Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

Nīcas sporta halles būvdarbi tuvojas noslēgumam, informē Nīcas novada dome.

Pašreiz tiek pabeigta piebūvju fasādes apdares paneļu montāža un pēdējie darbi teritorijas labiekārtošanā: uzstādītas atkritumu urnas, uzbērta melnzeme, pabeigti taciņu pieslēgumi Skolas ielai. Iekštelpās notiek sanitāro telpu aprīkojuma uzstādīšana, pabeigta starpsienu uzstādīšana tualetēs, montēti jaucējkrāni izlietnēs un dušās.

Notiek lielās halles grīdas slīpēšana, pēc kuras tiks uzklāta pirmā lakas kārta, tai sekos tonēšana, laukumu līniju krāsošana un atkārtota lakošana. Pēdējie tiks piegādāti lielie un mazie tablo un 6 basketbola grozi: 2 lielie un 4 mazie – šķērslaukumiem, kā arī zviedru siena, kura vajadzības gadījumā kalpos kā papildus skatītāju sēdvietas.

Nīcas novada domes izsludinātajā iepirkumā par sporta halles celtniecību no 11 pretendentiem izvēlēts SIA MONUM, kas sporta halli apņēmies uzbūvēt līdz 2016.gada 30.aprīlim, informē domes pārstāve Gunita Šime.

Plānotās projekta izmaksas ir 2 769 895,36 eiro, tajā skaitā būvniecība 2 444 190.51 eiro, kur programmas līdzfinansējums ir 1 000 00,00 eiro, bet Nīcas novada domes līdzfinansējums ir 1 769 895,36 eiro.

Sīvā konkurencē izdevies piesaistīt ārējo līdzfinansējumu - projekts Zema enerģijas patēriņa ēkas Nīcas sporta halle jaunbūve Nīcas novadā" tiks īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas Nacionālā klimata politika atklātā konkursa ietvaros. 10.martā Valsts Reģionālās attīstības aģentūra parakstīja līgumu ar Nīcas novada domi par programmas līdzfinansējumu projektam 1 miljona eiro apmērā.

SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”” kopā ar partneri “Riga Rent” pabeigusi trīs Latvijā nozīmīgu hidrobūvju atjaunošanu un pārbūvi.

Tās ir Gaujas – Daugavas kanāls Ādažu novadā, kā arī Bārtas un tās pietekas Toseles valsts nozīmes ūdensnotekas Nīcas novadā.

1903. gadā uzbūvētais Gaujas – Daugavas kanāls ir būve ar unikālu kultūrvēsturisku vērtību. Atjaunotais kanāls kalpos plūdu draudu samazināšanai Ādažu un Garkalnes novadu teritorijās.

Kanāls pārbūvēts 3,1 kilometra garumā, ir veikta grunts rakšana un izlīdzināšana, apauguma novākšana un grunts izsūknēšana no ezera. Būvdarbu gaitā ir nostiprināta kanāla gultne, izmantojot augstas kvalitātes šķembas, ieklājot ģeotekstilu un iedzenot rievpāļus. Tāpat ir pārbūvēts ūdens līmeņa regulators, veikta vītņu tipa pacēlāja ar elektropiedziņu un aizvaru izbūve. Teritorijā ierīkota videi draudzīga meliorācijas sistēma.

Nīcas sporta halli var oficiāli atklāt, un tas notiks 15. jūlijā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Lai arī Nīcas sporta halles būvniecība tika pabeigta jau aprīlī, daudzi neziņā lauzīja galvas, kādēļ gan cilvēkiem to nerāda. Sporta halle ir 3. kategorijas celtne, tādēļ to ekspluatācijā pieņēma Valsts būvniecības kontroles birojs, nevis pašu Būvvalde un gala jāvārds par to, ka halle ir derīga un viss uzbūvēts pareizi, tika pateikts tikai šā gada 9. jūnijā.

Nīcas novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis halli reiz nosauca par Nīcas tūkstošgades būvi.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Francijas kūrortpilsētā Nicā ceturtdienas vakarā cilvēku pūlī iebrauca kravas automašīna, nogalinot vismaz 84 cilvēkus un daudzus ievainojot, līdz tās vadītāju nošāva policija, piektdien paziņoja Francijas amatpersonas.

Uzbrukumā ir nogalināti vismaz 84 cilvēki, un no ievainotajiem 18 ir kritiskā stāvoklī, paziņoja Francijas Iekšlietu ministrijas preses sekretārs.

Kravas automašīnas vadītājs tika nošauts, kad bija nobraucis divus kilometrus cauri pūlim pa Nicas Angļu promenādi (Promenade des Anglais), kur simtiem cilvēku bija ieradušies uz Francijas nacionālo svētku Bastīlijas dienas uguņošanu, sacīja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Pjērs Anrī Brandē.

Šofera identifikācija vēl turpinās, bet kravas mašīnā tika atrasti 31 gadu veca tunisiešu izcelsmes francūža personas dokumenti. Tajos norādīts, ka šis vīrietis bija Nicas iedzīvotājs, pavēstīja ziņu avots policijā.

Nīcas novada pludmalē uzstādītas brīdinājuma zīmes, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

Apmeklētāji tiek brīdināti nepeldēties lielu viļņu gadījumā, kad tiek novērotas zemūdens straumes, neatstāt bērnus bez uzraudzības, nepeldēties alkohola reibumā un vienatnē, vēsta pašvaldībā.

Zīmes uzstādītas visā pludmales garumā no iebrauktuves pretī SIA Tonus Elast līdz Jūrmalciemam. Piecas no tām izvietotas uz pārģērbšanās kabīnēm.

Aktīvāka diskusija par šādu nepieciešamību sākās pēc tam, kad pērn augustā jūrā noslīka divi Liepājas teātra aktieri.

Jau pēc neilga laika Latvijas veikalos varēs nopirkt Nīcas novada zivju pārstrādes uzņēmumā SIA Piejūra ražotos zivju pirkstiņus ar pildījumu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Nupat uzstādītās iekārtas uzņēmumā uz vienas ražošanas līnijas pieļauj ražošanas maiņu no ceptām zivīm uz zivju pirkstiņiem, kā arī uz pildītiem zivju pirkstiņiem. «Viss ir atkarīgs, ko vēlas klients. Mēs tikai pielāgojamies. Vajag – ražojam ceptas zivis, vajag – zivju pirkstiņus,» skaidro SIA Piejūra izpilddirektors Rims Ščupoks.

Uzņēmuma izpilddirektors apstiprina, ka zivju pirkstiņi ar pildījumu Baltijas tirgū varētu nonākt jau nākamajā mēnesī.

Plašāk lasāms laikrakstā Kursas Laiks.

Svētdienās uz Nīcas sadzīves pakalpojumu punktu nāk mazgāties trūcīgo ģimeņu bērni. Tiek domāts, kā to darīt pieejamu tālāko ciemu iedzīvotājiem, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tā ir vieta, ar kuru lepojamies un ko labprāt rādām ciemiņiem,» par sadzīves pakalpojumu punktu saka Nīcas novada Sociālā dienesta vadītāja Inese Lapiņa. Tas piedāvā divu veidu pakalpojumus – mazgāšanos dušā un veļas mazgāšanu, žāvēšanu un gludināšanu.

Pakalpojumi domāti Nīcas novadā deklarētajiem iedzīvotājiem, kuriem ir trūcīgās personas statuss un nav vai ir saplīsusi veļasmašīna. Viņiem par veļas mazgāšanu ir jāmaksā 71 cents. Cilvēkiem, kuri paši nevar atnākt, veļu mazgāt atnes aprūpētāja. Citu personu apkalpošana ir atsevišķi gadījumi, prioritāte ir trūcīgo apkalpošana. Ja nav statusa, tad pakalpojums maksā 2,84 eiro.

Nīcas novada sabiedriskajos centros būs jauni datori un interneta pieejas punkti. Tehnika jau pienākusi, atliek tikai uzstādīt, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

«Tas viss, pateicoties veiksmīgi realizētam projektam, kuru līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds,» informējusi Nīcas novada Attīstības nodaļas vadītāja Laura Pakule-Krūče.

Interneta pieejas punkts pilnībā no jauna tiks izveidots Jūrmalciema sabiedriskajā centrā. Tur uzstādīs trīs jaunus datorus un daudzfunkcionālu ierīci, kas gan skenēs, gan izdrukās, gan kopēs dokumentus. Piekļuve izveidotajam bezvadu internetam būs iespējama arī noteiktā rādiusā ap sabiedrisko centru. Līdzīga bezvadu interneta zona tiks izveidota ap Rudes Saieta namu ģimenēm ar bērniem, bet Kalnišķu sabiedriskais centrs tiks papildināts ar trīs jauniem datoriem un tādu pašu dokumentu apstrādes ierīci kā Jūrmalciemā. Tur arī būs bezvadu internets.

2015. gada maijā zivju pārstrādes rūpnīca SIA Piejūra ar zīmolu AMBERFISH uzsākusi saldētu zivju pirkstiņu ražošanu, kļūstot par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas ražo šāda veida produkciju, informēja uzņēmumā.

Uzņēmums šogad uzsācis arī auksti kūpinātu lašu produktu sērijas ražošanu. Jauno produktu galvenais noieta tirgus būs Eiropa un Skandināvijas valstis. Abās produktu līnijās kopumā investēti vairāk nekā viens miljons eiro.

Līdz šim Nīcas novadā esošā zivju pārstrādes uzņēmuma galvenā saražotā produkcija bija šprotu un mencu aknu konservi, kas ir nopērkami aptuveni 20 pasaules valstīs. Šogad uzņēmums spējis uzsākt jaunu produktu ražošanu, pateicoties investīcijām, kuras uzņēmums rūpnīcā ieguldījis pēdējo divu gadu laikā. Maijā atvērtas divas jaunas ražošanas līnijas - zivju pirkstiņu un auksti kūpinātu lašu produktu ražošanai. Uzņēmums šogad plāno uzsākt vēl 10 jaunu produktu ražošanu uz šīm līnijām.

Pēdējos gados Nīcas novadā būtiski pieaudzis atpūtnieku skaits no Lietuvas. Kaimiņvalsts ceļotāji, kas iepriekšējos gados vairāk uzturējušies Papes pusē, tagad pa piekrasti dodas tālāk uz Jūrmalciemu, Bernātiem, un pēc eiro ieviešanas Lietuvā viņu skaits noteikti nemazināsies, par aktuālākajām tūrisma tendencēm novadā reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta Nīcas novada speciāliste tūrisma un vides jautājumos Dace Vecbaštika.

Nīcas Tūrisma informācijas centra (TIC) apkopotā statistika par nakšņotāju skaitu novada viesu namos, kempingos un citās naktsmītnēs pagājušajā gadā liecina, ka ceļotāji no Lietuvas ieņem otro vietu aiz vietējiem Latvijas ceļotājiem. Tikmēr vācieši, kas pirms dažiem gadiem bijuši otrajā vietā, tagad noslīdējuši uz ceturto. D. Vecbaštika kopumā atzinīgi vērtē kaimiņvalsts ceļotāju pieplūdumu, taču vienlaikus norāda, ka ne vienmēr viņu viesošanās Latvijā dod labumu tūrisma uzņēmējiem un veikalniekiem.

«Ir atpūtnieki no Lietuvas, kuri ne par ko nevēlas maksāt - atbrauc ar savu pārtiku, uzceļ telti meža vidū un vēl piegružo apkārtni. Lietuvieši arī mēdz kaulēties par cenām naktsmītnēs,» stāsta tūrisma speciāliste. Dažkārt līdzīgi rīkojoties arī atpūtnieki no Latvijas, taču dienvidu kaimiņi mēdzot būt vēl nekaunīgāki. Piemēram, atnākot divi vīri pie saimnieka un jautā, vai nevar vienu nakti turpat pļavā uzcelt telti. Kad īpašnieks, izpalīdzīgs būdams, piekritis, pļavā uzrodas arī sievas, bērni un nelūgtie viesi, neko nemaksājot, paliek divas vai trīs naktis.

Šoruden noslēgts vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts – Doma laukuma 8 ēkas logu restaurācijas projekts, kā laikā kopumā atjaunoti 160 ēkas logi.

Latvijas Radio logu atjaunošanas projekts ilga vairāk nekā pusotru gadu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot teju miljonu eiro.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ar gandarījumu atzīst: “Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas projekts ir vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts, no kura ieguvēji ir pilnīgi visi darbinieki. Liels prieks, ka ēkas logi atjaunoti ar cieņu un pietāti pret vēsturisko, vienlaikus uzlabojot logu funkcionalitāti un mikroklimatu telpās. Tagad Radiomājā arī rudens un ziemas laikā ir silti un omulīgi”.

“Manuprāt, valsts mēroga objektiem ir jārāda priekšzīme, kā saglabāt autentiskumu un nodrošināt ilgtspējību. Latvijas Radio ēkas gadījumā redzam, ka no šīm pārmaiņām iegūst ne tikai pati ēka, bet arī tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

Ar Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) zīmola MEET RĪGA iniciatīvu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta (LIAA TD) un Jūrmalas pilsētas Tūrisma departamenta līdzdalību izveidots vērienīgākais digitālais tūrisma reklāmas projekts «magicLatvia».

«magicLatvia» ir trīsdesmit četru lapaspušu biezs digitāls žurnāls, kas apkopo visu būtiskāko informāciju par iespējām un priekšrocībām organizēt darījuma tūrisma pasākumus Latvijā, īpaši Rīgā un Jūrmalā. Projekts realizēts, turpinot iepriekšējos gados veiksmīgi aizsākto sadarbību ar vācu kompāniju Tmf-Dialogue, kuras specializācija ir tieši darījumu tūrisma mārketings.

Žurnāls tiks izsūtīts vairāk nekā 16 000 darījumu tūrisma, konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu nozares profesionāļiem Vācijā, Austrijā, Šveicē, Nīderlandē, Beļģijā un citās Eiropas valstīs. Tāpat tas tiks izsūtīts visiem IBTM World 2017 izstādes apmeklētājiem, kas notiks Barselonā no 28. līdz 30. novembrim. Tā ir viena no lielākajām nozares izstādēm, un to ik gadu apmeklē speciālisti no gandrīz simts valstīm.

Tiks izsludināts vērienīgākais projektēšanas un būvdarbu konkurss Rail Baltica projektam Latvijā, liecina šodien izplatītā informācija.

Eiropas Dzelzceļa Līnijas ir sagatavojušas un aprīļa beigās tiks izsludināts konkurss Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un stacijas kompleksās apbūves būvprojekta izstrāde un būvdarbi. Šis ir vērienīgākais projektēšanas un būvdarbu projekts Latvijā, īstenojot Rail Baltica izbūvi.

Tā kopējās izmaksas būs tuvu diviem simtiem miljonu eiro un darbi īstenojami nākamajos piecos gados.

Sīkāka informācija medijiem tiks sniegta 12. aprīlī. Preses pasākumā piedalīsies Dins Merirands, Eiropas Dzelzceļa Līnijas valdes loceklis, Agnis Driksna, Eiropas Dzelzceļa Līnijas Attīstības un sadarbības departamenta direktors, kā arī Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa Līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors.

Nīcas novada dome pieņēmusi lēmumu par zemes nomu SIA Minkland, kas plāno izveidot zvēraudzētavu Kalnišķu ciema apkaimē, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uzņēmums piecu gadu laikā sola izveidot līdz 17 darba vietām, kas apvidum ar aptuveni 200 iedzīvotājiem kopumā ir daudz.

SIA Minkland pārstāvis Nīcas novada deputātus informējis, ka būvniecība paredzēta 1–2 gadu laikā pēc projekta apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā. Dzīvnieku izmitināšana fermā varētu sākties, ātrākais, 2017. gada rudenī.

Iznomātais pašvaldības zemesgabals Kalnišķu pusē atrodas 1,5 kilometrus tālu no tuvākajām mājām.

Plašāk lasāms laikrakstā Kursas Laiks.

#«Šis mums ir stratēģiski svarīgs veikals ne vien tāpēc, ka ir lielākais un ienesīgākais.»

Šonedēļ pēc rekonstrukcijas atvērts lielākais «Tonus Elast» veikals Latvijā, kas atrodas Rīgā, Miera ielā netālu no Rīgas dzemdību nama. Tā rekonstrukcijā ieguldīti vairāk nekā 25 000 eiro.

Šis mums ir stratēģiski svarīgs veikals.

«Šis mums ir stratēģiski svarīgs veikals ne vien tāpēc, ka ir lielākais un ienesīgākais, tas ir arī vieta, kur satikt mums tik būtisko grūtnieču un jauno māmiņu auditoriju. Viņu atsauksmes un ieteikumi palīdz uzlabot un radīt jaunus izstrādājumus,» skaidro Dace Mihņenoka, SIA «Tonus Elast» valdes priekšsēdētāja.

Veikalā nomainīts grīdas segums, uzstādīts jauns apgaismojums un plauktu sistēmas, kā arī izremontētas visas dienesta telpas.

Igauņu investīciju kompānija Infortar 2023. gadā Latvijā veikusi nozīmīgus ieguldījumus, tajā skaitā būtiski paplašinājusi savu portfeli arī enerģētikas sektorā.

Lai gan Infortar darbojas vairākos tirgos, šogad īpaši fokusējamies uz Latviju, stāsta Martti Talgre, Infortar izpilddirektors. Pavasarī Latvijas gāzes mazumtirdzniecības tirgū ienāca mūsu meitas uzņēmums Elenger, vasarā iegādājāmies AS Gaso, kam pieder Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, bet šī gada nogalē veicām arī investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, atklāj M.Talgre. Viņš norāda, ka šobrīd Infortar uzsākuši savas pirmās saules elektrostacijas būvniecību netālu no Liepājas, Nīcā, ar aptuveni četru megavatu jaudu. Bez Nīcas stacijas, kuru vajadzības gadījumā varam arī paplašināt, esam izvēlējušies arī vēl divas vietas Latvijā, kur nākotnē plānojam būvēt saules elektrostacijas, teic Infortar izpilddirektors.

Zemes pircēju vilnis no Lietuvas robežas jau labu laiciņu kā pāršalcis Jūrmalciema kāpas, un nu kā sēnes pēc lietus sarodas būvnieki. Jūrmalciemniekiem ir jautājumi un bažas, kā viss būs un kā dzīvot tālāk, kad apkārt sveši tikumi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jūrmalciema sabiedriskajā centrā 21. maijā ciema un apkaimes iedzīvotājiem detālplānojumu nozīmi, būvniecības noteikumus un vienkāršu sadzīvi ar ienācējiem izskaidroja Nīcas novada pašvaldības komanda ar priekšsēdētāju Agri Petermani vadībā. Nozīmīga bija teritorijas plānotājas Evitas Kalējas uzstāšanās. Iedzīvotāji saņēma skaidrojumus tieši par saviem īpašumiem.

Interesantus faktus atklāja Būvvaldes vadītājs Oskars Dejus un iedzīvotājiem demonstrēja dzīvojamā vagoniņa fotogrāfiju, sakot, ka tādus visā Nīcas novadā var uzstādīt tikai īpašos gadījumos, piemēram, ja norit būvniecība. Citādi aizliegts. Uz ko tautas murdoņā varēja saklausīt, ka tādu vagoniņu Jūrmalciemā pilnas kāpas.

Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) šī gada martā savu darbu uzsākuši deviņi jauni uzņēmumi - četri no tiem Liepājā, divi Kuldīgā un trīs Saldū.

KBI Liepājas filiālē darbu uzsākuši četri uzņēmumi – Liepāja Bulk Liner, LGV Network, Baltic solar un Wood koozie.

SIA Liepāja Bulk Liner nodarbojas ar polietilēna konteineru oderu ražošanu autoceļu un jūras kravu pārvadājumiem, kas nodrošina pilnīgu produktu drošību un piesārņojuma riska novēršanu.

Uzņēmums LGV Network ir pirmais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides uzņēmums Latvijā, kurš piedāvā klientiem uzlādēt elektromobiļu akumulatorus publiski pieejamās uzlādes stacijās. Uzņēmums 2014. gada beigās jau paspējis uzstādīt piecas publiski pieejamas elektromobīļu uzlādes stacijas Rīgā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt uzlādes staciju tīkla infrastruktūru Latvijā, nodrošinot elektromobiļu lietotājus ar uzlādes staciju pieejamību tiem ērtās vietās - pie tirdzniecības centriem, restorāniem, degvielas uzpildes stacijām, biroja centriem un citur.

Piedaloties Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Latvijas amatpersonām, ārvalstu sadarbības partneriem un viesiem, kā arī projekta realizētājiem – Cietvielu fizikas institūta darbiniekiem, koleģiālā un pozitīvā atmosfērā tika atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē – CAMART2 , kura finanšu apjoms pārsniedz 31 miljonu eiro.

Projekta mērķis ir stiprināt institūta un vienlaikus Latvijas valsts pozīciju Eiropas zinātniskajā telpā, kļūstot par Eiropas līmeņa reģionālo centru materiālzinātnes un tehnoloģiju pārneses jomā.

«Vienīgais veids, kā Eiropa var sacensties ar pārējo pasauli, ir – būt gudrākai par citiem un pierādīt sevi inovācijas jomā. Tas nozīmē, ka ir jāinvestē izglītībā, zinātnē un inovācijas attīstībā. Šādām investīcijām jānorisinās nacionālā līmenī, reģionālā līmenī un, protams, arī starptautiskā līmenī –Eiropas Savienībā. Priecājamies redzēt, ka šis vērienīgais projekts sīvā konkurencē guvis ne tikai Apvāršņa 2020 finansējumu, bet saņēmis atbalstu arī no Latvijas valsts,» stāsta Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas departamenta ģenerāldirektors Roberts Jans Smits.

ABLV Bank likvidācija uz laiku apturēja AS AmberStone Group naudas darījumus, jo daļai no grupas uzņēmumiem bija vienīgā konta apkalpotāja un joprojām ir viena no holdingkompānijas akcionārēm.

Finanšu rādītāji liecina, ka AS AmberStone Group grūtākais šā gada posms ir aiz muguras. 2018. gada deviņos mēnešos akciju sabiedrības konsolidētais apgrozījums ir bijis 15 miljoni eiro, kas ir vairāk nekā visa 2017. gada laikā, kad AmberStone Group konsolidētais grupas apgrozījums sasniedza 14,5 miljonus eiro. Grupas restartu turpinās arī Ministru kabineta sēdē pieņemtais lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu kokrūpniecības uzņēmumam AmberBirch. Lēmums paredz, ka pēc investīciju projekta pabeigšanas SIA AmberBirch saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. «Mēs šim projektam ļoti ticam, jo redzam, ka ir pieprasījums, un spēsim saražot produktu ar lielāku pievienoto vērtību,» intervijā Dienas Biznesam norāda AS AmberStone Group valdes loceklis Kārlis Kavass.

Saulkrastos sācies ikgadējais Baltijā vērienīgākais brīvdabas džeza mūzikas festivāls Saulkrasti Jazz 2016.

Pirmdien bezmaksas koncertā Saules laukumā Saulkrastos skatītājus priecēja Māris Pūris un viņa stepa studiju audzēkņi, ko muzikāli pavadīja koklētāju ansamblis, bet vakara koncertā festivāla lielo skatuvi Minhauzena undā ieskandināja vokālā grupa Framest un ansamblis Pieneņu vīns. Vairākiem no abu grupu mūziķiem šī bija saviļņojoša atkalsatikšanās ar Saulkrastu džeza festivāla gaisotni, jo viņi ir vieni no daudzajiem, kas savas vasaras pavadījuši izglītojoties festivāla meistarklašu nometnēs.

Otrajā festivāla dienā Saules laukuma koncertā uzstāsies Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļas labākie audzēkņi, ar kuri savu aizrautību un prasmi atrādīja Rīgas publikai festivāla ieskaņas koncertā Origo Summer Stage.