Jaunākais izdevums

Teicienam, ka nav nepiemērotu laika apstākļu, ir tikai nepareizs apģērbs, Rain:is atbild, piedāvājot lietainam laikam atbilstošu apģērbu un aksesuārus, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ideja par lietus apģērbu un aksesuāriem Agnesei Rūsiņai radās no pašas vajadzības. Ikdienā viņa pārvietojas ar velosipēdu un secināja, ka apģērbu piedāvājums, ko izmantot sliktos laikapstākļos, nav plašs. Viņa skaidri atceras, kad radās ideja – šī gada 25. februāra naktī, un jau pēc mēneša uzņēmums bija nodibināts. «Tajā naktī es visu izdomāju – pirmos produktus, dizainu, man arī logo bija galvā, zināju nosaukumu,» stāsta Agnese. Prātā viņa paturēja arī nepārkāpjamu termiņu – maiju, velosezonas atklāšanu, kad produkcijai būtu jābūt gatavai. Tāpēc viņa runāja ar veikaliem jau tad, kad viņai vēl īsti nebija, ko parādīt. «Idejas ziņā viss ātri attīstījās, prātā man ir vēl daudz citu produktu, ko varētu šūt. Taču es cenšos sevi ierobežot,» saka Agnese.

Pirmais pusgads

Rain:is produktu sortimentā ir velosipēda sēdekļa pārvalks, regulējams bērnu velosēdekļa pārvalks, lietus apmetņi bērniem un pieaugušajiem. «Tūlīt sāksim ražot lietus jakas, bikšu uzmavas un mugursomu pārvalkus,» stāsta Agnese. Tas viss paveikts pusgada laikā. Sākumā sortimentā bija arī velogroza pārvalki, bet no tiem viņa ir atteikusies, jo tie bija piemēroti specifiskiem groziņiem. Runājot par pieprasījumu, Agnese ievērojusi, ka bieži vien cilvēki nemaz nezina, ka viņiem vajadzīgs šāda veida apģērbs vai aksesuāri, kas pasargā no lietus. «Cilvēki, kuri ierauga manus produktus, saprot, ka viņiem tos vajag, bet, kamēr viņi par tiem neko nezina, viņiem arī nav ne jausmas, ka varētu būt šāda nepieciešamība,» atklāj uzņēmēja.

Rain:is sadarbojas ar vairākiem veikaliem, reizēm šī prece nopērkama tirdziņos. «Varētu vēlēties labākus rādītājus tirdzniecībā, taču, tā kā zīmols tiek attīstīts tikai pusgadu, varbūt nav tik slikti,» viņa spriež. Agnese negaida, ka pirmajā gadā izdosies atpelnīt visu ieguldīto, turklāt viņu biedē produkti, kurus uzreiz labi pērk, jo rodas sajūta, ka tie varbūt ir tādi, kas ir aktuāli tikai konkrētajā brīdī un vēlāk tiks aizmirsti. «Visātrāk manas lietas nopērk Vecrīgā, kur apgrozās tūristi,» saka Agnese. Ārzemniekiem ir augstāka pirktspēja.

Visu rakstu Gatava jebkādiem laika apstākļiem lasiet 3. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas alternatīvo ieguldījumu fonds Livonia Partners, kura dibināšanā piedalījās arī Baltijas Inovāciju fonds un Eiropas Investīciju fonds, iegādāsies visas Igaunijas mājas un dārza preču mazumtirdzniecības zīmola Hortes akcijas.

Šī ir otrā Livonia Partners Fund I investīcija. Pirmās investīcijas šā gada februārī saņēma Igaunijas saunu materiālu, gatavu saunu un termiski apstrādātas koksnes produktu ražotājs Ha Serv.

«Fonds investē augošos Baltijas valstu vidēja lieluma uzņēmumos, kuri izceļas ar spēcīgu vadību. Arī Latvijā meklējam šādus uzņēmumus. Papildu kapitālam, vienmēr sniedzam uzņēmumu vadībai atbalstu tur, kur tas visvairāk vajadzīgs – stratēģijas pilnveidošanā, citu tirgu apgūšanā, finanšu pārvaldības sakārtošanā vai pat spēcīgu darbinieku piesaitīšanā,» stāsta Kristīne Bērziņa, Livonijas dibinātāja un partnere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdensizturīgo mēteļu zīmols Rain Sisters turpmāk plāno piedāvāt apģērbus ne tikai dāmām, bet arī bērniem un vīriešiem

Trīs māsas – Zanda, Zaiga un Zane – atradušas nišu «starp mēteļiem un lietus mēteļiem», viņu izveidotā zīmola Rain Sisters apģērbus var vilkt gan lietus un slapja sniega laikā, gan arī saulainā un siltā laikā.

«Sākumā domājām, ka produkts jāpozicionē kā lietus mētelis, taču, tiklīdz saka, ka tas ir lietusmētelis, cilvēki iedomājas, ka to var nopirkt lielveikalos, un ir šokēti, kāpēc ir tik dārgi,» stāsta viena no zīmola izveidotājām Zanda Purvišķe.

Ideja par ūdensizturīgu mēteļu šūšanu trīs māsām radusies jau pirms kāda laika, bet uzņēmums darbojas pusotru gadu. Doma prātā ienākusi Zandas vecākajām māsām, kuras ir bērnu kopšanas atvaļinājumā. «Pēc profesijas esmu arhitekte. Kādā brīdī piedzīvoju lūzuma brīdi. Sapratu, ka biroja darbs mani neinteresē, man ir emocionāli grūti. Nolēmu, ka vajag saņemties un piepildīt savus bērnības sapņus – tas ir apģērbu dizains. Saņēmos un aizgāju no biroja darba, sāku individuāli šūt kleitas un jebko citu.» Reiz viņa strādājusi pie kāda mēteļa, kad zvanījusi māsa no Liepājas un apvaicājusies, kā patīkot šūt, radīt dizainu. Viena no māsām internetā bija atradusi ūdensizturīgu un rakstainu audumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Prāta Vētra mūzikas biznesā kopš 1989. gada

Laura Mazbērziņa, 10.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas privātā kapitāla fonds «Livonia Partners» ir iegādājies Igaunijas uzņēmuma «Fenestra» 60% kapitāldaļu, lai atbalstītu uzņēmuma straujo izaugsmi eksporta tirgos.

Livonia Partners dibinātājs un partneris Rains Lehmuss (Rain Lõhmus) atzīst, ka Fenestra līdzšinējo īpašnieku un vadītāju Lauri Lāsta (Lauri Laast) un Riho Prass komandas sasniegumi ir iespaidīgi. «Fenestra ir profesionāls un labi pārvaldīts uzņēmums ar lielām izaugsmes iespējām, kas pilnībā atbilst mūsu investīciju stratēģijai. Logu tirgus kopumā ir stabils un pieaug tikai par 1-2% gadā, kamēr uzņēmumam Fenestra pašreizējās vadības komandas pārraudzībā, kurai arī turpmāk piederēs 40% akciju, pēdējos četros gados izdevies augt par 24% ik gadu,» Lehmuss paskaidroja.

«Livonia cieši sadarbosies ar uzņēmumu, lai īstenotu jau esošās iniciatīvas, kā arī attīstītu jaunus uzņēmējdarbības virzienus. Pastiprinātu uzmanību veltīsim stratēģijai, kā arī turpināsim atbalstīt uzņēmuma izaugsmi esošajos tirgos un meklēsim jaunus tirgus ārzemēs. Mēs redzam daudzus veidus, kā Livonia var sniegt pievienoto vērtību un veicināt uzņēmuma turpmāko izaugsmi, izmantojot mūsu komandas pieredzi dažādās ražošanas nozarēs un uz eksportu orientētos uzņēmumos,» saka Lehmuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Singapūras lidostā atklāj pasaulē augstāko iekštelpu ūdenskritumu

Žanete Hāka, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc četrus gadus ilgušās būvniecības Singapūras Čangi lidostā beidzot oficiāli atvērts Jewel Changi komplekss, raksta CNN Travel.

Jaunā kompleksa dizains veidots no tērauda un stikla, un tā kopējā platība sasniedz 135,7 tūkstošus kvadrātmetru, savienojot trīs no lidostas četriem termināliem. Jaunais komplekss paredzēts gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ieceļotājiem, gan tranzīta pasažieriem, jo tajā atrodas lielveikals, kinozāle, kā arī restorāni, veikali un atpūtas telpas.

Kopumā lidostas būvniecībā ieguldīti aptuveni 1,25 miljardi ASV dolāru, un tai ir 10 stāvi – pieci zem zemes un pieci – virs zemes.

Jaunajā kompleksā izvietots parks, kuru aptver neskaitāmi augi, kā arī tajā atrodas aptuveni 40 metrus augsts ūdenskritums HSBC Rain Vortex, kas ir pasaulē augstākais iekštelpu ūdenskritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Livonia Partners iegulda Lietuvas kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējā Cgates

Lelde Petrāne, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas alternatīvo ieguldījumu fonds Livonia Partners kopā ar LHV Pension Funds un Ambient Sound Investments ir vienojušies investēt uzņēmumā Cgates, kas ir viens no Lietuvas kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējiem.

Livonia Partners vadītais konsorcijs iegādāsies Cgates mazākuma akciju daļu, lai atbalstītu uzņēmuma izaugsmi, kā arī tīkla un tehnoloģiju modernizāciju. Darījumam nepieciešams Lietuvas Republikas uzraugošo iestāžu apstiprinājums.

Cgates ir otrs lielākais kabeļtelevīzijas operators Lietuvā, kas 2016. gadā sasniedzis 19.5 miljonu eiro lielu konsolidēto apgrozījumu. Uzņēmumā strādā gandrīz 300 darbinieku. Cgates piedāvā kabeļtelevīziju un digitālo televīziju, optisko internetu un fiksētos telefonsakarus vairāk nekā 270 tūkstošiem klientu 18 pilsētās. Viļņā bāzētā uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Igaunijas kabeļtelevīzijas operatora Starman dibinātāji, ko šogad iegādājās Elisa Corporation no Somijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Karl Fazer šokolāde

Anda Asere, 03.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijā pārstāvētais Livonia Partners investē Somijā

Dienas Bizness, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas koksnes pārstrādātājs Ha Serv, kas ietilpst Baltijas valstu privātkapitāla investīciju fonda Livonia Partners pārvaldītajā ieguldījumu portfelī, iegādājies sabiedrību Suomen Lämpöpuu Oy (SLP), kas specializējas termokoksnes materiālu ražošanā, informē kompāniju pārstāvji.

Suomen Lämpöpuu ir Somijas uzņēmums, kas izgatavo dažādus seguma un apdares materiālus no termiski apstrādātas koksnes un eksportē lielāko daļu savas produkcijas. Uzņēmums dibināts 1999. gadā, šobrīd tā pārdošanas apjomi sasniedz 6 mljonus eiro gadā. Somijā, Teuvā atrodas uzņēmuma ražotne, kurā strādā ap 30 cilvēku.

Apvienojot spēkus, Ha Serv un SLP plāno paplašināt ražojumu klāstu un nostiprināt pozīcijas pasaules tirgū.

«Mūsu mērķis ir straujāka izaugsme daudzsološajā videi draudzīgo termokoksnes izstrādājumu tirgū. Abas sabiedrības lieliski papildinās viena otru, un mēs varēsim paplašināt mūsu eksporta ģeogrāfiju, palielināt klientu bāzi un piedāvāt tiem lielāku termokoksnes ražojumu klāstu,» atzīst Marko Kevai (Marko Kevvai), Ha Serv izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zilganzaļa ģitāra, kas piederējusi nelaiķa ASV popmūzikas zvaigznei Prinsam, ir pārdota interneta izsolē par 700 000 ASV dolāru, pirmdien paziņoja Losandželosas izsoļu nams «Julien's Auctions», kas pārdeva šo ģitāru.

Prinss pēc pasūtījuma izgatavoto ģitāru lietoja astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā uz skatuves studijā un reklāmas fotouzņēmumos, informēja izsoļu nams.

«Julien's Actions» bija novērtējis šo mūzikas instrumentu par summu no 60 000 līdz 80 000 dolāru.

Internetā rīkotā izsole noslēdzās sestdien. Ģitāras pircēja personība netika izpausta.

Firmā «Cloud» izgatavotā ģitāra tika pārdota kopā ar autentiskuma vēstuli, kurā šīs firmas ģitāru meistars Endijs Bīčs apliecina, ka viņš izgatavojis šo ģitāru Prinsam.

Prinss 1994.gadā ziedoja šo ģitāru izsolei, lai tās pārdošanā iegūtie līdzekļi tiktu izmantoti palīdzības sniegšanai Losandželosas zemestrīcē cietušajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru