Jaunākais izdevums

Mājokļu apsaimniekošanas uzņēmums AS “Civinity Mājas” jaunajā, 2026. gadā mērķtiecīgi stiprinās sadarbību ar dzīvokļu īpašniekiem, par galveno attīstības balstu izvirzot atklātu, saprotamu un regulāru komunikāciju.

Uzņēmuma vadība uzskata, ka tieši dialogs ar iedzīvotājiem ir priekšnoteikums ilgtspējīgai māju apsaimniekošanai un kvalitatīvu pakalpojumu attīstībai.

“Vēlamies būt vēl tuvāk dzīvokļu īpašniekiem – gan ikdienas jautājumos, gan stratēģisku lēmumu pieņemšanā. Plānojam attīstīt tādu sadarbības modeli, kur klients jūtas uzklausīts, informēts un drošs par pieņemtajiem lēmumiem,” uzsver “Civinity Mājas” valdes locekle Diāna Fridenberga.

Mūsdienīgas un drošas vides veidošanā ļoti svarīga ir tieši iedzīvotāju atsaucība un atbalsts. Saskaņā ar likumu apsaimniekotājam jāsaņem piekļuve visām inženiertehniskajām komunikācijām, lai pārbaudītu, vai labā kārtībā un droša ir, piemēram, elektroinstalācija, apkures sistēmas, stāvvadi. “Šogad ziema ir pietiekami sniegota, jātīra auto stāvlaukumi, kas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem uz laiku jābūt gataviem pārvietot automašīnas. Lai darbus varētu veikt laikus un efektīvi, nepieciešama iedzīvotāju atsaucība,” ikdienas sadarbības piemēru min D. Fridenberga.

Uzņēmums iecerējis aktīvāk ieviest jaunās tehnoloģijas – gan ikdienas saziņā, gan māju tehniskajā pārvaldībā. “Redzam lielu potenciālu digitālo risinājumu izmantošanā – no ērtākas komunikācijas platformām līdz datu analīzei un tehnisko procesu uzraudzībai. Tas ļaus mums nodrošināt augstāku pakalpojumu kvalitāti arī ēkām, kas būvētas pirms vairākiem gadu desmitiem,” uzsver “Civinity Mājas” vadība.

Plānos ir arī aktīvāka preventīvā komunikācija, savlaicīgi skaidrojot gan mājas tehnisko stāvokli, gan nepieciešamos darbus nākotnē. “Viens no 2026. gada uzdevumiem būs palīdzēt dzīvokļu īpašniekiem skatīties uz māju ilgtermiņā. Mēs vēlamies pāriet no reaģēšanas uz kritiskām situācijām uz plānveidīgu, pārdomātu māju attīstību, kur lēmumi tiek pieņemti laikus un ar pilnu izpratni par sekām,” uzsver valdes locekle. Turpinot ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu, tostarp energoefektivitātes un resursu taupīšanas jomā, “Civity Mājas” īstenos personalizētāku pieeju dažādu māju vajadzībām, stiprinās klientu apkalpošanas komandu un reaģēšanas ātrumu un veicinās drošas, estētiskas un iedzīvotājiem pievilcīgas dzīves vides attīstību.“2026. gadu redzam kā izaugsmes un uzticēšanās stiprināšanas gadu. Mūsu ambīcija ir būt ne tikai apsaimniekotājam, bet ilgtermiņa partnerim, kas palīdz saglabāt un vairot māju vērtību nākotnē,” rezumē Diāna Fridenberga.

AS “Civinity Mājas” reģistrēta 2009. gadā, dzīvojamo māju apsaimniekošanas nozarē profesionāli strādājot jau vairāk nekā 15 gadus. “Civinity” ir viena no lielākajām ēku uzturēšanas un inženiertehnisko risinājumu grupām Baltijā. “Civinity” grupa apvieno vairāk nekā 20 uzņēmumu, kas pārrauga vairāk nekā 10 miljonus kvadrātmetru dzīvojamo un komerciālo ēku.

“Civinity” strādā vairāk nekā 2000 darbinieku Latvijā, Lietuvā un Lielbritānijā.“Civinity” grupa Latvijā pārvalda namu apsaimniekošanas, administrēšanas un uzturēšanas uzņēmumus Rīgā un Jūrmalā, kurā ietilpst AS “Civinity Mājas”, SIA “Civinity Mājas Jūrmala” citi uzņēmumi. “Civinity Mājas” sniedz pakalpojumus Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Saulkrastos, kā arī citās Latvijas pilsētās.

Nekustamais īpašums

Civinity Mājas jaunā vadītāja veicinās komunikāciju un iedzīvotāju aktīvāku iesaisti

Db.lv,13.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada novembra AS “Civinity Mājas” vadību pārņem jaunā valdes locekle Diāna Fridenberga, kura kā svarīgāko uzdevumu izceļ tieši ciešākas un konstruktīvākas komunikācijas veidošanu ar dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem.

“Mūsu klienti - dzīvokļu īpašnieki, ir mūsu prioritāte. Esmu pārliecināta, ka kopīgā darbā ar savstarpējo sapratni, kā arī atvērtu komunikāciju, mēs spēsim stiprināt līdzšinējo sadarbību ar jau esošajiem klientiem, kā arī spēsim pilnveidot esošos un radīt arvien jaunus, pieejamus pakalpojumus katram klientam,” norāda valdes locekle D.Fridenberga, kura iepriekš guvusi pieredzi nekustamo īpašumu jomā, strādājot uzņēmumā “Ober Haus”.

Kā vienu no pirmajiem lielajiem mērķiem D.Fridenberga izceļ tiešās komunikācijas veicināšanu, lai nodrošinātu klientiem atbalstu kopības lēmumu pieņemšanā. “Māja ir viens vienots veselums, līdz ar to lēmumus par māju ir jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem likuma noteiktajā kārtībā. Mēs redzam, mēs saprotam, ka bieži vien dzīvokļu īpašniekiem sagādā grūtības sasaukt vai arī ieresties uz kopības sapulci, lai piedalītos lēmuma pieņemšanā. Arī aptaujas veikšana pašiem īpašniekiem var sagādāt grūtības. Taču šie lēmumi ir mājas pārvaldnieka darba pamatā. Bieži vien bez šāda lēmuma var izpalikt kādi darbi vai uzdevumi no pārvaldnieka puses. Tādēļ tas ir uzdevums numur viens - palīdzēt, sniegt atbalstu klientiem, ne tikai paveicot praktisko pusi ar dokumentu sagatavošanu, bet arī sniedzot visaptverošu informāciju gan par nepieciešamajiem, gan par iespējamajiem un vēlamajiem darbiem, lai māja būtu sakopta un labā tehniskā kārtībā ne tikai šodien, bet arī nākotnē”.

Pakalpojumi

Civinity uzturēs visus Youston Living pārvaldītos apartamentus

Db.lv,13.08.2025

Civinity ģenerāldirektore Virgeda Jackaite un Youston Living direktors Artūras Pitkauskas.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēku uzturēšanas pakalpojumu un inženiertehnisko risinājumu grupa Civinity un kopdzīvošanas tīkla veidotājs un pārvaldītājs Baltijā Youston Living paziņojuši par stratēģisku partnerību attīstībai Eiropas pilsētās.

Uzņēmumi noslēguši līgumu, saskaņā ar kuru Civinity grupas uzņēmums Civinity Solutions (kas sniedz komerciālo un dzīvojamo ēku uzturēšanas pakalpojumus) uzturēs visus Youston Living pārvaldītos apartamentus, kas darbojas pēc koplietošanas principa, Lietuvā un Latvijā.

Civinity kopš 2021. gada sniedz uzturēšanas pakalpojumus visām Youston Living ēkām Lietuvā, bet šogad sāks tos sniegt Latvijā.

Abi uzņēmumi darbojas līdzīgos ģeogrāfiskajos tirgos un ir līderi savos sektoros. Šī partnerība ne tikai stiprinās to pozīcijas Baltijas valstīs, bet arī pavērs jaunas attīstības iespējas Eiropā.

Youston Living jau pārvalda modernus kopdzīvošanas (angl. co-living) apartamentus Viļņā un Prāgā, bet šī gada augustā jau uzsāka darbību Rīgā. Paplašināšanās notiek arī Londonā, kur jau sākta iegādātās ēkas rekonstrukcija. Nākamajā gadā Youston Living pārvaldīs vairāk nekā 1000 dzīvokļu portfeli, kura vērtība pārsniedz vairāk nekā 100 milj. eiro.

Eksperti

Apsaimniekotāja atbildības robežas: kur sākas dzīvokļa īpašnieka pienākumi?

Diāna Frīdenberga, “Civinity” Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas daļas vadītāja,29.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad sāk tecēt krāns, pazūd elektrība, nesilda radiatori vai salūzt tualetes pods, pirmo zvanu bieži saņem tieši apsaimniekotājs, taču lielākajā daļā gadījumu šāda veida problēmas jārisina pašam dzīvokļa īpašniekam.

Dzīvojamo namu apsaimniekošanā robeža starp apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildībām nereti šķiet izplūdusi, taču patiesībā likums skaidri nosaka katras puses tiesības un pienākumus. Lai māja būtu droša un nezaudētu savu vērtību, gan apsaimniekotājiem, gan īpašniekiem ir skaidri jāapzinās, kur beidzas vienas un sākas otras puses iesaiste.

Ko dara apsaimniekotājs?

Dzīvojamo namu apsaimniekotāji darbojas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907, un viņu pienākums ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku dotos pārvaldīšanas uzdevumus. Šie normatīvie akti skaidri nosaka, ka apsaimniekotāja uzdevums ir rūpēties par kopīpašuma daļām - ēkas konstrukcijām, jumtu, kāpņu telpām, pagrabu, stāvvadiem un citiem koplietojamiem inženiertīkliem. Apsaimniekotājs organizē ēkas apsekošanu, plāno un vada remontdarbus, slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un administrē īpašnieku maksājumus, nodrošinot, lai ēka vienmēr būtu labā tehniskā kārtībā un droša tās iedzīvotājiem. Tā pienākumos ietilpst arī ēkas tehniskā stāvokļa uzraudzība un plānveida uzturēšanas darbu koordinēšana, lai novērstu iespējamos bojājumus, pirms tie pāraug nopietnās problēmās.

Eksperti

2026. gads – Latvijas kapitāla tirgus lūzuma punkts

Gints Belēvičs, Luminor bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs,07.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.