Teju ikviens nozarē cīnās par izdzīvošanu, arī Domenikss, bet šis ir arī ideāls laiks, lai sakārtotu saimniecību. Tā uzskata SIA Domenikss (Mercedes) īpašniece Benita Sadauska.

«Autotirdzniecības uzplaukuma laikā ne man, ne maniem kolēģiem objektīvu iemeslu dēļ nebija iespēju racionāli izvērtēt uzņēmuma darba efektivitāti. Tam neatlika laika! Toreiz mūsu prātus vairāk nodarbināja, kā apmierināt milzīgo pieprasījumu,» skaidro B. Sadauska.

Līdzīgi kā citi SIA Domenikss samazinājusi darbinieku skaitu. Savulaik ziedu laikos uzņēmumā strādāja vairāk nekā 300 darbinieku, bet pusotra gada laikā strādājošo skaits ir sarucis par trešdaļu jeb līdz 210 strādājošajiem. Samazinājums ir skāris ikvienu departamentu, skaidro kompānijas vadītāja. «Paralēli tam jau kopš 2008. gada vasaras plānveidīgi esam izvērtējuši mūsu darba efektivitāti, piemēram, par 2/3 esam samazinājuši savas saistības pret bankām, samazinājuši savu autoparku, veikuši uzņēmuma iekšējo auditu, optimizējot katra darba pienākumus. Protams, cilvēku atlaišana vienmēr ir emocionāli smags pārbaudījums gan uzņēmuma vadītājam, gan arī darbiniekam, taču, ja uz spēles ir likta uzņēmuma izdzīvošana, tad šādi lēmumi ir neizbēgami,» norāda B. Sadauska.

«Ja skatāmies uz Domeniksu, mēs pēdējos gadus nodokļos maksājam vidēji 4,5 miljonus latu. Liela daļa no tā ir iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis. Uzņēmumi, kas maksā nodokļus, automātiski ir par 50% nekonkurētspējīgāki nekā tie, kuri nodokļus nemaksā,» intervijā laikrakstam Diena stāstījusi SIA Domenikss valdes priekšsēdētāja Benita Sadauska.

«Nevar runāt kaut vai par pēcpārdošanas pakalpojumiem, nevar viena servisa stunda maksāt 11 latu, ieskaitot nodokļus. Tas ir iespējams, tikai nemaksājot nodokļus. Tas ir tik skaidri redzams,» teikusi SIA Domenikss valdes priekšsēdētāja.

Runājot par Latvijas darba tirgu, B. Sadauska atklājusi: «Mums ir ap 190 darbinieku un ap 40 vakantu darbvietu.»

Viņa arī stāstījusi, ka ir ļoti palielinājies Krievijas pilsoņu, kuri iegādājas automašīnas Latvijā, skaits. Jautāta, vai tas daļēji ir saistīts ar uzturēšanās atļaujām, ko tagad var dabūt, SIA Domenikss vadītāja atbildējusi: «Protams, jā, tikai tādēļ. Jo mēs uz Krieviju automašīnas netirgojam. Mēs tirgojam pārsvarā Latvijas tirgū. Protams, ja cilvēks sev nopērk māju vai dzīvokli, viņam vajag transportu.»

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Autotirdzniecības nozarē pašreiz 60-70% klientu netiek apstiprināti līzingi automašīnas iegādei, tāpēc nozares atbalstam varētu iesaistīt "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" kā galvotāju privāto klientu pirmajai iemaksai, norādīja automašīnu tirgotāja SIA "Norde" līdzīpašnieks Didzis Bremze.

Viņš skaidroja, ka "Norde" novērtē Latvijas valsts sniegto atbalstu krīzes situācijā. No pieejamajiem atbalsta variantiem uzņēmums izmanto atliktos nodokļu termiņus, dīkstāves pabalstu un "Altum" aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem. "Tomēr uzņēmums turpina attīstīties krīzes laikā un uzskata, ka šo situāciju pārdzīvos tie, kuri šo laiku izmanto uzņēmuma pilnveidošanai, attīstībai un krīzes laikā apgūto prasmju pielietošanai tālākā biznesa izaugsmē," pauda Bremze.

Viņš norādīja, ka uzņēmumam nācies samazināt darbinieku skaitu. "Štata samazināšana nebija viegls lēmums, bet ņemot vērā nozari, kurā strādājam, šis lēmums bija neizbēgams, krīzes laikā mums jārēķinās ar svārstībām," pauda Bremze, skaidrojot, ka "Norde" jau martā pārskatīja izdevumus, lai veiktu optimizāciju, bet uzturētu nemainīgi augstu pakalpojumu kvalitātes standartu. Tāpat uzņēmums vienojies ar piegādātājiem par cenu vai apjomu samazinājumu, kā arī izvērtēja prognozējamās darbinieku slodzes un pārskatīja pienākumu sadalījumu.

Lai arī daudzās cīņas mākslās līmenis vēl nav pietiekoši augsts, latviešiem ir arī cerības uz medaļām.

Tā cīņas mākslu olimpiādes Baltic Open 2017 priekšvakarā klāsta pasākuma izpilddirektore Jeļena Mihailova un aikido iesācējs, restorāna Sunset Lounge Riga īpašnieks Mārcis Sebris.

Fragments no intervijas:

Daudzu citu sporta veidu sāpe ir kadru – augstas klases treneru trūkums. Kā ir cīņas mākslās?

J.M.: Treneri mums ir dažādi. Stāsti ir visādi. Tieši nupat šo jautājumu apspriedu ar Viktoru Ščerbatihu. Viena mamma bija žēlojusies, ka bērns pameta treniņus, jo treneris nomainījās. Treneris ir pats svarīgākais. Viņš ir kā skolotājs mācību iestādē. Ja prot koncentrēt skolēna uzmanību un stāsta interesanti, arī audzēknis mācīsies ar prieku.

Par Latvijas bagātāko sievieti saskaņā ar Baltic Screen pētījumu kļuvusi AS Grindeks līdzīpašniece Anna Lipmane, viņai seko Ieva Plaude-Rēlingere un Tatjana Kargina.

Pirms diviem gadiem Latvijas bagātāko sieviešu pirmā desmitnieka kopējais īpašumu novērtējums bija 211 miljoni latu, pērn bija palikuši pieticīgie 105 miljoni, bet nu šī kopsumma sarukusi vēl iespaidīgāk – līdz 76 miljoniem latu. Tomēr, kā norāda saraksta veidotāji no Baltic Screen, visas simt jaunajā sarakstā minētās daiļā dzimuma pārstāves joprojām uzskatāmas par pilntiesīgām miljonāra statusa īpašniecēm. Turklāt šo statusu ir nodrošinājuši visdažādākie faktori, un nozīmīgākais nebūt nesaucas «sava vīra sieva».

SIA Domenikss ir sākusi reorganizācijas procesu, kurā tiks izveidotas divas jaunas firmas - SIA K34E un SIA K34Z - nekustamā īpašuma pārvaldīšanai. Savukārt Domenikss turpinās līdzšinējo darbību, fokusējoties uz Mercedes-Benz automobiļu un rezerves daļu tirdzniecību, apkopi un remontu, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Benita Sadauska.

Reorganizācijas mērķis ir nodalīt aktivitātes, kas saistītas ar Domenikss piederošo nekustamo īpašumu uzturēšanu un pārvaldīšanu no uzņēmuma pamatdarbības. Patlaban gan operacionālās aktivitātes, gan nekustamā īpašuma pārvaldīšana ir SIA Domenikss pārziņā, kas nenodrošinot skaidru fokusu uz katru no aktivitātēm atsevišķi.

Reorganizācijas rezultātā ar nekustamā īpašuma apsaimniekošanu saistītās aktivitātes tiks nodalītas, ļaujot Domenikss fokusēties uz operacionālo darbību veikšanu, atstājot ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu saistītos jautājumus jaundibināto sabiedrību pārziņā.

Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Aksels Rubulis uzskata, ka vietējā autotirgus sasalums un pēcpārdošanas pakalpojumu apjomu straujais kritums draud ar to, ka jau šogad Partner Motors un Viking Motors piemēram, varētu sekot arī citi autotirgotāji.

«Manuprāt, tas nebūtu ētiski skaitīt, cik Latvijas autotirgotāji un kurā brīdī ar līdzīgu tiesiskās aizsardzības lūgumu varētu vērsties, lai pasargātu sevi no kreditoriem, taču viens ir skaidrs, ka Latvijas autotirgotāju maksātspēja karājas mata galā,» tā A. Rubulis. Viņš norāda, ka visvairāk ir apdraudēti vietēji autotirgotāji aiz kuru mugurām nestāv lielās ārvalstu mazumtirdzniecības mātes kompānijas. «Protams, ka šie uzņēmumi var justies salīdzinoši komfortablāk, taču arī lielie mazumtirdzniecības uzņēmumi nevarēs mūžīgi subsidēt vietējos pārstāvjus.»

«Janvāris un februāris vēsturiski ir bijuši autotirdzniecības klusākie mēneši, taču, ja situācija līdz pavasarim autotirdzniecībā neuzlabosies, prognozēju, ka Partner Motors un Viking Motors piemēram, varētu sekot arī citi Latvijas autotirgotāji, » tā A. Rubulis. Viņš norāda, ka autotirgotāju nepaskaužamo situāciju pastiprina pēcpārdošanas pakalpojumu apjomu straujais kritums, kurš 2009. gadā vēl ļāva autotirgotājiem nodrošināt naudas plūsmu, lai tie spētu nokārtot saistības pret bankām, samaksāt komunālos maksājumu un izmaksāt darbiniekiem algas.

Autotirdzniecības nozarē šobrīd lielas cerības tiek liktas uz Zviedrijas bankām, lai tās atsāk finansēšanu.

Bankas Latvijā aizgājušas no vienas galējības otrā – cik agrāk banku līdzekļi bija viegli pieejami, tik šobrīd tie ir «nepareizi nepieejami», intervijā LTV1 uzsver Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) valdes priekšsēdētājs Olafs Ozols.

Līdz ar to auto tirdzniecības nozare Latvijā atgūsies līdz ar Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos, uzsver LPAA valdes priekšsēdētājs.

Kā vēl viena problēma nozarei tiek minēts milzīgais nodokļu slogs uz automašīnām, kas tiek uzlikts Latvijā. Jau šobrīd nodokļu slogs uz automašīnām Latvijā esot vairākas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, kaimiņvalstīs neesot t.s. ceļa nodoklis, ko Latvijā palielināja divas reizes.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā prezentē tiešsaistes 360° autosalonu, kas sniegs iespēju iepazīties ar jaunākajiem zīmolu modeļiem, neizejot no savām mājām.

Tiešsaistes autosalonā attālināti var izpētīt nesen klajā laisto 100% elektrisko "Audi e-tron Sportback" apvidus auto, astotās paaudzes "Volkswagen Golf" un jaunāko papildinājumu komercauto segmentā – "Volkswagen Multivan 6.1." busiņu.

VIDEO: Autoserviss dodas uz mājām 

Autoservisu un rezerves daļu veikalu tīkla "Gros Auto" komanda ir pārliecināta, ka...

"Mēs esam pieejami tur, kur mūsu klienti mūs vēlas sastapt. Mājās vai klātienē dīleru centrā – mūsu mērķis ir nodrošināt daudzpusīgu pieredzi. 360 grādu digitālais autosalons ir iespēja virtuāli apmeklēt "Audi" un "Volkswagen" dīlercentrus un iepazīt jaunākos modeļus attālināti.

"Tas papildinās arī mūsu pārstāvēto zīmolu interneta veikalu, kura atklāšana gaidāma drīzumā. Jau šobrīd savu "Volkswagen" automašīnu ir iespējams rezervēt, taču tuvākajās dienās tiks pievienota arī apmaksas iespēja," stāsta "Volkswagen" un "Audi" automašīnu importētāja izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Autotirdzniecības nākotne ir internetā 

Autotirdzniecības darba lielāko daļu iespējams veikt interneta vidē, pēc pirmās uzņēmuma rīkotās...

"Volkswagen" un "Audi" tiešsaistes autosalonā šobrīd iespējams apskatīt trīs modeļus, bet piedāvājums tiks papildināts līdz ar jaunu automašīnu nonākšanu tirgū. Tagad, neizejot no mājām, ir iespējams aplūkot ikvienu automašīnas detaļu – interjera un eksterjera dizainu, kā arī risinājumu funkcionalitāti un augstākās tehnoloģijas, kuras "Volkswagen" un "Audi" piedāvā tirgū.

"Moller Baltic Import SE" ir "Møller Mobility Group" AS (iepriekš pazīstama kā "Møller Group") pilnībā piederošs uzņēmums, kas ir "Audi" automašīnu izplatītājs Latvijā un Lietuvā, bet "Volkswagen" automašīnu izplatītājs Baltijas valstīs.

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Austrumu gudrības ar pavisam praktiskiem vingrinājumiem ienāk personīgās izaugsmes treniņos, cīņas mākslas elementi paver jaunus apzinātības apvāršņus, kas ļauj gūt uzvaras privātajā dzīvē un uzņēmējdarbībā

Šoruden Starptautiskā kouču (personīgās izaugsmes treneru) federācija (International Coach Federation, ICF) atzīmē savas darbības pastāvēšanas 20. gadadienu, 31 EMEA (Eiropa, Tuvie Austrumi un Āfrika) valstī organizējot tūri Koučings ārpus robežām. Tūres ietvaros Latvijā viesojās viena no koučinga pionierēm Krievijā Jūlija Čouhno. Viņas lekcija par tēmu Cīņas mākslas gudrība līderībā pārsteidz ar netradicionālo pieeju, mudinot pārskatīt koučinga iespējas mūsdienu sabiedrībā un biznesa vidē.

Jāvada kuģis

Jūlija Čouhno kopš 14 gadu vecuma ir apguvusi dažādas Austrumu cīņas mākslas – karatē, džudo, u-šu, kung-fu, cigun un ķīniešu boksu. Viņa joprojām regulāri trenējas, pa trim stundām vismaz trīs, četras reizes nedēļā, to dara arī mājās, jo viņas vīrs ir treneris. «2006. gada nogalē, kad es profesionāli pievērsos koučingam, bieži vien manī iekšā viss vārījās, bija liels saspringums, taču lieliski zināju, ka saspringumu var noņemt ar dažādām fiziskām aktivitātēm. Es konstatēju, ka, pārzinot koučinga iemaņas, sportā var sasniegt progresu daudz ātrāk, un otrādāk – cīņas māksla man palīdz pilnveidoties kā personīgās izaugsmes trenerei,» DB saka Jūlija Čouhno. Piemēram, tiem uzņēmumu vadītājiem, kuriem ir sarežģītas attiecības ar saviem padotajiem, ir virkne dažādu praktisku uzdevumu, kas ir ņemti no Austrumu cīņas mākslas, ar kuru palīdzību ir iespējams, pirmkārt, labāk saprast un izjust sevi un, otrkārt, savus darbiniekus. J. Čouhno koučinga mācībās ir ieviesusi praktisko uzdevumu, kuru nodēvējusi par solis – zvērs, solis – cilvēks. Tā ir visa iespējamā sajūtu buķete, ko spēj izdzīvot cilvēks, vadot savas domas kādā konkrētā virzienā. Cilvēks, atrodoties kādā noteiktā emocionālā stāvoklī, var spert fizisku soli un iedomāties, ka, sperot šo soli, viņš savienojas ar kādu konkrētu emocionālu stāvokli, piemēram, prieku. Rezultātā prieks viņu pārņem un piepilda, tas sāk dzīvot šajā cilvēkā. Šādā veidā ir iespējams aktivizēt un izdzīvot bailes, izmisumu, skumjas, dusmas – visplašāko emociju spektru, iemācoties pārvaldīt savu apzinātību un ķermeni tā, lai, sperot soli atpakaļ, nonāktu tādā stāvoklī, kurā emocijas vairs nebango, bet ir absolūtā miera stāvoklī. Ja emocijas ir pārāk stipras, šis solis var izrādīties pārlieku smags, tāpēc ir nepieciešama iepriekšējā sagatavotība, norāda J. Čouhno.

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Jaunā memu monēta Meme Kombat, kas tiek laista klajā 2023. gada 4. ceturksnī, ir spēle, lai nopelnītu (P2E) spēļu platforma, kurā ir kaujas arēnas, jautras memes un elastīga iespēja “iesaldēt” (stake) žetonus.

Meme Kombat, kas ir veidota uz Ethereum blokķēdes, piedāvā AI vadītas cīņas ar labi zināmiem meme varoņiem, uz kuriem spēlētāji var likt likmes, izmantojot tā vietējo žetonu $MK.

$MK žetoni tagad ir pieejami iepriekšpārdošanā, un arī ar pieejamu žetonu “iesaldēšanu”. APY tiem, kuri pašlaik “iesaldē” ir 112%, kas tiek izmaksāts papildus žetonos.

Iegādājies Meme Kombat

Cīņas, derības un “iesaldēšana” - trīs lietošanas gadījumi, viens projekts

2023. gads ir bijis spēcīgs meme žetoniem. Bet, lai gan lielākā daļa žetonu, kas šogad tika pārdoti Uniswap, pieauga paraboliski, lai nodrošinātu īstermiņa ieguvumus bez ilgtermiņa izaugsmes vai lietošanas gadījumiem, Meme Kombat sola izstrādāt P2E spēļu platformu ar ilgstošu pievilcību.

Tekstila nozare 2017. gadā atguvās un audzēja produkcijas izlaides apjomus, bet šogad varētu sekot kritums, kaut arī lielākie uzņēmumi sagaida apgrozījuma pieaugumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs, cik iepriekšējais. Paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjoms samazināsies vai paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās Rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas lielā mērā ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro, līdz 430 eiro, kā rezultātā šogad darbu varētu zaudēt 1000–1200 nozares darbinieki. Galvenokārt cietīs nelielie šūšanas uzņēmumi Latvijas reģionos, īpaši Latgalē, kur tekstila nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu. Paredzams, ka tiks samazināts pamatā šuvēju skaits. Šobrīd Latvijā tekstila nozares uzņēmumos strādā aptuveni 8 tūkstoši šuvēju. 2017. gada nogalē atbildīgajās valsts institūcijās ar protestu par minimālās algas palielināšanu vērsās gan VRUA, gan nozares uzņēmumu vadītāji.

Pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju izraisītās krīzes pārvarēšanai uzņēmējiem nepieciešams maksimāls birokrātiskā sloga atvieglojums. Nav pieļaujama investīciju un jaunu darba vietu bremzēšana apstākļos, kad jautājums ir par uzņēmēja izdzīvošanu, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa, kuras sekas izjutīs visa pasaule. Plašās Krievijai un Baltkrievijai uzliktās sankcijas darbojas abos virzienos - tās ietekmē ne tikai agresorvalstu ekonomiku, bet arī visas tās valstis, kurām ar šiem agresoriem bija jebkāda veida ekonomiskas attiecības. Jau šobrīd Latvijā parādās sankciju ietekme un tas ir tikai sākums, norāda A.Rostovskis.

Lai arī Ukrainas kara sekas būs ievērojams trieciens Latvijas ekonomikai, uzņēmēji ir gatavi turpināt darboties un pārvarēt tuvojošās grūtības. Šajā laikā īpaši svarīgs ir publiskā sektora atbalsts un sapratne sadarbībā ar privāto sektoru. Līdz šim uzņēmēji saskaras ar milzīgu birokrātisko slogu un ļoti laikietilpīgiem procesiem. Jau parastos apstākļos tas bremzē uzņēmējdarbību, kavē investīcijas un jaunu darba vietu rašanos. Krīzes apstākļos tam visam ir jābūt maksimāli vienkāršotam - mazāk dokumentu, īsāki dažādi saskaņošanas termiņi, tādā veidā investīcijas stimulējot, nevis traucējot. Katrs uzņēmējs, kas turpinās strādāt, ir vērtība. Un viņam strādāšanu nepieciešams maksimāli atvieglot, lai būtu iespēja pārdzīvot šo krīzes laiku, pauž A.Rostovskis.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atprasīt izmaksātos Covid-19 atbalsta līdzekļus uzņēmumam SIA “GRB investīcijas”, kas nodrošina ““OZO” ledushalles” apsaimniekošanu, kā arī uzņēmuma un tā īpašnieku nekustāmo īpašumu aresta, dažādu liegumu un apgrūtinājumu piemērošanas, ir apdraudēta turpmāka “OZO” ledushalles pastāvēšana.

Uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” (GRB) valdes loceklis Dainis Liepiņš ir vērsies tiesā ar prasību atcelt šos absurdos VID lēmumus, kā arī atklātā vēstulē par šo VID rīcību informējis valdības vadītāju Arturu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

“Diemžēl VID, manipulējot ar paša pieņemtajiem lēmumiem, cenšas iznicināt uzņēmumu, kas darbojas jau kopš 1995. gada, godprātīgi maksājot nodokļus valsts budžetā. Apdraudēts ir ne tikai uzņēmumus, bet, kas pats skumjākais, Ozolniekiem un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem svarīgs sporta infrastruktūras objekts – “OZO” ledushalle. Covid-19 krīzes laikā mēs darījām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu uzņēmuma un “OZO” ledushalles izdzīvošanu, diemžēl šobrīd izskatās, ka to, ko nepaveica Covid-19, pašlaik cenšas izdarīt VID,” uzsver uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” valdes loceklis Dainis Liepiņš.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Kids Capoeira Academy dibinātāji izvēlas mācīt kapoeiru bērniem - auditorijai, ar ko jāstrādā īpaši uzmanīgi un rūpīgi.

Kapoeira ir Brazīlijas cīņas māksla, kas apvieno mākslu, deju, akrobātiku, mūziku un cīņas elementus. Kids Capoeira Academy (biedrība Capoeira Latvia) izveidotāji Jeļena Gaikeviča un Dmitrijs Rassohins ar to nodarbojas jau gandrīz desmit gadus un laika gaitā pamanīja, ka reti kurš kapoeiras treneris strādā ar bērniem. Vadīt nodarbības jaunajai paaudzei nav viegli, taču teju trīs gadu Jeļena un Dmitrijs to dara.

Ar pieaugušajiem viss ir diezgan vienkārši – viņi izvēlas, kādas nodarbības apmeklēt, un paši par to maksā. «Pieaugušie ir vairāk motivēti, bērniem visu laiku jāmaina uzdevumi, lai viņiem būtu interese,» saka Dmitrijs. Parasti daudzi aiziet uz pirmo nodarbību, kādu laiku darbojas, bet pēc tam interese apsīkst. Liela daļa bērnu, kuri pirms trim gadiem ar kapoeiru sāka nodarboties pie Dmitrija un Jeļenas, dara to vēl joprojām. Viņa domā – tik daudzi turpina tāpēc, ka kapoeirā katrs cilvēks var sevi atrast – ir bērni, kam patīk dejot, citus piesaista akrobātika, mūzika vai cīņas elementi.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī. Tradicionāli šajā dienā cilvēki iededz svecītes logos vai pulcējas 11.novembra krastmalā, noliekot svecītes pie Rīgas pils mūra.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919.gada 11.novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums - Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi - «Par Latviju.» Lāčplēša Kara ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā ir pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.

SIA «Velokurjers» pasākumos sākusi piedāvāt nestandarta pakalpojumu - velo ruļļu cīņas. Ar aktīvu dalību pasākumos aizvadīta pirmā vasara.

Ja līdz šim veloruļļi bijusi ierasta disciplīna velokurjeru čempionātos, tad, papildinot aktivitāti ar izklaidējošiem elementiem, uzņēmums padarījis to par aizraujošu pieredzi dažādos pasākumos gan velosipēdu minējiem, gan skatītājiem.

2017. gadā SIA «Velokurjers», gatavojoties 26. Pasaules velokurjeru čempionātam, nolēma kā vienu no disciplīnām organizēt veloruļļu cīņu. Internetā atrodamie piedāvājumi veloruļļu un to programmu iegādei bija dārgāki nekā paredzētās investīcijas, tādēļ tika pieņemts lēmums pirmos veloruļļus izgatavot pašiem. Uzņēmuma darbinieks Jānis Beleckis, kurš brīvajā laikā aizraujas ar metālapstrādi, sametināja rāmi, cits kolēģis nokrāsoja, vēl kāds piesaistīja divus Rīgas Tehniskās universitātes studentus, kas palīdzēja ar programmas tehnoloģisko pusi.