Latvijas miljonārs Vasīlijs Meļņiks uzskata, ka Ukrainas prokuratūras rīcība, arestējot viņam piederošos īpašumus, ir prettiesiska un nelikumīga, aģentūrai LETA pavēstīja pats Meļņiks.

Viņš skaidroja, ka par savu īpašumu arestu uzzinājis plašsaziņas līdzekļiem, nevis no Ukrainas varas iestādēm. Meļņiks arī norādīja, ka «[..] lietai ir politisks zemteksts, jo Ukrainas ģenerālprokurors personīgi vairāku pēdējo mēnešu laikā publiski izplata versiju par to, ka naftas ieguves platformas iegādes iepirkuma organizēšanā personīgi piedalījās tā laika Ukrainas prezidents Viktors Janukovicš, kurš it kā vienojies ar mani sazvērestībā savas vizītes laikā Latvijā». Miljonārs aģentūrai LETA šādu prokuratūras versiju noliedza, norādot, ka ar Janukoviču esot redzējies vienu reizi, kad amatpersona viesojusies Latvijā, taču neesot ar viņu ticies.

Covid-19 pandēmijas ietekmē 2020. gadā strauji palielinājās brīvo īres telpu vakance, kas veicināja pakāpenisku īres cenu samazināšanos, bet sākot no 2021. gada pirmā pusgada, mazinoties ierobežojumiem, sāka atdzīvoties gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres tirgus.

Tā liecina SIA Latio tirgus analīze par darījumiem ar namīpašumiem un īres dzīvokļu piedāvājumiem.

“Viszemākais īres cenas līmenis tika sasniegts 2020. gadā aprīlī, kad tikko bija pasludināta ārkārtas situācija valstī un ieviesti ierobežojoši pasākumi. Līdz ar nepieciešamību strādāt un mācīties no mājām, pieprasījums pēc īres dzīvokļiem centrā būtiski samazinājās, bet jau 2021. gada vasarā, mazinoties ierobežojumiem, Rīgas pilsētā atgriezās studenti no reģioniem un ārzemēm, kā arī Latvija tika atvērta tūristu apmeklējumiem. Daļa biroju darbinieku atgriezās savās darbavietās un izvēlējās atkal dzīvot tuvāk savai darba vietai. Tādēļ no 2021. gada jūnija līdz augustam pieprasījums pēc īres dzīvokļiem Rīgas centrā ir atgriezies teju 2019. gada līmenī,“ secina SIA Latio vērtētāja Jeļena Boiko.

Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīva 2021/0414) 1.

Eksperti prognozē, ka tas vārētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus.

Dažādi internetā bāzēti uzņēmumi tiek klasificēti kā digitālās darba platformas. Šie uzņēmumi pārstāv dažādas nozares un sniedz servisu, kas tiek nodrošināts fiziski – transporta, kurjeru, preču piegādes, tīrīšanas vai aprūpes pakalpojumus. Savukārt, citi sniedz pakalpojumus tikai tiešsaistē – veic tulkojumus, piedāvā IT un dizaina pakalpojumus. Vairumam šo darbinieku ir nepareizs nodarbinātības statuss – daudzas platformas tos klasificē kā pašnodarbinātos.

Ieviešot direktīvu, tiks labota Eiropas Parlamenta un ES Padomes regula 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, novēršot trūkumus attiecībā uz šajos pakalpojumos nodarbināto personu statusu, neatkarīgi no vietas, kur ES šāda platforma reģistrēta. Tas ļaus miljoniem gadījuma darba darītāju piekļūt tiesībām uz nodarbinātību.

Vācijā nopērkamas Laimas šokolādes konfektes ar Maskavas Vasilija Svētlaimīgā katedrāles torņiem uz iepakojuma – izbrīns par šo pausts sociālajā tīklā Facebook.

Šis ieraksts ar tam pievienoto fotogrāfiju raisījis vētrainas diskusijas sociālajā tīklā par Latvijas ražotāja pārdošanos Kremlim u.c. Komentāros pausts, ka Vācijā šāda konfekšu kaste maksā 4,55 eiro, tikmēr Latvijā – 7 eiro.

Zīmola Laima ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija komunikācijas vadītāja Lineta Mikša norāda, ka, tāpat kā citi šokolādes ražotāji, arī zīmols Laima eksporta tirgos piedāvā iecienīto konfekšu izlasi ar speciālu tirgum radītu iepakojuma dizainu, pielāgojoties tirgus specifikai un patērētāju pieprasījumam.

Laima Krievijas tirgū piedāvā iecienītās konfekšu izlases ar trīs simboliskiem iepakojuma dizainiem konkrētajam tirgum: Vasilija Svētlaimīgā katedrāle jeb Maskavas torņi, Sanktpēterburgas Pēterhofas dārzs, Maskavas Tsaritsyno parks. Tieši minētā Laimas kārba ar Vasilija Svētlaimīgā katedrāli jeb Maskavas torņiem ir bijusi pieejama eksporta tirgos jau vairāk nekā 20 gadus.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija ir pieņēmušas regulu par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, radot jaunu nosacījumus tiem uzņēmumiem un tirgotājiem, kuri sniedz savus pakalpojumus, izmantojot tiešsaistes platformas, informē Ekonomikas ministrija.

Regulas izpratnē «tiešsaistes platformas» ir tiešsaistes tirdzniecības vietas, tiešsaistes lietojumprogrammu tirdzniecības vietas un sociālie mediji, kā arī tiešsaistes meklētājprogrammas, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ciktāl tie sniedz pakalpojumus ES reģistrētiem komerciālajiem lietotājiem (komersantiem), kas savukārt piedāvā preces vai pakalpojumus ES patērētājiem (piemēram, Google Play, Apple App Store, Facebook, Instagram, Uber, Youtube, Amazon, eBay, Taxify, City24, PērkamKopā, u.c.).

Tiešsaistes platformas ir galvenās digitālās tirdzniecības veicinātājas un tās kļūst arvien populārākas ES. Eiropas Komisija, konstatējot problēmas ES tiešsaistes platformu darbībā, kas saistītas ar negodīgu tirdzniecības metožu izmantošanu un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkumu platformu lietotājiem, izstrādāja Regulu, kas tagad būs juridiskais ietvars, lai šīs problēmas risinātu.

Piegādes platformas "Wolt" un "Bolt Food" ir nozīmīgi ēdināšanas nozares uzņēmēju sadarbības partneri Covid-19 pandēmijas laikā, bet vienlaikus puse no aptaujātajiem uzņēmumiem ir saskārušies ar nevienlīdzīgu attieksmi no šo platformu puses, tāpēc tām jāizvērtē uzņēmējiem izvirzītie nosacījumi, kas var ietekmēt konkurenci, norāda Konkurences padome (KP).

KP veica uzņēmēju aptauju, kurā vērtēja pārtikas un nepārtikas preču pasūtīšanas un piegādes interneta platformas.

No 2020.gada pavasara Covid-19 ietekmē ēdināšanas iestādēm un nepārtikas produktu tirdzniecības uzņēmumiem ir liegta iespēja pilnvērtīgi sniegt pakalpojumus klātienē, kas veicinājis uzņēmumu nepieciešamību meklēt citus alternatīvus noieta kanālus.

Valstī noteikto ierobežojumu dēļ daļai uzņēmumu "Wolt" un "Bolt Food" platformas ir neaizvietojams preču izplatīšanas kanāls, ja vien paši uzņēmumi nepiedāvā savus individuālos piegādes pakalpojumus. Savukārt tas, ka visbiežāk tieši ēdienu piegādes platformas "Wolt" un "Bolt Food" tiek izvēlētas kā sadarbības partneri, pirmšķietami liecina par to, ka tām piemīt zināma tirgus vara un pārējie tirgus spēlētāji nespēj izdarīt pietiekamu konkurences spiedienu uz šīm platformām, norāda KP.

Iniciatīva, Eiropas Savienībā (ES) veidot vienotu regulējumu darbam digitālajās platformās, ir vajadzīga, tomēr svarīgi, lai tiek ņemts vērā tajās strādājošo cilvēku viedoklis, intervijā pauda kurjerpiegāžu platformas "Wolt" vadītāja Baltijā un SIA "Wolt Latvija" valdes locekle Līsa Ristala.

Viņa sacīja, ka kurjeru skaits, kuri Baltijā strādā, izmantojot "Wolt" platformu, pārsniedz 7000, tostarp Latvijā ar "Wolt" sadarbojas gandrīz 2000 kurjeru.

"Ir redzams, ka platformas pamatā cilvēki izmanto, lai gūtu papildu ienākumus darba elastīguma dēļ. Ja šis elastīguma princips no platformu darba pazudīs, tad, visdrīzāk, cilvēkiem vairs nebūs intereses par šāda veida darbu. Ir skaidrs, ka izmaiņas darba likumdošanā ir ne tikai vēlamas, bet pat nepieciešamas, jo mēs vairs nedzīvojam industrializācijas laikmetā, kad cilvēki noteiktu stundu skaitu katru dienu strādāja rūpnīcā un kad darba likumdošana arī radās. Mēs pašlaik esam 21.gadsimtā, kad cilvēki elastīgi var izlemt, kā un kad pārdot savu darbalaiku. Darba tirgus viennozīmīgi virzās šajā virzienā, un tam ir jāseko arī darba likumdošanai," uzsvēra Ristala.

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Ģenerālprokuratūra uzrādījusi apsūdzību kādam Krievijas pilsonim par vairāk nekā vienu miljonu eiro liela kukuļa piedāvāšanu Valsts policijas (VP) amatpersonai, apliecināja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma panta, kas paredz atbildību par kukuļa piedāvāšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

Apsūdzēto Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja pagājušā gada 9.novembrī un jau 18.decembrī lietu nodeva apsūdzības celšanai Ģenerālprokuratūrā.

KNAB sniegtā informācija liecina, ka kādā VP izmeklētā kriminālprocesā tika arestēti juridiskās personas finanšu līdzekļi kredītiestādē 32 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmuma pārstāvis sazinājies ar kādu fizisko personu, lai viņš «atrisina jautājumu» un panāk lēmuma par arestu atcelšanu. Tad fiziska persona, izmantojot «savedēju», sazinājusies ar VP amatpersonu un piedāvājusi tai vairāk nekā vienu miljonu eiro lielu kukuli. VP amatpersona par notikušo informējusi iestādes vadību, kura savukārt informējusi KNAB.

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas veic darījumus ar lauksaimniecības zemi ar mērķi to saglabāt un izmantot lauksaimnieciskā apritē, astoņu darbības gadu laikā iegādājies lauksaimniecības zemes īpašumus 27 300 hektāru platībā kopējam fonda īpašumu portfelim februārī sasniedzot 100 miljonus eiro.

Zemes fonda portfelī šā gada 31.janvārī bija 1386 īpašumi 27.3 tūkstošu hektāru apjomā. Aptuveni trešo daļu fonda portfelī jeb 30 miljonus eiro veido reversās nomas darījumi, kopumā reversajā nomā iegādāti 470 īpašumi. Papildus ar fonda aktīvu iesaisti ir iegādāti, sakopti un atdoti lauksaimniecībā ilgstoši nekopti īpašumi vairāk nekā 670 hektāru platībā.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informē: "Astoņu darbības gadu laikā Zemes fonds piedzīvojis stabilu izaugsmi un tādu to prognozējam arī turpmākajos gados. Efektīvs un sevi pierādījis Zemes fonda pakalpojums ir reversā noma, kad zemnieks zemi pārdod fondam ar garantētām nomas tiesībām un uzreiz arī slēdz atpakaļpirkuma līgumu. Tādējādi lauksaimnieks iegūst akūti nepieciešamos resursus, turpina apsaimniekot savu zemi, to nomājot. Redzam ļoti labu tendenci, ka praktiski visi reversajā nomā pārdotie īpašumi līgumā noteiktajā termiņā tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms maksimālā piecu gadu termiņa. Prognozējam, ka 2024.gadā pieprasījums pēc reversās nomas būs liels, jo 2023.gads lauksaimniekiem bija viens no pēdējā laikā grūtākajiem gan laikapstākļu, gan produkcijas iepirkuma cenu dēļ. ALTUM instrumentu kopējais portfelis sniedzas jau pāri vienam miljardam eiro un Zemes fonds ir ļoti nozīmīga tā daļa tieši lauksaimniecības segmentā, līdzās lauksaimniekiem paredzētajām kreditēšanas programmām, tai skaitā aizdevumiem līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski atvieglotām nodrošinājuma prasībām un aizdevumiem apgrozāmajiem līdzekļiem ar fiksētu likmi 3,5%".

Būvniecības vajadzībām ņemot kredītu bankā, 1923. gadā Rīgā durvis vēra pirmklasīgs un grezns kinoteātris «Splendid Palace». 990 strādnieki to uzbūvēja desmit mēnešos.

Aizvadītā gada nogalē kinoteātris nosvinēja savu 95. dzimšanas dienu, tādēļ piedāvājam atskatu uz tā vēsturi.

1881. gadā Pēterburgas nomalē, nabadzīga kurpnieka ģimenē piedzima dēls Vasīlijs Jemeļjanovs. Pēc tēva nāves četrpadsmit gadu vecumā Vasīlijs sāka pelnīt iztiku savam brālim un trim māsām. Pateicoties apķērībai, darba spējām un uzņēmībai, trīsdesmit gadu vecumā viņam izdevās izbūvēt nelielu kinoteātri. Vēlāk viņš atvērta arī opereti un plānoja pārcelties uz pilsētas centru. Vasīlija Jemeļjanova plānus sagrāva boļševiku revolūcija. Juku laikos viņš iepazinās ar savu nākamo sievu - igauņu izcelsmes meiteni Mariju. Ilūzijas bija zaudētas, un viņi pameta Krieviju, dodoties uz Igauniju, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Ap 1920. gadu, kad meitai bija astoņi mēneši, viņi pārcēlās uz Rīgu un kļuva par Latvijas pavalstniekiem.

AS "Rīgas kuģu būvētava" nomainījusi valdi, kā arī iecēlusi padomi jaunā sastāvā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma valdē iecelti valdes locekļi Maksimiliāns Meļņiks un Jekaterina Meļņika. Darbu valdē neturpina līdzšinējie valdes locekļi Einārs Buks un Deniss Parfens.

Savukārt uzņēmuma padomē iecelti Ainārs Tropiņš un Irina Meļņika, bet darbu padomē neturpina Sandis Strods un Larisa Artemenko.

Darbu padomē turpina padomes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, viņa vietnieks Aleksandrs Čerņavskis un Gahramans Guseinovs.

Kuģu būves un remonta uzņēmums "Rīgas kuģu būvētava" 2022.gadā strādāja ar 1,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,1% mazāks nekā 2021.gadā, kā arī guva 1,007 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Latvijā dibinātais fintech jaunuzņēmums - globālā tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma Mintos, ir sasniedzis 2 miljardu eiro caur platformu nofinansēto kredītu apjomu.

Šis sasniegums ir iedvesmojis Mintos komandu izveidot Mintos Impact Fund. Pirmais fonda projekts būs Baltijas jūras attīrīšanas iniciatīva, kurā Mintos kopā ar investoriem sāks kopfinansējuma jeb crowdfunding kampaņu, lai no investoriem savāktu ziedojumus 100 tūkstošu eiro apmērā Pasaules Dabas Fondam (WWF asociētais partneris) un WWF Deutschland Baltijas jūras attīrīšanas iniciatīvām.

Sasniedzot 2 miljardus eiro caur platformu finansētajos kredītos, Mintos komanda ir iedvesmota sniegt ieguldījumu sabiedrībā, nodibinot Mintos Impact Fund un īstenojot pirmo vides ilgtspējas iniciatīvu. Fonda pirmais projekts būs TheFuture% ar mērķi atbalstīt Baltijas jūras ekosistēmas aizsardzību un saglabāšanu.

Latvijā dibinātais fintech jaunuzņēmums Mintos 3,5 gadus pēc starta tirgū sasniedzis 1 miljardu eiro caur platformu finansēto kredītu apjomu, teikts paziņojumā medijiem.

Straujākais investīciju kāpums noticis tieši šogad, kad investori kopumā ieguldījuši vairāk nekā 500 miljonus eiro, un pie šāda investīciju tempa 2 miljardu apjoms tiks sasniegts jau 2019. gada vidū.

Kopš Mintos darbības sākuma, caur tiešsaistes platformu 24 valstīs finansēti vairāk nekā 3,5 miljoni kredītu, kas nozīmē, ka tieši tikpat daudz privātpersonu un mazo uzņēmumu ir saņēmuši iespēju tikt pie finansējuma.

«Caur platformu finansētais kredītu apjoms miljarda vērtībā ir nozīmīgs un patīkams atskaites punkts līdzšinējā darbībā, kas parāda gan biznesa modeļa, gan izaugsmes potenciālu, taču tas ir tikai sākums. Jau no dibināšanas brīža esam izvirzījuši globālas ambīcijas un mērķtiecīgi uz to virzāmies, lai izveidotu ilgtspējīgu pasaules mēroga uzņēmumu. Investoru un kredītdevēju skaits, kas izmanto platformu, aug burtiski pa dienām - katru nedēļu reģistrējas vairāk nekā 1000 jaunu investoru, un katru mēnesi caur platformu tiek investēti vairāk nekā 100 miljoni eiro, kas nozīmē, ka ar šādu tempu otro miljardu sasniegsim jau pēc 10 mēnešiem,» teic Mintos valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū pieredzēta pēdējo septiņu gadu laikā iespaidīgākā izaugsme: Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti īpašumi kopsummā par 99,5 miljoniem eiro, kas bija par 19,5 miljoniem eiro jeb 24,4 % lielāks apgrozījums nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Tā liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Premium dzīvokļi joprojām dominē luksusa īpašumu segmentā kā pirktākie īpašumi, turklāt šajā pusgadā novērota pat par 32% lielāka interese par premium dzīvokļiem nekā pērn sešu mēnešu periodā.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Pūļa finansējums ir viens no veiksmīgākajiem investoru un projektu attīstītāju sadarbības modeļiem, tajā pašā laikā ir vēlams nodrošināties pret krāpniecību. Uzņēmums EstateGuru ir izveidojis drošu interneta platformu pūļa finansējuma piesaistei, tādēļ Dienas Bizness uz interviju aicina EstateGuru vadītāju Latvijā Aleksandru Mežapuķi.

Kas ir pūļa finansējums, un kādēļ to Latvijā plaši neizmantoja pirms 20 gadiem? Ar ko šis produkts atšķiras no shēmas – noguldu bankā, saņemu procentus un banka naudu aizdod uzņēmējam?

Pūļa finansējums ir salīdzinoši jauns veids, kā piesaistīt finansējumu biznesam vai veidot personīgos uzkrājumus un pelnīt ievērojamu atdevi. Pirms 20 gadiem šī nozare tikai sāka veidoties. Lai izprastu pūļa finansējuma galvenās atšķirības no tradicionālo banku piedāvājuma, jāapskata šis jautājums no abu galveno lietotāju skatupunkta – aizņēmēja, kas kā juridiska persona vēlas piesaistīt finansējumu savam nekustamā īpašuma attīstības projektam vai uzņēmējdarbībai, un investora, kas ir fiziska vai juridiska persona ar vēlmi pelnīt no saviem ieguldījumiem. Aizņēmējam lielākais ieguvums noteikti ir laiks! Izmantojot pūļa finansējumu, naudu savā kontā var saņemt vien dažu dienu laikā, kamēr bankās šis process nereti var aizņemt pat vairākus mēnešus. Tāpat arī ir elastīgi nosacījumi un personīga pieeja katram projektam – atšķirībā no bankām, kuras piemēro līdzīgus nosacījumus, pēc kuriem izvērtē jebkuru kredīta pieteikumu. Pūļa finansējuma gadījumā tiek vērtēta ne tikai aizņēmēja finansiālā stabilitāte un pieredze, bet arī realizējamā projekta potenciāls. Savukārt investoriem atbilde ir pavisam vienkārša – iespējams nopelnīt pat 10 reizes lielāku atdevi nekā banku noguldījumā. Platforma pilda starpnieka funkciju, savienojot aizņēmējus ar investoriem un pārliecinoties gan par aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu, gan investoru naudas izcelsmes legālajiem aspektiem.

Ieguldījumu platformās pieejamo kredītu augstās procentu likmes norāda uz riskantākiem aizņēmējiem, kas citviet par zemākām procentu likmēm aizdevumus nav saņēmuši, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Tādējādi šo platformu kredītu jutīgums pret ekonomiskās attīstības ciklu ir augstāks. Turklāt uz ieguldījumu platformu sabiedrībām neattiecas kapitāla prasības, kuru izpilde ekonomiskās lejupslīdes fāzē palīdzētu absorbēt zaudējumus un tādējādi ļautu platformām turpināt darbību.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju 2019. gada beigās Latvijā darbojās septiņas ieguldījumu platformas un ieguldītāju skaits tajās pārsniedza 290 tūkstošus.

Latvijas Bankas 2018. gada Finanšu stabilitātes pārskatā par ieguldījumu platformām tika minēts, ka šo platformu darbības modeļi var būt dažādi, bet Latvijā ieguldījumu platformas galvenokārt piedāvā iegādāties cedētus kredītus. Šis uzņēmējdarbības modelis no parastā kopfinansējuma platformu modeļa atšķiras ar to, ka starp ieguldītāju un aizņēmēju ir starpnieks, kas izsniedz kredītu uzņēmējam vai patērētājam.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM pārvaldītajam Latvijas Zemes fondam šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir pārdoti vairāk nekā 200 jauni lauksaimniecības zemes īpašumi, kuru iegādē ir ieguldīti 14 miljoni eiro. Iegādāto īpašumu kopējā platība ir teju 5000 ha platībā, no kuriem 130 īpašumi 2900 ha platībā ir pārdoti reversajā nomā.

Kopumā ir pieaudzis pieprasījums pēc fonda piedāvātajiem pakalpojumiem, jo, salīdzinot ar 2018. gada tādu pašu periodu, šogad darījumu skaits ir dubultojies – pieaugušas gan iegādāto zemju kopējās platības, gan darījumos ieguldītie finanšu līdzekļi.

Šobrīd Latvijas Zemes fonda portfelī ir 636 lauksaimniecības zemes īpašumi 12 700 ha platībā, kuru iegādē kopš fonda darbības sākuma ir ieguldīti 35 miljoni eiro. 237 īpašumi 5000 ha platībā ir iegādāti ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām jeb reversajā nomā.

Ina Alksne, Latvijas Zemes fonda vadītāja, skaidro: «Iegādātie īpašumi ļoti ātri atgriežas apritē – īsā laikā faktiski visi īpašumi tiek iznomāti lauksaimnieciskajai darbībai. Joprojām redzam, ka nomas pieprasījums pārsniedz fonda piedāvājumu, un aktīvākajos reģionos – Zemgalē un Kurzemē – uz viena īpašuma nomu vidēji piesakās 3-4 saimniecības. Liels pieprasījums ir arī pēc fonda sakoptajiem un lauksaimniecības apritē atgrieztajiem īpašumiem. Zemes fonds par saviem līdzekļiem ik gadu sakopj vismaz 50 hektārus ilgstoši nekoptu zemju un iznomā tās lauksaimniekiem. Mūsu iespējas ļauj sakopto zemju platības būtiski palielināt, vienlaikus mūs ierobežo sadarbības partneru trūkums šādu darbu veikšanai.