Jaunākais izdevums

Latvijā tuvojas apkures sezona, kas daudziem iedzīvotājiem saistās ar prāviem rēķiniem par siltumu. Taču šajā apkures sezonā siltuma tarifu pieaugums nav gaidāms, cenas vai nu samazināsies, vai paliks iepriekšējā gada līmenī, tā bilst sešu Dienas aptaujāto pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Diena.

Līdzīga situācija varētu būt vērojama arī citās pašvaldībās, jo siltuma tarifu samazinājumu vai vismaz saglabāšanos iepriekšējā gada līmenī daudzviet nosaka dabasgāzes cenas lejupslīde.

Siltumapgādes uzņēmumi katru gadu plānotos siltuma tarifus iesniedz izvērtēšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) vai pašvaldību regulatorā, kas izvērtē to pamatotību. Jāteic, ka apkures tarifus būtiski ietekmē tieši dabasgāzes cenas svārstības vai arī citu kurināmo resursu cenas, ja gāze netiek izmantota siltuma ražošanā.

Citi siltuma tarifus ietekmējošie faktori ir siltumtrašu tehniskais stāvoklis, tehnisko iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas. Jāatgādina, ka arī siltumtrašu tā sauktie siltuma zudumi tiek iekļauti siltuma tarifā. Kā norāda SPRK, ja siltumenerģijas ražotājs pamatā izmanto dabasgāzi, tad kurināmā izmaksas vidēji veido 60–80% no kopējām izmaksām, ja galvenais kurināmais ir biomasa, tad kurināmā izmaksas ir salīdzinoši mazākas, taču tad nepieciešams vairāk darbaspēka uzturēšanas darbu un remontdarbu nodrošināšanai.

Kā uzsver Dienas aptaujāto uzņēmumu pārstāvji, iedzīvotājiem jāsaprot, ka dzīvokļos ar vienādu kvadratūru maksa par siltumu var būt atšķirīga, jo atšķiras, piemēram, patēriņš siltinātā un nesiltinātā mājā, dzīvoklī ar jauniem vai veciem logu rāmjiem.

Ja palūkojas uz siltuma tarifiem sešās pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Līvānos, Salaspilī un Saulkrastos, tad vislētākais siltums augustā bija rīdziniekiem – 48,11 eiro par megavatstundu, bet visvairāk maksāja Saulkrastu iedzīvotāji – 63 eiro par megavatstundu.

Kā stāsta Rīgas siltuma pārstāve Linda Rence, «siltumenerģijas tarifs šā gada augustā ir par 16% mazāks nekā pērnā gada augustā, un kopš apkures sezonas sākuma – 2014. gada oktobra, tas samazinājies pat par 18%. Siltumenerģijas tarifs Rīgā ir zemākais Latvijas lielo pilsētu vidū. Tas ir mazāks par siltumenerģijas tarifu Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Jēkabpilī, Jūrmalā un Ventspilī. Tas ir arī zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū – par 22% mazāks nekā Tallinā un par 4% mazāks nekā Viļņā.»

Plašāk lasiet rakstā Daudzviet – bez apkures cenu kāpuma otrdienas, 8.septembra laikrakstā Diena (10.,11.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas siltumapgādes kompānijas Rīgas siltums (RS) klienti šajā apkures sezonā nav norēķinājušies par patērēto siltumenerģiju 5,5 miljonu eiro apmērā, otrdien žurnālistiem pastāstīja RS komercdirektore Tatjana Kuļešova.

2014./ 2015. gada apkures sezonā RS kopumā izrakstījis rēķinus 158 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā apkures sezonā.

RS klienti par saņemto siltumu norēķinājušies 96,2% apmērā. T. Kuļešova atzina, ka nomaksas procents esot nedaudz sliktāks kā 2013./ 2014. gada apkures sezonā, atzīmējot, ka «parāds ir dinamisks, tas mainās katru dienu. Kopumā nomaksas disciplīnu mēs novērtējam pozitīvi,».

Vairāk nekā puse no RS klientiem tomēr spējot savlaicīgi norēķināties par patērēto siltumenerģiju. Atslēgšanu no siltumapgādes T. Kuļešova minēja kā galējo variantu. Kopumā pašlaik no centralizētās siltumapgādes atslēgti 30 objekti, tostarp - trīs dzīvojamā ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Civinity: Apkures sezona šogad bija gan īsāka, gan arī dārgāka

Zane Atlāce - Bistere, 24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apkures sezonas periods bija īsāks nekā pērn, tomēr vidējais siltumenerģijas patēriņa pieaugums attiecībā pret iepriekšējo apkures gada sezonu ir pa 10% lielāks, līdz ar to arī maksājumu pieaugums ir lielāks, noslēdzot apkures sezonu secinājusi apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity.

Tas šogad skaidrojams ar sliktākiem laika apstākļiem -gan ilgāku aukstuma periodu un kopumā zemāku vidējo gaisa temperatūru, gan mitruma daudzumu apkures sezonas laikā.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem plānot un sadalīt savu finanšu plūsmu attiecībā uz komunālo pakalpojumu maksājumiem, Civinity grupas uzņēmumos tiek piedāvāta iespēja iedzīvotājiem veikt apkures avansa maksājumus, tādā veidā nodrošinot pārskatāmāku finanšu plūsmu un izvairīties no lieliem maksājumiem apkures sezonā. Iepriekšējā sezonā apkures avansa iemaksas iespēju pirms apkures sezonas ir izmantojuši vairāk kā 60% klientu. Daļa ēku iedzīvotāji avansus uzkrājuši 80 % līdz pat 100 % apmēram, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir svarīgi plānot savas ēkas finanšu plūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā apkures sezonā tarifi būs zemāki nekā iepriekšējā, lēš siltumapgādes uzņēmumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājusī apkures sezona bija viena no pēdējos gados garākajām un siltākajām ar vidējo gaisa temperatūru plus trīs grādi. Savukārt to, kāda būs šī apkures sezona, pie mūsu mainīgajiem laika apstākļiem,prognozēt ir grūti. Tomēr siltumapgādes uzņēmumi DB norāda, ka aktīvajai apkures sezonai ir gatavi, proti, ir pārbaudītas siltumtrases un katlumājas, veikti nepieciešamie remonti, tiek risināta parādu problēma. Runājot par iespējamiem rēķinu apjomiem par patērēto siltumu, uzņēmumi norāda, ka, samazinoties dabasgāzes cenai, attiecīgi mainās arī siltuma tarifi, vismaz apkures sezonas sākumā tie tiek solīti zemāki nekā pērn.

Darbs turpinās

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šoruden apkures sezona ir sākta ar zemākiem tarifiem nekā pērn

Dienas Bizness, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkures sezona šoruden tiek uzsākta ar zemākiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem, salīdzinot ar aizvadītā gada rudeni. Komersanti, kuriem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, šo apkures sezonu uzsāk ar līdz pat 19% zemākiem tarifiem, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Inese Krūmiņa.

AS Latvijas Gāze publicētās dabasgāzes tirdzniecības cenu prognozes novembrim un decembrim liecina, ka siltumenerģijas tarifi nākamajos mēnešos varētu saglabāties nemainīgi.

2014.gada apkures sezonas sākumā dabasgāzes tirdzniecības cena oktobrī un novembrī bija 291,69 EUR/tūkst.nm3. Pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērots kopš decembra mēneša, kad dabasgāzes tirdzniecības cena samazinājās par vienu soli līdz 284,57EUR/tūkst.nm3 un turpināja samazināties arī 2015. gada ziemā, apkures sezonas beigās aprīlī nokrītot līdz 256,12 EUR/tūkst.nm3. Dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums turpinājās arī vasarā un rudenī - septembrī sasniedzot 206,32 EUR/tūkst.nm3, kas ir zemākā dabasgāzes tirdzniecības cena kopš 2010.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jūrmalas siltums saņēmis miljona eiro aizdevumu apkures sezonas nodrošināšanai

Žanete Hāka, 07.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi kredītlīniju viena miljona eiro apmērā uzņēmumam Jūrmalas siltums 2015.-2016. gada apkures sezonas nodrošināšanai Jūrmalas pilsētā, informē SEB banka.

Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks: «Esam veiksmīgi uzsākuši 2015./2016.g apkures sezonu ar pašreizējo tarifu 57,13 eiro(bez PVN), kas ir par 16,02% mazāk nekā iepriekšējā apkures sezonā. Neskatoties uz mazākiem siltumenerģijas rēķiniem, debitoru maksātspēja salīdzinoši ar iepriekšējo apkures sezonu nav būtiski uzlabojusies. Kā lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu, arī mēs saskaramies ar debitoru parādu piedziņas problēmām, līdz ar to apkures sezonas laikā rodas nepieciešamība piesaistīt papildus naudas līdzekļus, lai segtu kārtējās ražošanas izmaksas. Šogad, veicot cenu aptauju par kredītlīnijas piesaisti, viszemāko cenu piedāvāja SEB banka, ar kuru esam noslēguši kredītlīnijas līgumu līdz nākamās apkures sezonas sākumam.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Nevis draudam, bet norādām uz riskiem

Ivars Ščerbickis, Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs, 06.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāsaka, ka nesenie izteikumi, ka Latvijas Gāze «nodarbojas ar šantāžu un draudiem» mūsu uzņēmumā neatstāja vienaldzīgos. Tāpēc nolēmu, ka man, kā nozares profesionālim, ir lietderīgi darīt zināmu sabiedrībai savu viedokli.

Mūsu uzņēmuma (AS Latvijas Gāze ekspluatācijas iecirkņa Inčukalna pazemes gāzes krātuve) darbinieku uzdevums ikdienā nav piedalīties diskusijās, bet nodrošināt dabasgāzes krātuves darbību un caur to Latvijas gāzapgādes sistēmas darbu, kura savukārt palīdz nodrošināt reālu mūsu valsts enerģētisko drošību, kas ir nepārtraukta valsts iedzīvotāju un uzņēmumu apgāde ar kurināmo, siltumu un gaismu. Jo tieši iesūknētie dabasgāzes krātuvē gāzes apjomi ir pamats mūsu valsts enerģētiskajai neatkarībai, kad tas ir visvairāk nepieciešams – ziemas periodā.

Ar cieņu pret ministres kundzi kā nozares pārstāvis tomēr vēlos sacīt, ka norādīt uz apdraudējumu vēl nenozīmē draudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā šī gada rudens mainīgos laikapstākļus, SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» apsaimniekotajās ēkās 5. oktobrī tiek pakāpeniski uzsākta 2017./2018. gada apkures sezona, informē SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma.

Dzīvojamām mājām apkures pieslēgšanu plānots paveikt līdz šīs nedēļas beigām. Savukārt šīs dienas laikā apkure tiks pieslēgta jau 700 dzīvojamām mājām, kā arī nākamo dienu laikā apkuri plānots pieslēgt visām dzīvojamām mājām ar centralizēto apkures sistēmu, ņemot vērā apkures sistēmu tehniskos parametrus.

Iepriekšējos gados apkures sezona Rīgā, RNP apsaimniekošanā esošajās dzīvojamās mājas, uzsākta aptuveni oktobra vidū. Pirmajai dzīvojamai mājai, pamatojoties uz saņemto kopīpašnieku lēmumu, apkure pieslēgta šī gada 22. septembrī.

«Rīgas namu pārvaldnieks» atgādina, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir izveidojies parāds par iepriekšējos periodos saņemtajiem siltumenerģijas – apkures, pakalpojumiem, tiek piedāvāta iespēja noslēgt izlīgumu par pakāpenisku parāda samaksu, sadalot maksājumus līdz pat 18 mēnešu periodā, turklāt saņemot iespēju dzēst kavējuma naudu līdz pat 90% apmērā atbilstoši izlīguma samaksas termiņa nosacījumiem. Turklāt ikviens dzīvokļa īpašnieks var saņemt detalizētu informāciju par savas dzīvojamās mājas parādu un dzīvokļu īpašumiem, kuriem ir izveidojies parāds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties vēsam un drēgnam laikam un atsaucoties uz klientu pieprasījumiem, Rīgā pamazām sākas apkures sezona, informē Rīgas domē.

Šobrīd apkure ir pieslēgta 626 (8%) ēkām, kas izmanto Rīgas siltums piegādāto siltumenerģiju, tai skaitā 115 (24%) izglītības iestādēm, 45 (31%) ārstniecības iestādēm 183 (7%) dzīvojamajām ēkām, kā arī 283 (16%) iestādēm jeb nedzīvojamajam fondam.

Pirmos iesniegumus par apkures pieslēgšanu AS Rīgas siltums sāka saņemt jau kopš septembra vidus. Paredzams, ka, saglabājoties šādiem laikapstākļiem, aktīvā apkures sezona varētu sākties oktobra pirmajā - otrajā nedēļā. Rīgas siltums par apkures sezonas sākumu/beigām pieņem to datumu, kurā ir pieslēgti/atslēgti vairāk nekā 50% ēku.

Rīgas siltums ir gatava apkures sezonai – siltumavoti ir sagatavoti. Siltumtrasēs vēl daži posmi tiek remontēti, darbu laikā karstais ūdens un apkure iedzīvotājiem tiek nodrošināta ar pagaidu siltumtīkliem. Uzņēmums ir gatavs nodrošināt apkuri saviem klientiem jebkurā brīdī – ar nosacījumu, ka nav parādu par piegādāto siltumenerģiju, kā arī siltummezgls ir sagatavots apkures sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam mājsaimniecības par gāzi maksās mazāk, liecina AS Latvijas Gāze informācija.

Mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai un ūdens sildīšanai, gadā patērējot līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, tarifs samazināsies par 2,4% un būs 584,84 eiro par tūkstoti normālkubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa.

Savukārt tām mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei un patērē no 500 līdz 25 000 normālkubikmetru gāzes gadā, tarifs saruks par 4% un būs 341,03 eiro par tūkstoš normālkubikmetriem bez PVN un akcīzes nodokļa.

Vairums mājsaimniecību norēķināsies par tarifiem, kas iekļauj PVN un akcīzes nodokli dabasgāzes izmantošanai par kurināmo, attiecīgi maksājot 728,31 un 433,3 eiro par tūkstoš normālkubikmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apkures sezonā siltumenerģijas patēriņa kritums, tomēr maksājumi auguši

Lelde Petrāne, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupas "CIVINITY" uzņēmumi sākuši noslēgt apkures sezonu. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, apkures sezona bijusi pat nedaudz dārgāka, neskatoties uz ievērojamu siltumenerģijas patēriņa kritumu.

"CIVINITY" uzņēmumi, rezumējot apkures sezonas rādītājus, norāda, ka šajā sezonā maksājumi par siltumenerģiju auguši par 3%, savukārt siltumenerģijas patēriņš bijis par 12% mazāks nekā iepriekšējā sezonā.

"Sezonas dati skaidrojami ar siltumenerģijas tarifa kāpumu šogad. Tomēr tagad, Covid -19 izraisītās krīzes sakarā, pasaulē energoresursu - gāzes un naftas cenas ir strauji kritušās un arī AS "Rīgas Siltums" uz krīzes laiku ir samazinājusi tarifu. Skatoties uz notiekošo pasaulē, būtu tikai objektīvi cerēt, ka šāds siltumenerģijas tarifa samazinājums būs spēkā ne tikai ārkārtas situācijas laikā, bet arī nākamajā sezonā," norāda Gatis Roze, "CIVINITY" dzīvojamo ēku apsaimniekošanas nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enegoresursu izmaksas veido vairāk nekā 77% no AS Rīgas siltums (RS) siltumenerģijas tarifa, tāpēc loģiski, ka, sadārdzinoties šai izmaksu pozīcijai, pieaug arī tarifs

Aprīļa izskaņā RS ziņoja, ka nākamajā apkures sezonā uzņēmuma siltuma tarifi varētu pieaugt par aptuveni 12%. Zināms, ka pērn decembrī tarifs iesniegts saskaņošanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), paredzams, ka izmaiņu rezultātā maksa par vienu megavatstundu rīdziniekiem varētu palielināties no 44,39 eiro līdz 49,99 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Vēl vērtē

Pašlaik SPRK turpina strādāt pie RS iesniegtā tarifa projekta izvērtēšanas, vienlaikus pieprasot komersantam papildu skaidrojumus un informācijas pamatojumus, stāsta SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, norādot, ka parasti tarifu projekti, ko komersanti sākotnēji iesniedz, atšķiras no tiem, ko SPRK apstiprina kā gala tarifus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātā iepirkuma komponentes sistēmas (OIK) likvidēšana nākotnē varētu novest pie siltumenerģijas tarifu pieauguma Rīgā, piektdien intervijā laikrakstam Dienas Bizness pieļauj Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Uzņēmuma Rīgas siltums īpašumā ir vairākas koģenerācijas stacijas, kas saņem atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros. N.Talcis intervijā DB atklāj, ka, ja atbalsts koģenerācijas stacijām tiks atņemts, uzņēmums būs spiests paaugstināt siltumenerģijas tarifus Rīgā, kas vēsturiski ir vieni no zemākajiem Latvijā.

Fragments no intervijas

Kāds uzņēmumam bija aizvadītais finanšu gads?

Finanšu gads, kas sākās 2016. gada oktobrī un noslēdzās pērnā gada septembrī, bija veiksmīgs. Tas saistāms ar apkures sezonas ilgumu, kas bija līdz šim garākā Rīgas siltums pastāvēšanas vēsturē. Uzņēmuma gūtā peļņa no siltumenerģijas un elektroenerģijas pārdošanas, kā arī citas saimnieciskās darbības iepriekšējā finanšu gadā bija 1,82 miljoni eiro, bet papildus gūtā peļņa - 5,94 miljoni eiro, kas veidojusies saistībā ar to, ka no 2018. gada Latvijā ieviesta jauna uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un tāpēc gadiem uzkrātais uzņēmumu ienākuma nodoklis tika novirzīts pagājušā gada peļņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šajā apkures sezonā novērots straujākais siltuma tarifu samazinājums trīs gadu laikā

Žanete Hāka, 10.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apkures sezonā piedzīvots straujākais siltuma tarifu samazinājums pēdējo trīs gadu laikā, secinājuši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) eksperti, apkopojot informāciju par dabasgāzes tirdzniecības cenu dinamiku.

Kopš pagājušā gada novembra novērots dabasgāzes tirdzniecības cenas kritums, kā rezultātā mazinājās siltuma tarifi tiem uzņēmumiem, kuriem tie noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas. Saskaņā ar AS Latvijas Gāze paziņojumu izdevumā Latvijas Vēstnesis, dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums paredzams arī jūnijā, maijā paliekot tādā pašā līmenī kā martā un aprīlī - 256,12 eiro/tūkst.nm3. Jūnijā dabasgāzes tirdzniecības cena tiek prognozēta 249 eiro /tūkst.nm3.

Pakāpenisks dabasgāzes tirdzniecības cenu samazinājums novērots kopš novembra, kad dabasgāzes tirdzniecības cena bija 291,69 eiro /tūkst.nm3. Savukārt decembrī tā bija – 284,57 eiro /tūkst.nm3, janvārī – 277,46 eiro /tūkst.nm3, februārī – 270,35 eiro/ tūkst.nm3, bet martā un aprīlī – 256,12 eiro /tūkst.nm3.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Plāno palielināt dabasgāzes uzglabāšanas apjomus Inčukalna krātuvē

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no kvalitatīvākajiem kurināmajiem, kas komplektā ar modernām apkures ierīcēm nodrošina augstu efektivitāti un saudzīgu resursa patēriņu, ir dabasgāze. Lai arī šis nav atjaunojamais energoresurss, tas tomēr starp kurināmajiem rada viszemākos oglekļa dioksīda, pelnu, sodrēju, smakas avotu un citu elementu izmešus, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēma ir unikāla, jo Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK), kurā dabasgāze pa maģistrālajiem pazemes cauruļvadiem tiek iesūknēta no 3,5 tūkstošus kilometru attālās Rietumsibīrijas, ir vienīgā ekspluatācijā esošā gāzes krātuve Baltijas valstīs. Apkures sezonā ar šo resursu patērētāji tiek nodrošināti ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Krievijas dienvidrietumos un nelielos daudzumos Lietuvā, kur dabasgāze nonāk arī caur Baltkrieviju. Apkures sezonas sākumā Inčukalna krātuvē glabājas 2,3 miljardi kubikmetru aktīvās dabasgāzes.

Inčukalna PGK virszemes apbūves platība aizņem aptuveni 30 hektāru un atrodas Krimuldas novadā, savukārt pazemē iesūknētā gāze - triju novadu (Krimuldas, Inčukalna un Sējas) teritorijā 25 kvadrātkilometru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

SEB banka aizdevusi Jūrmalas siltumam 7,1 miljonu eiro siltumapgādes attīstības projektiem

Dienas Bizness, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka noslēgusi līgumu ar Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu Jūrmalas siltums par 7,1 miljona eiro finansējuma piešķiršanu projektu Siltumtīklu jaunbūve un rekonstrukcija un Centralizētās Kauguru rajona katlu mājas ar biomasas (šķeldas) kurināmo jaunbūve īstenošanai Jūrmalas pilsētā, informē bankā.

Projektu mērķis ir siltumtrašu un jaunas ar šķeldu kurināmas katlumājas izbūve Kauguros, lai nodrošinātu Jūrmalas iedzīvotājus ar ekonomiski izdevīgākiem apkures un siltā ūdens apgādes pakalpojumiem. Veiksmīga projektu īstenošanas rezultātā nākamajās apkures sezonās siltumenerģijas tarifs Jūrmalas pilsētā varētu samazināties par 4-7%. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonds.

«Jūrmalas pilsētas apkures sistēmai steidzami bija nepieciešami uzlabojumi, lai samazinātu siltuma zudumus un piedāvātu iedzīvotājiem zemāku siltumenerģijas tarifu. Lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi, tādēļ tika nolemts izsludināt konkursu aizdevuma saņemšanai ES līdzfinansētajiem investīciju projektiem, kā rezultātā tika noslēgts kredīta līgums ar SEB banku par 7,1 miljona eiro finansējuma piešķiršanu. Šobrīd projekti tiek veiksmīgi īstenoti un tos pabeigt plānots šā gada decembrī. Kohēzija fonda atbalsts projektam Siltumtīklu jaunbūve un rekonstrukcija veido 32% no kopējām projekta izmaksām savukārt projektam Centralizētās Kauguru rajona katlu mājas ar biomasas (šķeldas) kurināmo jaunbūve atbalsts ir 40% no kopējām projekta izmaksām. Projektu izmaksas, kurās netiek saņemts Kohēzija fonda atbalsts uzņēmums plāno segt ar saviem naudas līdzekļiem, atmaksājot SEB bankas izsniegto kredītu nākamajos gados,» stāsta Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Zigurds Starks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017.gada septembri, šogad septembrī lielākajai daļai regulēto komersantu tarifi ir palikuši nemainīgi, pavisam neliela daļai ir vērojams tarifu kāpums, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Tas nozīmē, ka šī gada apkures sezonas sākums kopumā gaidāms bez lielām pārmaiņām.

Tarifus paaugstinājuši Cēsu siltumtīkli (no 60,7 uz 62,27 eiro/MWh (bez PVN)), Daugavpils siltumtīkli (no 48,97 uz 57,55 eiro/MWh (bez PVN)), Tukuma siltums (no 50,58 uz 51,37 eiro/MWh (bez PVN)) un Valmieras ūdens (no 46,98 uz 62,08 eiro/MWh (bez PVN)).

Savukārt tarifa samazinājums vērojams Rēzeknes siltumtīkliem – pērn septembrī tas bija 52,42, bet šogad 52,14 eiro/MWh (bez PVN).

Siltumenerģijas apgādes komersanti, kuriem netika apstiprināti jauni tarifi, noteikta tarifu piemērošanas kārtība iepriekš apstiprinātajiem tarifiem (līdz dabasgāzes tirgus atvēršanai). Ja komersanti neizmantoja atļauju pašiem noteikt siltumenerģijas tarifus, tad viņi piemēro SPRK apstiprināto tarifu pie dabasgāzes sistēmas operatora pēdējās publicētās dabasgāzes tirdzniecības cenas. Tādējādi salīdzinot šī gada septembra tarifu ar 2017.gada septembra tarifu, tie nemainās. Tas nozīmē, ka jauno apkures sezonu viņi sāk ar nemainīgiem tarifiem (līdz brīdim, kad SPRK tiks iesniegti jauni pieteikumi un pieņemti jauni lēmumi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par mājokli bez īpašām grūtībām spēj samaksāt tikai trešdaļa

Žanete Hāka, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

37% iedzīvotāju maksājumus par mājokļa uzturēšanu (īri, komunālajiem maksājumiem,) spēj samaksāt bez īpašām grūtībām, atklāj jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Nedaudz mazāka aptaujāto daļa (36%) ar mājokļa apmaksu tiek galā, ekonomējot uz citu lietu rēķina.

Salīdzinoši mazāk ir respondentu (29%), kuri norādījuši, ka mājokļa apmaksa neradīs nekādas grūtības, un tie ir jaunākā respondentu grupa jeb 18 līdz 24 gadus jauni respondenti, savukārt visbiežāk (45%) šo variantu norādījuši 25 līdz 34 gadus veci respondenti. Mājokļa uzturēšanu segt, ieekonomējot uz citu izdevumu rēķina, visbiežāk (40%) nākas jaunākajiem respondentiem, kā arī vecākajai aptaujāto grupai (55-74 gadi). Tieši vecākie respondenti visbiežāk norādījuši arī to, ka patlaban visi maksājumi tiek veikti, tomēr apkures sezonas beigas, visticamākais, sagaidīs ar uzkrātiem parādiem (16%). Savukārt jau patlaban parādi visbiežāk iekrājušies 25-34 gadus, kā arī 45-54 gadus veciem aptaujātajiem (9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ES līdzfinansējumu oktobrī Ozolniekos pie sociālās aprūpes centra «Zemgale» sākta būvēt 1,3 miljonus vērtā šķeldas katlumāja. Reizē top arī 665 tūkstošu eiro vērtā siltumtrase, kas savienos abās pusēs mežam esošās Ozolnieku ciemata daļas. Lēš, ka katlumājas būvniecība ir pirmais solis pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu Ozolnieku novada siltumapgādē, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Katlumāja sāks darboties 2016. gada apkures sezonā.

Komunālās saimniecības uzņēmuma «Ozolnieku KSDU» valdes priekšsēdētājs Gunārs Jaunsleinis stāsta, ka vecā katlumāja ir nolietojusies, tās remonts kļūst nesamērīgi dārgs. Taču galvenais iemesls, kāpēc top jaunā katlumāja, ir valdībā nolemtais, ka no 2017. gada gāzes koģenerācijas stacijās saražoto elektrību valsts vairs neiepirks par subsidētu jeb trīskāršu cenu. Tādēļ Ozolnieku galvenais siltuma ražotājs koģenerācijas stacija un katlumāja Kastaņu ielā 2, kurai līdzās atrodas arī pašvaldības kapitālsabiedrības «Ozolnieku KSDU» birojs, un kas izmanto tikai gāzi, var kļūt neizdevīga. «Līdz šim Ozolniekos siltuma tarifs tika mazināts, pateicoties «Ozolnieku KSDU» saražotajai un tālāk akciju sabiedrības «Latvenergo» pārdotajai elektrībai. Taču, ja šo elektrību iepirks trīs reizes lētāk, siltuma tarifu nāktos celt par trešdaļu,» skaidro G.Jaunsleinis. Viņš spriež, ka vajadzētu atrast iespēju savu saražoto elektrību arī pašiem patērēt, tad tās ražošana varētu atmaksāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ar vairākiem apkures veidiem drošāk un izdevīgāk

Dienas Bizness, 30.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās tehnoloģijas biokurināmā koģenerācijas energoblokā Ziepniekkalnā ļauj maksimāli lietderīgi izmantot atjaunojamo energoresursu šķeldu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Siltumenerģijas ražotājam ir jāprot sabalansēt vides aizsardzības prasības ar finansēm, ņemot vērā arī kurināmā diversifikācijas aspektu. Biokurināmā izmantošanas jomā esam pieņēmuši nedaudz piesardzīgu, bet, manuprāt, pareizu stratēģiju – uzstādījuši jaunas, modernas iekārtas, kas maksimāli strādā visu gadu un centralizētajā siltumapgādē līdz ar to nodrošina vasaras slodzi, bet dabasgāzi izmantojam apkures sezonā. Ja uzņēmumā vai saimniecībā ir vairāki apkures veidi, ar piegādātājiem ir vieglāk runāt, un nākotnē tas būs svarīgi gan no ekonomiskā, gan drošības viedokļa,» uzskata a/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krātuvē iesūknēta apkures sezonai nepieciešamā dabasgāze

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze otrdien, 4. oktobrī pabeidza dabasgāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tuvākajās dienās plānots uzsākt dabasgāzes piegādes no krātuves, informē uzņēmumā.

Šogad krātuvē iesūknēti 1,25 miljardi kubikmetru dabasgāzes. Kopējais aktīvās gāzes uzkrājums IPGK ir 1,53 miljardi kubikmetru, kas ir 66,5% no krātuves maksimālā iespējamā apjoma - 2,3 miljardiem kubikmetru.

Paredzētais dabasgāzes daudzums Latvijas dabasgāzes lietotājiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekams, lai 2016./2017. gada apkures sezonā pilnībā nodrošinātu Latvijas dabasgāzes lietotāju gāzes patēriņu.

Apkures sezonas laikā visa dabasgāze Latvijas patēriņam tiek piegādāta no krātuves. Vasaras laikā patērētājiem dabasgāze tiek piegādāta tieši no Krievijas pārvades sistēmas, vienlaicīgi to sūknējot krātuvē. Iesūknēšana parasti ilgst no aprīļa līdz oktobrim, savukārt izsūknēšana no oktobra līdz martam vai aprīlim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skrundas novadā ierīko speciālu lapu savākšanas laukumu, aizsargā zivju resursus

Dienas Bizness, 19.10.2015

«Lapu savākšanas laukumā nogādātās lapas pavasarī tiks izmantotas kā komposta materiāls,» stāsta Zane Eglīte.

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija – līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Citviet Latvijā lapu grābšanas sezona jau rit pilnā sparā, turpretim Skrundā koki tikai sāk krāsoties. Ko darīt ar nobirušajām lapām – katrā vietējā saimniecībā ir savs atšķirīgs viedoklis. Viesojoties Igaunijā, Skrundas novada domes vadītāja novērojusi, ka kaimiņzemē rudens lapām piebiris parks šķiet dabisks process, kurā iejaukties nav obligāti. «Latvieši savukārt gatavi sagrābt katru lapiņu. Esam izveidojuši speciālu lapu laukumu,» stāsta L. Robežniece. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām lapu laukums jāierīko pēc līdzīgiem tehniskajiem noteikumiem kā šķirotajiem atkritumiem – teritorijai jābūt nožogotai, ar cieto segumu. «Vides pārvalde pašvaldībām iesaka veidot šādus laukumus, un mēs bijām radoši – atradām piemērotu vietu ražošanas teritorijā, sadarbībā ar Skrundas komunālo saimniecību startējām Vides investīciju fonda projektu konkursā, saņēmām atbalstu un laukumu izveidojām uz vecā angāra pamatiem,» stāsta Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte. Projekta realizācija gan prasījusi kārtot daudz formalitāšu. Z. Eglīte norāda: «Mazām pašvaldībām lapu laukumu ierīkošanai nevajadzētu piemērot tādas pašas prasības kā lielajiem šķiroto atkritumu poligoniem. Vajadzētu vērtēt pēc situācijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kalvītis: Ja LG tiks sadalīta pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt valstij milzīgu naudu

Sandris Točs, speciāli Dienai, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšroka izlemt, kā tiks sadalīta AS Latvijas gāze, ir 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam, ceturtdien intervijā laikrakstā Diena uzsver LG vadītājs Aigars Kalvītis, piebilstot - ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Tuvojas apkures sezona - ar kādām gāzes cenām to sagaidīs iedzīvotāji?

Jau šobrīd dabasgāzes tarifi samazinājušies līdz pat 25% siltumapgādes uzņēmumiem, ja salīdzina ar gadu iepriekš. Tā ir iepriecinoša ziņa Latvijas iedzīvotājiem - šī apkures sezona būs daudz lētāka. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka dabasgāzes cena pasaules tirgū ir kritusies.

Atšķiras valdības un Latvijas gāzes viedoklis par termiņiem, kuros iespējama gāzes tirgus liberalizācija un ar to saistītie pasākumi. Kur ir problēmas sāls?

Vispirms gribu uzsvērt to, ka biznesā un uzņēmējdarbībā visām lietām ir jānotiek loģiskā secībā. Latvijas gāzei 97%-98% akcionāru ir privātuzņēmumi, savukārt valstij pieder tikai 117 no 40 miljoniem akciju. Būtu tikai loģiski, ja šī sadalīšana atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām notiktu pēc principa, kas būtu pieņemams vairākumam akcionāru šajā privātajā uzņēmumā. Bet šodien dažas lietas, kas ir iestrādātas Enerģētikas likuma grozījumos, patiesībā ir nepārdomātas. Ir skaidrs, ka 2017. gada 3. aprīlī patērētāji varēs brīvi izvēlēties piegādātāju un ka ir jānodala gāzes glabāšanas un transportēšanas resursi atsevišķi no tirdzniecības. Tas ir pats par sevi saprotams. Bet tas, ka likumā ir prasīta šīs jaunās pārvades un uzglabāšanas kompānijas pārdošana līdz 2018. gadam, tas, manuprāt, nav loģiski. Jo darījums, kurš ir mērāms simtos miljonu eiro, nevar notikt deviņos mēnešos. Tie termiņi, kas nolikti šobrīd, ir neloģiski. Turklāt, ja valsts neizmantos paredzētās pirmpirkuma tiesības, atliks tikai pusgads. Kā mēs no visas jaunāko laiku vēstures zinām, šādi darījumi nenotiek pusgadā. Piemēram, E.ON Ruhrgas akciju pārdošana norit jau ilgāk par gadu. Mums kā uzņēmumam šādi sasteigti termiņi absolūti nav pieņemami. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka 40 miljonu akciju turētājam, nevis 117 akciju turētājam ir priekšroka izlemt, kādā veidā mūsu kompānija tiks sadalīta. Jo, ja tas notiks pret akcionāru gribu, tas var izmaksāt Latvijas valstij milzīgu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Stacija gaida atļauju

Armanda Vilcāne, Māris Ķirsons, 05.04.2018

«Siltumu no SIA Barkavas enerģija gaidām jau vairāk nekā mēnesi, tas ļaus audzēt dārzeņus visu gadu, nevis kā tagad – no marta līdz oktobra nogalei, četrus mēnešus siltumnīcām esot dīkstāvē, jo mīnus grādos jau neko nevar izaudzēt,» SILVIJA GRUDULE, SIA AIVA G VALDES LOCEKLE.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 6,5 milj. eiro, SIA Barkavas enerģija izveidojusi augsti efektīvu biomasas koģenerācijas staciju ar elektroenerģijas jaudu 1,5 MWh un 3 MWh siltuma jaudu, kuru gaida ne vien Barkavas iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji – dārzeņu audzētāji, kuriem nepieciešama siltumnīcu apsilde, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Diemžēl pašlaik nevienam neatliek nekas cits, kā vienīgi gaidīt, jo Ekonomikas ministrija joprojām vilcinās ar atļaujas izsniegšanu un koģenerācijas stacija, lai gan ir uzbūvēta un gatava darboties, atrodas dīkstāvē. «Pašlaik man neatliek nekas cits, kā vien cerēt, ka viss notiks tā, kā tam ir jānotiek,» situāciju vērtē SIA Barkavas enerģija valdes priekšsēdētājs Edgars Kamišovs. Viņu gan bažīgu dara pēdējā laika notikumi, uzņēmējiem atņemtās obligātā iepirkuma atļaujas un Ekonomikas ministrijas vēršanās pret visu nozari, balstoties uz stipri vienpusēju un bieži neobjektīvu informāciju. Vēl vairāk šo neskaidrību pastiprina ekonomikas ministra Arvila Ašeradena pēdējā laikā paustais viedoklis, ka obligātā iepirkuma komponentes sistēma ir ne vien jāpārskata, bet jālikvidē kā tāda.

Komentāri

Pievienot komentāru