Jaunākais izdevums

Aptuveni 70% no Balvu uzņēmuma Asna-G saražotās produkcijas nonāk ārzemēs, dekoratīvie koka elementi īpaši pieprasīti ir Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā

Ar namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanu Asna-G nodarbojas jau sešus gadus. Pēc veiksmīgi noslēgta sadarbības līguma ar skandināviem uzņēmums uz ārzemēm eksportē 12 dažāda veida dekoratīvos koka elementus, bet Latvijas tirgum pēc individuāla pasūtījuma ražo masīvkoka izstrādājumus. Asna-G īpašnieks Nauris Pomers atklāj, ka šobrīd uzņēmums mēģina ieiet arī Vācijas tirgū, taču pagaidām tas nav izdevies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jau kopš uzņēmuma pirmsākumiem bija skaidrs, ka tas koncentrēsies uz eksportu, atzīst N. Pomers. «Galvenie un maksātspējīgākie pasūtītāji mūsu gadījumā ir skandināvi. Ar šo valstu uzņēmējiem sadarbojamies jau kopš Asna-G dibināšanas. Skandināvi augstu vērtē produkcijas kvalitāti un termiņus, tāpēc esam priecīgi, ka šo gadu laikā esam spējuši veiksmīgi sadarboties un iegūt pasūtītāju uzticību. Pārsvarā mūsu produkcija nonāk Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā, pašlaik meklējam iespējas preces eksportēt arī uz Vāciju,» stāsta N. Pomers. Viņš norāda, ka pasūtītāji parasti ir steidzīgi un grib, lai pasūtījums taptu diezgan īsā laikā un būtu kvalitatīvs. «Uzņēmuma darbinieki strādā saspringtā grafikā. Tiklīdz produkcija saražota, tā jāatdod pasūtītājam. Mēģinām nodrošināt gan kvalitāti, gan ievērot noteiktos termiņus,» pauž uzņēmuma īpašnieks.

Asna-G ražotie dekoratīvie koka elementi ārzemēs visbiežāk tiek izmantoti grīdas līstu apdarē, lielākais pieprasījums pēc tiem ir rudenī un pavasarī. «Vasarā un ziemā pārdošanas apjomi ir nedaudz mazāki. Visticamāk, tas saistīts ar to, ka rudenī palielinās iekšdarbu apjomi – mājas tiek nodotas ekspluatācijā, tāpēc nereti šajā periodā tiek veikti pēdējie darbi,» atzīst Asna-G īpašnieks.

Šobrīd uzņēmējs darbojas Balvu pilsētas centrā, kur iekārtojis nelielu darbnīcu. «Te esam izveidojuši atsevišķu vietu ražošanai – zāģēšanai, krāsošanas ceham, mēbeļu salikšanai, tāpat, izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu, esam iegādājušies dažādas jaunas iekārtas. Gandrīz viss ir jauns un moderns. Lai gan šajās telpās esam salīdzinoši nesen, jūtam, ka arī te mums kļūst pārāk šauri. Nākotnē vēlētos paplašināties, taču pagaidām neesam atraduši piemērotas platības. Vēlme, vajadzība un iespēja ir, bet telpu nav, jo piedāvājums ir ļoti neliels,» secina N. Pomers, piebilstot, ka tuvākajos gados efektivitātes nolūkos ražošanas procesu plānots automatizēt.

Visu rakstu Sadarbojas ar skandināviem lasiet 20. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būtiski maina satiksmes organizāciju Jūrmalas šosejas remontdarbu posmā

Zane Atlāce - Bistere, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 23.septembra veiktas būtiskas izmaiņas Jūrmalas šosejas remontdarbu posmā krustojumā ar Rīgas apvedceļu, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Satiksmei tiks atvērta uzbrauktuve virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, uzbraucot no Jūrmalas šosejas uz Rīgas apvedceļu Liepājas virzienā, un nobrauktuve virzienā no Babītes uz Rīgu, nobraucot no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju.

Savukārt satiksmei tiks slēgta nobrauktuve virzienā no Liepājas uz Rīgu, braucot no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju. Lai nokļūtu uz Rīgu, autovadītājiem būs jābrauc taisni Babītes virzienā, jāveic apgriešanās manevrs un tad jānobrauc no Rīgas apvedceļa uz Jūrmalas šoseju.

Satiksme pa Jūrmalas šoseju joprojām notiek pa divām joslām katrā virzienā.

Arī uz Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Sēnītei joprojām turpinās būvdarbi. Tur ātruma ierobežojumi dažādos ceļa posmos ir 30, 50 un 70 km/h. Rīta un vakara stundās, kā arī brīvdienās satiksme tur var būt palēnināta, tāpēc ceļu uzturētāji aicina ieplānot papildu laiku ceļam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvkompānija 8CBR labos defektus uz reģionālā autoceļa pie Gulbenes

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA «8CBR» labos defektus uz reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes Litenes virzienā, informēja VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC).

Kompānijā skaidroja, ka autoceļa 11.kilometrā ieklātajā asfalta apakškārtā konstatēti defekti un deformācijas.

LVC pārstāvji norādīja, ka pirms nedēļas puskilometra garā posmā vienā joslā tika ieklāta asfalta apakškārta. «Nākamajā rītā pēc asfalta ieklāšanas šis posms tika atvērts autosatiksmei un dienas beigās lokālās vietās šī posma brauktuvē sāka parādīties defekti asfaltbetona kārtā (plaisu tīkls), kas nākamajās dienās progresēja,» klāstīja kompānijā.

Apsekojot būvdarbu vietu, konstatēts, ka deformācijas, visticamāk, radušās tādēļ, ka asfalts ieklāts uz pārmitrinātajām šķembām. Paaugstināta mitruma apstākļos pamatu materiālu nestspēja samazinās, tāpēc dažās vietās tā nav pietiekama. Ņemot vērā, ka ir rudens un laika apstākļu uzlabošanās netiek prognozēta, nolemts, ka bojājumu vietās tiks veikts remonts - defektu posmos tiks veikta asfaltbetona demontāža un ieklāts asfalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Esam neizpratnē par atspoguļoto medijos saistībā ar ATD konkursa rezultātiem

SIA "Sabiedriskais autobuss" valdes priekšsēdētājs Edvīns Strickis, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) ir sašutis par publiskajā vidē izskanējušiem atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu un mediju izplatītajiem nepatiesajiem apgalvojumiem saistībā ar Valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, kas nav balstīti uz konkrētiem un pierādāmiem faktiem, bet gan uz emocionāliem izteikumiem.

Tas, kas pašreiz notiek publiskajā telpā, ir pielīdzināms cirka izrādei, kurā atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri zaudēja ATD rīkotajā konkursā, ar emocionāliem izteikumiem vēršas pret uzņēmumu, jo nespēj samierināties ar zaudējumu. Lai pieliktu punktu dažāda veida spekulācijām publiskajā vidē, SA ar konkrētiem statistikas datiem apliecinās, ka "B-Bus" grupas uzņēmumi var nodrošināt ATD konkursā noteiktās tehniskās un kvalitātes prasības.

"B-Bus" grupā šobrīd ietilpst šādi Latvijas un Lietuvas uzņēmumi: SIA "EKSPRESS ĀDAŽI", SIA "MIGAR", SIA "SABIEDRISKAIS AUTOBUSS", SIA "RĪGAS MIKROAUTOBUSU SATIKSME", UAB "TRANSREVISS" un UAB "UMA TRANS". "B-Bus" grupas uzņēmumi apkalpo Latvijas un Lietuvas rajona un starppilsētu pārvadājumus, kā arī nodrošina pasažieru pārvadājumus Rīgas un Viļņas pilsētas maršrutos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot un modernizējot elektroenerģijas pārvades tīklu, AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) šogad Latgales reģionā, apakšstacijās «Kārsava», «Preiļi» un «Balvi» plāno veikt trīs 110kV transformatoru nomaiņu uz mūsdienīgākiem un dabai draudzīgākiem. Kopumā Latgales reģionā infrastruktūras uzlabošanas darbos plānots investēt 6,5 milj. eiro.

«Šogad plānots veikt arī esošo 16MVA 110kV transformatoru nomaiņu ar lielākas jaudas 32MVA transformatoriem apakšstacijā «Latgale», kas izvietota Rēzeknes pilsētā, tādejādi nodrošinot jaunu lietotāju pieslēgšanas iespējas šajā pilsētā. Tāpat plānota atsevišķu elektroiekārtu nomaiņa, kā arī investīcijas elektropārvades līniju, apakšstaciju vadības ēku un citu būvju uzturēšanā,» par plānotajiem darbiem Latgales reģionā stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Kopumā Latvijā šogad AST attīstībā plāno investēt 95 miljonus EUR, un lielāko daļu no tiem veido investīcijas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu – elektroapgādes līniju «Kurzemes loks», «Igaunijas – Latvijas trešais starpsavienojums» un līnijas no Rīgas TEC-2 līdz Rīgas HES izbūvēm. Šogad šajos projektos Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 40 miljoni EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru