Citas ziņas

Saeima valsts kontroliera amatā atkārtoti ievēl Elitu Krūmiņu

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, valsts kontroliera amatā atkārtoti ievēlēja līdzšinējo Valsts kontroles vadītāju Elitu Krūmiņu, informē Saeimas Preses dienests.

E.Krūmiņas kandidatūru atbalstīja 85 deputāti, bet pret nebalsoja neviens.

Kandidatūras bija jāizvirza, jo līdzšinējai valsts kontrolierei šī gada 23.janvārī beidzas amata pilnvaras.

Kandidatūras Valsts kontroliera amatam izvirza Saeimas deputāti, un valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem. Viena un tā pati persona nevar būt par valsts kontrolieri vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Papildināta - Valsts kontrole apšauba 6 miljonu eiro izlietojumu piemaksām valsts iestādēs

LETA, 18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole vērsīsies Ģenerālprokuratūrā par pērn nepamatoti piešķirtām piemaksām valsts iestāžu darbiniekiem, šodien žurnālistus informēja Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Valsts iestāžu finanšu revīzijā 2016.gadā izlases veidā tika vērtēta piemaksu piešķiršana valsts iestāžu darbiniekiem. Kā norādīja Krūmiņa, Valsts kontrole nav guvusi pārliecību par piešķirto piemaksu pamatojumu kopumā par vairāk nekā sešiem miljoniem eiro.

Valsts kontroliere atzina, ka lielākoties piemaksu piešķiršanas process ir formāls un nerada pārliecību, ka ir izvērtēts personas ieguldījums iestādes mērķu sasniegšanā. Valsts kontroliere atzina, ka ir bijuši pat gadījumi, kad piemaksas piešķirtas par darbu, kas ir identisks pamata darbā noteikto pienākumu izpildei.

Krūmiņa stāstīja, ka piemaksas darbiniekiem nereti piešķirtas ar pamatojum, ka darbinieks "kvalitatīvi izpildījis doto uzdevumu", "atbildīgi izturējies pret resursiem", "darbinieks izrāda interesi par darbu", "nekavē darba izpildes termiņus", "veic darbu atbilstošā apmērā", "ir labas iemaņas darbā ar datoru" utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts kontrole: Medicīniskās rehabilitācijas attīstība notikusi tikai «uz papīra»

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

VK: Fiskālās disciplīnas trūkuma dēļ vispārējās valdības parāds tiek nevis samazināts, bet pārfinansēts

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti.

Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. To, veicot pārbaudi par valsts budžeta plānošanas procesa efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole, sniedzot ieteikumus Finanšu ministrijai un priekšlikumus Ministru kabinetam budžeta procesa uzlabošanai.

Valsts kontrole, veicot apjomīgu revīziju Budžeta vadības sistēmas efektivitāte: 1. daļa – budžeta plānošanas cikla efektivitātes izvērtējums, vērtēja budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstību astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Atsevišķas lauksaimniecības NVO budžeta finansējuma saņemšanā bauda īpašas privilēģijas

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole sniegusi Saeimai atzinumu par gada apjomīgākās finanšu revīzijas – saimnieciskā gada pārskata revīzijas – rezultātiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī par 2017. gada valsts kopbudžeta pārskatu sniegts atzinums ar iebildi, informē VK.

Tas nozīmē, ka vairākos jautājumos nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu, ka ikviens darījums ar valsts mantu un līdzekļiem notiek likumīgi, mērķtiecīgi un jēgpilni.

Galvenie iemesli atzinuma ar iebildi sniegšanai joprojām ir nepareizi klasificētās saistības, neuzskaitītie vai nekorekti uzskaitītie aktīvi, līdz galam neieviestais uzkrāšanas princips nodokļu un nodevu uzskaitē. Šie nesakārtotie jautājumi ietekmēs arī nākamo gadu atzinumus, līdz konstatētās neatbilstības tiks novērstas.

Pie būtiskākajām neatbilstībām, kas šajā revīzijā konstatētas, Valsts kontrole min neatbilstības uzskaites jautājumos, kas īpaši aktuālas pašvaldību gada pārskatu kontekstā. Revīzijā Valsts kontrole izskatīja arī citus jautājumus, šogad atzinumā īpaši pievēršot uzmanību normatīvo aktu neievērošanai – neatbilstoši noteiktām pašvaldību deputātu mēnešalgām un neatbilstoši pieņemtiem ziedojumiem. Valsts kontrole ir fiksējusi vairākus iespējamus amatpersonu pārkāpumus, tajā skaitā likumam neatbilstošu ziedojumu pieņemšanu pašvaldībās, par ko ziņojusi tiesībsargājošām iestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Nepastāv šķēršļi reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienestam jānovērš virkne būtisku trūkumu iekšējās procedūrās un normatīvo aktu regulējumā, lai uzlabotu vairāku nodokļu un nodevu administrēšanu. To ir secinājusi Valsts kontrole, veicot 2017. gada valsts budžeta izpildes revīziju.

Uzlabojumi nepieciešami saimnieciskās darbības veicēju – VSAOI maksātāju – reģistrēšanā, efektīvāk veicamas VID tematiskās pārbaudes un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa kontrole, jāuzlabo naftas produktu drošības rezervju nodevas administrēšana un VID kontrole muitas punktos. Jāprecizē iedzīvotāju ienākuma nodokli regulējošie normatīvie akti, lai mazinātu iespēju, ka iedzīvotāji nezināšanas un nepilnīgas izpratnes dēļ var kļūt par nodokļu parādniekiem.

Uz trūkumiem potenciālo valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā Valsts kontrole vērsusi VID un Finanšu ministrijas uzmanību vismaz pēdējos piecus gadus. Tā kā pie potenciālajiem ieņēmumiem tiek iekļauti arī bezcerīgie parādi, kurus valsts nekad neatgūs, reāli iekasējamās summas ir mazākas par prognozētajām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: Austrumu slimnīca grimst arvien lielākos parādos; zaudējumus nāksies segt nodokļu maksātājiem

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

VK iesaka pārskatīt pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldīšanas maksas aprēķināšanu

Žanete Hāka, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole atzinīgi novērtē Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs, informē VK.

Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām. Pensiju 1. līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa – sociāli apdrošināto personu veiktās iemaksas tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām, vienlaikus tās uzskaitot personas kontā virtuāla kapitāla veidā. Uz pensiju 2. līmeni novirzītās iemaksas veido uzkrājumu reālas naudas veidā un tiek investētas finanšu un kapitāla tirgū, iegūstot kapitāla pieaugumu. Savukārt Pensiju 3. līmenis dod iespēju brīvprātīgi veidot privātu pensijas uzkrājumu.

Ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, t. i., saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Sistēma savu stabilitāti ir apliecinājusi, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Turklāt sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai Latvija ir spējusi pieņemt arī vairākus būtiskus, bet tajā pašā laikā sabiedrībā nepopulārus lēmumus – par pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Arī valsts kontroliere norāda uz nepieciešamību veidot «drošības spilvenus»

LETA, 19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Budžeta plānošanā Latvijā vēl ir daudz kur augt un vairāk nepieciešama ilgtermiņa domāšana, piemēram, mazinot parādus un veidojot «drošības spilvenus».

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, šādu viedokli LTV «Rīta panorāmā» pauda Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Krūmiņa vērtēja, ka budžeta plānošanā Latvijā vēl ir daudz kur augt un vairāk nepieciešama ilgtermiņa domāšana, piemēram, mazinot parādus un veidojot «drošības spilvenus».

Vienlaikus Valsts kontroles vadītāja atzīmēja, ka valdības iesāktais darbs ir solis pareizā virzienā, proti, katru gadu nepieciešams aktīvi pārvērtēt budžeta izdevumus, kur Krūmiņa redz arī Valsts kontroles pienesumu.

Līdzīgas problēmas kā ar valsts budžetu ir arī pašvaldību budžetu plānošanā, piebilda Krūmiņa.

Krūmiņa solīja, ka Valsts kontrole aktivizēs darbu, ne vien lai sodītu, bet arī lai palīdzētu dažādu institūciju darbiniekiem, sniedzot labās prakses piemērus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav radīti priekšnosacījumi kases aparātu reformas veiksmīgai pabeigšanai, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Pēc Valsts kontrolē minētā, piecus gadus ilgstošajai kases aparātu nomaiņai nav ne izsvērta rīcības plāna, ne skaidrības par nomaiņas galīgo termiņu. Likumības un lietderības revīzijā par kases aparātu reformu Valsts kontrole konstatējusi virkni trūkumu, kas bremzējuši veiksmīgu reformas īstenošanu.

«Reforma skar vairāk nekā 30 tūkstošus nodokļu maksātāju, kas ik dienas izmanto kases aparātus un kases sistēmas. Pirms tik lielu pārmaiņu īstenošanas valstij bija rūpīgi jāplāno, kādas izmaksas radīsies uzņēmējiem, kādos termiņos izmaiņas varēs veikt un kādi būs valsts ieguvumi. Kases aparātu reforma bija nepieciešama, taču revīzija apliecina, ka netika radīts stabils pamats un priekšnosacījumi reformas veiksmīgai pabeigšanai,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: Iedzīvotāji laikus nesaņem IIN atvieglojumus, jo VID neizmanto tā rīcībā esošo informāciju

Zane Atlāce - Bistere, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 70,5 tūkstoši nodokļu maksātāju pērn savlaicīgi nesaņēma iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neizmanto tā rīcībā esošo informāciju, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tāpat gandrīz piecarpus tūkstošiem pensionāru ar invaliditāti jau vairākus gadus tiek kavēta pensiju izmaksa pilnā apmērā tādēļ, ka valsts iestāžu nekvalitatīvas savstarpējās sadarbības dēļ netiek automātiski piemēroti nodokļu atvieglojumi. Bet birokrātisku un nesaprotamu barjeru dēļ labticīgi patentmaksātāji kļūst par likuma pārkāpējiem, paši to pat nenojaušot. Šāda aina atklājās Valsts kontroles veiktajā saimnieciskā gada pārskata revīzijā, turklāt tāda konstatēta ne pirmo gadu, informē VK pārstāve Līga Krapāne.

«VID ir jāsper solis pretī iedzīvotājiem, lai mazinātu tiem nevajadzīgo administratīvo slogu un nodrošinātu visu ienākumu savlaicīgu saņemšanu ik mēnesi, nevis pēc gada vai gadiem. Uzlabojumi nepieciešami arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un atvieglojumu automātiskā piešķiršanā, tai skaitā pensionāriem ar invaliditāti. Ir skaidrs, ka šiem cilvēkiem katrs ikmēneša ienākumu eiro ir ļoti nozīmīgs. Jāvienkāršo arī patentmaksātāju reģistrācijas process, lai tas kļūtu iedzīvotājiem saprotams, ērts un atbilstu mūsdienu tehnoloģiju iespējām,» uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Elitas Krūmiņas padomniece: Elita izdarīs visu, ja viņai būs atbalsta punkts

Aļona Zandere, 25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz vēl vienu termiņu amatā ievēlētā Latvijas Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atbildīgajā amatā kļuvusi prasīgāka, nebaidoties no izaicinājumiem vai oponentiem, kas varētu stāties ceļā mērķu sasniegšanai, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sagaidot sava otrā termiņa beigas valsts kontrolieres amatā, Elita Krūmiņa Valsts kontrolē (VK) būs nostrādājusi jau 16 gadus.

E. Krūmiņu kolektīvā vērtē augstu, to Dienas Biznesam atzīst arī bijušie VK darbinieki. Arī pati kontroliere sarunās un intervijās vienmēr labi izsakās par padoto veikumu. Kontrolierei tuvu esoši cilvēki norāda, ka viņa mēdz ļoti pārdzīvot kritiku, šī emocionalitāte ar laiku kļuvusi spilgtāka. «Bet kā gan lai nepārdzīvo, ja tu izdari savu darbu maksimāli labi un tevi tāpat kritizē,» norāda kāda bijusī kolēģe, kas nevēlējās atklāt savu vārdu. Kontrolieres emocionālo dabu atklāj arī jaunākais žurnāla Ieva numurs. Intervijā viņa neslēpj, ka lasa komentārus internetā un vismaz agrāk par tiem ļoti pārdzīvojusi. Tāpat viņa atklāj vēl pavisam svaigas rētas, kas radušās, pirms gada zaudējot savu vīru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: Nodokļu parāds valstij ir 1,4 miljardi eiro, vismaz 900 miljoni ir nepiedzenamie parādi

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības nodokļu iekasēšanas jomā, Valsts kontrole (VK) saskata mērķtiecīgas rīcības trūkumu. Nodokļu parādi ir 1,4 miljardu eiro apmērā, kas veido jau 1/6 daļu no visiem nodokļu ieņēmumiem. Turklāt ik gadu turpina pieaugt nepiedzenamais nodokļu parāds.

2015.gadā nepiedzenamo nodokļu parādu summa jau ir pārsniegusi 900 miljonus eiro. Vēl gandrīz 350 miljoni eiro ir maksātnespējīgu uzņēmumu parādi, kuri, visticamāk, samaksāti nekad netiks, secināts VK finanšu revīzijā Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Vērtējot nodokļu politikas jautājumus, VK secina, ka valstī joprojām nav definēta tāda nodokļu politika, kas paredzētu ilgtermiņa mērķus, veicinātu uzņēmējdarbību un tādējādi – valsts konkurētspēju, kā arī veidotu sabiedrības izpratni par ieguvumiem no godīgas un savlaicīgas nodokļu nomaksas.

VID nodokļu auditu mērķis ir neļaut negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no nodokļu nomaksas. Turklāt nodokļu auditu pierakstiem būtu jātiek veiktiem tā, lai kvalificētai “trešajai pusei” būtu iespēja gūt pārliecību par audita gaitas un secinājumu objektivitāti. Tomēr šis mērķis ne vienmēr tiek sasniegts. Izlases veidā pārbaudot 4% VID veikto nodokļu auditu lietu, secinājām, ka auditu pieraksti ir nepilnīgi un to secinājumi līdz ar to nav izsekojami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas Valsts kontrole: Nav skaidras paredzamās valsts saistības Rail Baltica projektā

LETA, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Valsts kontrole atzinusi, ka joprojām nav skaidrs, kādas finansiālās saistības Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas projektā Rail Baltica būs jāuzņemas Igaunijas valstij.

Tā ieteikusi Rīgikogu (Igaunijas parlamentam) pirms Baltijas valstu starpvaldību līguma ratificēšanas lūgt valdībai veikt papildu analīzi un izstrādāt rīcības plānus gadījumam, ja valsts izdevumi šai projektā pieaugtu.

Kā teikts Igaunijas Valsts kontroles atzinumā, nedz pašā līgumā, nedz tā ratifikācijas likumprojekta paskaidrojuma rakstā nav dotas skaidras atbildes uz jautājumiem, kādas finansiālās saistības jāuzņemas valstij, kā projekts tiks finansēts un vai pastāv noteikts lēmumu pieņemšanas mehānisms gadījumā, ja projekta izmaksas pieaug, ja tas netiek pabeigts līdz paredzētajam termiņam vai ja mainās finansējums.

Nezinot valsts finansiālās saistības šai projektā, nav skaidrs, kādas saistības ar Rīgikogu akceptu būtu jāuzņemas valdībai, kādu summu un kādā laika periodā valsts plāno izdot "Rail Baltica" izbūvei, no kurienes tiks ņemti līdzekļi un kā līguma izpildes gaitā parlamentam tiks nodrošinātas iespējas iejaukties turpmākajos lēmumos attiecībā uz tā finansēšanu, konstatē Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK aicina pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, atsakoties no nevajadzīgajiem

LETA, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole revīzijas ziņojumā «Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?» aicina pēc būtības pārskatīt nodokļu atvieglojumu sistēmu, atsakoties no nevajadzīgajiem.

Valsts kontrolē norādīja, ka Latvijā ik gadu, uzņēmumiem un iedzīvotājiem piemērojot vairāk nekā 200 dažādus nodokļu atvieglojumus, valsts budžets negūst aptuveni 2,5 miljardus eiro, taču līdz šim nav sistēmiski novērtēts, kuri nodokļu atvieglojumu veidi patiesi ir nepieciešami un kādas problēmas tie ir atrisinājuši. Trūkstot informācijai par nodokļu atvieglojumu ietekmi, nevar pieņemt pamatotus lēmumus par nodokļu atvieglojumu izmaiņām, lai Latvijas sabiedrība saņemtu tai nepieciešamos atbalsta veidus.

«Būtībā nodokļu atvieglojumus, atlaides un atbrīvojumus var uzskatīt par valsts budžeta izdevumu neredzamo daļu. Lēmumiem par to, kam, cik lielu un kāpēc piešķirt vienu vai citu atvieglojumu, jābūt labi pamatotiem, lai valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu jēgpilns un tiešām risinātu aktuālas problēmas. Pārskatot atvieglojumu sistēmu pēc būtības un atsakoties no nevajadzīgajiem atvieglojumiem, un mērķtiecīgi saglabājot vajadzīgos, valdībai būs vieglāk strādāt, neceļot nodokļus,» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kapavietas izmaksas pašvaldībās svārstās no dažiem eiro līdz vairākiem simtiem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole revīzijā par kapavietu saimniecību Latvijā secinājusi, ka kapavietu iegūšanas un nomas izmaksas pašvaldībās būtiski atšķiras - no dažiem eiro līdz pat daudziem simtiem eiro.

Pieejama informācija, skaidra kapavietas iegūšanas procedūra, saprotami maksājumi, sakārtoti kapavietu reģistri un kartes, ērta kapsētu infrastruktūra ir galvenie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu piederīgajiem iespēju mirušo apbedīt cieņpilni. Diemžēl šajā jomā pašvaldībām vēl daudz darāmā, secināts Valsts kontroles revīzijā par kapsētu saimniecību Latvijā. Tā veikta 11 pašvaldībās par laiku no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam.

«Neskaidri kapavietu iegūšanas, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites noteikumi, strīdīga situācija par pašvaldību noteikto iedzīvotājam obligāti veicamo maksājumu veidiem un to apmēru, neskaidrības pašvaldību tiesību un pienākumu apjomā kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībai ar ilgstoši nekoptām kapavietām, ir galvenie iemesli, kāpēc Valsts kontroles ieskatā šī joma prasa uzlabojumus,» uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kontrole aizvien vairāk pievērsīsies lietderības pārbaudēm

Zane Atlāce - Bistere, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neapšaubot pareizas finanšu uzskaites svarīgumu, Valsts kontrole (VK) aizvien vairāk pievērsīsies lietderības un atbilstības pārbaudēm, pakāpeniski palielinot šādu pārbaužu īpatsvaru līdz 70 procentiem no kopējā pārbaužu apjoma, prezentējot VK padomes apstiprināto stratēģiju norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņasprāt, tas ļaus vērtēt sarežģītus un sistēmiskus jautājumus dažādās nozarēs un motivēt izpildvaru pārskatīt un optimizēt stagnējošas sistēmas.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka nesodāmības sajūta veicina nākamo pārkāpumu izdarīšanu. Arī pašlaik VK likumiskais pienākums ir ziņot tiesībaizsardzības iestādēm par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem. Sadarbība ar šīm iestādēm esot būtiski uzlabojusies, ko apliecina uzsākto kriminālvajāšanai un tiesvedībai pakļauto lietu skaits. Turpmāk VK plāno panākt, ka vismaz 80 procentos gadījumu, kad revidenti norādījuši uz pārkāpumiem, pārkāpējs tiek pakļauts normatīvajos aktos paredzētajam sodam.

Vienlaikus Valsts kontrole izprot, ka arī prevencija ir iedarbīgs rīks iespējamu pārkāpumu un noziegumu novēršanā, tāpēc būtiski paplašinās izglītojoša rakstura darbību. Revīziju rezultāti tiks apkopoti un konceptualizēti, padarot tos izmantojamus ne tikai revidētajai, bet arī citām iestādēm, tā savlaicīgi norādot gan uz riskiem, gan labo praksi. Valsts kontrole regulāri publicēs vērtējumu par dažādu nozaru riskiem, tā motivējot nozaru ministrijas riskus novērst savlaicīgi un resursus izmantot jēgpilni, negaidot Valsts kontroles ierašanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: VM nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē un nesasniedz noteikto mērķi

Žanete Hāka, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju, kurā pētīja, vai ambulatoro veselības aprūpi Latvijā ir iespējams pilnveidot, informē VK.

Revīzijā tika vērtēta ģimenes ārstu gatavību savā praksē sniegt iespējami daudz pakalpojumu, vai ir sasniegtas plānotās ieceres profilakses jomā, vai ģimenes ārstu prakses ir pieejamas arī tālākajos Latvijas reģionos, kā arī, vai, pērkot ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, VM ir rīkojusies racionāli.

VM nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē, jo tās darbības nav pietiekamas, lai sasniegtu ministrijas noteikto mērķi – nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus.

Ģimenes ārstu institūtam jābūt profesionālam, pieejamam, efektīvam un visaptverošam veselības aprūpes sistēmas elementam, kura loma profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā ir nepārtraukti jāstiprina. Par ģimenes ārsta darba efektivitāti liecina ārsta spēja un gatavība sniegt iespējami daudz pakalpojumu. Arī VM ir ieinteresēta, lai pacientam nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi pēc iespējas tiktu sniegti jau pie ģimenes ārsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole jau vairākus mēnešus veic revīziju AS «Sadales tīkls», kas pēdējās nedēļās ierauta skandālā par iespējamu krāpniecību ar atļaujām elektroenerģijas pārdošanai obligātajā iepirkumā, šodien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Viņa norādīja, ka Valsts kontroles pārbaude saistīta ar plašu jautājumu loku, tostarp izdevumiem, kā arī to tālāku atsauci uz tarifiem.

Taujāta, vai revidenti varētu skart arī patlaban aktuālo tēmu saistībā ar obligātā iepirkuma atļaujām un elektroenerģijas pieslēgumiem, Krūmiņa norādīja, ka Valsts kontrole seko līdzi pēdējo nedēļu notikumiem un nepieciešamības gadījumā revīzijas jautājumu loku var paplašināt. Vienlaikus ir būtiski nedublēt darbības, kuras veic citas iestādes.

Ar attiecīgās revīzijas rezultātiem plānots nākt klajā nākamgad.

Valsts kontrole ir augstākā revīzijas iestāde valstī, kas darbojas sabiedrības interesēs, nodrošinot uzraudzību valsts un pašvaldības līdzekļu lietderīgai un efektīvai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

VK: No 2018.gada budžeta 9,34 miljoni eiro izlietoti neatbilstoši paredzētajam mērķim

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības 2018.gadā 9,34 miljonus eiro izlietojušas neatbilstoši sākotnēji paredzētajam mērķim, revīzijā par 2018.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secinājusi Valsts kontrole.

Finanšu revīziju ietvaros Valsts kontrole veica revīziju 13 ministrijās un 13 centrālajās valsts iestādēs, kā arī 119 pašvaldībās. Revīzijā norādīts, ka no pārbaudītajiem 30 631 509 eiro sākotnējam piešķiršanas mērķim nav izlietota gandrīz trešdaļa jeb 9 346 510 eiro, savukārt par 305 398 eiro izlietojuma atbilstību sākotnējam prioritārā pasākuma mērķim Valsts kontrole nevarēja iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus.

Secināts, ka lielākajā daļā pārbaudīto gadījumu jeb 11 no 17 nav sasniegti vai tikai daļēji ir sasniegti 2018.gadā sākotnēji plānotie rezultāti.

Tāpat prioritāro pasākumu pieteikumu izvērtēšanas un atbalstāmo pasākumu atlases process nav bijis caurskatāms, jo 40% no visiem atbalstītajiem pasākumiem par kopējo summu 66 462 734 eiro ir tādi, kas nav bijuši pieteikti normatīvajā aktā paredzētajā prioritāro pasākumu priekšlikumu iesniegšanas kārtībā, bet ko finanšu ministra organizētās prioritāro pasākumu izvērtēšanas gaitā piedāvā valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

NVA direktore Kalvāne tiek virzīta Valsts kontroles padomes locekļa amatam

LETA, 06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne tiek virzīta Valsts kontroles padomes locekļa amatam.

Kalvāne aģentūrai LETA apliecināja, ka kandidē uz šo amatu, tomēr no citiem komentāriem atturējās. Viņa uzsvēra, ka varēs atbildēt uz jautājumiem pēc tam, kad Saeima pieņems lēmumu šajā jautājumā.

Saskaņā ar Valsts kontroles likumu padomes locekļu amata kandidātus Saeimai iesaka valsts kontrolieris.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa vēstulē Saeimai norāda, ka parlaments 19.maija sēdē atbrīvoja no valsts kontroles padomes locekļa amata Lauru Graudiņu pēc pašas vēlēšanās. Šim vakantajam amatam Krūmiņa iesaka Kalvānes kandidatūru.

Vēstulē Saeimai Krūmiņa uzsver, ka Kalvānei ir vadītāja pieredze, kā arī pieredze iestādes iekšējās kontroles sistēmas izveides un tās darbības novērtēšanā, finanšu vadībā, iekšējo auditu veikšanas organizēšanā, stratēģisko plānu izveides organizēšanā, kā arī starptautiskās sadarbības organizēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VK: Daugavpils siltumtīkli, pārkāpjot iepirkuma regulējumu, rada šaubas par siltumenerģijas tarifa stabilitāti ilgtermiņā

Žanete Hāka, 22.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru