Jaunākais izdevums

Zemes kreditēšanas programmai veicinot pieprasījumu un tiešmaksājumu celšanās dēļ sagaidāms lauksaimnieciski izmantojamās zemes vērtības kāpums – prognozē nekustamo īpašumu tirgus pārstāvji, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmuma Arco Real Estate valdes pārstāvis un īpašumu vērtētājs Māris Laukalējs stāstījis, ka pērn lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgus bijis viens no dzīvākajiem. Aizvadītā gada laikā tādējādi zemes cenas cēlušās caurmērā par 20 līdz 30 procentiem. Sevišķi tās cēlušās zemei Latgalē un Vidzemes austrumu pusē, piemēram, Madonas un Gulbenes novados, kur agrāk pircēju bija maz.

Vienlaikus joprojām krasi atšķiras cenas auglīgajos Zemgales, daļēji arī Kurzemes novados no cenām Latgalē. Spriežot pēc noslēgtajiem darījumiem, Zemgalē un Kurzemē zemes hektārs nopirkts par 3700 eiro (ap 2600 latu) un pat vēl dārgāk. Toties Latgalē pats lētākais pirkums bijis vien par 430 eiro (ap 300 latu) hektārā. Uzņēmuma Arco Real Estate vērtētāja Zemgalē Agita Teile laikrakstu informējusi, ka iekopti, par 10 hektāriem lielāki zemes gabali ar pietiekami labām iespējām tiem piekļūt maksā no 2100 līdz 4100 eiro (ap 1470 līdz 2870 latu) par hektāru. Pat neiekoptas, grūti apstrādājamas zemes cenas tāpat ir gana augstas – no 1400 līdz 1800 eiro (ap 980 līdz 1260 latu) par hektāru.

M. Laukalējs spriedis, ka viens no cenu kāpuma iemesliem ir tas, ka tirgū trūkst apstrādātu, auglīgas zemes gabalu pietiekami lielās (no 50 hektāriem un vairāk) platībās, lai tās būtu izdevīgi apstrādāt. Pārsvarā piedāvā nekoptas, pa daļai aizaugušas, ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem vai ar citiem trūkumiem.

Otrs iemesls pieprasījuma un cenu kāpumam esot pērn atjaunotā valsts aizdevumu piešķiršana lauksaimnieciski izmantojamās zemes pirkumiem, norāda Latvijas Avīze. Aizdevumus paredzēts izsniegt līdz šā gada 31. decembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienu no Latvijas lielākajiem dabas resursiem – zemi – var apsaimniekot efektīvāk, tādējādi palielinot ne tikai īpašnieku ienākumus no hektāra zemes apsaimniekošanas, bet arī radot darba vietas un nodokļus valstij

Tāds ir Rīga TV24 raidījuma Dienas Bizness sarunas ekspertu vērtējums.

Lai to īstenotu, ir vajadzīgas ne tikai zemes īpašnieku zināšanas un mūsdienām atbilstošas tehnoloģijas, bet arī valsts politika. Latvijas lielākā nacionālā bagātība ir zeme un cilvēki, kuri šeit dzīvo. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijai nav tādu derīgo izrakteņu kā dabasgāze, nafta, metālu rūdas, dimanti. Toties atšķirībā no daudzām citām valstīm, kurās ir kalni, vulkāni, tuksneši, kas ļoti ierobežo zemes izmantošanas iespējas, Latvijā šādu dabas ierobežojumu nav, un, ja tādi ir, tad tie ir cilvēku pašu radīti. Vienlaikus jāņem vērā, ka tieši laukos pirms 30 gadiem dzīvoja ievērojami vairāk cilvēku nekā pašlaik. Zemes izmantošanai ir daudz dažādu iespēju – to var izmantot mežsaimniecībā, lauksaimniecības produkcijas audzēšanai, piena un gaļas lopkopībai, enerģētikai – uzstādot vēja ģeneratorus –, ainavas saglabāšanai, rekreācijai un arī dabas aizsardzībai. Jāņem vērā, ka zeme Latvijai ģenerē vairāk nekā pusi no visiem eksporta ieņēmumiem un šis resurss, to efektīvāk apsaimniekojot, var dot vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Bebri var celt nodokli

Māris Ķirsons, Sandra Dieziņa, 29.11.2012

Z/s Kalndunduri saimnieks Viesturs Liepiņš. «Ir lielas problēmas ar bebriem, taču ar to jācīnās. Ja kādam zemniekam ir lauksaimniecības zeme, kur plosās bebri, tad iespējams, kaut kas nav kārtībā ar saimniekošanu. Manā saimniecībā visa lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta un nevajadzētu rasties problēmām ar augstāku NĪN»

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bebru aizsprosti, nefunkcionējoša meliorācija, kā arī aizsargjoslas gar upēm var kļūt par iemeslu ievērojami augstākam nekustamā īpašuma nodoklim.

Pagaidām arī nav skaidrs, pēc kādas metodikas tiks aprēķināta lauksaimniecībā apstrādājamā zeme.

Vairāki nelielie zemes īpašnieki, kuru lauksaimniecībā izmantojamā zeme atrodas līdzās ūdenstecēm un kuras mēdz pārplūst pavasaros un rudeņos, kā arī bebru uzcelto aizsprostu dēļ uzskata - šajā jautājumā ļoti daudz būs atkarīgs no Lauku atbalsta dienesta (LAD) piemērojamās metodikas – kā tiks rēķināta lauksaimniecībā izmantojamā zeme – no kopējā īpašuma platības vai atsevišķi katram zemes gabalam.

DB jau rakstīja, ka Saeima atbalstīja Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra, deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikumu, kurš paredz noteikt, ka lauksaimniecībā izmantotā zeme tiek uzskatīta par apstrādātu, ja apstrādāti ir vismaz 70% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nevis 30%, kā noteikts līdz šim. Šis priekšlikums bija vērsts uz dīvānzemnieku izdzīšanu no komforta zonas un mudinātu efektīvi izmantot lauksaimniecības zemi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Saeima pieņemtu valdības atbalstītos priekšlikumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas nosaka virkni ierobežojumus zemes iegādei, tās cena īstermiņā varētu samazināties, uzsvēra atsevišķi Nozare.lv rīkotās diskusijas dalībnieki. Savukārt citi sliecās domāt, ka zemes cena nekritīs, bet lēnām pieaugs un ilgtermiņā zeme tās īpašniekiem būs kā zelta kapitāls.

«Ilgtermiņā pilnīgi skaidrs - tiem, kuriem patlaban pieder mežs vai zeme, tas būs zelta kapitāls, ja vien nākamajām paaudzēm īpašumu noturēs, to nepārdodot. Jau patlaban perspektīvākās eksporta nozares ir lauksaimniecība un pārtika. Ņemot vērā prognozējamo pieprasījumu pēc pārtikas un koksnes, šis ir nenovērtējams kapitāls,» sacīja Saeimas deputāts, partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns.

Investīciju kompānijas NCH Riga vadītājs Kārlis Cerbulis prognozēja, ka pašreizējā zemes cenu starpība ar Rietumiem nesamazināsies, un Latvijā tā ir vidēji trīs reizes zemāka. «Protams, zemes vērtībai jāpieaug, lai zemnieki varētu veiksmīgāk kreditēties. Vietējie zemnieki jau tagad aktīvi pērk zemi, piemēram, visa zeme, ko manis pārstāvētais amerikāņu pensiju fonds pirms 15 gadiem iepircis un iznomājis, pārdota atpakaļ vietējiem zemniekiem. Un zemes cena patiešām kāpj,» sacīja Cerbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji augusi par 12% gadā, secināts Valsts zemes dienesta (VZD) publicētajā Nekustamā īpašuma tirgus pārskatā.

Pārskatā par lauku zemes tirgus galvenajām tendencēm Latvijā ir analizēts gan lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvantitatīvais un kvalitatīvais sadalījums, gan zemes īpašnieku struktūra Latvijā un citās valstīs. Tāpat sīkāk ir apskatīta nekustamā īpašuma tirgus situācija lauksaimniecības zemju segmentā, tirgus dalībnieki un tirgus cenu ietekmējošie faktori. Analīze tiek veikta par laika posmu no 2011.-2013.gadam.

Pārskatā secināts, ka lielākā daļa, kas ir aptuveni 77%, lauksaimniecībā izmantojamā zeme pieder fiziskām personām un ārvalstu kapitāla kontrolētām kapitālsabiedrībām pieder ne vairāk kā 14% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Samazinās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, bet palielinās mežu platība

Žanete Hāka, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašumu īpatsvars valstī pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 3,4%, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) pārskats, kas veidots, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (NĪVK IS) reģistrētos datus.

Savukārt par 3,2% samazinājies valstij zemesgrāmatā neierakstītās zemes apjoms (valstij piekritīga zeme), kas liecina, ka 2013.gadā visintensīvāk turpinājies tieši valstij piederošo īpašumu formēšanas un sakārtošanas process valsts īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.

Sadalījumā pēc zemes īpašnieka statusa novērojams, ka arī 2013.gadā līdera lomu saglabā fizisko personu īpašumā esoša zeme, lai gan šādu īpašnieku īpatsvars ir samazinājies par 0,9%. Savukārt vērojams pieaugums juridisko personu īpašumā un valsts institūciju īpašumā esošai zemei, attiecīgi par 1,1% un 3,2% salīdzinājumā ar 2012.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas gaļas ražotāji cīnās par zīmolu Nostaļģija

Elīna Pankovska, 24.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesa apmierinājusi gaļas ražotāja SIA Servilat prasību pret citu gaļas produktu ražotāju SIA Kuršu Zeme par preču zīmes Nostaļģija nelikumīgas izmantošanas aizliegšanu.

Tiesa aizliedza SIA Kuršu Zeme preču zīmes prettiesisku izmantošanu, tai skaitā, lietot apzīmējumu No Algia uz precēm vai to iepakojuma, piedāvāt, laist tirgū un uzglabāt attiecīgās preces šādiem nolūkiem, kā arī veikt jebkādu komercdarbību saistībā ar minēto apzīmējumu.Tāpat SIA Kuršu zeme aizliegts izmantot dažādas grafiskas zīmes - No salikumu, kas līdzīgs ar sirpja un āmura savienojumam, kas apgriezts par 180 grādiem.

Tiesa arī uzlika par pienākumu SIA Kuršu Zeme trīs mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža pilnībā izņemt no tirdzniecības un iznīcināt preces, kas marķētas ar apzīmējumu No Algia. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums būs pieejams 10.oktobrī un pēc pilna nolēmuma pieejamības dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt Senātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plāno ieviest administratīvo atbildību par lauksaimniecības zemes neizmantošanu

Dienas Bizness, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 15.decembrī, pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Saeimas Preses dienests.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

«Likumprojekts komisijā atbalstīts vien ar nelielu balsu pārsvaru, jo deputātiem radās virkne neskaidrību un jautājumu, uz kuriem ierēdņi nespēja sniegt pārliecinošas atbildes. Likumprojekts būtiski jāuzlabo starp lasījumiem, tostarp izvērtējot, vai nav nepieciešama soda apmēra gradācija. Kā deputātiem norādīja Zemnieku saeimas pārstāvis, personām, kuras spekulatīvos nolūkos zemi iegādājas lielos apmēros miljonu eiro vērtībā, patlaban plānotais maksimālais sods būs niecīgs šķērslis,» uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas piemērot sodus par lauksaimniecības zemes neizmantošanu

Žanete Hāka, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 14.janvārī, pirmajā lasījumā pieņēma izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot soda sankcijas personām, kuras pēc lauksaimniecības zemes iegādes neuzsāk šīs zemes izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā.

Personām, kuras pēc 2014.gada 1.novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek.

Likumprojekts paredz: ja lauksaimniecības zemi nesāk izmantot gada laikā pēc zemes iegādes un neizmanto arī turpmāk, un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai attiecīgajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, kā administratīvais sods paredzēts brīdinājums vai naudas sods no 360 līdz 700 eiro fiziskajām personām un no 720 līdz 1080 eiro juridiskajām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Eksperta viedoklis: Zemes īpašnieki – valsts nesakārtotās sistēmas ķīlnieki

Laima Klidziņa, z/s Klidziņa īpašniece, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekontrolētu zemes aprobežoto teritoriju palielināšana Latvijā ietekmē ne tikai mežu īpašniekus, bet arī lauksaimniecības zemes īpašnieku tiesības. Valsts nesakārtotā sistēma saistībā ar aprobežojumu noteikšanu zemes īpašniekus padara par ķīlniekiem bez rīcības brīvības. Ne viens vien zemes īpašnieks palicis bez iespējām saimniekot savā zemē un zaudējis iztikas avotus

Arī es esmu zemes īpašniece, kura ir kļuvusi par nesakārtotās sistēmas upuri. 2014. gada novembrī nokārtoju bankā kredītu, lai iegādātos vairākus blakus esošus lauksaimniecības zemes īpašumus, kas atrodas Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā – neapstrādātu, daļēji ar krūmiem aizaugušu atmatu, kas atrodas blakus citām lauksaimniecības zemēm, kurās saimniecība audzē graudaugus un rapšus. Pēc zemes iegādes īpašumi apmēram 50 ha platībā tika sakopti – iztīrīti krūmi un grāvji, uzarti, lai pavasarī tajos varētu strādāt. Taču 2015. gada pavasarī no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) tika saņemta vēstule par administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu un manis saukšanu pie administratīvās atbildības par dabas lieguma Lielupes palienes pļavu bojāšanu, tās uzarot. Izrādās, ka viens no iegādātajiem īpašumiem ar 21,29 ha kopplatību jau no 2004. gada ir pievienots dabas liegumam Lielupes palienes pļavas un iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā NATURA2000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ekonomists: cilvēki ir tur, kur ir darba vietas

Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieks, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums par lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu primāri vietējo rokās nav viennozīmīgs. No ekonomikas viedokļa raugoties, zemes īpašnieka nacionalitātei nav nozīmes un daudz būtiskāk ir atbildēt uz citiem jautājumiem. Pirmkārt, kāda ir lauksaimniecības loma Latvijas reģionu attīstības griezumā un līdz ar to arī valsts un pašvaldību politika šajā jomā? Otrs, kāds pamats ir uzskatam, ka līdz ar zemes īpašumtiesību saglabāšanu latviešu rokās, uz tās tiks attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, dodot labumu visai Latvijas tautsaimniecībai?

Lai arī publiskajā telpā arvien vairāk izskan viedokļi par nepieciešamību specializēties, tiecoties uz ražošanu ar augstu pievienotu vērtību, piemēram, radot produktus, kuru tapšanā izmantotas pašas modernākās tehnoloģijas, ir jāapzinās, ka gudra specializācija ietver diversifikāciju. Vienkārši sakot, tas nozīmē, ka papildus ražošanai un augstām tehnoloģijām, nevajadzētu aizmirst arī par citām nozarēm, tai skaitā tradicionālajām tautsaimniecības jomām, kuras var attīstīt, izmantojot pieejamos dabas resursus. Nenoliedzami viens no šādiem, jāsaka, retajiem dabas resursiem, kas Latvijā ir pieejams, ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tas ir pietiekami vienkāršs resurss, kuru, efektīvi izmantojot, var celt Latvijas attīstību un sekmēt tautsaimniecības konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Taps zirgu gaļas desa

Gunta Kursiša, Sandra Dieziņa, 04.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visas rezervēšanai pieejamās monētas Zeme izķertas jau pirmajā minūtē

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rezervācijai atvēlētās jaunās monētas Zeme tika rezervētas mazāk nekā minūtes laikā, informē Latvijas Bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Rīt tirdzniecībā nonāks lielākā daļa no pirmajā kārtā kaltajām monētām.

Monētas kopējā tirāža ir 5000, tajā skaitā, šonedēļ pie pircējiem nonāks nepilni 2000 monētu (gan rezervācijā, gan rīt tirdzniecībā), bet nākamās monētas pie pircējiem nonāks tuvāko mēnešu laikā. Monētas tirāža tiek pārdota vairākās daļās atbilstoši kalšanas grafikam. Lai pēc iespējas plašāks interesentu skaits varētu nopirkt monētu, pirmajai tirāžas daļai noteikts iegādes limits – divas monētas vienam pircējam.

Kolekcijas monēta "Zeme" ir veidota no caurspīdīga materiāla perlukora, kuru apvij ārējs sudraba gredzens. Monētas centrā ievietotais, no sudraba veidotais Zemes simbols norāda uz tās vietu cilvēka vērtību lokā un eksistenciālo vienotību. Dārglietai līdzīgo Zemi aptver caurspīdīga aploce. Tā ir norāde uz Visumu, kurā kā dzīvības sala peld planēta Zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt Latvijas Bankas kasēs ir vērojama lielāka rosība nekā ikdienā, interese par kolekcijas monētu Zeme ir liela un rindā gaida vairāki simti interesentu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Lai iespēja iegādāties monētu būtu pēc iespējas plašākam cilvēku lokam, noteikts 1 monētas limits iegādei kasēs vienam pircējam. Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā pieejamas vairāk nekā 1100 monētas.

Latvijas Bankai nav mērķa, ka monētas būtu izpārdotas vienā vai dažās dienās (kaut arī atsevišķām monētām tā mēdz būt), bet dot sabiedrībai iespēju iegādāties šos mākslas darbus naudas formā par nozīmīgām nacionālām un vispārcilvēciskām tēmām.

Monētu Zeme Latvijas Banka sāka tirgot 22. decembrī, taču toreiz to ātri vien izpirka.

Kolekcijas monēta Zeme ir veidota no caurspīdīga materiāla perlukora, kuru apvij ārējs sudraba gredzens. Monētas centrā ievietotais, no sudraba veidotais Zemes simbols norāda uz tās vietu cilvēka vērtību lokā un eksistenciālo vienotību. Dārglietai līdzīgo Zemi aptver caurspīdīga aploce. Tā ir norāde uz Visumu, kurā kā dzīvības sala peld planēta Zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Maxima un Rimi izņem no tirdzniecības Kuršu zeme konservus

Dienas Bizness, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas pārtikas apriti uzraugošā kompetentā iestāde Latvijas ražotāja Kuršu zeme ražotajos liellopu gaļas konservos laboratoriski ir konstatējusi zirgu gaļu, atsaucoties uz paziņojumu EK Ātrās brīdināšanas sistēmā, vēsta Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

(Papildināta ar 2. un 3. rindkopu)

«Pēc PVD izplatītās ziņas par zirga gaļas atklāšanu Kuršu Zemes ražotajos gaļas konservos, „Maxima” preventīvi, sākot ar ceturtdienu, aptur vairāku minētā ražotāja gaļas konservu tirdzniecību, līdz lietas apstākļu pilnīgai noskaidrošanai,» Db.lv informēja Ivars Andiņš, Maxima preses sekretārs.

Arī Rimi, pēc PVD paziņojuma, nolēmis Kuršu zemes produkciju no veikalu plauktiem izņemt.

Pēc pašreiz PVD rīcībā esošās informācijas SIA Kuršu zeme nav to uzņēmumu sarakstā, kuriem Latvijas kautuves ir piegādājušas zirgu gaļu. Taču pārbaudes vēl turpinās. Iepriekš PVD informēja, dažās Latvijā pārbaudītajās kautuvēs nav bijusi nodrošināta zirgu gaļas izsekojamība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Optiskā kabeļa guldīšanai jārok zeme labības laukā

Dienas Bizness, 22.07.2014

Arnolda Jātnieka labības laukā marķēta trase rakšanas darbiem un optiskā kabeļa ieguldīšanai.

Foto: Ivars Bogdanovs, Bauskas Dzīve

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šomēnes gatavojas guldīt zemē optisko kabeli ceļa Bauska–Aizkraukle malā. Rakšanas darbos varētu tikt izpostīta ceļmalā iesētā labība, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecības «Vaidelotes» īpašnieks Arnolds Jātnieks piektdien, 18. jūlijā, ziņojis par mērniekiem, kas iepriekšējā dienā labības laukā mērīja kabeļa vietu. «Vakar izdevās mērniekus no labības lauka aizraidīt, bet šodien viņi atkal ir klāt, bradā sējumus un nosprauž kabeļa vietu,» stāstījis zemnieks.

Optisko kabeli paredzēts guldīt zemē ceļa aizsargzonā, kas ir 13,5 metrus no brauktuves ass līnijas. Šī zemes strēmele gar ceļu ir valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) īpašums. A. Jātnieks skaidrojis, ka līdz šim LVC nekad nav iebildis, ka zemnieki laukus apstrādā līdz ceļa malai. Tādējādi zeme neaizaug ar nezālēm un ieguvējs ir gan zemes īpašnieks, gan zemnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts svētku nedēļā Ķeguma novada Tomes pagastā Daugavas krastā «Kalnabiķu» māju šķūnis uz vienu vakaru pārvērtās par mājas restorānu.

Publisko un privāto partnerību biedrība «Zied zeme» (PPP biedrība «Zied zeme») realizē starptautisku projektu «Mājražošanas un amatniecības attīstība vietējā teritorijā» jeb Local craft up ar mērķi attīstīt mājražošanu un amatniecību vietējā teritorijā, iesaistot tūrisma un kultūras pasākumos, veicinot sadarbību starp nozarēm, izstrādājot inovatīvus produktus un pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem.

Ar devīzi «Tas nav tikai šķūnis!» par mājas restorāna norises vietu tika izraudzīts «Kalnabiķu» mājas šķūnis. Par viesmīlību rūpējās mājas jaunākie saimnieki Anna un Gatis Zeiliņi.

PPP biedrība «Zied zeme» projektu vadītāja Iluta Jansone skaidro, ka viens no projekta mērķiem ir veicināt sadarbību starp ražotājiem, amatniekiem un viesmīlības nozares speciālistiem, nodrošinot zināšanu pārnesi, izveidojot mājas restorānu kustību dažādās vidēs un dažādos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Ceļ kafejnīcu kvalitātes latiņu ārpus Rīgas

Anda Asere, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšrocība, veidojot kafejnīcu mazā pilsētā, ir tā, ka var atļauties ilgāku testēšanas un meklēšanas posmu, kas Rīgā nav iespējams, jo tur ir augsta nomas maksa un liela konkurence

«Visa mūsu ģimene ir lielvārdieši un diezgan lieli patrioti. Lai ko mēs darītu, vienmēr domājam, kaut tas jel kādā mērā būtu labi pilsētai,» saka Māris Lambergs, Zeme Cafe (SIA Zeme zeme) īpašnieks. Jau devītajā klasē viņš aizdomājās par to, ka vēlētos savu uzņēmumu, turklāt tieši Lielvārdē. Vēlāk viņš studējis Valmierā un strādājis Rīgā, taču nekad nav pametis Lielvārdi. «Ar vienu kāju visu laiku esmu bijis Lielvārdē,» teic Māris. Viņa brālis Aldis ir metālmākslinieks un pirms dažiem gadiem abi izveidoja SIA Zeme zeme, lai nodarbotos ar metālapstrādi. Nākamais solis bija kafejnīcas atvēršana, kas izdarīts pirms pusotra gada. «Mazākās pilsētās ir iespējams veidot veiksmīgu kafejnīcu. Kāpēc būtu jābrauc uz Rīgu, lai saņemtu kaut ko atšķirīgu, ne tikai frī kartupeļus un karbonādi? Latvijā ir daudz kafejnīcu, tomēr ārpus Rīgas ir samērā maz netradicionālu ēdināšanas vietu,» spriež Māris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemi, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), īpašumā varēs iegūt fiziska persona, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja.

To paredz grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», kas šodien iesniegti izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekts noteic lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirgu regulējošus nosacījumus, tostarp personu loku, kas varēs nopirkt LIZ. Tāpat grozījumu projekts nosaka, ka zemi varēs iegādāties persona, kura vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā un atbilst vienotā platības maksājuma (VPM) saņemšanas nosacījumiem, kā arī šī persona var apliecināt iegādātās zemes izmantošanu lauksaimniecībā nākamos trīs gadus un turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā lauku saimniecību vidējais lielums deviņu gadu laikā pieaudzis par 30%

LETA, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais lauku saimniecību lielums Latvijā pagājušā gada beigās bija 38,3 hektāri, kas ir par 8,8 hektāriem jeb 30% vairāk nekā 2010.gadā, liecina informācija Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) statistisko datu krājumā "Latvijas lauksaimniecība".

Savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā pērn sasniedza 26 hektārus, kas ir par 6,4 hektāriem vairāk nekā 2010.gadā, kad vidēji vienā lauku saimniecībā bija 19,6 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Pēdējo deviņu gadu laikā kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 153 900 hektāru jeb 8,5%.

2019.gadā salīdzinājumā ar 2018.gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 20,2%, ko noteica augkopības produkcijas apjoma pieaugums par 42,7% graudaugu kopražas pieauguma ietekmē. Lopkopības produkcijas apmērs pērn samazinājās par 1,4% salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas zemes fonds pirmajā darbības gadā iegādājies 1400 hektāru zemes

Žanete Hāka, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zemes fonds, kura pārvaldītājs ir Attīstības finanšu institūcija Altum, pirmā darbības gada laikā no zemju īpašniekiem iegādājies 1400 hektāru zemes par 3,4 miljoniem eiro ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā, informē Altum pārstāvji.

Latvijas zemes fonds darbību uzsāka 2015.gada 1.jūlijā.

Īpašumi ir iegādāti visos Latvijas reģionos, un lielākais īpašumu skaits iegādāts Zemgalē – 30 īpašumi ar kopējo platību 690 hektāri. Vidzemē Zemes fonds iegādājies 15 īpašumus ar kopējo platību 257 hektāri, Rīgas reģionā – 12 īpašumus ar kopējo platību 114 hektāri, Latgalē – 11 īpašumus (142 hektāri), Kurzemē – 10 īpašumus (197 hektāri).

Šobrīd fondam pieder 78 īpašumi, no kuriem 68 īpašumiem jau ir nomnieki – lauksaimnieki, kuriem lauksaimniecības zeme nepieciešama saimnieciskās darbības attīstīšanai. Tai skaitā zeme iznomāta arī jaunajiem lauksaimniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru