Šogad 1. oktobrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Rīgā, Durbes ielā 4) no pulksten 10.00 līdz 16.00 notiks vienīgais IT karjeras pasākums Latvijā – Work[IT], vienuviet pulcējot spēcīgākos IT nozares darba devējus, jomas profesionāļus un jaunos speciālistus. Pasākumu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School.

Work[IT] norisinās jau trešo gadu, un 2021. gadā to apmeklēja vairāk nekā 1000 apmeklētāju. Pasākums tiek organizēts, lai palīdzētu uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Work[IT] karjeras dienas ietvaros ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt interesējošos jautājumus, piedalīties praktiskās darbnīcās un uzklausīt arī citu pieredzes stāstu par pārkvalificēšanos uz IT jomu. Pasākuma un arī Riga Coding School skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli karjerā.

“Bieži nākas dzirdēt, ka cilvēki vēlas sākt strādāt IT jomā, taču trūkst izpratnes par IT nozari kopumā un iespējām tajā. Tāpēc šā gada programmu papildināsim ar diskusijām un izglītojošiem semināriem par to, kā soli pa solim plānot karjera maiņu, ar ko jārēķinās pārkvalificēšanās procesā, kā arī kādas specialitātes ir pieejamas IT nozarē kopumā. Interese par IT jomu aizvien pieaug, līdz ar to plānojam, ka arī apmeklētāju skaits šogad būs krietni lielāks.” komentē Aiga Kalniņa, pasākuma Work[IT] galvenā organizatore.

Šī gada 25. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Durbes ielā 4, Rīgā) no plkst. 10.00 līdz 16.00 notiks lielākais IT karjeras pasākums Latvijā - WORK[IT], vienuviet pulcējot nozīmīgākos IT nozares darba devējus un vairāk nekā 1000 darba meklētājus. Pasākumu jau otro gadu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School, lai palīdzētu risināt darbinieku meklēšanas problēmas IT sfērā. Organizatori uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās prasības un ieteikumus publiskiem pasākumiem, pasākums notiks klātienē. Līdz 15. septembrim ikvienam IT nozares uzņēmumam ir iespēja pieteikt dalību pasākumā ar darba vides ekspozīciju, semināra vadīšanu vai dalību diskusiju panelī.

“Šo pasākumu organizējam, jo mēs vēlamies palīdzēt uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Tajā pašā laikā pieaugušajiem, kuri vēlas pārkvalificēties - palīdziet efektīvi mainīt karjeras virzienu. Pasākumā ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt sev interesējošus jautājumus, kā arī piedalīties praktiskās darbnīcās un semināros. Pasākuma un arī mūsu skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli savā karjerā,” uzsver Anna Aile, karjeras maiņas skolas pieaugušajiem Riga Coding School vadītāja.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi EK viceprezidentu un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas.

Kā jau ziņots, EK piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei un skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

EK paziņojums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apsūdzēja ES Ziemeļīrijas protokola 16.panta iedarbināšanā, ko Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlīna Fostere nodēvēja par "neticamu naidīguma izpausmi".

Taču drīz pēc tam EK atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā.

EK preses pārstāvis Ēriks Mamers pirmdien žurnālistiem Briselē paziņoja, ka par šo sajukumu atbildīgs ir Dombrovska kabinets.

"Par šo regulējumu ir atbildīgs Dombrovska kungs un viņa kabinets un, protams, komisijas dienesti, kas pakļauti viņam," sacīja Mamers.

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Jābūt skaidri definētai stratēģijai Lai uzņēmums veiksmīgi darbotos, primāri ir jāsaprot, kādi ir tā mērķi un kas jādara, lai tos sasniegtu, norāda Anrī Leimanis, Rail Baltica kopuzņēmuma AS RB Rail un SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Mērķu uzstādīšana un izvērtēšana parasti ir viens no lielākajiem uzņēmuma vadības izaicinājumiem, jo, lai to izdarītu, nepieciešams skaidri definēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa stratēģiju. Uzņēmuma vadībai arī ir jāspēj identificēt ieinteresēto personu jeb stakeholder loku, domā A. Leimanis, uzsverot, ka rūpes par ieinteresētajām pusēm un veiksmīgu attiecību veidošana ar tām uzņēmuma attīstībā spēlē lielu lomu.

Saprot vērtību

Pirmo reizi savus spēkus darba tirgū A. Leimanis izmēģināja jau 14 gadu vecumā, Purvciemā strādājot par pastnieku. “Lai gan pats darbs mani sevišķi nesaistīja, imponēja fakts, ka par to maksāja algu. Atceros, ka, saņemot algu, varēju pirmo reizi mūžā pats sev ārzemju izbraukuma laikā nopirkt firmas zābakus. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Universitātes (LU) Juridiskajā fakultātē un pirmajā kursā sāku strādāt Iekšlietu ministrijas vienībā, kas apkaroja balto apkaklīšu noziegumus. Es strādāju operatīvajās vienībās, piemēram, uz robežas, pārbaudot muitniekus. Spilgti atmiņā palikušas reizes, kad aizdomās turamos izmeklētāji apzināti salika vienā telpā, kur viņi steidza saskaņot liecības. Mans uzdevums bija klausīties, piefiksēt būtiskākās lietas un nodot tās izmeklētājiem, kas savukārt ar šo lietu darbojās tālāk. Ātri vien sapratu, ka sadarbība ar padomju laika izmeklētājiem man nav sevišķi komfortabla. Mana tālākā profesionālā karjera attīstījās diezgan klasiski,” teic A. Leimanis.

"Mēness aptiekās" pēc studijām šogad darbu sākuši gandrīz 40 farmaceiti un farmaceita asistenti. 26 jaunie farmaceita asistenti profesijai nepieciešamās zināšanas* guvuši ar uzņēmuma finansiālu atbalstu.

Tāpat ir jaunie speciālisti, kuri izmantojuši iespēju saņemt uzņēmuma stipendiju, uz ko ir iespēja pieteikties gan medicīnas koledžu, gan augstskolu studentiem. Jauno farmācijas speciālistu vidū ir tādi, kuru izvēle par labu šai profesijai radusies, jau strādājot uzņēmumā citā amatā un redzot kolēģu – farmaceitu – lielo ieguldījumu Latvijas veselības aprūpē.

"Veselības izglītības tautsaimnieciskā loma ir ļoti svarīga, tādēļ mērķtiecīgi turpinām ieguldīt esošo un topošo farmaceitu, farmaceita asistentu izglītībā, droši zinot – šiem profesionāļiem darba vietas būs, turklāt ne tikai galvaspilsētā, bet visā Latvijā. Ar „Mēness aptiekas” atbalstu šobrīd studē 54 studenti un rudenī tiem piepulcēsies vēl jauni. „Mēness aptieka” aktīvi īsteno dažādas atbalstošas aktivitātes, lai vairāk nekā 230 aptiekās rūpēs par klientiem ikdienas darbu nodrošinātu visi nepieciešamie farmaceiti un farmaceita asistenti. Šogad mūsu aptiekās sāka strādāt gandrīz četri desmiti jauno speciālistu, līdzīgs skaits arī pērn, tādēļ droši varam teikt, ka uzņēmuma iesaiste jauno darbinieku atbalstam jau studiju laikā nes labus rezultātus! Studējošie „Mēness aptiekās” aktīvi izmanto pieejamās prakses vietas, lai profesiju apgūtu reālajos darba apstākļos. Mēs rūpējamies, lai studiju laikā katram jaunajam speciālistam būtu zinoši prakses vadītāji un mentori, patstāvīgas darba gaitas uzsākot. Mācības un praksi apgūt var gan gados jaunie, gan arī jau dzīves pieredzējuši cilvēki, kuri nolemj turpmāk strādāt farmācijā un līdz pensionēšanās vecumam pēc studiju beigām vēl ir vismaz desmit gadi. Vērojam, ka farmaceita darbā atgriežas arī tādi, kuriem ir atbilstoša izglītība, bet viņi savu profesionālo karjeru ir veidojuši citur – nereti arī mūsu uzņēmumā citā amatā," stāsta Evita Jurjāne-Nelsone, „Mēness aptiekas” Pārdošanas, mārketinga un klientu attiecību departamenta vadītāja un valdes locekle.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izsludina pieteikšanos prestižai vadības prakses programmai, kuras ietvaros uzņēmums piedāvā labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie “Tele2” komercdirektora Raivo Rosta.

No parastās praktikantu programmas Management trainee jeb vadības prakses programma atšķiras ar to, ka jaunietis ikdienā strādā kopā ar uzņēmuma TOP līmeņa vadītāju, kurš ir viņa mentors 12 mēnešu garumā, praktikants tiek reāli iesaistīts projektu vadībā un uzņēmuma svarīgāko lēmumu pieņemšanā, kā arī saņem atalgojumu par nostrādāto laiku.

Šādu vadības prakses programmu, kas ir ļoti izplatīta daudzviet pasaulē, “Tele2” Latvijā izsludina trešo reizi, un šoreiz viens jaunietis vai jauniete visa gada garumā būs līdzās “Tele2” komercdirektoram Raivo Rostam lēmumu pieņemšanā jautājumos, kas skar pārdošanu, mārketingu, klientu lojalitātes veicināšanu, produktu attīstību, sabiedriskās attiecības u.c.

Biznesa veiksmes pamatā ir mērķtiecība, smags darbs, ambīcijas un nebaidīšanās riskēt, domā VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Nav vienas konkrētas receptes, kas nodrošinātu uzņēmumam panākumus, taču ir lietas, kas var palīdzēt būt veiksmīgākam, uzskata M. Vilcāns. Jebkuram vadītājam jāpiemīt čujam, ņuham, poņai un azartam, kā arī prasmei ieraudzīt lietas, kas tuvākā vai tālākā nākotnē varētu palīdzēt uzņēmumam attīstīties. Nenoliedzami vajadzīga arī veiksme, jo būšana īstajā laikā un vietā bieži spēlē nozīmīgu lomu, teic M. Vilcāns, piebilstot, ka laba un saprotama stratēģija gan to ļaus izdarīt vieglāk.

Praktiskums ņem virsroku

Mana pirmā darbavieta bija ābeļdārzs Rāmavā, kur aptuveni desmit gadu vecumā palīdzēju dažādos dārzkopības darbos, atminas M. Vilcāns. “Smieklīgākais bija tas, ka galu galā es neaizgāju pakaļ savai pirmajai algai, tāpēc sanāca, ka vairākas nedēļas biju strādājis par velti. Ja godīgi, es neatceros, par ko sapņoju kļūt bērnībā, bet tas noteikti nebija pasta vadītāja amats. Vidusskolas gados mani interesēja mežsaimniecība un bioloģija. Vienu brīdi pat pieļāvu domu, ka augstskolā varētu mācīties kaut ko par un ap mežiem, kas, starp citu, man joprojām šķiet interesanta tēma. Man bija daudz fantāziju, par ko es varētu kļūt, bet beigās pragmatiski nosliecos uz finanšu pusi. Praktiskums ņēma virsroku, un pēc Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvēšanas iestājos Banku augstskolā, kur ieguvu gan bakalaura, gan maģistra grādu ekonomikā. Es apzināti izvēlējos savu karjeru saistīt ar bankām. Arī mana pirmā nopietnā darbavieta bija Latvijas Hipotēku un zemes bankā, kur strādāju par ekonomistu, taču jau 2005. gadā nokļuvu Latvijas Pastā. Šo gadu laikā uzņēmumā esmu vadījis gan dažādus departamentus, gan organizējis pasta reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus informācijas tehnoloģiju un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus,” atzīmē M. Vilcāns, kurš par Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāju iecelts 2016. gada 1. augustā.

Remigrācijas jautājuma aktualitāte nav zudusi arī pandēmijas laikā, tieši pretēji – situācija pasaulē daudzās ārvalstu latviešu ģimenēs rosinājusi domu par atgriešanos dzimtenē.

Ir būtiski sniegt iespējami daudz informācijas par dzīvi un iespējām Latvijā, jo daļa ārvalstīs dzīvojošo latviešu nezina, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījusies dzīve šeit.

Katrai ģimenei savs stāsts

Remigrācijas sekmēšanā izšķiroša loma ir personalizēta piedāvājuma sagatavošanai. Tas ietver ļoti dažādus jautājumus, sākot no informācijas par izglītības pieejamību bērniem, līdz pat mājokļa, kreditēšanas un uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem. Kopš 2018. gadā sāku darboties šajā jomā, ar manu palīdzību Vidzemē atgriezušās 119 ģimenes jeb 338 cilvēki. Un katram no viņiem ir savs stāsts – gan par to, kāpēc viņi savulaik aizbraukuši, gan to, kāpēc lēmuši atgriezties.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Biznesa veiksmes pamatā galvenokārt vienmēr ir skaidri definēts mērķis un plāns, kā līdz tam nonākt, uzsver AKF Auto 100 Latvijas filiāles vadītājs Māris Jansons.

Ikvienam uzņēmumam attīstības jautājumos ir jābūt ambiciozam, taču tajā pašā laikā uzstādītajam mērķim ir jābūt arī reālam, jo tikai tādā gadījumā komanda būs pietiekami motivēta, lai to sasniegtu, domā M. Jansons. Vadītājam savukārt ir jāsaprot katra darbinieka loma ikdienas procesos un jānodrošina, ka ikviens cilvēks dara savu darbu atbildīgi un visi zobrati biznesā strādā vienoti, teic M. Jansons.

Sapni par laukiem nepiepilda

“Es uzaugu padomju laikos, kad visi puikas sapņoja kļūt par miličiem vai ugunsdzēsējiem, arī es, taču tad, kad pieaugu, sāku raudzīties pavisam citā virzienā,” norāda M. Jansons. “Mācījos Rīgas 19. vidusskolā, Bolderājā. Tolaik daudzi uzskatīja, ka no šīs vietas nav iespējams izrauties, taču es gribēju savu nākotni saistīt ar lauksaimniecību. Maniem vecvecākiem Vidzemē piederēja zeme, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas devos studēt uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), lai savu sapni piepildītu. Jau studiju laikā izveidoju ģimeni un sapratu, ka dažādu apstākļu dēļ nevarēšu saimniekot vecvecāku īpašumā, tādēļ pieņēmu lēmumu studijas pamest. Ģimenei bija nepieciešama nauda, tāpēc sāku strādāt kokzāģētavā. Manuprāt, katram cilvēkam kaut reizi dzīvē ir jāizmēģina šāds darbs, kaut vai tāpēc, lai saprastu, ka grib sasniegt kaut ko vairāk. Tā bija arī manā gadījumā,” atminas M. Jansons, kurš par savas karjeras izaugsmes sākumpunktu uzskata darbu SIA Bankserviss.

Šogad, 4. aprīlī, notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Otro gadu pēc kārtas Ēnu dienas partneris ir mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”, kā arī atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 1.martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

“Ēnu dienā skolēni ne vien praktiski redz, kā strādā viņa interesējošās profesijas pārstāvis, bet iepazīst darba vidi kopumā – kā notiek darbs, kāda ir kultūra uzņēmumā, kādas prasmes jāapgūst papildus profesionālajām iemaņām. Darba devējiem šī ir lieliska iespēja iepazīstināt ar sevi potenciālos jaunos talantus, kas darba tirgū startēs jau pēc dažiem gadiem. Priecē, ka par mūsu partneri jau atkārtoti kļuvis lielākais privātais darba devējs “Maxima Latvija”, sniedzot jauniešiem padziļināti iepazīt mazumtirdzniecības nozari,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) uz vēl diviem gadiem pagarinājusi līgumu ar Latvijas vīriešu hokeja izlases galveno treneri Hariju Vītoliņu, informē LHF.

Vītoliņš pie Latvijas nacionālās valstsvienības stūres stājās 2021.gada vasarā un palīdzēja tai kvalificēties Pekinas olimpiskajām spēlēm. Šogad ar Vītoliņu pie stūres Latvijas izlase pirmo reizi vēsturē izcīnīja medaļas pasaules čempionātā, Rīgā un Tamperē notikušajās meistarsacīkstēs izcīnot bronzu.

Pirms kļūšanas par Latvijas izlases galveno treneri Vītoliņš strādāja par asistentu Oļegam Znarokam vairākās Krievijas komandās, kā arī Latvijas un Krievijas valstsvienībās. Trenera karjeras laikā Vītoliņš vadījis arī Šveices komandu "Davos" un Krievijas vienību Maskavas "Dinamo".

Vītoliņš Latvijas izlases rindās aizvadīja 110 mačus, gūstot 87 rezultativitātes punktus. Savā spēlētāja karjerā uzbrucējs aizvadīja astoņas spēles Nacionālajā hokeja līgā (NHL) Vinipegas "Jets" rindās, pie rezultativitātes punktiem gan netiekot. Viņš turklāt NHL tika draftēts divas reizes - 1988.gadā Vītoliņu jauno spēlētāju draftā izvēlējās Monreālas "Canadiens", bet piecus gadus vēlāk arī "Jets".

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Jebkura uzņēmuma veiksmes pamatā ir ilgtspējīga biznesa modeļa attīstīšana, jo bizness ir maratons, nevis sprints, secina Jānis Grants, SIA DPD Latvija valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmējam ir jābūt apziņai, ka viņš tirgū vēlas veiksmīgi darboties ne tikai šodien vai rīt, bet arī pēc 20 un 30 gadiem, teic J.Grants, piebilstot, ka biznesā vienmēr jāuzstāda ilgtermiņa mērķi. Nevar gribēt sagrābt pēc iespējas vairāk naudas maksimāli īsākā laikā un pēc tam pazust, jo Latvijas tirgus vienkārši ir pārāk mazs, lai tā darītu, uzskata DPD Latvija valdes priekšsēdētājs, uzsverot, ka ilgtermiņā veiksmi uzņēmumam var nodrošināt tikai pakalpojumu kvalitātes latiņas noturēšana un celšana.

Paspēj visu

Mana profesionālā karjera vienmēr ir bijusi saistīta ar eksaktajām zinātnēm, taču akadēmiskās izglītības ceļš jau no paša sākuma gājis citā virzienā, stāsta J.Grants.

Par informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture vadītāju Latvijā ir iecelts līdzšinējais komunikāciju, mediju un tehnoloģiju nozares vadītājs Ivo Ālmanis.

Uzņēmuma vadītājs Baltijā joprojām būs Maksims Jegorovs, kura prioritātes arī turpmāk būs stratēģiskā plānošana un izaugsmes veicināšana Baltijā, kā arī mākoņtehnoloģiju attīstība Ziemeļvalstīs.

“Esam gandarīti par jauno vadītāju. Ivo apvieno plašu prasmju, zināšanu un kompetenču klāstu. Viņš ir uzkrājis bagātīgu profesionālo pieredzi IT jomā gan stratēģiskajā uzņēmuma vadībā, gan projektu vadībā un operatīvajā darbībā. Ivo lielu fokusu darba vidē velta efektivitātes celšanai un lojālām attiecībām ar klientiem. Viņa mērķtiecība, redzējums, iesaiste, darba spējas un komunikācija ar klientiem dos pienesumu un nostiprinās uzņēmuma pārvaldību Latvijā,” skaidro M.Jegorovs.

Uzņēmuma vadītājam jāpiemīt kompleksai izpratnei par biznesā notiekošajiem procesiem, kā arī spējai sastrādāties ar dažādiem cilvēkiem, norāda akciju sabiedrības Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Vadītājam jābūt pieejamam, atvērtam, stratēģiskam, jāmāk ieklausīties darbinieku viedokļos un jāspēj atrast pareizos risinājumus, pauž A. Kalvītis, piebilstot, ka šauri orientēts līderis uz lietām, visticamāk, nespēj raudzīties objektīvi.

LG valdes priekšsēdētājs uzskata, ka lielus panākumus var gūt tikai kopā ar komandu, spējot izmantot katra darbinieka spēcīgākās puses. Savu profesionālo karjeru A. Kalvītis sāka kā lauksaimnieks, studiju gados praksē strādājot Zviedrijas lielākajā piensaimniecības uzņēmumā Alamnas Bruk AB.

Viņš atzīst, ka eksporta bizness viņu patiešām aizrāva. “Man patika tas, ko es daru. Likās, ka tas ir tas, ko dzīvē vēlos. Biju nodibinājis kontaktus ar tirdzniecības uzņēmumiem visā pasaulē, regulāri ceļoju, tikos ar uzņēmējiem. Dzīve bija ļoti interesanta. Tad es saņēmu piedāvājumu no Andra Šķēles un Andra Bērziņa – viņi mani gribēja redzēt Tautas partijā. Tajā laikā es biju ļoti aizņemts, teicu, ka man nav lielas intereses par politiku, taču piekritu startēt vēlēšanās, kā rezultātā tiku ievēlēts Saeimā. Tā sākās mana politiskā karjera – biju gan vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, gan ekonomikas un zemkopības ministrs, kā arī Ministru prezidents,” atklāj pašreizējais LG valdes priekšsēdētājs.

Jebkura uzņēmuma galvenais veiksmes faktors ir cilvēki, kas šo biznesu veido, uzskata Nauris Bloks, AS DelfinGroup valdes loceklis.

Uzņēmumā var būt modernākās iekārtas, jaudīgākās tehnoloģijas un labākie rīki, taču bez cilvēkiem, kas māk efektīvi un pareizi šīs visas lietas izmantot, veiksmes faktors ir zems, spriež N. Bloks, piebilstot, ka, piesaistot īstos cilvēkus, biznesam ir būtiski darbiniekiem dot arī iespēju veidot komandu un uzvarētāju kultūru. Vadītājam ir jāredz ikviena darbinieka potenciāls un jābūt atklātam par to, kur darbinieks iederas uzņēmuma attīstības bildē, domā DelfinGroup valdes loceklis.

Liels potenciāls

Pamatizglītību esmu ieguvis Zūru pamatskolā, kas ir maza lauku skola Ventspils rajonā, stāsta N. Bloks. “Manuprāt, tā bija lieliska vieta, kur izaugt, bez pilsētas burzmas un vilinājumiem. Tur agri jau sapratu, ka viss ir manās rokās un iemācījos pats sevi virzīt pretī sasniegumiem. Tāpat gana ātri arī atskārtu, ka mana karjera būs saistīta ar tehnoloģijām, tāpēc vidusskolā mācības turpināju Ventspils 1.ģimnāzijā matemātikas un informātikas novirziena klasē, savukārt vēlāk - sāku studijas Rīgas Tehniskajā universitātē. Lai gan manis izvēlētā studiju programma, mehatronika, bija tehniska un interesanta, trešajā kursā sapratu, ka tas īsti nav priekš manis. Līdz ar to pieņēmu vienu no manas dzīves smagākajiem lēmumiem un mācības pametu,” atminas N.Bloks, kurš jaunajā mācību gadā iestājās Latvijas Universitātē, pēcāk iegūstot bakalaura grādu e-biznesa vadībā. Jau studiju laikos jauno profesionāli pamanīja toreizējā AS Rīgas satiksme Administratīvo resursu pārvaldības direktore Elīna Epalte-Drulle.

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks. Viņš uzsver, ka Latvijas Olimpisko komiteju ir gatavs vadīt tikai pārmaiņu laikā — ne ilgāk kā vienu gadu – līdz 2024. gadā paredzētajai kārtējai šīs sporta organizācijas ģenerālajai asamblejai, kurā izvēlētos jaunu prezidentu nākamajiem četriem gadiem.

Kāpēc, esot vienas no lielākajām farmācijas kompānijām AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs un Latvijas Volejbola federācijas prezidents, piekritāt kandidēt uz Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu?

Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas vīrs Arvo Halliks, kuram daļēji piederošā uzņēmuma darbība Krievijā izraisījusi valdības krīzi, piektdien paziņoja, ka pārdos savas kapitāldaļas loģistikas kompānijā "Stark Logistics" un izstāsies no dalības uzņēmumā.

"Saistībā ar medijos izskanējušo es saprotu, ka neatkarīgi no atbildēm manas sievas darbu ietekmēs jautājumi, kas saistīti ar manu uzņēmējdarbību, kapitāldaļām un darbu "Stark Logistics", kas pēc mūsu klienta "Metaprint" pasūtījuma veic pārvadājumus no Igaunijas uz Krieviju," paziņoja Halliks.

"Tādēļ šodien esmu vienojies ar citiem "Stark Logistics" līdzīpašniekiem nekavējoties pārdot visas manas akcijas atpakaļ "Stark Logistics", atkāpties no kompānijas padomes, lauzt manu līgumu par finanšu direktora darbu un atteikties no visiem amatiem un pienākumiem un nodot tos citiem darbiniekiem," piebilda Kallasas vīrs.

Kā pauda Halliks, "Stark Logistics" pēdējos 14 gadus ir bijusi nozīmīga daļa viņa karjerā un kā uzņēmējs un finanšu direktors vienmēr esot rīkojies atbilstoši likumam, zināšanām un vērtībām.

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.

BluOr Bank valdes loceklis Igors Petrovs sakarā ar jauniem profesionāliem izaicinājumiem karjerā 2023.gada 8.decembrī ir pārtraucis darba attiecības ar banku un līdz ar to atstājis arī BluOr Bank valdi.

Igors Petrovs Atbilstības direktora (CCO) amatā bankas komandai pievienojās 2017.gada augustā, BluOr Bank valdes locekļa amatu ieņemot no 2018.gada maija.

Šajā laikā Igors Petrovs ir profesionāli vadījis operacionālās darbības un atbilstības nodrošināšanas un uzraudzības procesus, stiprinot risku pārvaldīšanas un iekšējās kontroles jautājumus bankā.

BluOr Bank vadība ir pateicīga Igoram Petrovam par ieguldīto darbu.

Šo sestdien, 4. martā, notiks gada lielākais “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotais skolēnu mācību uzņēmumu pasākums “Cits Bazārs”.

Tas norisināsies tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, piedaloties un ar pašu radītiem produktiem tirgojoties 270 skolēnu mācību uzņēmumiem no visas Latvijas.

Pārnēsājama pusdienu kastīte ar sildelementu, no kafijas biezumiem veidoti krūžu paliktņi, LED pagriešanās un apstāšanās signāli velosipēdiem, ķepas saudzējošs vasks četrkājainajiem mīluļiem ir tikai daži no produktiem, kurus līdzās citām skaistumkopšanas, interjera, pārtikas, rotaļlietu, tehnoloģiju precēm un pakalpojumiem varēs apskatīt un iegādāties Citā Bazārā.

“Apmeklējot Citu Bazāru, pircēji nereti ir pārsteigti, cik oriģinālas un kvalitatīvi nostrādātas ir skolēnu biznesa idejas, un labprāt viņus atbalsta, veicot pirkumu. Savukārt jaunajiem uzņēmējiem pasākums ir lieliska vieta, kur novērtēt patērētāju interesi par savu produktu, kā arī uzlabot savas komunikācijas un prezentēšanas prasmes,“ stāsta izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia“ vadītājs Jānis Krievāns.