kura akciju cena palielinājās par 9,59%. Savukārt vislielākais kritums bija Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcai, kuras akciju cena samazinājās par 12,50% un slēgšanas brīdī bija 0,07 LVL.

28. septembrī Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielākais apgrozījums, kā arī visvairāk darījumi (55) tika veikti ar uzņēmuma Snoras akcijām - pērkot un pārdodot 53 164 akcijas 57 208,32 LVL apjomā.

Ja šodien esmu pieņēmis stratēģisku lēmumu veikt ilgtermiņa ieguldījumus akciju tirgū, investējot daļu sava portfeļa, piemērām, augsti diversificētā akciju ieguldījumu fondā, kāds būtu vidējais sagaidāmais ienesīgums gadā, ar kuru varu saprātīgi rēķināties nākamo 10 gadu laikā? Šis nav triviāls jautājums, jo atšķirības pāris procentu punktu apmērā atstātu nozīmīgu ietekmi uz portfeļa gala vērtību termiņa beigās. Piemēram, izvēles cena starp sagaidāmo gada ienesīgumu 8% vai 10% ir papildus 43.5 eiro pēc desmit gadiem uz katriem sākotnēji ieguldītiem 100 eiro.

Lai iegūtu sākotnējo atskaites punktu ilgtermiņa sagaidāmā ienesīguma līmenim, varētu izmantot akciju tirgus vēsturiski sasniegtos ienesīguma rādītājus. Piemēram, ASV lielāko publisko uzņēmumu akciju tirgus indekss S&P 500 kopējais gada ienesīgums iepriekšējo 5 gadu laikā ir sasniedzis 18.4%, iepriekšējo 10 gadu laikā 7.8%, bet 25 gadu laikā 9.8% (skatīt 1. attēlu). Jāatzīst gan, ka šāda vienkārša vēsturisko datu analīze daudz nepalīdz, jo atšķirības dažādu laika periodu ienesīgumos ir ievērojamas.

1. attēls. ASV akciju tirgus indeksa S&P 500 vēsturiskie iepriekšējo periodu ienesīguma un riska rādītāji uz 31/05/2014

Lauku atbalsta dienests (LAD) šā gada augustā uzsāks izmaksu atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM). Lauksaimnieki varēs saņemt avansu 70% apmērā.

Kopumā avansā no Latvijas budžeta finanšu līdzekļiem LAD plāno izmaksāt 21,5 milj. Ls.

Atdalītajam PVTM par liellopiem (ALM) aprēķinātā atbalsta likme ir 33,67 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 23,57 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. ALM ir vēsturiskais maksājums par liellopiem (tele, bullis, vērsis), kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem bija reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010. gada 31. decembrī, kā arī tika turēti ganāmpulkā no 2010. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Atdalītajam PVTM par laukaugu platībām (ALA) aprēķinātā atbalsta likme ir 19,26 Ls par hektāru. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 13,48 Ls par hektāru. Šis ir vēsturiskais maksājums par 2009. gadā apstiprinātajām laukaugu platībām papildu valsts tiešajiem maksājumiem.

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Lauku atbalsta dienests (LAD) turpina maksāt avansu par atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM) 70% apmērā.

Septembrī tiks uzsākti maksājumi vēl trīs atbalsta veidiem - atdalītajiem PVTM par laukaugu platībām ar atbalsta likmi LVL 20.44 apmērā par hektāru. 70% avanss veido 14.31 Ls par hektāru. Tas ir vēsturiskais maksājums par 2009.gadā apstiprinātajām PVTM par laukaugu platībām.

Atdalītajiem PVTM par platībām atbalsta likme ir 22.89 Ls par hektāru. Septembrī izmaksājamais 70% avanss ir 16.02 Ls par hektāru, kas arī ir vēsturiskais maksājums par 2006.gadā apstiprinātajām PVTM par laukaugu platībām vai 2006.gadā līgumā noteiktajām platībām ar kartupeļu cietes ražotāju.

Atdalītajiem PVTM par liellopiem atbalsta likme plānota 35.56 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. Septembrī izmaksājamais 70% veido 24.90 Ls par vienu dzīvnieku. Tas ir vēsturiskais maksājums par liellopiem (tele, bullis, vērsis), kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem bija reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010.gada 31.decembrī, kā arī tika turēti ganāmpulkā no 2010.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Pirmdien (1. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 3,42%, sasniedzot 0,92 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja Trigon Property Development, kuras akciju cena samazinājās par 11,76% un slēgšanas brīdī bija 1,48 LVL.

1. oktobrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 240 darījumi un tirgotas 2 401 748 akcijas veidojot 5 756 145,78 LVL apgrozījumu.

1. oktobrī Rīgas fondu biržā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Grindeks, kura akciju cena palielinājās par 0,64%, sasniedzot 7,90 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Olainfarm, kuras akciju cena samazinājās par 2,07% un slēgšanas brīdī bija 4,58 LVL.

Viss Rīgas fondu biržas apskats.

OMX Riga indekss 1. oktobrī samazinājies par 0,44% līdz 744,09 (28. septembrī - 747,36). Nedēļas laikā kopš 24. septembra OMX Riga indekss ir samazinājies par 0,65% no 748,95 punktiem.

Otrdien (16. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā novērojams pieklusums.

No tām, kas bija vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 4,42%, sasniedzot 1,01 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Baltika, kuras akciju cena samazinājās par 4,76% un slēgšanas brīdī bija 4,22 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (137) - pērkot un pārdodot 253 015 akcijas 247 846,62 LVL apjomā. Savukārt Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko apgrozījumu piedzīvoja Merko Ehitus, pērkot un pārdodot 77 354 akcijas 986 155,38 apjomā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 16. oktobrī kopumā veikti 1 135 darījumi un tirgotas 2 826 438 akcijas, veidojot 5 069 812,00 LVL apgrozījumu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Pirmdien (5. novembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja AS Viisnurk, kura akciju cena palielinājās par 9,82%, sasniedzot 2,20 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rytu skirstomieji tinklai, kurām akciju cena samazinājās par 14,53% un slēgšanas brīdī bija 0,91 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (165) - pērkot un pārdodot 202 429 akcijas 187 549,15 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgozījums bija a/s Kalev akcijām - 2 957 761,35 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 5. novembrī kopumā veikti 1 162 darījumi un tirgotas 3 729 396 akcijas, veidojot 5 085 395,84 LVL apgrozījumu.

5. novembrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 508 darījumi un tirgotas 4 469 801 akcijas veidojot 5 416 103,72 LVL apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2. novembrī, kad tika veikti 522 darījumi un tirgotas 3 911 903 akcijas 4 661 999,45 LVL apjomā.

Savukārt Rīgas fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Grindeks, kura akciju cena palielinājās par 2,54%, sasniedzot 7,28 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas Gāze, kurām akciju cena samazinājās par 0,53% un slēgšanas brīdī bija 9,35 LVL.

Trešdien (7. novembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 11,87%, sasniedzot 1,04 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Baltika, kurām akciju cena samazinājās par 4,17% un slēgšanas brīdī bija 3,23 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 7. novembrī kopumā veikti 1 177 darījumi un tirgotas 2 085 906 akcijas, veidojot 2 187 606,20 LVL apgrozījumu.

7. novembrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 590 darījumi un tirgotas 2 582 070 akcijas veidojot 2 709 480,51 LVL apgrozījumu, kas ir mazāk nekā 6. novembrī, kad tika veikti 1 686 darījumi un tirgotas 4 040 701 akcijas 5 168 544,60 LVL apjomā.

Savukārt Rīgas fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Latvijas Gāze, kura akciju cena palielinājās par 0,54%, sasniedzot 9,30 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Olainfarm, kurām akciju cena samazinājās par 2,17% un slēgšanas brīdī bija 2,71 LVL.

Ceturtdien (17. janvārī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Rytu skirstomieji tinklai, kura akciju cena palielinājās par 2,78%, sasniedzot 0,98 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena samazinājās par 5,38% un slēgšanas brīdī bija 1,23 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (241) - pērkot un pārdodot 435 776 akcijas 287 045,90 LVL apjomā.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 17. janvārī kopumā veikti 1 202 darījumi un tirgotas 2 873 856 akcijas, veidojot 2 470 764,91 LVL apgrozījumu.

17. janvārī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 417 darījumi un tirgotas 2 043 424 akcijas veidojot 2 625 867,30 LVL apgrozījumu.

Savukārt Rīgas Fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja a/s Grindeks, kura akciju cena palielinājās par 1,05%, sasniedzot 5,80 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena samazinājās par 5,38% un slēgšanas brīdī bija 1,23 LVL.

Otrdien (2. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Rytu Skirstomieji Tinklai, kura akciju cena palielinājās par 4,86%, sasniedzot 0,97 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s SAF Tehnika, kuras akciju cena samazinājās par 3,9% un slēgšanas brīdī bija 3,70 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 2. oktobrī kopumā veikti 978 darījumi un tirgotas 3 204 226 akcijas, veidojot 9 601 370,23 LVL apgrozījumu.

2. oktobrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 377 darījumi un tirgotas 4 018 245 akcijas veidojot 10 119 241,37 LVL apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 1. oktobrī, kad tika veikti 1 240 darījumi un tirgotas 2 401 748 akcijas 5 756 145,78 LVL apjomā.

Savukārt Rīgas fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena palielinājās par 0,68%, sasniedzot 1,47 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s SAF Tehnika, kuras akciju cena samazinājās par 3,9% un slēgšanas brīdī bija 3,70 LVL.

Ceturtdien (25. oktobrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Apranga, kura akciju cena palielinājās par 1,60%, sasniedzot 19 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Viisnurk, kurām akciju cena samazinājās par 3,67% un slēgšanas brīdī bija 2,89 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 25. oktobrī kopumā veikti 987 darījumi un tirgotas 2 148 236 akcijas, veidojot 5 212 568,27 LVL apgrozījumu.

25. oktobrī Baltijas fondu biržas statistika liecina, ka kopā tika veikti 1 485 darījumi un tirgotas 2 392 414 akcijas veidojot 5 741 291,56 LVL apgrozījumu, kas ir mazāk nekā 24. oktobrī, kad tika veikti 1 997 darījumi un tirgotas 3 726 903 akcijas 6 298 918,30 LVL apjomā.

Savukārt Rīgas fondu biržā oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Grindeks, kura akciju cena palielinājās par 0,70%, sasniedzot 7,20 LVL par akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Latvijas kuģniecība, kuras akciju cena samazinājās par 1,32% un slēgšanas brīdī bija 1,49 LVL.