Sākam biznesu: Ar uzsvaru uz latvisko 

Pārceļoties no Rīgas uz laukiem, tekstilmāksliniece Lilita Bauģe meklē iespējas sevi nodarbināt un izveido zīmolu Bauge Textil.

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 11.9.2019
1/11

Foto: Kristers Reinis

Tā pamatideja ir ar roku darbu radīt latviskus un oriģinālus aksesuārus. Produkti ir dabai draudzīgi, jo izgatavoti no vintage tekstila vai otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Pirms tam radīts vēl viens zīmols – Knits –, ar kuru Lilita pārdod pašas adītas zeķes un cimdus no Latvijas aitu vilnas.

Izvēlas mierīgos toņus

«Tagad dzīvoju laukos, kur nav lielu iespēju atrast darbu un arī izbraukāt, piemēram, uz Liepāju. Tāpēc jāmeklē iespējas sevi nodarbināt pašai,» Lilita saka. Viņa kopā ar vīru no Rīgas pārcēlusies uz Grobiņas novada Gaviezes pagastu. Pagājušajā ziemā, gatavojoties Ziemassvētkiem, dāvanām sāka adīt zeķes un cimdus. No tā radās ideja par savu zīmolu, kam deva vārdu Knits, un adījumus viņa rada latviskus no A līdz Z. «Aita tepat, Latvijas pļavās ganījusies, vilna, kas nocirpta, tepat pārstrādāta, radīts dizains un tapis produkts, kas tālāk sāk ceļu pie pircēja,» viņa raksturo.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Tā kā Lilita ir tekstilmāksliniece, vilnu un tās īpašības pētījusi vismaz divus gadus. Saviem darbiem viņa pārsvarā izvēlas mierīgos toņus, arī tie asociējas ar latviskumu. Dzeltenos, zilos vai rozā pavedienus izmanto tikai akcentam.

Lielākās problēmas ir adījumam piemeklēt vienādu toņu dziju, jo krāsa atkarīga no tā, vai aita ir baltāka vai brūnāka. Nevar divreiz vienādi nokrāsot, un pat katrs baltais nedaudz atšķiras. Šī iemesla dēļ vienā reizē dzija jāiepērk lielākā apjomā.

Sevi novērtēt nav sarežģīti

Lilita ar smaidu piekrīt, ka katrai latviešu sievietei ir pienākums ik gadu uzadīt vismaz vienu zeķu pāri. To rāda arī pārdošanas tendences. No vietējiem zeķes iegādājušies tikai daži cilvēki, pārējais aizceļojis aiz valsts robežām – visvairāk uz Ameriku, Vāciju, jo tur novērtē roku darbu un cenas nešķiet pārāk augstas.

«Var jau būt, ka tie ir izceļojušie latvieši, kas pērk emocionālu sajūtu iespaidā,» pieļauj Lilita, atzīstot: «Manuprāt, es ļoti lēti netirgoju, varbūt arī tāpēc latvietis nepērk. Tomēr es arī neuzskatu, ka simtprocentīgi dabīgam produktam vajadzētu būt lētam.» Novērtēt savu laiku un ieguldīto darbu naudā Lilitai nav pārāk sarežģīti. To aprēķina, aplēšot, cik vēlētos saņemt par savu dienu, cik sevi uzskata par vērtīgu. «Rēķini, cik gribētu saņemt, un tad vari skatīties, vai tev maksā to, ko esi iedomājies. Ja ne, jāmeklē lētāki, citādi risinājumi, kas neaizņem tik daudz laika,» viņa skaidro principu.

Visu rakstu lasiet 11. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

No šīs sadaļas

Meistars Jānis Briška ar stikla šķiedru strādā vairāk nekā piecpadsmit gadus un,...

Vadoties pēc seno laivu Coracle (ang.val.) piemēra, mazo upju entuziasts Jānis Briška...

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu...

Lai gan Saulkrastu restorāns Saltwater atrodas «tālākajā galā» – Zvejniekciemā, kur tūristu...

Pirms aptuveni divarpus gadiem biedrība Izdzīvošanas skola iesprauda karogu Pāvilostā....

Dienās, kad Airkargo gaisa baloni lido pāri Grobiņai vai Durbei, sociālie tīkli...

Valts Videnieks Pāvilostā nonāca kā jau daudzi rīdzinieki – sava vaļasprieka vindsērfinga...

Vēl tikai dažas dienas - līdz 8.septembrim - var pieteikties ideju konkursam...

Personālvadības uzņēmums SIA Motivio attīsta jaunu biznesa virzienu un izstrādā vadītāju personīgās...

Latvijā radītā mūzikas mācību lietotne Solfeg.io piedāvā skolēniem ar tehnoloģiju palīdzību...