Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Jelgavā, Ganību ielā atklāts pirmais privātā attīstītāja īstenotais zemas īres maksas daudzdzīvokļu nams Latvijā, kas tapis ar Atveseļošanās fonda līdzfinansējumu zemas īres mājokļu programmas ietvaros.

Ēku attīstījis MJL Development grupā ietilpstošs uzņēmums SIA Jelgavas Īres Nami, un tajā izbūvēti 58 moderni, energoefektīvi un pilnībā aprīkoti īres dzīvokļi.

Jelgavas projekts iezīmē pirmo veiksmīgi īstenoto privātā sektora dalības piemēru valsts zemas īres mājokļu programmā.

Tas apliecina, ka sadarbība starp valsti, pašvaldībām un privātajiem attīstītājiem spēj sniegt reālus risinājumus mājokļu pieejamības problēmai, radot ilgtspējīgu, kvalitatīvu un ekonomiski pieejamu dzīvojamo fondu Latvijas iedzīvotājiem.

Šis projekts ir nozīmīgs arī reģionālās attīstības kontekstā - pieejami īres mājokļi kļūst par būtisku priekšnosacījumu jaunu darba vietu radīšanai un iedzīvotāju piesaistei, kas ir svarīgi gan ekonomikai, gan valsts drošībai.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Zemas cenas īres mājokļu programmas īstenošana publiskajā-privātajā partnerībā (PPP) var kļūt par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem, aģentūrai LETA pauda nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Finanšu ministrijas programma "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", ko īsteno VAS "Valsts nekustamie īpašumi", paredz būvēt modernus un energoefektīvus dzīvokļus par pieejamu cenu jaunajiem speciālistiem sabiedrībai svarīgās profesijās.

"Lai arī tā ir apsveicama iniciatīva, vienlaikus jābūt uzmanīgiem, lai šīs programmas īstenošana PPP ietvaros nekļūtu par pārmērīgu finansiālu slogu nodokļu maksātājiem. Turklāt situācija Rīgā un reģionos Latvijā iezīmē dažādu ainu attiecībā uz īres dzīvokļu pieejamību," pauda Božē.

Rīgā plānots būvēt vairāk nekā 700 dzīvokļus, taču Božē norāda, ka galvaspilsētā īres tirgus jau ir aktīvs un labi attīstīts, ar vairākiem tūkstošiem pieejamu dzīvokļu, tādēļ, viņaprāt, efektīvāk būtu veidot sadarbību ar institucionālajiem privātajiem attīstītājiem un integrēt īres mājokļus esošajos projektos. Tas ļautu nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo fondu, vienlaikus pasargājot gan valsts, gan pašvaldības nodokļu maksātājus no programmas ilgtermiņa izmaksu segšanas.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG (SIA “HAGBERG Development”) saņēmis ALTUM finansējumu jauna pieejamas īres maksas mājokļu projekta īstenošanai Liepājā.

Projekta ietvaros paredzēts realizēt trīs dzīvojamo ēku būvniecību ar 140 dzīvokļiem, kas būtiski papildinās Liepājas īres mājokļu piedāvājumu.

Projekta kopējās izmaksas ir 16,7 miljoni eiro, no kuriem 12,4 miljonus eiro sedz ALTUM aizdevums no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda resursiem, 2,75 miljoni eiro ir ALTUM aizdevums, bet vairāk nekā 1,5 miljonus eiro nodrošina HAGBERG līdzfinansējums. Šāda struktūra ļauj īstenot projektu ar augstu energoefektivitāti, ilgtspēju un ekonomiski pieejamu uzturēšanu.

Finansējums piešķirts ALTUM programmā “Zemas īres mājokļu būvniecības aizdevumi ar kapitāla atlaidi”.

“Pieprasījums pēc pieejamiem, kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem Latvijas pilsētās turpina pieaugt, tostarp arī Liepājā. Mūsu mērķis ir radīt modernu, drošu un komfortablu dzīves vidi liepājniekiem, kuri meklē ilgtermiņa mājokļa risinājumu par saprātīgu cenu. ALTUM atbalsts ļauj mums šo projektu īstenot ar augstiem kvalitātes standartiem un ar skaidru fokusu uz iedzīvotāju vajadzībām,” uzsver Ivars Lukaševičs, HAGBERG valdes loceklis.

Rīgā izstrādāta jauna pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtība, kas paredz no nākamā gada maija pašvaldībai sākt iekasēt maksu par savu dzīvokļu īri, kas līdz šim netika darīts.

Kā informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa, pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulēs pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību.

Kā norādīts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, vidēji maksājums par īri atkarībā no dzīvokļa īpašuma universālās kadastrālās vērtības un platības plānots no 15 līdz 85 eiro mēnesī.

Kā skaidro pašvaldībā, līdz šim īres maksa par pašvaldībai piederoša dzīvokļa lietošanu netika piemērota. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāj Elīna Treija (NA) skaidroja, ka šī situācija ir veidojusies vēsturiski, īres maksa nav tikusi iekasēta un iepriekšējo sasaukumu deputātiem trūcis "drosmes to atrisināt".

Jelgavā turpinās īres namu būvniecība Ganību ielā 54 - pirmā māja ir uzbūvēta un šobrīd turpinās iekšdarbi, savukārt otrajam īres namam sākta modulāro konstrukciju uzstādīšana, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

Paralēli teritorijā notiek bruģēšanas un labiekārtošanas darbi. SIA "Jelgavas īres nami" paredz, ka augustā iedzīvotājiem prezentēs demo dzīvokli, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau šobrīd aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šim reģistrēti 96 iesniegumi.

SIA "Jelgavas īres nami" Ganību ielā 54 būvē divas energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā - Tukumā.

Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Ar pozitīviem pašvaldību lēmumiem noslēgušies balsojumi par dalību Finanšu ministrijas virzītajā privātās – publiskās partnerības programmā “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” 7 pašvaldībās – Gulbenē (48), Tukumā (150), Jēkabpilī (140), Liepājā (192), Daugavpilī (120), Cēsīs (100) un Rīgā (174 +558), kas paredz līdz 2030. gadam izbūvēt vismaz 924 pieejamas cenas īres mājokļus speciālistiem Latvijas valstij un pašvaldībām nozīmīgās nozarēs, informē programmas īstenotājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Plānots, ka ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

“Ļoti augsti novērtēju pašvaldību lielo ieinteresētību šajā Latvijai nozīmīgajā programmā, kad pirmo reizi publiskās un privātās partnerības modelis tiek ieviests mājokļu būvniecībā. Kopā ar Ķekavas un Bauskas apvedceļa izbūvi tas kļūs par trešo lielāko privātās-publiskās partnerības projektu valstī. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku ir plānotas 300 miljonu eiro investīcijas programmas trīs lotēs. Plānojam, ka pirmajā lotē piedalās septiņas pašvaldības no dažādiem Latvijas reģioniem, un piecu gadu laikā vairāk nekā 900 ģimenes varēs saņemt sava jaunā īres dzīvokļa atslēgas. Tas ir nozīmīgs pienesums Latvijas ekonomikā, pieejamas cenas mūsdienīgu īres mājokļu pieejamībā un publiskās pārvaldības modernizācijā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru kabinets apstiprinājis Finanšu ministrijas virzītās privātās – publiskās partnerības (PPP) programmas “Īres mājokļi Latvijas speciālistiem” virzību 1. lotē, balsoties uz veiktajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem un 7 pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem un atļauj programmas īstenotājām VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tas dod zaļo gaismu, lai līdz 2030. gadam 7 Latvijas pašvaldībās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Jēkabpilī, Cēsīs un Gulbenē – uzbūvētu 1482 pieejamas cenas īres mājokļus valstij un pašvaldībām būtisku nozaru speciālistiem.

VNĪ plāno slēgt līgumus ar pašvaldībām jaunā gada sākumā. Ar šo programmu Latvijas valsts pirmo reizi iesaistīsies pašvaldības autonomo funkciju īstenošanā, sniedzot atbalstu no savas puses palīdzībai dzīvojamās telpas īrei nodrošināšanā ar pieejamības maksājuma līdzfinansēšanu.

Ar šo lēmumu noslēdzies sagatavošanās posms PPP programmas īstenošanai 1. lotē, kurā, pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas piesaistīto ekspertu veiktiem aprēķiniem un pašvaldību lēmumiem, apstiprināta konkrētu zemesgabalu un mājokļu skaita iekļaušana projektā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un sešas pašvaldības parakstījušas vienošanās par kopīgu dalību pirmās publiskās un privātās partnerības (PPP) īres mājokļu programmas 1. lotē 1290 īres mājokļu izveidei.

Saskaņā ar vienošanos Rīgas, Tukuma, Jēkabpils, Cēsu, Gulbenes un Daugavpils pašvaldības pilnvaro VNĪ uzsākt un veikt iepirkuma procedūru privātā partnera piesaistei.

Līdz ar šo soli VNĪ kā programmas īstenotājs uzsāk sagatavošanās darbus iepirkuma procedūras veikšanai. Vienošanās ar pašvaldībām parakstīšana seko operatīvi pēc Ministru kabineta 2025. gada 22. decembra lēmuma, ar kuru tika apstiprināta programmas "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem" 1. lotes virzība.

“Vienošanos parakstīšana ar sešām Latvijas pašvaldībām iezīmē skaidru pāreju no plānošanas un aprēķiniem uz praktisku īstenošanu. Pieejams, mūsdienīgs, energoefektīvs mājoklis bieži ir izšķirošais faktors, lai speciālists izvēlētos strādāt reģionā, un ar šo programmu kopā ar pašvaldībām risinām ļoti konkrētu un ikdienā jūtamu problēmu. Līdz 2030. gadam 1290 Latvijas speciālistu ģimenes saņems savu jauno īres mājokļu atslēgas – tas ir ieguldījums gan cilvēkos, gan vietējā ekonomikā,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Pirmā kārta atrodas Krišjāņa Barona ielā 112. Projekta attīstītājs pirmajā kārtā ir renovējis vēsturisko koka ēku un to apvienojis ar jaunu, modernu būvapjomu, izveidojot 9 elitāru dzīvokļu īres namu un komerctelpas ēkas pirmajā stāvā.

Barona Pasāžas dzīvokļi atšķiras no tipveida īres piedāvājuma ar dzīvokļu plašo plānojumu, terasēm un balkoniem, augstvērtīgo apdari, elegantajām virtuvēm, plašām garderobes telpām un iebūvēto skapju sistēmām. Pēdējos gados aiz vien vairāk attīstītāji priekšroku dod ekonomiskās klases īres namiem, kur lielākā daļa dzīvokļi ir salīdzinoši mazās platībās (35-45m2) ar uzsvaru uz ārvalstu klientiem. Barona Pasāžas īres nams piedāvā premium klases dzīvokļus, kas nodrošina to, kas nepieciešams augstvērtīgai, kvalitatīvai dzīvošanai ilgtermiņā arī ģimenēm ar bērniem un vietējiem klientiem, kas novērtēs piedāvāto dzīvokļu kvalitāti un servisu.

Neskatoties uz to, ka ēkā ir 4 stāvi, iedzīvotāju ērtībai ir izbūvēts lifts, grezna kāpņu telpa, noliktavas telpas, kā arī ir labiekārtots pagalms ar vietu katram dzīvoklim mašīnas novietošanai. Ēkā ir padomāts arī par drošību, uzstādot videonovērošanas sistēmu un domofonus.

Mājokļu tirgus Latvijā piedzīvo straujāko aktivitāti pēdējo piecu gadu laikā – augošais pieprasījums, stabilākas Euribor likmes un ekonomiskā vide iezīmē šī gada kreditēšanas izaugsmi.

Tomēr tirgu vienlaikus ietekmē cenu un būvniecības izmaksu kāpums, kas veicina cenas pieaugumu jaunajos projektos un mudina rūpīgāk pievērties mājokļu izvēlei, dodot priekšroku funkcionālākām, energoefektīvākām un kompaktākām dzīves platībām. Vai nākamgad izdosies turpināt uzņemto tempu un kas mainīsies, skaidro Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.

Pēdējos gados mājokļu kreditēšanas aktivitāte Latvijā ir stagnējusi, piedzīvojot gan nelielus kāpumus, gan kritumus dažādu notikumu iespaidā, piemēram, Covid, būvniecības cenu kāpums, EURIBOR likmes un citi. Tomēr 2025. gads ir iezīmējies ar jūtamu kāpumu, kad no jauna izsniegto kredītu apjoms Latvijā sasniedzis pēdējās piecgades rekordu un audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2020. gadu. Šogad 10 mēnešos no jauna izsniegto kredītu tirgus Latvijā audzis par 43 %, salīdzinot ar 2024. gada periodu no janvāra līdz oktobrim.

Cēsīs, Lāču ielā 9, iemūrēta laika kapsula topošajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai, kas kļūs par vienu no nozīmīgākajiem pieejamā mājokļa projektiem reģionā pēdējo gadu laikā.

Jaunā ēka tiek īstenota Atveseļošanas fonda līdzfinansētās programmas ietvaros, kas paredz pieejamu un kvalitatīvu mājokļu izbūvi Latvijas reģionos, tādējādi veicinot sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību ārpus lielākajām pilsētām.

Projekta attīstītājs uzsver, ka šī māja ir būtisks ieguldījums ne tikai pilsētas, bet visa Vidzemes reģiona sociālajā un ekonomiskajā attīstībā, jo pieejamu mājokļu trūkums ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

SIA Lado Māja valdes loceklis Mārcis Dobrājs uzsver: “Šis projekts ir apliecinājums tam, ka Cēsis un reģions spēj domāt ilgtermiņā — par cilvēkiem, kuru dzīves kvalitāte ir tieši atkarīga no pieejama, energoefektīva un droša mājokļa. Mēs ticam, ka ar šo projektu esam pierādījuši savu profesionalitāti un spēju būt spēcīgam un uzticamam partnerim šādu mājokļu attīstībā. Ņemot vērā pieprasījumu un acīmredzamo nepieciešamību pēc šādiem dzīvokļiem, mēs noteikti turpināsim dalību programmā un jau gatavojamies pieteikties papildu finansējumam vēl vienas šādas ēkas izbūvei tepat Cēsīs.”

Latvijas nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums HAGBERG ir uzsācis jauna īres mājokļu ciemata izveidi Mārupē, vienā no pieprasītākajām Pierīgas teritorijām.

Vairāk nekā 5 miljonu eiro projekts “Ozolkalni” paredz 13 māju jeb 52 dzīvokļu izbūvi 2360m2 platībā. Būvniecība ir sākusies 2025. gada jūnijā, un ciematu paredzēts nodot ekspluatācijā 2026. gada pirmajā pusē.

“Ozolkalni” ir turpinājums HAGBERG pirmajam dzīvojamo īres mājokļu ciematam “Dzilnupes” Dzilnuciemā, kas Mārupes novadā tika attīstīts kā pilotprojekts, pierādot ilgtermiņa īres segmenta potenciālu Pierīgā. “Ozolkalni” projekts atrodas tuvāk Rīgas robežai.

“Kvalitatīvu īres mājokļu piedāvājums, tostarp Pierīgā, joprojām attīstās lēni,” norāda Ivars Lukaševičs, HAGBERG īpašnieks. “Īrnieki nereti sastopas ar neatbilstošu dzīves kvalitāti par augstu cenu. Mūsu mērķis ir piedāvāt kvalitatīvi pārvaldītus, energoefektīvus un ilgtspējīgus mājokļus ilgtermiņa dzīvei — vietās, kur jau šodien veidojas aktīvas un noturīgas kopienas.”

Rīgas dome šodien apstiprināja jauno pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību, kas paredz no jūlija pašvaldībai iekasēt maksu par tai piederošo dzīvokļu īri, kas līdz šim netika darīts.

Kā norādīts saistošo noteikumu projekta paskaidrojuma rakstā, vidēji maksājums par īri atkarībā no dzīvokļa īpašuma universālās kadastrālās vērtības un platības plānots no 15 līdz 85 eiro mēnesī.

Kā iepriekš skaidrots pašvaldībā, līdz šim īres maksa par pašvaldībai piederoša dzīvokļa lietošanu netika piemērota. Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Elīna Treija (NA) skaidroja, ka šī situācija ir veidojusies vēsturiski, īres maksa nav tikusi iekasēta un iepriekšējo sasaukumu deputātiem trūcis "drosmes to atrisināt".

Neiekasējot īres maksu, pašvaldība neiegūst līdzekļus, par kuriem remontēt tai piederošos dzīvokļus, un tie pamazām tiek laisti postā, izmaiņas iepriekš pamatoja Treija. "Pašvaldībai šis ir bijis liels finansiāls slogs, un bieži vien nepamatots slogs," sprieda politiķe.

Ja iepriekš īpašumtiesības bieži tika uztvertas kā pašmērķis, tad šobrīd arvien vairāk cilvēku izvērtē elastību un mobilitāti. Ģeopolitiskā nenoteiktība šo tendenci tikai pastiprina. Īre šādā kontekstā piedāvā lielāku brīvību un spēju pielāgoties dažādajām dzīves situācijām.

Arī mūsu pieredzē redzam, ka cilvēki, piemēram, īrē gadu un bez īpaša iemesla pārceļas citur, sekojot dzīves ritmam un tam, kas konkrētajā brīdī ir nepieciešams.

Īre kā apzināta izvēle: tirgus dinamika Latvijā

Pretēji izplatītiem priekšstatiem īres tirgus Latvijā nav ne vājš, ne haotisks. Tas ir aktīvs un labi funkcionējošs, balstīts ne tikai uz ārvalstu studentu vai īstermiņa iebraucēju pieprasījumu, bet lielā mērā arī uz vietējo tirgu. Pārdomāti un precīzi mērķēti projekti salīdzinoši ātri atrod savus īrniekus, savukārt kopējā tirgus dinamika ir pietiekami prognozējama, lai gan gada ietvaros tajā novērojama sezonalitāte.

Būtisks faktors, kas uztur un, visticamāk, vēl pastiprinās īres tirgus aktivitāti, ir jauno projektu cenu līmenis. Pagājušajā gadā mājokļu cenas augušas par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Dzīvokļu cenas jaunajos projektos Rīgā pērn svārstījās vidēji no 2 200 līdz 2 600 eiro m², būtiski mainoties atkarībā no rajona. Ņemot vērā augošās nekustamā īpašuma cenas, kā arī inflācijas spiedienu, ievērojamai sabiedrības daļai īpašuma iegāde kļūst arvien sarežģītāka.

Mājokļu tirgus ciklā šī vasara iezīmē augšupeju – nekustamo īpašumu cenas pakāpeniski pieaug, taču pircēji saglabā aktivitāti un pieaug arī pieprasījums pēc mājokļu kredītiem, informē “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Būtiskākais iemesls pircēju aktivitātes pieaugumam un cenu izmaiņām, protams, ir kredītlikmju samazināšanās. Eiropas Centrālā banka (ECB) kopš 2024. gada jūnija noguldījumu iespējas likmi ir samazinājusi astoņas reizes, tā rezultātā, piemēram, Euribor sešu mēnešu likme gadā ir samazinājusies gandrīz divas reizes – līdz aptuveni 2 %.

“Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss prognozē, ka līdz 2025. gada beigām Euribor sešu mēnešu likme varētu sasniegt 1,8 %, un nav paredzams, ka tā nokritīsies daudz zemāk par šo līmeni. Eametss pieļauj, ka ECB rudenī varētu vēl vienu reizi samazināt likmes.

ECB savus aprēķinus galvenokārt balsta inflācijas prognozēs, cenšoties nodrošināt, lai ilgtermiņā inflācija stabilizētos aptuveni 2 % līmenī. Eirozonas vidējais inflācijas līmenis svārstās ap 2 %, taču vairākās valstīs, piemēram, Igaunijā, Rumānijā, Slovākijā, patēriņa cenas pieaug krietni straujāk. Vienlaikus aizvien ticamāks kļūst neliels likmju pieaugums nākamgad.

Tiek gatavoti normatīvie akti, kas ļaus AS "Attīstības finanšu institūcijai "Altum" elastīgāk un lielākos apjomos kreditēt jaunās ģimenes mājokļa būvniecībai, 7.augustā pēc tikšanās ar "Altum" valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu sacīja labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Kā informēja Labklājības ministrijā (LM), tiek meklēti risinājumi arī programmas "Balsts" turpināšanai, kas sniedz vienreizēju valsts atbalstu daudzbērnu ģimenēm mājokļa iegādei vai būvniecībai.

Tikšanās laikā ministrs uzsvēris, ka LM augstu vērtē "Altum" ģimenēm draudzīgo pieeju un praktiskos risinājumus, sākot no mājokļu garantiju programmas līdz subsīdijām daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Īpaši nozīmīgi, ka šie pasākumi ir pieejami arī reģionos, kur atbalsts jaunajām ģimenēm bieži ir izšķirošs, viņš atzina.

Tāpat Uzulnieks atzinīgi novērtēja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos priekšlikumus demogrāfijas plānam, kas paredz jaunas iniciatīvas ģimeņu atbalstam un mājokļu pieejamības uzlabošanai. Tie ietver zemas īres maksas mājokļu būvniecību, garantiju programmas paplašināšanu un "Altum" hipotekāro kreditēšanu reģionos.

Nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas uzņēmums “Hagberg” šovasar uzsāks būvniecību diviem dzīvojamo ēku projektiem Liepājā, Debess ielā. Kopējās projektu investīcijas sasniegs 25 miljonus eiro, paredzot četru energoefektīvu dzīvojamo ēku izbūvi ar 200 mūsdienīgiem mājokļiem.

Projektos būs pieejami dzīvokļi iegādei un īrei, tostarp arī pieejamas īres maksas mājokļi.

Debess ielas attīstība paredz divus konceptuāli atšķirīgus mājokļu projektus, kas kopā veidos vienotu un mūsdienīgu dzīves vidi Liepājas iedzīvotājiem. Debess ielā 1 dzīvokļus varēs gan iegādāties, gan īrēt. Savukārt Debess ielā 2 un 3 tiks izbūvēti pieejamas īres maksas mājokļi ar ALTUM atbalstu. Abus projektus plānots nodot ekspluatācijā 2027. gada vasarā.

Debess iela 1 – dzīvokļi iegādei un īreiDebess ielā 1 tiks izbūvēta sešstāvu ēka ar pagrabstāvu un 58 dzīvokļiem, kur mājokļi būs pieejami gan īrei, gan iegādei. Ēkā atradīsies divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 37 līdz 84 m², katram dzīvoklim paredzot balkonu vai terasi. Pagrabstāvā tiks izbūvētas individuālas mantu glabātuves un koplietošanas velonovietnes. Ēkas arhitektūrā un apdarē paredzēti augstvērtīgi materiāli un izteiksmīgi risinājumi, kas piešķirs atšķirīgu arhitektonisko raksturu Debess ielas apbūvē.

Lai arī mājokļu kreditēšana Latvijā pieaug, kopējā tirgus aktivitāte joprojām ir viena no zemākajām eirozonā: tas norāda uz strukturāliem šķēršļiem, kas kavē attīstību.

Pērn mājokļu kreditēšana piedzīvoja ievērojamu izaugsmi. Hipotekārajos kredītos, neskaitot pārskatītos jeb refinansētos aizdevumus, no jauna izsniegtā summa pieauga par 40 %: no 0,89 miljardiem eiro 2024. gadā līdz 1,25 miljardiem eiro 2025. gadā, liecina Latvijas Bankas statistika.

Izaugsmi veicināja algu un uzkrājumu pieaugums, kā arī Eiropas Centrālās bankas lēmumi samazināt “Euribor” likmi, uzlabojot mājsaimniecību finansiālo stāvokli un ļaujot īstenot atliktos darījumus.

Kreditēšanas kāpums nav tikai apliecinājums iedzīvotāju ticībai nākotnei un savai finanšu stabilitātei, bet arī ieguvums tautsaimniecībai – pieaug ieņēmumi valsts budžetā no būvniecības, patēriņa un nodokļiem.

SIA "Rīgas nami" ir noslēgusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par 10 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piesaisti jaunu sociālo mājokļu būvniecībai Rīgā.

Projekta ietvaros Rīgā, Dzelzavas ielā tiks izbūvēta jauna sociālā dzīvojamā ēka ar aptuveni 250 dzīvokļiem, būtiski palielinot Rīgas valstspilsētas pašvaldības sociālo dzīvojamo fondu un samazinot gaidīšanas rindas tiem iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība mājokļa jautājumu risināšanā. Līdz 10% dzīvokļu paredzēts pielāgot personu ar kustību traucējumiem vajadzībām. Dzīvokļu vidējā platība būs aptuveni 30 kvadrātmetru, katrā paredzot atsevišķu virtuves zonu un sanitāro mezglu.

Kopējās projekta realizācijas izmaksas ir plānotas 15,38 miljonu eiro apmērā, no tiem līdz 10 miljoniem eiro nodrošinās ERAF, bet 5,38 miljonus eiro - SIA “Rīgas nami” kā līdzfinansējumu. Tuvākajā laikā tiks izsludināts publisks iepirkums daudzīvokļu ēkas būvprojekta izstrādei, savukārt jauno mājokļu nodošana ekspluatācijā plānota 2029. gada nogalē. Projektu īstenos SIA "Rīgas nami" kā pasūtītājs, nodrošinot pilna cikla projekta vadību, iepirkumu organizēšanu, būvniecības procesa uzraudzības organizēšanu un projekta finanšu pārvaldību.

AS “Reģionālā investīciju banka” (RIB) turpina finansēt dažādus attīstības projektus. Nozīmīga daļa RIB kredītportfeļa tiek novirzīta iniciatīvām, kas veicina sakārtotas, kvalitatīvas un ilgtspējīgas pilsētvides attīstību, atbalstot gan dzīvojamo, gan komerciālo nekustamo īpašumu projektus Rīgā un reģionos. Šī gada februārī RIB piešķīrusi 1,6 miljonu eiro finansējumu SIA “Vicman’s Capital” īres projekta attīstībai Rīgas vēsturiskā centra apkaimē.

RIB piešķirtais finansējums SIA “Vicman’s Capital” ietver saistību refinansēšanu, kā arī papildu investīcijas būvdarbu pabeigšanai un nākamās attīstības kārtas projektēšanai īpašumā Ģertrūdes ielā 131, Rīgā.

SIA “Vicman’s Capital” īpašumā ir renovēta piecu stāvu dzīvojamā ēka Ģertrūdes ielā 133, Rīgā, ar 33 labiekārtotiem dzīvokļiem. Daļa piešķirtā finansējuma paredzēta šīs ēkas būvdarbu pabeigšanai, otra daļa – blakus esošā zemesgabala attīstības ieceres virzībai ar mērķi pakāpeniski attīstīt šo kvartālu un radīt sakārtotu, mūsdienīgu pilsētvidi. Projekts veicina kvalitatīva īres fonda attīstību Rīgā un uzlabo šīs apkaimes apbūves vizuālo un funkcionālo kvalitāti.

Rīgā, Kr. Valdemāra ielā darbu sācis kopdzīvošanas mājokļu (“co-living”) projekts “Youston”, kas ir jau piektais Lietuvas “KAITA Group” īstenotais kopdzīvošanas mājokļu projekts.

Savā piektajā “Youston” projektā sabiedrība ir ieguldījusi 9,5 miljonus eiro, kas finansēti no pašu, privātu investoru kapitāla, kā arī “Big Bank” sniegtā aizdevuma.

“Jūtam, ka pieprasījums pēc kopdzīvošanas mājokļiem Baltijas valstīs ir visai augsts – jaunie profesionāļi no apkārtējām pilsētām un visas pasaules plūst uz Rīgu, Viļņu un Tallinu, viņi vēlas ērti dzīvot pilsētas centrā par pieņemamu cenu un, pats galvenais, dzīvot savā kopienā. Dzīvošana “Youston” nodrošina visus šos aspektus, tāpēc projekti gūst tik lielu uzmanību – visu pieprasījumu mēs vēl nespējam apmierināt,” saka “KAITA Group” vadītājs un partneris Ugņus Latvis (Ugnius Latvys).