Jaunākais izdevums

Šajā plānošanas periodā, kas ilgst no 2014. gada līdz 2020. gadam, kopumā sagriezti 5 kuģi, DB uzzināja Lauku atbalsta dienestā (LAD).

Par šo kuģu sagriešanu to īpašniekam izmaksāti 1,32 miljoni eiro. Latvijas Zivsaimnieku asociācijā DB izdevās noskaidrot, ka kuģu īpašnieks ir SIA Livonijas lasis. Kompānijas īpašnieks Ivo Bergmanis norādīja, ka, pirmkārt, kuģi bijuši veci, bet otrkārt – nozare iznīkst. «Zivju krājumi samazinās un, ja zivju nav, tad zvejot nav vērts,» sacīja Bergmanis. Viņa firma zvejoja mencas un tieši mencu krājumi pēdējos gados dramatiski sarukuši. Bergmanis uzskata, ka pie šīs situācijas vainojami gan paši zvejnieki, kas nav ievērojuši nozvejas liegumus, gan Eiropas zinātnieki, kas šai problēmai pievērsušies novēloti. Pašlaik viņš pievērsies viesnīcu biznesam un gatavojas iesaistīties arī kažokzvēru biznesā.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits zina teikt, ka pēc iestāšanās ES pašmāju zvejas flote sarukusi četras reizes un tagad tajā ir 56 zvejas kuģi. Ja kuģu skaits nebūtu samazināts, zvejniekiem nāktos sadalīt samazinātās nozvejas kvotas un sekotu daudzu firmu bankroti.

Jāpiebilst, ka 31. martā beidzās pieteikšanās atbalstam pasākumā Kompensācijas zvejniekiem, kā ietvaros tiek izmaksāts atbalsts par zvejas kuģu sagriešanu un pēdējā kārtā netika saņemts neviens iesniegums, Db.lv uzzināja LAD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lielākās kravnesības kuģu apkalpošana prasa ieguldījumus infrastruktūrā

Māris Ķirsons, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carnival Corporation (CC) saņems pirmo kuģi jau nākamgad; ceļotāju skaits aug

Līdz ar AIDAnova ķīļa ielikšanas ceremoniju Vācijas kuģu būves uzņēmumā Meyer Werft 6. septembrī Hamburgā pietuvojies brīdis, kad arī kruīzu nozarē būs pirmais kuģis, kas kā degvielu gan ostās, gan jūrā pilnībā izmantos sašķidrināto dabasgāzi (SDG). Piecu gadu laikā, sākot ar 2018. gadu, vācu un somu kuģubūves uzņēmumi uzbūvēs CC septiņus kuģus, kas ļaus kompānijai sasniegt uzstādītos ilgtspējības mērķus vides aizsardzības jomā. Meyer Werft plāno piegādāt 950 milj. USD vērto AIDAnova nākamā gada rudenī.

Tā neapšaubāmi ir nozares tendence, ko var redzēt jauno kuģu pasūtījumos, par SDG kā kuģu degvielas izmantošanu saka SIA Baltic GSA direktors Mārcis Kalniņš, kura vadītā kompānija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārstāv arī Carnival Cruise Lines, Costa Cruises un P&O Cruises. Kā liecina Cruiseindustrynews.com dati, 16 no 84 kruīza kuģiem, ko plānots piegādāt no 2018. gada līdz 2026. gadam, kā degvielu izmantos SDG.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi: kāpēc eklēri un macaron nevar būt lēti?

Anda Asere, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā modes nozare no PET pudelēm izgatavo apģērbus, somas un pat juvelierizstrādājumus, autoražotājs "Audi" no otrreizējiem izejmateriāliem izgatavo automobiļu sēdekļu apdari.

Pirmais "Audi" modelis, kurā sēdekļi izgatavoti no pārstrādāta materiāla, ir ceturtās paaudzes "Audi A3".

Līdz pat 89% izmantoto tekstilmateriālu ražoti no pārstrādātām PET pudelēm, kas pārvērstas par dziju, tādējādi nodrošinot gan izskata, gan sajūtu ziņā tādus pašus kvalitātes standartus kā tradicionālā tekstila apdare.

Valstīs, kur darbojas depozīta sistēma, nododot pudeles tukšās taras pieņemšanas automātos, iespējams saņemt atlīdzību. Piemēram, Vācijā tie ir 25 centi par pudeli. Kad pudeles ir nogādātas pārstrādes rūpnīcā, tās tiek sašķirotas pēc krāsas, izmēra un kvalitātes, bet vēlāk iekārta tās sasmalcina pavisam smalkos gabaliņos, kurus mazgā, izžāvē un izkausē. No šīs masas tiek izveidoti nepārtraukti plastmasas pavedieni. Kad tie ir izžuvuši, iekārta tos sagriež mazos gabalos un izveido granulas, kas tiek saspiestas tā, lai radītu diegus. Diegus, savukārt, uztin uz spolēm un izmanto noslēguma posmā, lai izgatavotu nepieciešamos materiālus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvenergo» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks ir informējis ekonomikas ministru Ralfu Nemiro par visu padomes locekļu lēmumu atkāpties no amata, jo neredz iespēju pilnvērtīgi pildīt funkcijas esošā politiskā spiediena dēļ, informē uzņēmums.

Padome norāda, ka pēc vairāku politiķu publiskajiem paziņojumiem tā kļuvusi par «neērtu padomi» un neredz iespēju pildīt akcionāra – Latvijas valsts - doto uzdevumu par elektrības rēķinu samazināšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas bija viens no galvenajiem iemesliem iepriekšējās padomes atcelšanai.

Pagaidu padome apzinās, ka tās lēmums par atkāpšanos var ietekmēt uzsākto elektrības rēķinu samazināšanas gaitu, kā arī «Latvenergo» koncerna pilnvērtīgu lēmumu pieņemšanu līdz tiks nodrošināta pastāvīgās padomes iecelšana. Tomēr esošajā politiski nokaitētajā gaisotnē tā neredz citas iespējas, kā atkāpties, norādīja uzņēmumā.

«Uzskatām, ka nav pamatoti pārmetumi padomei par politisko angažētību, jo tajā darbojās savas jomas eksperti un daļa no tiem jau līdz šim piedalījās Ekonomikas ministrijas izveidotajā darba grupā par elektrības rēķinu samazināšanu un to iecelšana padomē ir iesāktā darba turpinājums,» komentēja P.Rebenoks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju uzkrājumu grūtā pārskatāmība kaitē iedzīvotāju izpratnei par savām un par valsts finansēm

Šonedēļ darbību ir sācis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo 2. pensiju līmeņa plāns Indexo Izaugsme, ievērojami uzlabojot konkurenci attiecīgajā jomā. Jautāts, kāpēc tieši tagad, Indexo akcionārs Henriks Karmo sarunā ar DB paskaidro, ka pēdējos gados pieaugušie pensiju fondu uzkrājumi rada vidi efektīvākām finansēm.

Dabiski, ka Tuleva bija pirmais šāds fonds reģionā, jo jūs esat igaunis. Bet vai var kaut kādā mērā teikt, ka Igaunija ir līderībā?

Igaunijas pensiju fondi pirmām kārtām ir nedaudz lielāki, lai gan mums ir mazāk iedzīvotāju. Iemesls tam ir drusku lielākas algas, drusku labāka nodokļu deklarēšana, un Igaunijā nav arī izpeļņas griestu, līdz kuriem tiek veiktas iemaksas pensiju 2. līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riga Bulk Terminal (RBT) ostā būvē noliktavas; iegādāsies jaudīgāku kraušanas iekārtu

Šobrīd terminālī ir daļēji pabeigta otrā kārta, testa režīmā darbojas pirmā noliktava, bet, kad tiks uzbūvēta otrā, vienlaikus varēs uzglabāt 65‒68 tūkst. t produkcijas, kas dos iespēju uzkraut Panamax tipa kuģus, Dienas Biznesam norāda RBT līdzīpašnieks Armands Sadauskis. Vaicāts, vai uzņēmuma attīstība notikusi, kā savulaik plānots, viņš atzīst, ka dzīve ieviesusi korekcijas un sākotnējais biznesa plāns mainījies. Līdzīgi citiem termināļiem arī RBT skar Krievijas puses īstenotie ierobežojumi, proti, Krievijas puse tikai daļēji apstiprina pieprasīto kravu nosūtīšanas apjomus Latvijas ostu virzienā, to pamatojot ar dzelzceļa remontdarbiem. Tādēļ uzņēmums meklē citus tirgus, un termināli izdevies noslogot ar vietējiem graudiem. Produkcijas importu šie ierobežojumi gan nav skāruši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink domā izvērsties arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās

Egons Mudulis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģniecības nodaļas vadītājs šodien dosies apskatīt Rīgā, Bolderājas apkaimē, netālu no Daugavgrīvas mola jūras krastā izskaloto vēsturisko kuģa vraku, informēja Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja muzejpedagoģe Solvita Kokina.

Viņa pastāstīja, ka par kuģa vraku uzzināja trešdienas, 4.jūlija, vakarā, saņemot zvanu un bildes no aculiecinieka Artūra Nikolājeva, savukārt ceturtdien muzeja pārstāvis devās aplūkot vraku klātienē.

«Visticamāk, ka vraks ir no liela kuģa, par ko liecina smagnējās brangas jeb ribas. Taču ir grūti pateikt, vai tas ir mūsu pašu kuģis vai ārzemju, jo savienojumu vietas ir no koka, kas liecina par 17. vai vēlāku gadsimtu. Lai noskaidrotu precīzas detaļas, nepieciešami speciālisti, kas uz vietas izmērītu un precizētu. Jādomā arī, kā vraku saglabāt, un ko ar to darīt tālāk,» skaidroja Kokina.

Viņa uzsvēra, ka, ja kuģis ir no ozola vai jebkura kokmateriāla, tad, izcelts no ūdens, tas sāktu strauji bojāties. «Iepriekš, 1930.gados, kad tika atrasts Rīgas upē noslīkušais kuģis, tās detaļas tika apstrādātas ar ķimikālijām, lai varētu ilgstoši saglabāt. Taču muzeja Kuģniecības nodaļā nemācēja teikt, vai ir tāds speciālists, kas varētu tagad apstrādāt kuģa vraku,» teica Kokina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO, VIDEO: Tukumā tukšus salmus nekuļ, bet gan iegulda tos biznesā

Ilze Žaime, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rītiņu ģimene Tukumā ir ienācēji, kas nu jau deviņus gadus pastāvīgi uzņem viesus Salmu darbnīcā un muzejā.

«Mūsdienu cilvēki arvien vairāk attālinās no laukiem un lauku vides. Cilvēki vairs nezina, kas ir salmi, ka tie nāk no labības,» secina Kristīne Zihmane-Rītiņa, kas kopā ar vīru Juri no salmiem un siena gatavo skulptūras.

Šobrīd «Salmu darbnīca» ir Rītiņu pāra pilna laika nodarbošanās, lai gan abiem ir citas profesijas: Juris iepriekš vairāk nekā 25 gadus pavadījis, strādājot televīzijā, bet Kristīne ir zinātniece. Viņa stāsta, ka arī salmu lietu izveide ir vesela zinātne. Tēlu izveide ir radošs process, bet par tehnisko pusi vienmēr ir jādomā līdz: «Kā tu salmus paņemsi, ar kuru galu sāksi. Katras figūras izveidei ir sava tehnoloģiskā puse. Ja mēs veidojam kolekcijas vienā eksemplārā mūsu muzeja papildināšanai, tad var variēt, izmantot arī sarežģītākus paņēmienus. Tām figūrām, ko veidojam vairumā, ir ļoti svarīgi saprast, kādā veidā to darīt. Tiek veikta laika uzskaite, cik minūtēs ko var izdarīt. Protams, tas ir roku darbs un mums tas ir ļoti svarīgi - ekonomēt laiku un darbu padarīt pēc iespējas tehniski vienkāršāku, jo jābūt ir arī rezultātam». Visus izmantotos materiālus meistari ievāc paši savās pļavās un laukos. Nopirkt labu, kvalitatīvu materiālu ir grūti, tam ir jābūt pareizi uzglabātam, smaržīgam, bez piejaukuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa izaugsmes pamatā ir uzņēmuma produkta piedāvājums un tirgus pieprasījums. Arvien biežāk ievērojam situācijas, kad uzņēmumi īsā laikā spēj sasniegt nozīmīgus eksporta apjomus, iegūstot jaunus klientus dažādos pasaules tirgos.

1997. gadā Kleitons M. Kristensens (Clayton M. Christensen) - viens no biznesa pasaules atpazīstamākajiem cilvēkiem, publicēja grāmatu Novatora dilemma (The innovator's dilemma), skaidrojot eksponenciālas biznesa izaugsmes iemeslus. Kleitons M. Kristensens bija viens no pirmajiem, kas ieviesa definīciju distrupcija, ar ko mūsdienās apzīmējam ātras izaugsmes kompānijas, kas maina spēles noteikumus, radot jaunus pakalpojumus un produktus un rezultātā transformējot gadu desmitiem eksistējušas industrijas, un no tirgus izstumjot produktus ar dominējošu tirgus daļu.

Kopš 1997. gada, ir veikts nozīmīgs apjoms ar pētījumiem, lai identificētu kritiskus elementus sekmīgai distruptīvu tehnoloģiju ieviešanai tirgū. Kleitons M. Kristensens un Antonijs V. Ulviks (Anthony W. Ulwick) skaidro šo fenomenu ar uzņēmumu spēju pārdefinēt perspektīvu, kā tiek identificēts potenciālais produkta vai pakalpojuma klients. Viņu pētnieciskā darba rezultātā, ir radīta Jobs to be done pieeja, kas uz šo brīdi ir guvusi atzinību ne tikai pasaules vadošajās korporācijās, bet arī plaši tiek izmantota jaunuzņēmumu vidū visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Rīgā notikusi ECB sēde, kurā lemts par aktīvu programmas pārtraukšanu decembrī

Db.lv, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīsdienas sanāksmē, kas notika Rīgā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome rūpīgi pārvērtēja panākto progresu virzībā uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, ņemot vērā arī jaunākās Eirosistēmas speciālistu iespēju aplēses, cenu un darba samaksas spiediena rādītājus un nenoteiktību saistībā ar inflācijas perspektīvu, informē ECB.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem ECB padome līdz 2018. gada septembra beigām turpinās neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 30 miljardus eiro. Padome sagaida, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās padomes vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2018. gada septembra līdz 2018. gada decembra beigām neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms tiks samazināts līdz 15 miljardiem eiro, bet pēc tam neto iegādes tiks pārtrauktas.

Padome paredz arī turpmāk īstenot politiku, kas ietver AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai saglabātu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn novembrī Iļja Velickis atgriezās Latvijā un pievienojās riska kapitāla fonda Flashpoint birojam Latvijā, fonds dod iespēju nepastarpināti strādāt ar inovatīvām kompānijām un turēt roku uz tehnoloģiju pasaules pulsa.

«Man ir finanšu izglītība, bet tā sanāca, ka karjeru iesāku bankā - Deutsche Bank Londonā. Es visu laiku strādāju ar tehnoloģiju piegādātājiem un vienmēr biju klāt tehnoloģijām. Tomēr allaž nepameta vēlme izmantot savu izglītību un iegūto pieredzi, apvienojot tehnoloģijas un investīcijas. Riska kapitāls bija dabiska pāreja, kas ļautu strādāt investīciju jomā, bet būt tuvumā jaunākajām tehnoloģijām. Pētīju turpmākās darba iespējas un pamanīju, ka Flashpoint Rīgā meklē analītiķi. Aizsūtīju savu CV, aprunājos un pērn novembrī pievienojos. Ir laba sajūta, atgriežoties Latvijā. Prieks redzēt, ka startup joma ir diezgan attīstīta un notiek daudz interesantu lietu – rodas daudz perspektīvu kompāniju, cilvēki iesaistās šajā jomā, strādā pie inovatīviem projektiem,» stāsta Iļja Velickis, riska kapitāla fonda Flashpoint (iepriekš Buran Venture Capital) investīciju analītiķis Latvijā. Flashpoint iegulda arī Centrālajā un Austrumeiropā, Baltijā, Izraēlā un Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc satricinājumiem Latvijas finanšu tirgū 2018.gadā vietējā kapitāla bankas atrodas transformācijas procesā, arvien vairāk domājot par specializētiem pakalpojumiem. Banka BlueOrange jau šobrīd liek akcentu uz kreditēšanu, nākotnē attīstot arī savu platformu, kas ļaus ikvienam piedalīties perspektīvu uzņēmumu finansēšanā, par bankas plāniem stāsta tās galvenais izpilddirektors Dmitrijs Latiševs.

Kā bankas darbību ietekmēja aizvadītā gada notikumi tirgū un kas bija lielākie izaicinājumi?

2018. gads bija lielu pārmaiņu gads visam Latvijas finanšu sektoram. Mūsu priekšrocība bija tā, ka tobrīd banka BlueOrange jau atradās jaunā biznesa modeļa attīstības pusceļā: mēs 2017.gadā bijām uzsākuši klientu piesaistīšanu un jaunu produktu piedāvāšanu jauniem segmentiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, tādēļ finanšu tirgus kopējos satricinājumus neizjutām tik asi. Galveno akcentu jau pērn likām uz kredītu piedāvājumu, ko esam izstrādājuši gan fiziskām personām, gan uzņēmumiem. izvadītajā gadā bija divi lieli izaicinājumi – izveidot un nodrošināt nepieciešamo resursu bāzi, lai varētu izsniegt jaunus kredītus aptuveni 100 miljonu eiro apmērā gadā, galvenokārt - vietējiem klientiem. Lai šo plānu īstenotu, sākām sadarbību ar Eiropas finanšu tehnoloģiju kompānijām, kas ļāva piesaistīt resursus no Eiropas privātpersonām, galvenokārt termiņnoguldījumu veidā uz laiku no 1-5 gadiem. Alternatīva resursu piesaiste vietējā tirgū būtu lēnāka un dārgāka. Latvijas tirgū vidējās procentu likmes būtiski atšķiras no tādām Rietumeiropas valstīm kā Vācija, Francija, Nīderlande, Spānija, tādēļ mēs šiem noguldītājiem varam piedāvāt daudz labākus nosacījumus, kas arī padara pievilcīgu mūsu piedāvājumu. Otrs izaicinājums bija nodrošināt jaunā bankas zīmola ievirzīšanu tirgū. Veiksmīgi tikām galā ar šiem abiem uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistītais apdrošināšanas starpniekuzņēmums, eksperts dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu Eurolife Latvija SIA, kurš šogad svin savas darbības mūsu valstī 12. gadskārtu, jūtas stabili Latvijas apdrošināšanas tirgū, ik gadu uzrādot 10% izaugsmi. Tāds pats attīstības temps uzņēmumam tiek plānots arī šogad, turklāt klientiem tiks piedāvāts jauns, daudz elastīgāks dzīvības apdrošināšanas pakalpojums.

To sarunā atzīst Patriks Kolbs (Patrick Kolb), Eurolife Brocker Management GmbH valdes loceklis.

Viņš skaidro, ka Eurolife Latvia SIA mūsu valstī darbu sāka 2005. gadā kā vienas no vecākajām un lielākajām apdrošināšanas kompānijām Austrijā Grazer Wechselseitige Versicherung AG jeb GRAWE, kas dibināta 1828. gadā, apdrošināšanas starpnieks. Eurolife piecus meitas uzņēmumus Austrumeiropā: Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Bulgārijā un Moldovā pārrauga Austrijas uzņēmums Eurolife Brocker Management. „Sākot šo biznesu Latvijā pirms 12 gadiem, esam ik gadu uzrādījuši labus, dinamiskus izaugsmes tempus. Protams, mūs, tāpat kā daudzus citus finanšu jomā strādājošos uzņēmumus, ietekmēja 2008.-2009. gada globālā finanšu krīze, no kuras veiksmīgi atguvāmies un turpinām attīstīties,” stāsta P. Kolbs. Ar Eurolife starpniecību 12 gadu laikā vairāk nekā 300 000 klientu ir noslēguši apdrošināšanas līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nestandarta monetārās politikas beigu sākums

Latvijas Bankas ekonomists Gunārs Bērziņš, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot attīstīt saspiestās dabasgāzes (CNG) pieejamību un infrastruktūru, pašmāju degvielas tirgotājs "Virši-A", veicot investīcijas vairāk nekā miljona eiro apmērā, atklājis trešo CNG staciju Latvijā - Babītes pagastā.

Līdz gada beigās plānots atklāt arī ceturto CNG staciju - Rēzeknē.

Eiropas parlamenta direktīva "Par alternatīvo degvielu infrastruktūru ieviešanu un attīstību" nosaka, ka dalībvalstīm līdz 2025.gada beigām ir jānodrošina CNG staciju izbūve vismaz ik pēc 150 km TEN-T tīklos. Degvielas uzpildes staciju tīkls "Virši-A" ir veicis būtisku ieguldījumu CNG attīstībā Latvijā, tādējādi ievērojami paplašinot saspiestās dabasgāzes pieejamību Latvijas teritorijā.

"Pēdējā desmitgadē Eiropā strauji palielinās CNG uzpildes staciju tīkls, kā arī pieaug ar CNG darbināmo transporta līdzekļu skaits. Latvija vēl ir CNG attīstības sākumā, tomēr mēs saskatām perspektīvu šajā alternatīvajā degvielas veidā un turpināsim atvērt jaunas CNG uzpildes vietas visā Latvijā. Jāuzsver, ka saspiestās dabasgāzes staciju uzstādīšanas vietas lielā mērā tiek izvēlētas saskaņā ar infrastruktūras pieejamību un pielietojuma perspektīvu. Nākotnē plānojam izvietot stacijas arī citās vietās Latvijā, tādējādi padarot pārvietošanos ar CNG transporta līdzekļiem ērtu un pieejamu," komentē "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka Eiropas ekonomika 2019. gadā augs septīto gadu pēc kārtas, un tam vajadzētu attiekties uz visu dalībvalstu ekonomiku, prognozē Eiropas Komisija.

Gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, kas palielināja mājsaimniecību izmantojamos ienākumus vairākās dalībvalstīs. Tomēr Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās un ievērojama politikas nenoteiktība. Šī situācija tāpat kā līdz šim nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos apstrādes rūpniecībai, ko visvairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība, un tā varētu vājināt izaugsmes perspektīvas līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels savā ziņojumā ASV Kongresā norādīja uz iespējamu procentlikmju samazināšanu.

Sava pusgada ziņojuma Kongresam pirmajā dienā Pauels sacīja, ka daudzi centrālās bankas administratori uzskata, ka iemesls zemākām procentlikmēm «ir pastiprinājies», jo daudzi tirdzniecības konflikti ietekmē ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Kopš FRS jūnija sanāksmes, kad Pauela izteikumi tika interpretēti kā signāls par iespējamu procentlikmju pazemināšanu, «izrādās, ka neskaidrība ap tirdzniecības saspīlējumu un bažas par globālās ekonomikas stiprumu turpina nomākt ASV ekonomikas perspektīvu», sacīja Pauels.

Viņa teiktais atbilda plašām investoru cerībām un apslāpēja pieņēmumu, ka piektdien publicētais Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā atturētu FRS no procentlikmju pazemināšanas šomēnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados krūmmelleņu platības Latvijā pieckāršojušās, tām paredz labu potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krūmmelleņu platības jau sasniegušas teju 300 ha, un tas ir piecas reizes vairāk nekā 2008. gadā, kad tās audzēja 54 ha platībā. Visvairāk krūmmellenes audzē Jelgavas, Alūksnes, Lielvārdes, Kocēnu, Apes un Ogres novados. Pēdējos gados zemnieki aktīvi pievēršas to audzēšanai, taču ir jārēķinās, ka tas prasa nopietnas investīcijas.

Rentabla oga

Apes novada Gaujienas pagastā jau vairāk nekā 20 gadus aktīvi saimnieko Gundega Sauškina (SIA Very Berry), audzējot lielogu dzērvenes, krūmmellenes, zemenes un citas ogas. «Mēs joprojām mācāmies, arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte mācās kopā ar mums, un situācija ar ražību lēnām uzlabojas,» teic uzņēmēja. Taču joprojām ir daudz nezināmo – gan augsnes sastāvs, gan mainīgie laikapstākļi, kas ir viens no lielākajiem riskiem lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra «S&P» Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā saglabājusi līdzšinējā «A-» līmenī, nosakot pozitīvu nākotnes perspektīvu, teikts aģentūras publiskotajā paziņojumā.

«S&P» prognozē, ka laika periodā no 2018.gada līdz 2021.gadam Latvijas ekonomikas izaugsme vidēji veidos 3% gadā, pateicoties investīciju pieaugumam un labvēlīgai ārējai videi.

Aģentūra skaidro, ka Latvijas pašreizējo kredītreitingu galvenokārt atbalsta valsts spēcīgā fiskālā pozīcija. Latvijas parādsaistības, kas ir tuvu 30% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā, un «S&P» prognozē, ka tās turpinās samazināties.

«S&P» atzīmē, ka pozitīva nākotnes perspektīva ataino potenciālu Latvijas budžeta un ārējās veiktspējas uzlabošanos nākamo 18 mēnešu laikā. Aģentūra norāda, ka varētu paaugstināt Latvijas kredītreitingu, ja valsts fiskālie rezultāti pārsniegs prognozes, veicinot straujāku valsts parādsaistību apjoma kritumu attiecībā pret IKP. Tāpat valsts kredītreitings varētu tikt palielināts, ja tiks samazināts Latvijas maksājumu bilances vārīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru