Jaunākais izdevums

Saeima šodien noraidīja Ilzes Znotiņas kandidatūru Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces amatam.

"Pret" balsoja 41 deputāts, atturējās četri, "par" bija 33 parlamentārieši un balsojumā nepiedalījās trīs deputāti no klātesošajiem.

"Pret" Znotiņas kandidatūru balsoja daļa "Konservatīvo", daži Nacionālās apvienības (NA) deputāti un "Saskaņas", kā arī daļa citu opozīcijas parlamentāriešu. Balsojumā atturējās vai nepiedalījās daži NA, kā arī pāris opozīcijas deputāti.

Savukārt Znotiņu balsojumā atbalstīja un balsoja "par" "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!", Zaļo un zemnieku savienības, daļa "Konservatīvo" un pāris NA deputāti.

Znotiņa šajā amatā tika virzīta uz otro pilnvaru termiņu.

Znotiņa uzvarēja Valsts kancelejas rīkotajā FID priekšnieka atlases konkursā. Valdība 31.maijā atbalstīja viņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu. Pēc tam arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja Znotiņas kandidatūru.

FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.

Znotiņas pirmais pilnvaru termiņš noslēdzās maija izskaņā.

Znotiņa pirms pievienošanās FID kā zvērināta advokāte specializējās strīdu izšķiršanā. Znotiņas galvenās kompetences jomas ietver regulatīvos jautājumus, maksātnespēju, kukuļdošanas apkarošanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, krāpšanu un "balto apkaklīšu" noziegumus, atzīmēts viņas CV.

Znotiņa ir bijusī zvērinātu advokātu biroja "Deloitte Legal" partnere. Viņa veikusi krāpšanas apkarošanas pārbaudes vairākos starptautiskos un vietējos uzņēmumos, kur vadījusi korupcijas, viltus grāmatvedības, krāpšanas, zādzību, līdzekļu atgūšanas, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tiesas procesu traucējumu izmeklēšanu.

Neilgi pirms iecelšanas FID priekšnieces amatā Znotiņa vadīja Latvijas nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas risku izvērtējuma sagatavošanu, kā arī vairāku atsevišķu nozaru izvērtējumus.

Znotiņai ir Rīgas Juridiskajā augstskolā iegūts maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās un Latvijas Universitātē iegūts bakalaura grāds tiesību zinātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Valdība atbalsta Znotiņas atkārtotu virzīšanu FID priekšnieces amatā

LETA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja patreizējās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu.

Znotiņas pirmais pilnvaru termiņš beidzas šodien - dienā, kad valdība atbalstīja Saeimas lēmumprojektu par Znotiņas kandidatūru. Ierastā kārtība ir tāda, ka Saeimas plenārsēdes notiek ceturtdienās, turklāt par šāda amata priekšnieka kandidātiem vēl jālemj Saeimas atbildīgajā komisijā.

13.maijā Valsts kanceleja paziņoja, ka FID priekšnieka atlases konkursā uzvarējusi pašreizējā dienesta priekšniece Znotiņa. FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.

Viena un tā pati persona par dienesta priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Iepriekšējais konkurss uz FID vadītāja amatu notika 2018.gadā. Toreiz Znotiņa tika izvēlēta kā labākā no deviņiem pretendentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un Zviedrijas radniecīgais dienests pētīs kontrabandas plūsmas un iemeslus lielajiem zviedru kronas apjomiem Latvijā, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atzina uz FID priekšnieces amatu atkārtoti virzītā Ilze Znotiņa.

Znotiņa atgādināja, - lai veicinātu tiesībsargājošo institūciju sadarbību un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu finanšu noziegumu izlūkošanai un novēršanai, Rīgā ir atklāts Baltijā pirmais finanšu izlūkošanas un naudas atmazgāšanas novēršanas jeb AML inovāciju centrs.

Znotiņa Saeimas komisijās skaidroja, ka centrs ir svarīgs, lai ātri un efektīvi varētu veikt finanšu plūsmu analīzi. Atbilstoši centrā iekļautajiem projektiem patlaban FID vienojies ar Igaunijas un Polijas kolēģiem, ka tiek strādāts pie kopīga analīzes projekta par to kā Ukrainas bēgļi, iespējams, var tikt pakļauti cilvēktirdzniecības riskam.

"Savukārt ar Zviedrijas FID esam vienojušies, ka centrā veiksim pētījumu, kādā veidā sasaistāma kontrabandas preču plūsma uz Zviedriju caur Latviju. Jau redzam, ka Latvijā nez' kāpēc ir ļoti liels apjoms zviedru kronu, kas tiek, iespējams, mainītas valūtas maiņas punktos un vēl kādās vietās," izteicās Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Znotiņa: man ir skaidra programma, ko es gribu sasniegt

Agnese Margēviča, Diena, 19.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par ideju veidot jaunu superstruktūru finanšu noziegumu apkarošanai, tiesu praksi, lemjot par arestētās mantas konfiskāciju, kā arī izredzēm tikt pārvēlētai amatā laikrakstā Diena 19.janvārī intervija ar Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu.

Fragments no intervijas

Latvijai nācās strauji un novēloti ielēkt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tēmā. Tagad ir pagājis zināms laiks, iegūta prakse. Kā jūs vērtējat, vai situācija jau ir nostabilizējusies, vai vēl būtu jāuzlabo normatīvie akti, kas regulē legalizācijas novēršanas jomu? Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi izskatīšanai divas lietas, kurās personas sūdzas, ka esošais regulējums viņiem liedz tiesības uz taisnīgu tiesu. Varbūt kaut kur groži jāpievelk vai pretēji – jāpalaiž vaļīgāk?

Par ielēkšanu novēloti sistēmas sakārtošanā nav īsti tas, kā es to redzu, jo mēs redzam, ka ļoti daudz kur pasaulē, tai skaitā Eiropā, valstis nav sasniegušas tādus rezultātus, kā mēs esam sasnieguši. To pirmām kārtām apliecināja Moneyval vērtējums 2018. gada nogalē, kas pateica, ka Latvija ir pirmā valsts, kura pilnībā vai lielākoties ir izpildījusi visas 40 Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas. Bet par to, kas notiek Latvijā attiecībā uz tiem 2017., 2018., 2019. gadā izmainītajiem likumiem, tur viennozīmīgi ir kaut kādas nianses, kuras droši vien ir nepieciešams vēl joprojām pieslīpēt un kaut kādus procesuālos jautājumus atrisināt. Piemēram, jūs uzdevāt jautājumu par ST iesniegtajiem pieteikumiem – tie jau arī neanalizē kādus fundamentālus principus, piemēram, apgrieztās pierādīšanas principu vai samazināto pierādīšanas standartu. Tajos ir runa par ārkārtīgi mazām, smalkām procesuālām niansēm, par kurām viennozīmīgi vismaz es no savas jurista pieredzes varu teikt, ka mums jāapsveic iniciatīva, kas rūpējas, lai sistēmā nebūtu pretrunu vai nepareizību. Attiecībā uz diviem pieteikumiem ST, jā, tie ir iesniegti, bet vienlaicīgi arī Saeimā izskatīšanā ir tās pašas normas, kas tiek apstrīdētas, tās jau tiek liktas uz grozījumiem, lai sakārtotu šo jautājumu. Kurš būs pirmais – ST vai Saeima, kas pateiks, es nezinu.

Komentāri

Pievienot komentāru