Pakalpojumi

Sāk līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par dalību depozīta sistēmā

Db.lv, 28.07.2021

“Maxima Latvija” darbības atbilstības direktore Elīna Stībele un SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsācis līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu un taromātu izmantošanu parakstīšanas procesu ar tirgotājiem, noslēdzot pirmo līgumu par dalību depozīta sistēmā ar mazumtirdzniecības tīklu SIA “Maxima Latvija”.

Tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumus arī ar pārējiem tirgotājiem, kuri līdz ar depozīta sistēmas darbības uzsākšanu 2022. gada 1. februārī savās tirdzniecības vietās pieņems izlietoto iepakojumu, turklāt visi līgumi tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem. Kopumā Latvijā plānots izvietot ap 800-1000 taromātu.

“Esam patiesi gandarīti, ka pirmais līgums ir noslēgts, un lieliem soļiem tuvojamies depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, lai kopīgiem spēkiem apturētu dzērienu iepakojumu nonākšanu vidē un padarītu mūsu Latviju tīrāku. Jau pavisam drīz plānojam noslēgt nākamos līgumus ar tirgotājiem. Taras atgriešana būs pieprasīts pakalpojums lielākajai daļai Latvijas sabiedrības – vairākums jeb 87% aptaujāto pēc iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas izmantos iespēju nodot tukšos dzērienu iepakojumus , – tādēļ tirgotāju iesaiste ērtas infrastruktūras izveidē ir ļoti būtiska,” komentē Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Līgums ar “Maxima Latvija” paredz, ka mazumtirgotājs savā veikalu tīklā izvietos 151 taromātu 149 dažādās lokācijās visā Latvijā.

“Noslēgtais līgums ir ne vien Latvijai vēsturisks solis pretim zaļākai rītdienai un tīrākai videi, bet arī ieguvums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas jau nākamgad varēs izmantot depozīta sistēmas sniegtās priekšrocības,” norāda SIA “Maxima Latvija” darbības atbilstības direktore Elīna Stībele.

Balstoties uz Iepakojuma likuma 18.8 pantu, depozīta iepakojuma pārdevējam ir pienākums pieņemt no gala lietotāja visu veidu izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu savā tirdzniecības vietā, tās teritorijā vai tirdzniecības vietas tuvumā.

Šī prasība attiecas uz tirgotājiem, kuru tirdzniecības zāles platība ir lielāka vai vienāda ar 300 m2 un tirdzniecības vieta atrodas kādā no Latvijas valstspilsētām, kā arī tirgotājiem ar zāles platību 60 m2 vai vairāk citās administratīvajās teritorijās. Iesaistoties depozīta sistēmā, tirgotāju pienākums būs saņemt depozīta maksājumu no pircējiem, pieņemt atpakaļ izlietotos depozīta iepakojumus un attiecīgi atgriezt iepriekš veikto depozīta maksājumu.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko, visa veida alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0.10 EUR apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 1.februārī Latvijā darbību sāks depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, kur par katru iegādāto dzērienu depozīta iepakojumā iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīta maksa 10 centu apmērā, kuru pēc iepakojuma nodošanas to varēs saņemt atpakaļ.

Depozīta sistēmas ieviesējs SIA "Depozīta iepakojuma operators" skaidro, ka no 1. februāra tukšos depozīta iepakojumus varēs nodot 1350 depozīta punktos visā Latvijā. 736 depozīta punkti būs automatizēti, un tajos depozīta iepakojumu varēs nodot taromātos. Depozīta sistēmas darbības sākumā plānoti arī 614 manuālie pieņemšanas punkti, kuros iepakojumu pieņems veikala pārdevējs. Būtiski, ka depozīta punktu skaits 2022. gadā turpinās palielināties – jau šobrīd uzstādīti 836 taromāti, no kuriem 736 ir darba gatavībā. Februāra laikā plānots uzstādīt vēl 130 taromātus, bet līdz 1. maijam papildus 70 taromātus, tādējādi kopējam taromātu skaitam pārsniedzot 1000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas ieviešanas, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) uzsācis līgumu parakstīšanas procesu ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma.

Jau noslēgti pirmie līgumi ar dzērienu ražotājiem SIA “Bauskas alus”, AS “Cido Grupa”, AS “Cēsu Alus”, AS “Latvijas Balzams”, AS “Aldaris”, AS “Tērvetes AL”, kā arī dzērienu iemportētājiem SIA “Maxima Latvija” un Citro zīmola pārstāvi SIA “Latvian Retail Management”.

Līdz š.g. 31. decembrim līgumi jāparaksta visiem depozīta iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra. Apsaimniekošanas līgumi ar operatoru jāslēdz visiem tiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā ar kopējo iepakojuma svaru 150 kilogramu vai lielākā apjomā. Visi līgumi ar dzērienu iepakotājiem tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

DIO plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem

LETA, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) 2023.gadā plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotā informācija.

Dalības maksu plānots palielināt gan vienreizlietojamam depozīta iepakojumam, izņemot metālus, gan atkārtoti lietojamam iepakojumam.

No vienreiz lietojamiem depozīta iepakojumiem caurspīdīgās plastmasas vienības cenu plānots palielināt par 433% jeb no 0,0009 eiro līdz 0,0048 eiro par vienību, krāsainās plastmasas - par 762% jeb no 0,0037 eiro līdz 0,0282 eiro, stikla - par 144% jeb no 0,018 eiro līdz 0,0439 eiro par vienību.

Vienlaikus alumīnija un dzelzs iepakojums turpmāk būs bezmaksas. Līdz šim bezmaksas bija tikai alumīnijs, savukārt dzelzs iepakojuma maksa par vienību bija 0,0093 eiro.

Atkārtoti lietojamo iepakojumu grupā universāla dizaina iepakojumu cenu plānots celt par 239%, tas ir, no 0,0256 eiro par vienību līdz 0,0869 eiro, bet individuāla dizaina iepakojumu par 71% - no 0,0126 eiro līdz 0216 eiro par vienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Lielākie tirgotāji dzērienu iepakojumus bez depozīta zīmes vairs nepieņem

Db.lv, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt.

Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.

“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinātajam taromātu iepirkuma konkursam, tiesības nodrošināt automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanu Latvijā ieguvis Norvēģijas uzņēmums “Tomra Systems ASA” (Tomra), kas ir iepakojuma savākšanas un šķirošanas iekārtu ražotājs ar teju 50 gadu pieredzi nozarē.

Pēc līguma noslēgšanas un konkrētu taromātu modeļu izvietojuma un vietu precizēšanas, sāksies iekārtu ražošanas process, lai jau septembrī uzsāktu pirmās iekārtu piegādes uz iepakojuma pieņemšanas vietām. Plānots, ka depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

Uzņēmuma Tomra iesniegtais piedāvājums tika atzīts kā tehniski modernākais, uzticamākais un pārdomātākais piedāvājums ar zemāko piedāvāto cenu. Sadarbībai tika izvēlēts taromātu nomas modelis, kurā visu infrastruktūras izvietošanu un IT sistēmas izveidi, kā arī iekārtu apkalpošanu darbības laikā nodrošina Tomra, saņemot atlīdzību par katru automatizēti pieņemto iepakojumu brīdī, kad sistēma uzsāks darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā 2022. gada 1. februārī, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) noslēdzis līgumu ar Norvēģijas uzņēmuma “Tomra Systems ASA” (Tomra) meitas uzņēmumu SIA “Tomra Collection Latvia” par automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanas iekārtu nodrošināšanu Latvijas tirgum.

Šobrīd paredzēts uzstādīt ap 800-1000 automatizētiem pieņemšanas punktiem, tai skaitā – vairāk nekā 200 taromāti plānoti izvietošanai āra kioskos tirdzniecības vietu teritorijā.

Līdz ar līguma parakstīšanu plānots uzsākt iekārtu ražošanas procesu, lai jau septembrī pirmos taromātus varētu piegādāt uz iepakojuma pieņemšanas vietām.

“Kopš taromātu iepirkuma konkursa rezultātu izziņošanas sadarbībā ar tirgotājiem ir padarīts liels darbs – esam apzinājuši plānotos iepakojumu pieņemšanas apjomus, kā arī precizējuši nepieciešamos taromātu modeļus tirdzniecības vietās, lai, virzoties uz priekšu ar iepakojuma infrastruktūras izveidi, padarītu iepakotāju un mazumtirgotāju iesaisti depozīta sistēmā pēc iespējas vieglāku. Tomras līdzšinējā pieredze daudzu valstu depozīta sistēmu ieviešanā mums palīdzēs ieviest drošu un modernu depozīta sistēmu, turklāt ērtas un mūsdienīgas iepakojuma pieņemšanas iekārtas ir būtisks priekšnoteikums, lai sabiedrībā iedzīvinātu jaunu ieradumu – depozīta iepakojuma atgriešanu,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši līgumam ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, SIA “Tomra Collection Latvia” (Tomra) šonedēļ uzsācis depozīta iepakojuma pieņemšanas automātu jeb taromātu uzstādīšanu.

Taromātos tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot, sākot no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Pirmie 5 taromāti uzstādīti “Maxima”, “Rimi”, “Mego” un “Alko Outlet” veikalos Rīgā, kā arī “Citro” veikalā Ventspilī. Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam Latvijā paredzēts izvietot ap 800 taromātus, tajā skaitā apmēram 200 vietās taromātus plānots izvietot āra kioskos tirdzniecības vietu tuvumā.

“Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas depozīta sistēmas vēsturē un būtisks solis ceļā uz modernas depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūras izveidi – visu depozīta sistēmā iesaistīto pušu darbs nu sāk realizēties īstos, aptaustāmos darba augļos, kas ir šie uzstādītie taromāti. Taču priekšā vēl ir daudz darāmā. Lai sasniegtu mērķi par visaptveroša pieņemšanas tīkla izveidi, turpinām līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par taromātu nodrošināšanu un depozīta iepakojuma pieņemšanu. Tāpat esam uzsākuši līgumu parakstīšanu par manuālo pieņemšanas punktu izveidi nelielos veikalos, kā arī norit aktīvs darbs pie līgumu slēgšanas ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū. Kopīgi sadarbojoties, varēsim izveidot pasaules līmeņa depozīta sistēmu un padarīt Latviju tīrāku,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētajs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Salaspils novadā sākta depozīta sistēmas uzskaites un šķirošanas centra būvniecība

Db.lv, 13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas (DS) infrastruktūras izveides, uzsākta centrālā uzskaites un šķirošanas centra metāla konstrukciju izbūve.

Paredzēts, ka kopējā telpu platība, ieskaitot industriālās un biroja telpas, sastādīs ap 5500 m2, sniedzot iespēju centrā veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp nodotā depozīta iepakojuma uzskaiti, sašķirošanu un sagatavošanu pārstrādei.

Centrālais šķirošanas centrs atradīsies Salaspils novada Aconē un savu darbību uzsāks jau nākamgad.

Ēkas attīstītājs un būvnieks ir industriālās būvniecības uzņēmuma SIA “PICHE” meitas uzņēmums SIA “P41”.

“Brīdī, kad nodosim iepakojumu taromātā vai pieņemšanas vietās, tas būs tikai pats depozīta iepakojuma ceļojuma sākums, savukārt būtiskākā pietura ceļā uz pārstrādi vai atkārtotu uzpildi būs centrālais uzskaites un šķirošanas centrs, kur notiks iepakojuma uzskaite un sagatavošana pārstrādei. Ņemot vērā depozīta sistēmas ieviešanas īsos termiņus, būvdarbu veikšanai izvēlējāmies tādu uzņēmumu, kam ir spēcīga pieredze tieši industriālo ēku būvniecībā,” stāsta SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un tirgotājiem uzstādījis pirmos divus depozīta sistēmas āra kioskus, kuros iedzīvotāji varēs nodot tukšos depozīta iepakojumus, sākot no 2022. gada 1. februāra.

Pirmie kioski uzstādīti “Maxima” XX veikala teritorijā Mārupē un Ķekavā, kur šobrīd norit jaunā “Rimi” veikala būvniecība.

Kopumā Latvijā paredzēts uzstādīt līdz 200 āra kioskus, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā.

Āra kioski kalpos par ērtu galapunktu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās tiek patērēts liels iepakoto dzērienu apjoms, kas attiecīgi pieprasa ērtu piekļuvi ar automašīnu, kā arī iespēju nodot tukšos iepakojumus ārpus tirdzniecības telpām, lai neveidotos rindas. Kiosku izveide tāpat nodrošinās efektīvu risinājumu apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas – tādējādi vairāki tirgotāji varēs saviem pircējiem nodrošināt vienu kopīgu depozīta pieņemšanas punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Līgumus par depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti

LETA, 12.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgumus ar SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) par izlietotā depozīta iepakojuma pieņemšanu nav noslēguši četri komersanti par piecām pieņemšanas vietām, pavēstīja Valsts vides dienestā (VVD).Konkrētus komersantus VVD gan nenorādīja.

Vienlaikus VVD informēja, ka dienests līdz šim ir izdevis 29 izpildrīkojumus, piemērojot sodus kopumā 26 600 eiro apmērā kā piespiedu līdzekli, lai panāktu lēmuma par līgumu slēgšanu ar depozīta sistēmas operatoru un izlietotā iepakojuma pieņemšanu izpildi.

No minētajiem 29 gadījumiem 14 izpildrīkojumi par piemēroto soda naudu ir nosūtīti arī tiesu izpildītājiem, lai piedzītu nenomaksāto sodu.

Līdz šim piecos gadījumos soda nauda nav bijusi pilnībā apmaksāta, summai, kas nav apmaksāta, veidojot 3510 eiro, norādīja VVD.

Tostarp VVD minēja, ka SIA "Ranvus", kas ir tirdzniecības veikalu tīkla "Beta" pārvaldītājs, dienests līdz šim ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, piemērojot soda naudu kopumā 17 000 eiro apmērā, un kompānija pilnā apmērā ir apmaksājusi tai piemēroto sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Depozīta sistēmas šķirošanas centra iekārtas nodrošinās Peruza un Motecha

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsāk sadarbību ar Latvijas uzņēmumu SIA “Peruza” (Peruza) un Lietuvas tehniskās inženierijas uzņēmumu UAB “Motecha” (Motecha) par depozīta iepakojuma uzskaites, šķirošanas un sagatavošanas pārstrādei procesa projektēšanu, tostarp ražošanas līnijas izgatavošanu, automatizāciju un uzstādīšanu.

Paredzēts, ka iekārtu ražošana sāksies vasarā, savukārt iekārtu uzstādīšana tiks realizēta laika posmā no šī gada decembra līdz 2022. g. janvārim. Depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

DIO šķirošanas centrs tiks aprīkots ar tādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem kā industriālās preses, iepakojuma uzskaites un šķirošanas mašīnas, vienreizlietojamā stikla smalcinātāji, tērauda iepakojuma atdalītāji, skeneri u.c. risinājumi. Izgatavotās iekārtas spēs veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp, caurspīdīgā un pārējā PET iepakojuma šķirošanu, alumīnija un metāla iepakojuma šķirošanu, manuāli pieņemtā un stikla iepakojuma uzskaiti, kā arī visu veidu iepakojumu sagatavošanu pārstrādei. Arī vienreizlietojamo stikla iepakojumu plānots šķirot pa krāsām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) no HoReCa nozares uzņēmiem (viesnīcas, restorāni, sabiedriskās ēdināšanas vietas), kas ir noslēguši līgumu ar DIO par bezmaksas depozīta iepakojumu savākšanu, pērn ir saņēmis 3,8 miljonus taras vienību – tas ir aptuveni 1% no visiem pērn depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem.

DIO aicina arī citus uzņēmumus, kuru rīcībā regulāri nonāk liels apjoms izlietota depozīta iepakojuma, noslēgt ar viņiem līgumu, lai tukšās taras nodošana būtu ērtāka un efektīvāka.

“Šobrīd veicam regulāru depozīta iepakojumu bezmaksas izvešanu no 565 HoReCa nozares uzņēmumu un arī lielāku biroju un konferenču centru atrašanās vietām. Jāpiebilst, ka līdz ar augošo sadarbības klientu sarakstu, pieauguši arī savāktās taras apjomi – ja 2022. gadā tie sastādīja 1,9 miljonus iepakojuma vienību, tad 2023. gadā tie bija jau 3,8 miljoni. Līgumu ar DIO var noslēgt joprojām, un šis bezmaksas pakalpojums ir izstrādāts, domājot par sistēmā iesaistīto pušu ērtībām – uzņēmumiem, kuru rīcībā nonāk lielāks apjoms depozīta iepakojumu, nav pašiem jānodarbojas ar iepakojumu transportēšanu uz depozīta punktiem un nodošanu taromātos, turklāt depozīta maksu par nodoto taru mēs pārskaitām uz bankas kontu,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Būvvaldēs saskaņoti pirmie projekti depozīta sistēmas āra kiosku novietošanai

Db.lv, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūru Latvijā, vairāku pašvaldību būvvaldēs saskaņoti pirmie projekti par āra kiosku novietošanu depozīta iepakojuma pieņemšanai tirdzniecības vietu teritorijās.

Āra kiosku novietošana šobrīd saskaņota Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Ķekavas, Ludzas, Mārupes, Ogres, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Saulkrastu, Salacgrīvas un Talsu pašvaldībās.

Pieteikumu iesniegšanas un skaņošanas process turpinās arī pārējās Latvijas pašvaldībās. No 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma, lielākajās tirdzniecības vietās iedzīvotāju ērtībai tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot arī āra kioskos, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā. Kopumā Latvijā paredzēts novietot aptuveni 200 āra kioskus.

“Esam ļoti pateicīgi pirmajām pašvaldībām, kuras operatīvi un ātri saskaņojušas tirgotāju iesniegumus par ārtelpu depozīta iepakojuma pieņemšanas kiosku novietošanu. Tas apliecina arī novadu ieinteresētību un izpratni par depozīta sistēmas ieviešanas nozīmīgumu. Sniedzot iespēju nodot tukšo iepakojumu āra kioskos, kur būs iespējams izvietot vairākus taromātus, vēlamies atvieglot iepakojumu nodošanas procesu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās ikdienā tiek patērēts liels iepakoto dzērienu daudzums – tādā veidā lielu iepakojumu apjomu varēs nodot vēl ātrāk un efektīvāk. Šāds āra kiosku risinājums paredzēts arī apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas, tādējādi vairāki tirgotāji saviem pircējiem piedāvās vienu kopīgu iepakojuma nodošanas punktu,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot darbu pie depozīta sistēmas (DS) ieviešanas Latvijā, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinājis taromātu iepirkuma konkursu, lai izvēlētos nozarē labāko un spējīgāko uzņēmumu automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu uzstādīšanai.

Konkursā aicināti pieteikties gan pašmāju, gan ārzemju tehnoloģiju uzņēmumi un piegādātāji, kuriem savs piedāvājums jāiesniedz līdz š.g. 1. martam.

Iepakojuma pieņemšanas tīkls ir depozīta sistēmas efektivitātes un ilgtspējas garants, tādēļ DIO lēmis par labu atklāta, starptautiska iepirkuma konkursa rīkošanai, lai izvēlētos modernākās un drošākās tehnoloģijas, kādas konkrētajā brīdī pieejamas tirgū.

“Viens no mūsu, kā depozīta sistēmas operatora, galvenajiem uzdevumiem ir iedzīvināt pudeļu nodošanas tradīciju sabiedrībā – ja cilvēkiem tas būs ērti izdarāms, iepakojumu nodošana kļūs par daļu no viņu dzīvesveida. Tādēļ patērētāju ērtības aspekts taromātu funkciju izvērtēšanā būs ļoti nozīmīgs,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot veicināt ilgtspējīgas un atbildīgas ekonomikas attīstību, SEB banka piešķīrusi finansējumu 6 miljonu eiro apmērā SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” dzērienu iepakojumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā no 2022. gada 1. februāra. '

Tas ir pirmais SEB bankas izsniegtais Zaļais kredīts Latvijā, kas ir pieejams uzņēmumiem, kuri īsteno videi draudzīgus un ilgtspējīgus biznesa risinājumus.

Zaļās obligācijas kā konceptu SEB un Pasaules Banka izstrādāja 2008. gadā, ņemot vērā arvien pieaugošo investoru pieprasījumu iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanas iniciatīvās. 2017. gadā SEB izlaida pirmās zaļās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā. Daļa šo obligāciju iegūto līdzekļu tiek izmantoti finansējuma piešķiršanai Baltijas valstu uzņēmumiem, kas plāno īstenot ilgtspējīgus, videi draudzīgus projektus.

Zaļais finanšu pasaulei būs fokusā  

Ja agrāk zaļās obligācijas bija tāds kā modes trends vai papildu fīča,...

“Mēs nevaram izlikties, ka klimata pārmaiņas uz mums neattiecas, tāpēc, lai mazinātu ietekmi uz vidi nākotnē, ir jārīkojas jau šobrīd. Depozīta sistēmas ieviešana ir būtisks instruments, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē. Par to valsts līmenī tiek runāts jau gadiem ilgi, tāpēc ir gandarījums, ka runas pārvēršas konkrētos darbos un arī no savas puses varam sniegt atbalstu šī projekta īstenošanā. Mūsu, kā bankas, tiešā ietekme klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā ir vien 5%, pārējie 95% ir netiešā ietekme, kas izriet no bankas finansētajiem projektiem, līdz ar to ir būtiski atbalstīt uzņēmumu aktivitāti un iniciatīvas, lai kopīgiem spēkiem veidotu labāku vidi gan sev, gan nākamajām paaudzēm. SEB mērķis arī turpmāk ir būt starp līderiem videi draudzīgu ieguldījumu un investīciju jomā un veicināt ilgtspējīgu projektu īstenošanu. Ap 50% no SEB grupas Zaļo kredītu portfeļa veido atjaunojamās enerģijas projekti, bet pārējo – “zaļo” ēku, transporta un energoefektivitātes projektu finansēšana,” teic SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

“Depozīta sistēma ir nākamais attīstības posms, lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas nonāk vidē, un ieviestu labi funkcionējošu, stabilu aprites ekonomiku. Apvienojot modernas tehnoloģijas ar pārdomātu un ilgtspējīgu sistēmas pārvaldību, mums ir iespēja ātri un efektīvi sasniegt vides saudzēšanas mērķus un kāpināt iepakojuma pārstrādes rādītājus. Ja šobrīd lielāko vides piesārņojumu mežos, ezeros, upēs un jūrās, kā arī parkos veido tieši plastmasas jeb PET iepakojums, paredzams, ka līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu mēs spēsim savākt un pārstrādāt divreiz vairāk plastmasas iepakojuma nekā šobrīd – līdz pat 90%. Savukārt dzērienu ražotāji spēs atgūt līdz 90-95% atkārtoti uzpildāmās stikla taras, lai tās vēlreiz laistu tirgū,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Plānots, ka 2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties vienota depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) bezalkoholisko un alkoholisko (zem 6%) dzēriena iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīts 0,10 eiro apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas varēs saņemt atpakaļ, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme un svītrkods, kā arī iepakojums būs iztukšots.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" tika izveidota 2020. gada jūnijā. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība", SIA "Coca-Cola HBC Latvia”, AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa" un AS "PET Baltija", AS "Aldaris", “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība” un Latvijas Alus darītāju savienība.

SEB bankas Zaļais kredīts ir pieejams lielajiem uzņēmumiem, kas izvēlas ieguldīt atbildīgi – atjaunojamās enerģijas ražošana, energoefektivitātes uzlabošana, ilgtspējīga mežsaimniecība, kā arī atkritumu apsaimniekošanas un citu videi draudzīgu projektu realizēšana, kuru rezultātā tiek samazināts CO2 izmešu daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana, ceturtdien pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmē informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.

Kā informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, sanāksmē, kurā skatīja depozīta sistēmas ieviešanas aktualizēto plānu, piedalījās DIO padome un VVD pārstāvji.

Kļaveniece stāstīja, ka uzraudzības sanāksmē, kas ir daļa no VVD izveidotā uzraudzības mehānisma, lai efektīvi vadītu dažādos ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos riskus, tika izskatīts DIO depozīta sistēmas ieviešanas aktualizētais plāns, kā arī pārrunāts šī gada janvārī paveiktais, virzoties uz plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Uzraudzības sanāksmē tika analizēti riski, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt DIO, kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un mazumtirgotāju SIA “Maxima Latvija” uzstādījis Latvijā pirmo lielapjoma taromātu jeb beramtaromātu, kurā iespējams nodot līdz pat 100 PET iepakojumiem un skārdenēm vienlaikus.

Jaunais taromāta modelis uzstādīts pie Maxima XXX veikala Andreja Saharova ielā, Rīgā, un pieejams ikvienam depozīta sistēmas lietotājam. Plānots, ka jau tuvākajā laikā darbību uzsāks arī otrs beramtaromāts, kas jau ir uzstādīts pie tirdzniecības centra “Spice”, bet gaida apstiprinājumu no Rīgas būvvaldes.

“Pieredze rāda, ka iedzīvotāji taromātos vienā reizē nodod vidēji 20 iepakojumus, taču ir lietotāji, kas uzkrāj lielus tukšo iepakojumu apjomus, līdz ar to esam spēruši soli pretim arī šiem klientiem, lai nodrošinātu vēl ātrāku un ērtāku iepakojumu nodošana procesu. Beramtaromātu ietilpība un pieņemšanas ātrums ir būtiski lielāks, un arī apkopes tiem ir jāveic retāk, turklāt turpat blakus atradīsies jau esošais kiosks ar diviem taromātiem, kas būs piemērotāks mazāku apjomu nodošanai. Esmu patiesi priecīgs, ka tik agrīnā depozīta sistēmas darbības posmā varam papildināt taromātu tīklu ar šo jauno lielapjoma modeli, tādēļ izsaku pateicību tirgotājiem un taromātu uzstādītājiem par operatīvo sadarbību,” komentē SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājs Rimi parakstījis līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu un taromātu izmantošanu ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO).

Ieguldot vairāk nekā miljonu eiro depozīta sistēmas ieviešanai, ar 1. februāri mazumtirgotājs nodrošinās iespēju klientiem nodot stikla un PET pudeles, kā arī metāla skārdenes* vairāk nekā 100 Rimi veikalos visā Latvijā.

“Depozīta sistēma ir ilgi gaidīts risinājums, kas ļaus samazināt piesārņojumu Latvijas dabā un veicinās iepakojuma pārstrādi. Kā lielākais mazumtirgotājs Latvijā mēs apzināmies savu atbildību un iespējas izglītot sabiedrību un veicināt veselīgu un ilgtspējīgu ieradumu attīstību, lai visi kopā mazinātu ietekmi uz vidi. Plānojot taromātu atrašanās vietas, galvenokārt vadījāmies pēc tā, lai klientiem izmantoto pudeļu nodošana būtu ērta un kļūtu par viņu ikdienas ieradumu,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītājs Juris Šleiers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šā gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti, kuros iedzīvotāji līdz šim paguvuši nodot jau 19 miljonus depozīta iepakojumu. Savukārt pārstrādei nodotas pirmās 125 tonnas iepakojuma – PET pudeles, stikla taru un metāla bundžas.

No kopējā depozīta iepakojuma apjoma 85 tonnas jeb aptuveni 2,4milj. taras vienību ir PET pudeles, kuras maija sākumā jau nonākušas pārstrādē vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumā AS “PET Baltija”, Jelgavā. Tur tās pārstrādes ceļā kļuvušas par jaunām izejvielām, lai tiktu novirzītas atkārtotā apritē jaunu preču ražošanai.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš skaidro, ka pašreizējais pārstrādei nodotais apjoms uz kopējā rūpnīcas jaudu apmēra ir salīdzinoši neliels, taču atbilstošs tam, kas tika gaidīts: “Šobrīd attiecībā uz depozīta materiāla otrreizējo izmantošanu Latvijā notiek ieskrējiens. To mēs jūtam pēc pašreizējiem apjomiem un sagaidām, ka tie jau tuvākajā laikā būtiski palielināsies. Tas, ko varam vērtēt vispozitīvāk, ir PET pudeļu kvalitāte. Ja nereti ierastajos šķirošanas konteineros cilvēki samet arī sadzīves atkritumus un dažādus netīrumus, kas mēdz nosmērēt arī PET pudeli, tad taromātos sašķirotais materiāls ir salīdzinoši tīrāks un augstvērtīgāks. No tā ir iespējams iegūt labāku gala izejvielu, kā arī, ne mazāk svarīgi, pārstrādes procesā samazināt izmantotos resursus, piemēram, ūdeni un gāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgotāju asociācijas (LTA) valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzskata, ka dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ir izgāzusies, jo tā ir necaurspīdīga, nedroša un neizdevīga mazajiem tirgotājiem. Turklāt tirgotāji neredz, kas un kā saimnieko, līdz ar to nav pārliecības, ka nauda tiek tērēta taupīgi.

Danusēvičs nosauc trīs galvenos punktus, kas liecina par depozīta sistēmas problēmām.

Vispirmām kārtām par to liecina, pēc viņa pārstāvēto tirgotāju domām, tas, ka sistēma nav caurspīdīga un tajā nav iesaistīti visi dalībnieki, uz kuriem šī sistēma attiecas un kuriem tā ikdienā jāapkalpo. “Šobrīd ir tāda interešu grupiņa izveidojusies, kura mums nesaprotamā veidā veic gan iepirkumus depozīta aparātiem, jo nepiedalījās iepirkumu komisijā itin neviens no tirgotājiem, gan arī šobrīd mēs nesaprotam, kas kā notiek, kāpēc. Daudzas lietas, kas varētu būt sakārtotas, vienkārši tiek nogrūstas uz tirgotāju pleciem. Tirgotājam veikalā ir jāšķiro, piemēram, stikla pudeles 12 dažādās kastēs, tāds roku darbs, bet izreklamētajā loģistikas centrā bija sarežģīti nez kāpēc ieviest stikla pudeļu šķirošanu,” skaidro LTA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tas, ka mums jādomā, kā atstāt mazāku ietekmi uz vidi un jāmazina atkritumu apjoms, ir skaidrs, bet pašreizējais risinājums ir viens no iemesliem, kāpēc pārtikas produktiem kāpj cenas," TV24 raidījumā “Dienas personība” par šogad Latvijā ieviestās depozīta sistēmas ietekmi uz cenām izteicās Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja, profesore Ingūna Gulbe.

Viņa norādīja, ka lielveikaliem un tirdzniecības centriem dzērienu iepakojuma pieņemšanas punkts ir izbūvēts atsevišķi un to apkalpo darbinieks, taču mazie veikali nav spējīgi noalgot pilnas slodzes depozīta operatoru. “Ja lielajiem [veikaliem] šie kioski tiek doti bez maksas, tad mazajiem viņi ir jāpērk,” norāda profesore, kurai zināms, ka mazajiem tirgotājiem jātērē lielas summas depozīta punktu izveidei.

I.Gulbe vērsa uzmanību, ka mazās tirdzniecības vietas ir mazas un kompaktas, taču tagad jāatrod vieta vēl taras glabāšanai. “Noteikumi saka, ka pietiek ar 1,5m2. Realitātē platība, kas ir vajadzīga, ir daudzreiz reizes lielāka. Kā man veikalnieki ir teikuši – lai izvietotu depozīta punktu, mums iesaka izņemt pārtikas vitrīnas, jo citādāk būs sods, ja neievēros prasības,” atklāja I. Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lai "cukura akcīzes" dēļ neceltu cenas, ražotāji pārskata receptes

Māris Ķirsons, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā un viena no retajām visā Eiropā, kura ir ieviesusi paaugstinātu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, ņemot vērā cukura daudzumu.

"Kopš 2022. gada 1. janvāra visiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros cukura saturs pārsniedz 8 gramus, ir piemērots paaugstināts akcīzes nodoklis 6,5 centi uz vienu litru, tas ir divas reizes lielāks, nekā bija līdz šim. Lai nenāktos palielināt dzērienu realizācijas cenas, dzērienu ražotāji ir pārskatījuši savu dzērienu receptes. Tā rīkojās arī Cēsu alus, daļai dzērienu tika pārskatītas receptes un tiem, kuriem tas bija iespējams, tika samazināts cukura daudzums par 10–20%. Tādējādi daudzi dzērienu ražotāji izpildīja valsts likumdevēju vēlmi samazināt cukura saturu bezalkoholiskajos dzērienos," intervijā Dienas Biznesam saka AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

  • integrēta, ekonomiski pamatota un ilgstpējīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā,
  • mērķtiecīga, skaidrojoša un saprotama komunikācija sabiedrības iesaistei rūpēs par apkārtējo vidi.

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

  • Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore,
  • Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

  • Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors
  • Andris Vanags, SIA “GREN Latvija” valdes priekšsēdētājs

15.50 – 16.00 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzērienu ražošanā ilgtspēja kļūst par noteicošu tirgus prasību un konkurences priekšrocību

Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis, 12.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Komentāri

Pievienot komentāru