Mazais bizness

Sākam biznesu:LabConcept vēlas pārvērst ārstu virsvalkus glītos apģērba gabalos

Renāte Priede, speciāli DB
, 08.05.2014

Jaunākais izdevums

Arī dakteri pelnījuši glīti ģērbties – atbilstoši savam respektablajam statusam darba vietā.

Tā pirms gada nolēma SIA Lab Concept īpašniece un dizainere Laura Liberte, kura šobrīd radījusi jau 12 dakteru darba virsvalku modeļus. Laura uzaugusi starp divām stihijām – mediķiem ģimenē un savu vēlmi studēt mākslu vai medicīnu, beigās izvēloties interjerista izglītību. LabConcept, viņasprāt, ir «labs veids, kā apvienot abas jomas – dizaina apģērbs medicīnas darbiniekiem». «Mode mani ir interesējusi vienmēr, un padziļināta pievēršanās mediķu vizuālajam tēlam sākās ar personīgā «šopera» pieredzi,» viņa skaidro. «Galvenais uzdevums un izaicinājums bija atrast tādu apģērbu, kas klientei – ārstei pēc profesijas – zem darba virsvalka izskatītos forši, lai viņa slimnīcā justos brīvi, sievišķīgi un glīti,» atceras Laura. Likumsakarīgi radās jautājums – kāpēc ir jādomā, ko pavilkt zem uzsvārča, ja var pašu profesionālo apģērbu padarīt skaistu un patīkamu.

Dakteres kleitās

«Ievēroju klīnikās – dakteres ģērbjas kleitās. Kāpēc kleitās? Tāpēc, ka skaistu apģērbu darbam nevar atrast,» stāsta Laura. Darba vietā tiek pavadīta lielākā dienas (dzīves) daļa, visi vēlas izskatīties skaisti un justies ērti, turklāt medicīnas personāla apģērbam jābūt arī traipus neuzņemošam, antibakteriālam – tā, pamazām apzinot visas vajadzības un vēlmes un konsultējoties ar ārstiem, tapa pirmie modeļi. «Sākumā, skicējot halātus, domāju, ka esmu atklājusi jaunu kontinentu,» par izvēlēto nišu saka Laura, tomēr vēlāk, veicot tirgus izpēti, viņa atklāja, ka pasaulē šis tas līdzīgs ir, tiesa, Amerikā un tikai viņu tirgum, no kurienes caur paziņām arī viens komplekts tika pasūtīts, izārdīts un izpētīts, lai radītu vēl labāku. Laura neslēpj prieku par latviešu apģērbu modelētāju zināšanām un pieredzi, kā arī vietējo ražotāju iespējām – «mums ir labi speciālisti!»

No papīra līdz valkātājam

«Ceļš līdz ražošanai ir ļoti garš,» skaidro Laura. «Uzzīmēju skici, tad drēbnieces Odetas Birmanes rokās zīmējums kļūst vēl labāks – caur un cauri elegants. Gadās arī pastrīdēties ar Odetu – ne vienmēr visu uzzīmēto var tieši tā arī uzšūt. Tāpat kā ar jebkuru citu profesiju – pašam jāsaprot, ko tu prasi, vai tas vispār ir iespējams, kā arī – vai meistars ir atsaucīgs tavām idejām. Gatavo apģērbu radīšanas ceļš ir garš un sarežģīts – no skices līdz piegrieztnei, modeļa pielāgošanai viena izmēra, bet dažādas komplektācijas valkātājiem, lai saprastu parametrus, tad šuj no īstā materiāla, atkal pielāgo un gradē, un tikai tad ir gatavs pirmmodelis, procesu noraksturo Laura. Ceļš līdz mērķim ir bijis garš – pusotru gadu strādāts ar 12 modeļiem, saka Laura, pieļaujot, ka tas būtu bijis īsāks, «ja mēs nebūtu pieļāvuši kļūdas, ja apstākļi būtu bijuši citi, ja uzņēmuma attīstības gaitā nebūtu sastapušies ar kredītu devēju birokrātiju un zaudējuši laiku, ja visu būtu darījuši vienas rūpnīcas ietvaros, nevis skraidījuši pie dažādiem speciālistiem». Tad varbūt viss būtu gatavs jau trijos mēnešos. Bet iegūtā pieredze esot nenovērtējama, tā pati par sevi ir vērtība, uzsver Laura, piebilstot, ka daudz palīdzējusi Creative Andrejsala biznesa inkubatora investīcija,» viņa atzīst.

Skaisti un ērti

Ļoti daudzi dakteri atzīst un pieturas pie klasiska baltā, tāpēc arī pirmie LabConcept radītie apģērbi ir balti, savukārt modeļi ir klasiski ar akcentu uz detaļām – tādi nenovecos arī piecu gadu laikā, koncepciju skaidro Laura. Izstrādājot piegrieztnes, viņa ļoti daudz konsultējusies ar mediķiem. Tāpēc tie ir ne tikai vizuāli pievilcīgi, bet arī ergonomiski – piemēroti roku vicināšanai, ar ērtām un ietilpīgām kabatām, piekļuvei caur virsvalka kabatu bikšu kabatai un citām niansēm. «Kvalitāte, ergonomika, dizains – es visu laiku to maļu kā mantru,» smaida Laura.

Šobrīd ir saražoti pieci dažādi modeļi, visvairāk atbilstoši ārstiem, taču der arī saistītām nozarēm – kosmetologiem, farmaceitiem. LabConcept plāno radīt sanitāru un medmāsu tērpus, kas būtu pieņemami arī medicīnas studentiem. «Jauns cilvēks, visu dienu pavadot slimnīcā, arī grib labi izskatīties, tas ir būtiski,» paskaidro Laura.

Partneri piesakās paši

Lai arī uzvara tika citiem, dalība TV šovā Firmas noslēpums ļoti palīdzēja. «Tajā brīdī, kad pieteicāmies šovam, iespējamā naudas balva mums laikam nebija svarīgākais,» atceras Laura. «Sāku viena pati ar ideju un māsīcu, kura, būdama juriste, sakārtoja dokumentus. Tas, ko gājām darīt, bija idejas pārbaudīšana, auditorijas iepazīstināšana ar sevi. Sapratām, ka nevaram uzņēmumu attīstīt divatā – interjera dizainere un juriste. Uzšūt kolekciju varētu, bet pārdot – diezin vai. Jābūt pamatīgām zināšanām – nevis nopērc 10 metrus auduma un uzšuj divus kostīmus, bet sakombinē tā, ka var uzšūt vismaz četrus. Ārkārtīgi daudz visādus sīkumus atklājām, nevarējām iedomāties, ka tik grūti ir atrast apģērbu konstruktorus. Ieguvām kontaktus – iepazinos ar Bruno Birmani, kurš šobrīd ir LabConcept ražošanas vadītājs, un viņa vadībā arī ķērāmies pie šūšanas. Bruno pieredze ražošanas vadīšanā un kolekciju veidošanā ir pamatīga, pirmo zīmola parādīšanos sabiedrībā atceras Laura. Dalība šovā organizēja, jo katru mēnesi bija jāizpilda uzdevumi, jāsagatavo atskaites.

«Nevarējām palaisties un aiziet uz TV un pateikt: mums nekā nav,» saka uzņēmēja. Šovs gan arī radīja sajūtu, ka piedāvātais produkts netiek saprasts. «Mulsināja žūrijas interese, kāpēc es nerīkojos tā, kā man būtu jārīkojas, ja tas būtu modes produkts. Bet mūsu apģērbi nav modes produkts, tiem ir cits uzdevums,» savu nišu skaidro Laura. Šovs radīja publicitāti, kādu bez dalības tajā nevarētu iegūt – potenciālie sadarbības partneri un klienti pieteicās paši. «Ārstiem vispār ir horizontāla informācijas apmaiņas sistēma – ziņas izplatās ļoti ātri,» pārliecinājusies Laura.

Jau lieto

Pirmie klienti preci tikai nupat ir saņēmuši – tā tiek valkāta jaunajā veselības klīnikā Capital Clinic Riga –, un atsauksmes par produkciju esot labas. «Arī sākuma procesā devām zobārstiem testēt, pašas visos iespējamos veidos pārbaudījām,» stāsta Laura, uzsverot, ka saikne ar lietotāju un niansēta vajadzību izpēte ir bijusi un ir nepārtraukta – visu koriģē dzīve, gala patērētājs.

LabConcept domā arī par eksportu, piemēram, pagājušajā vasarā par pirmo eksporta mērķi tika izvēlēta Ukraina. «Ļoti tam gatavojāmies, jo esam savstarpēji saprotami. Bijām savus līdzekļus saplānojuši dalībai izstādē, taču šobrīd viņiem tas nav primāri, tāpēc mums jāmeklē citi tirgi, esam uzsākuši sarunas ar potenciālajiem pārstāvjiem Anglijā un Krievijā, tāpat arī ar medicīnas un viesnīcu aprīkojuma piegādātājiem Baltijā. LabConcept ērtākais sadarbības veids ir caur pārstāvniecībām reģionos, arī šķietami tepat uz vietas Baltijā,» stāsta Laura.

Produkcijas cenas un pieejamību viņa salīdzina ar citiem ražotājiem, piemēram, ar amerikāņiem. «Viņiem ir pusotru reizi dārgāk, turklāt viņi ražo milzu apjomos, attiecīgi panākot zemākas ražošanas izmaksas. Cena neveidojas no tā, ka esam iedomājušies – tas ir premium klases produkts, kuru var atļauties tikai turīgie dakteri. Tā veidojas no izmantotā materiāla cenas un iepirkuma apjoma, detaļām, sarežģītības. Visas sīkās detaļas – sarežģītās konstrukcijas, apšūšana, – patērē laiku, bet ražošanas izmaksas tiek rēķinātas sekundēs. Mūsu apjomiem arī ir ļoti grūti atrast šuvējus – drēbnieku darbnīcai esam par lielu, bet rūpnīcai par mazu. Nav viegli sameklēt atbilstošu uzņēmumu, kas gribētu ar mums ņemties,» atzīst Laura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mana pieredze: izgatavo tērpus no reiz lietotiem apģērbiem

Anda Asere, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē materiālu otrreizēja izmantošana ir aktuāla tendence, šo principu izmanto arī apģērbu izgatavošanā.

«Es realizēju savas idejas tikai sevis dēļ un darīšu to tik ilgi, kamēr man tas šķitīs svarīgi, nevis tāpēc, ka tā vajag. Esmu sapratusi, ka negribu būt liela uzņēmuma vadītāja, jo tad man neatliks enerģijas un laika radošajam darbam. Periodiski nākas pelnīt naudu ar citām lietām, lai varētu sponsorēt šo savu nodarbošanos,» atklāj dizainere Ingrīda Zābere, SIA Recycled.lv īpašniece. Viņas princips ir izgatavot tērpus no reiz jau lietotiem apģērbiem, tādējādi dodot tiem otru elpu un neatbalstot pasaules piesārņošanu, ražojot arvien jaunas un jaunas preces.

Savulaik Ingrīda maketēja žurnālu Dizaina studija; tajā varēja redzēt daudzus laba dizaina paraugus, tostarp – no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Tur redzamie darbi vairāk pārstāvēja interjera priekšmetus, piemēram, mēbeles, lampas. Savukārt internetā atrodamie apģērbi no pārstrādātiem materiāliem lielākoties bija karnevāla tipa apģērbi – kleitas no plastmasas maisiņiem, prezervatīviem u.tml. Taču pamazām zaļā domāšana ienāca arī apģērba dizainā un paralēli lielajām modes skatēm tika rīkotas arī zaļās un ekoskates. «Man tas tik ļoti patika, sajūsmināja un iedvesmoja, ka nolēmu, ka arī es vēlos darīt kaut ko līdzīgu. Apģērbs bija tas, ko es pati varu realizēt, jo māku šūt, un man nav jāpiesaista citi speciālisti,» viņa stāsta. Sākotnēji Ingrīda strādāja kopā ar kursabiedreni Ināru Gauju, viņas bija apvienojušās dizaina grupā Zafte. Dizaineres vienojās radīt kolekcijas, tomēr darboties atsevišķi. Inārai tuvāks bija interjers, Ingrīdai – apģērbs. «Tagad ar Ināru esam «sadalījušās», jau pašā sākumā bijām izveidojušas divus domēnus un pērn tos sadalījām – viņai ir Zafte, man Recycled,» saka Ingrīda. Projekts Recycled.lv darbojas kopš 2008. gada, bet uzņēmums dibināts 2013. gada vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lindström vadītājs: vērojama tendence, ka cilvēki un arī kompānijas vēlas maksāt tikai par preču lietošanu

Anda Asere, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpes par biznesa ilgtspēju ir ne vien modernas frāzes, bet reāla iespēja uzlabot uzņēmuma finansiālās veselības stāvokli, vidi un tēlu sabiedrībā – daudz vieglāk šāda biznesa modeļa jēgu var saskatīt ilgākā periodā, nevis viena ceturkšņa griezumā

Tā intervijā DB atklāj tekstilpreču nomas kompānijas Lindström vadītājs Juha Laurio. Lindström ir 1848. gadā Somijā dibināta kompānija, kura tikai pēdējos divdesmit gados pievērsusies citu valstu tirgus apgūšanai. Sākumā tā darbojās kā krāsotava, bet pagājušā gadsimta sākumā sāka piedāvāt tekstila nomas pakalpojumus, kas ar laiku kļuva par nozīmīgāko tās biznesu. Ja kādam uzņēmumam ir nepieciešamas tekstilpreces (uniformas, darba apģērbs, paklāji, dvieļi, galdauti), Lindström vai cits līdzīga profila uzņēmums nodrošina šo preču nomas pakalpojumu, un klienti maksā par preču izmantošanu, nevis iegādājas konkrētās preces paši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Darba apģērbs – daļa no reputācijas

Anda Asere, 13.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu uzmanību darba apģērbam pievērš apkalpojošā sfērā strādājošie, bet arvien biežāk arī ražošanas uzņēmumi izvēlas ne vien funkcionālus, bet arī izskatīgus tērpus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lai gan darba apģērbam ir būtiska to funkcionalitāte, pēdējos divos gados klienti ir aktīvi sākuši pievērst uzmanību apģērba izskatam, jo cilvēki tajā pavada lielāko dienas daļu un vēlas izskatīties glīti. Tādēļ nepārtraukti tiek izstrādāti jauni modeļi un meklēti jauni audumi un to toņi,» stāsta Līga Bļodniece, SIA Sakta Tukums tirgzinību un tirdzniecības speciāliste. Darba apģērba izskata nozīmīgumu akcentē arī Staņislavs Vasiļonoks, Irve attīstības vadītājs. Turklāt, salīdzinot ar ārzemju izstādēs redzēto, viņš ievērojis, ka Latvijas uzņēmējiem darba apģērbu izskats ir īpaši svarīgs. Piemēram, Vācijā darba apģērbā dominē spil- gti oranžā krāsa, bet mums tā ir novērojama gandrīz tikai ceļu būvē un arī tad darbiniekiem galvenokārt ir individuāli šūdināti tērpi un tiem pāri uzvilkta oranžā veste. «Latvijā visi grib skaisti izskatīties – tā ir daļa no uzņēmuma reputācijas. Uzņēmuma darba drošības speciālisti ir ieinteresēti, lai apģērbs atbilstu visām darba drošības prasībām un būtu ērts, savukārt mārketinga speciālisti vēlas, lai apģērbs labi izskatītos, būtu ieturēts t.s. korporatīvajās krāsās, ar logo,» atklāj S. Vasiļonoks. Reizēm panākt kompromisu, lai abas puses būtu apmierinātas, neesot viegli. Irve ir savi speciālisti, kuri izstrādā darba tērpu dizainu, bet ir gadījumi, kad uzņēmums piesaista arī citus dizainerus. 80% pasūtījumu uzņēmums veic savā ražotnē, bet Irve ir arī sadarbības partneri – ja, piemēram, ir liels pasūtījums, ko uzņēmums nevar izpildīt savā ražotnē, apģērbi tiek sašūti citās ražotnēs Latvijā vai Lietuvā. «Speciāla dizainera mums nav, bet ir tehnologi, kuri materializē mūsu kopīgās idejas. Par apģērbu dizainu atbildīgās personas sapulcējas, izrunā un apspriež nepieciešamās izmaiņas, vēlmes, to uzskicē, izvērtē un sašuj. Kad apģērbs ir sašūts, tiek noorganizēta atkārtota sapulce, kurā apspriež, vai modelis ir izdevies, kā paredzēts, vai viss atbilst klienta darba specifikai,» teic L. Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Lai sunim silti un saimniekam prieks

Lelde Petrāne, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lienes Laugales biznesā nepārtraukti klātesoši ir viņas suņi Teemo un Rolo

«Līdz 2018. gadam suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošana man bija vairāk kā hobijs, bet, kad pieprasījums kļuva tik liels, ka nespēju vairs visu apvienot, izlēmu par labu savam biznesam, nevis standarta algotam darbam,» stāsta L. Laugale, kura attīsta suņu dizaina preču zīmolu Chillbe. Papildu šim biznesam viņa reizēm nodarbojas arī ar fotografēšanu.

Suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošanai L. Laugale pievērsās 2013. gadā, kad pašas suns – jorkšīras terjers Teemo – bija tik mazs, ka veikalā kvalitatīvu un skaistu apģērbu tam nevarēja nopirkt. Tas mudinājis ķerties pie darba pašai.

Lai tīkamas pastaigas

«Pirmie klienti bija cilvēki, kuri pastaigu laikā nāca mums klāt un jautāja, kur es iegādājos sunim apģērbu, viņi arī tādu vēloties. Tagad man ir vēl viens suns, arī jorkšīras terjers – Rolo, kurš ir izmēros vēl uz pusi mazāks par Teemo. Apģērbus izgatavoju maziem suņiem, savukārt aksesuārus – visu izmēru suņiem,» stāsta uzņēmēja, uzsverot, ka biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka darina to, kas viņai pašai patīk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmo reizi skolas gaitas sāk 22,3 tūkstoši bērnu, bet kopumā Latvijā no 1. līdz 12. klasei mācīsies aptuveni 202 tūkstoši skolēnu.

Rīgā 1. septembrī uz skolām un bērnudārziem dosies aptuveni 89 tūkstoši bērnu un jauniešu. Šajā mācību gadā Latvijā strādās 755 pašvaldību pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes un 60 privātās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes. Rīgas pašvaldībā darbosies 115 vispārējās izglītības iestādes, 150 pirmsskolas izglītības iestādes, 11 bērnu un jaunatnes sporta skolas, 13 bērnu un jauniešu interešu centri, deviņas bērnu mākslas un mūzikas skolas. Skolotāju skaits vispār­izglītojošajās dienas skolās 2014./2015 mācību gadā bija 22323. Jaunākie statistikas dati par šo gadu vēl nav apkopoti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka ik gadu pašvaldība kā izglītības iestāžu dibinātāja publicē sludinājumus par pieejamām skolotāja vakancēm. No tām secināms, ka biežāk tiek meklēti skolotāji pirmsskolas izglītības iestādēm un eksakto mācību priekšmetu skolotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem jāatbilst virknei prasību, lai spētu iekarot klientu mīlestību un atzinību. Viena no tām – apkalpošanas ātrums un servisa līmenis. Virtuves darbam jābūt organizētam ar pulksteņa precizitāti, tādējādi ātri un kvalitatīvi izpildot klientu vēlmes. Tieši tādēļ, lai atvieglotu darbu un padarītu to daudz ērtāku, uzņēmums Elis piedāvā lielisku risinājumu – dažādu virtuves tekstila produktu nomas un servisa pakalpojumu, kas krietni atslogo ikdienas rūpes.

Kādus produktus piedāvā Elis?

Uzņēmums Elis piedāvā dažādu produktu nomas un servisa pakalpojumu, ko ērti pasūtīt tīmekļvietnē Elis.com. Virtuvē aktuāli būtu vairāki no tiem:

- kokvilnas dvieļu nomas un servisa pakalpojums;

- priekšautu nomas un servisa pakalpojums;

- ergonomisko paklāju nomas un servisa pakalpojums;

- darba apģērbu nomas un servisa pakalpojums.

Nomas un servisa pakalpojums nozīmē to, ka par šo produktu iegādi, to pieejamību un tīrību gādā uzņēmums Elis – pēc iepriekš izveidota grafika sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem piegādā tīrus produktus un paņem lietotos, lai tos profesionāli iztīrītu un pārbaudītu pirms nākamās piegādes. Ko tas nozīmē pakalpojuma saņēmējam?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā

Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.

Fragments no intervijas:

Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?

Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Cik izmaksā apģērbties latviešu dizaineru apģērbā

Monta Glumane, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radoša pieeja, kvalitāte, unikalitāte, apģērba ilglaicīgums, daudzfunkcionalitāte - tā portāla db.lv uzrunātie konceptveikali visbiežāk raksturo latviešu dizaineru radīto apģērbu. Portāls izpētīja, cik izmaksā apģērbties latviešu dizainā un vaicāja tirgotājiem, kas veido apģērba cenu.

Portāls db.lv izpētīja, ka viens latviešu dizaineru veidots sieviešu apģērba komplekts var izmaksāt pat 884 eiro, vīriešu - 546 eiro un vairāk.

Koncepveikals «Bold» šobrīd tirgo apmēram 50 Latvijas dizaineru apģērbus, aksesuārus un interjera zīmolus. No tiem zināmākie vārdi no Latvijas modes industrijas ir «Keta Gutmane», «Atis Artemjevs», «MCouture», «Dace Bahmane», «SLOW», «Iveta Vecmane», «PIXIE», «KULT», «Cinnamon Concept», «Talanted», «One Wolf», «Nastya Choo» un citi.

Uzņēmuma pārstāvis Kristaps Birmanis pastāsta, ka veikalā atrodamajiem dizaineru produktiem cenas ir identiskas tām, ko piedāvā pats dizaineris. «Tā ir mūsu politika, lai klientam būtu motivācija iepirkties pie mums un nebūtu situācija, ka klients pie mums uzmēra un nopērk citur dažu eiro dēļ.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mode mainās diezgan strauji, taču uzvalks ir klasisks apģērbs, kurš tik ļoti nepakļaujas tās untumiem, tomēr arī uzvalki pēdējos gados iegūst arvien košākās krāsas

Tā intervijā DB atklāj lietuviešu uzņēmējs Geds Petrausks (Gedas Petrauskas), kuram kopā ar biznesa partneri Arvīdu Paulausku (Arvydas Paulauskas) pieder Nīderlandes apģērbu ražotāja Suitsupply franšīze Baltijā. Vairākus gadus G. Petrausks ir strādājis starptautiskā pārtikas ražošanas milža Mars pārstāvniecībā Lietuvā un Nīderlandē, vēlāk viņš korporatīvo pasauli nomainīja pret savu biznesu un jau gandrīz deviņus gadus tirgo uzvalkus, uzskatot, ka tieši šis apģērba gabals vīrietim ļauj ne vien justies pārliecinātākam par sevi, bet arī maina cilvēku uztveri par tā valkātāju.

Kas šodien ir uzvalks?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pareizi izvēloties darba apģērbu, valkājot atbilstoša izmēra uniformas, kā arī tās pareizi kopjot, paildzinās to dzīvescikls.

Vienlaikus tam ir ekonomiski ieguvumi, jo jaunas uniformas vajadzīgas retāk, norāda Inga Dāboliņa, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta asociētā profesore. Institūts kopā ar SIA SRC Brasa un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmā kopā ar ārzemju partneriem īstenojis projektu Vieds un drošs darba apģērbs (Smart and Safe Work Wear (SWW)). «Projekta mērķis ir pilnveidot zināšanas par inovāciju mazos un vidējos uzņēmumos, konkrētāk – darba apģērba ražošanas uzņēmumos. Ņemot vērā diezgan stiprās tradīcijas Latvijas armijas uniformu pilnveidošanā, par mērķa grupu izvēlējāmies tieši armiju,» teic I. Dāboliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No militāro pasūtījumu miljardiem Latvijā ieplūst tikai daži miljoni

Māris Ķirsons, Uldis Andersons, Sanita Igaune, 05.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbs kļūst par valkājamu tehnoloģiju, kas ne tikai kalpo cilvēkam, bet palīdz iegūt noderīgus datus. ASV apģērbu zīmols vēlas to izmantot, lai pastāvīgi nodrošinātu perfektu ķermeņa temperatūru, savukārt projektā Darmštatē strādā pie tā, lai gudrais apģērbs spētu padarīt mobilākus seniorus.

Pavasarī rīti un vakari vēl ir vēsi, savukārt dienā bieži vien saule silda tā, ka nesaproti, kā tad īsti ģērbties. Vispirms tev salst, pēc tam tu svīsti! Tāpat siltās ziemas jakas mēdz būt neērtas, braucot transportā vai iepērkoties lielveikalā. Bostonas modes zīmols Ministry of Supply vēlas risināt šo problēmu, piedāvājot virsjakas, kas spēj pielāgot temperatūru apkārtējiem apstākļiem. Trīs oglekļa šķiedru sildelementus, kas iestrādāti jakas dizainā, kontrolē ar inteliģentu termostatu, kas “iemācās”, kādai temperatūrai priekšroku dod jakas valkātājs. Dati tiek uzkrāti no valkātāja balss komandām un uzstādījumiem ar īpašas aplikācijas palīdzību, kamēr termostats mēra gan gaisa, gan ķermeņa temperatūru un izmanto akselometrus, lai paredzētu ķermeņa temperatūras izmaiņas. Apģērba ražotājs, kas sevi pieteicis 2011. gadā, radies, pateicoties četriem Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) studentiem, kuri cer ar iegūtajiem datiem uzzināt vairāk par saviem klientiem, viņu ieradumiem, aktivitātēm un valkāšanas paradumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Sapucē tenisistes un dejotājas

Linda Zalāne, 14.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Tilly ir uzticīga reiz izvēlētajam darbības virzienam – meiteņu un sieviešu tenisa apģērbu izgatavošanai, kurus rotā cakas, rišas un volāni, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tilly pirmos klientus ieguva, piedaloties ar tirdzniecības stendu dažādos tenisa turnīros. «Dažkārt citi tenisa preču ražotāju pārstāvji vīpsnāja, sacīdami, ko mēs muļķojoties, jo šajā segmentā ārvalstu piedāvājums esot plašs. Tomēr mums kā iesācējiem tā bija iespēja satikt savus potenciālos pircējus un nodibināt kontaktus ar tenisa klubiem un specializētiem veikaliem. Tagad braucu tikai uz starptautiska mēroga un lielākajiem Latvijas turnīriem,» stāsta Tilly īpašniece Baiba Laizāne.

Tilly ražo sporta apģērbu arī pavisam maziem bērniem, sākot no četriem gadiem. «Kādreiz tenisu sāka spēlēt no septiņu gadu vecuma, bet tagad vecāki, šķiet, kļuvuši nepacietīgāki, ar šo sporta veidu nodarbinot bērnus krietni agrāk. Citi apģērbu ražotāji piedāvā preces bērniem, kuru augums ir sasniedzis 128 cm, bet mēs tos piedāvājam jau no 98 cm. Šādam vecumam drēbes pasūta arī dejotāji,» atklāj B. Laizāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ilgtspējīgas modes centieni pazūd zem lēto apģērbu viļņa

Ilze Žaime, 02.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes industrija atrodas krustcelēs - ar pircēju maciņiem vienā pusē un savu sirdsapziņu otrā, raksta Bloomberg.

Pircēji ar prieku ir pieņēmuši ātro modi, dodot iespēju uzplaukt tādiem pasaulē zināmiem zīmoliem kā, piemēram, Zara, H&M un Boohoo, kas savas kolekcijas atjauno pēc iespējas ātrāk un lētāk.

Taču vienlaikus aizvien biežāk tiek akcentēta vides saudzēšana, jo modes industrija atstāj dziļas pēdas.

Daži jautājumi un atbildes, kas raksturo situāciju modes industrijā patlaban pasaulē:

Kas ir ilgtspējīga mode?

Tā ir kustība, kas tiecas modes industriju padarīt atbildīgāku pret tās ietekmi uz vidi, mainot apģērba dizaina un izgatavošanas procesus, tā piegādi, lietošanu un pārstrādi. Doma ir virzīties tālāk no tā sauktās ātrās modes, kas veicina ātru, bieži lētu apģērbu ražošanu, lai spētu pielāgoties strauji mainīgajām tendencēm. Tas, savukārt, noved pie pircēju nesaudzīgas izturēšanās pret iegādātajiem apģērbiem. Tiek pievērsta uzmanība arī dzīvnieku aizsardzībai, kā arī industrijas padarīšanai sociāli atbildīgākai, uzlabojot apstākļus ražotnēs un samazinot bērnu darba izmantošanu jaunattīstības valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa ideju – apvienot dizaina veikalu ar kafejnīcu – pagājušajā vasarā izmēģina Jūrmalā, bet tagad to plašāk realizē Rīgā

Pirms diviem mēnešiem galvaspilsētas centrā durvis vēris jauns konceptveikals BOLD, kurā atrodamas Baltijas un citu neatkarīgo dizaineru radītās lietas – apģērbs, mājlietas un mēbeles, kā arī gardas kūkas. BOLD izveidojusi Krista Birmane, modele Beāte Stivriņa un mākslinieks Bruno Birmanis. Viņi pārstāv plašu modes, mājas un interjera priekšmetu, aksesuāru klāstu no vairāk nekā 60 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dizaineru radītām kolekcijām. Tieši tādēļ tika izvēlēts nosaukums BOLD, kas nozīmē The Best of Local Design (labākais lokālais dizains). «Biznesa idejas pirmsākumi meklējami pagājušā vasarā, kad mēs ar vīru Jūrmalā atvērām nelielu konceptveikalu un kafejnīcu, kurā tika piedāvāts Latvijas dizaina apģērbs un interjera priekšmeti, kā arī Illy kafija un zīmola Annas Pannas kūkas. Vasaras sezona tika veiksmīgi aizvadīta un kūrortpilsētā veikalu aizvērām ciet, bet sapratām, ka šāda kombinācija cilvēkiem patīk un ideju var attīstīt jaunā līmenī,» stāsta SIA BOLD Concept Store līdzīpašniece Krista Birmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Piesakās biznesa atbalsta programmā un izveido savu modes salonu

Anda Asere, 25.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Doma par savu modes salonu Barbarai Brodelei bija jau sen, beidzot viņa to ir piepildījusi, vienuviet piedāvādama pēc sava dizaina šūtus tērpus un mammas gleznas.

«Es zināju, ka reiz man būs savs salons, man tikai vajadzēja «īsto» laiku,» saka Barbara Brodele, modes un mākslas salona B līdzīpašniece. Viņa modes biznesā ir jau no 17 gadu vecuma – pēc Vieglās rūpniecības tehnikuma modelētāju nodaļas absolvēšanas viņa sāka strādāt pie Latvijā leģendāras modes mākslinieces Asnātes Smelteres. Nesen Barbara uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) programmu Lec biznesā! un biznesa idejas pieteikuma termiņš spiedis ne vien vēlēties, bet arī pieņemt lēmumu patiešām īstenot savu ieceri. Taču jaunā uzņēmēja atzīst, ka izveidot savu uzņēmumu bijis diezgan grūti. Biznesa plāna izstrādei veltīts pusgads un aizņēmuma iegūšana prasījusi daudz nervu. «Bankas atbalsta, bet strikti izvērtē pieteikumus,» viņa saka. Papildu izaicinājums ir tas, ka Barbara ir strādājoša mamma, un viņas vīrs ir sportists, kurš spēlē Vācijas klubā. «Sports ir viņa būtība. Es gribēju, lai viņš realizē savu sapni. Nevēlējos viņam akli braukt līdzi, gribēju piepildīt savu sapni, nolēmu palikt un dibināt uzņēmumu,» stāsta Barbara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomika laižas ziemas miegā, lai strauji mostos

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apdzēstu jaunāko koronavīrusa ugunsgrēku, Latvija un citas Eiropas valstis atkal ir spiestas ierobežot nozares, kas ir atkarīgas no cilvēku spējas satikties un runāt vienam ar otru klātienē.

Tāpēc ir neizbēgama ekonomiskās aktivitātes samazināšanās 4. ceturksnī. Patēriņa cenās šie notikumi daļēji atspoguļojas jau šobrīd, jo pasaules tirgi jau ņem vērā pandēmijas otrā viļņa efektus. Paralēli turpinās arī pavasarī notikušās straujās ekonomikas "atdzišanas" ietekme uz Latvijas darba tirgu un atsevišķu nozaru uzņēmumu cenu politiku.

Tāpēc oktobris bija jau otrais mēnesis, kad cenu līmenis saglabājās nemainīgs attiecībā pret iepriekšējo periodu. Parasti cenas oktobrī aug diezgan strauji, jo šajā laikā mēdz sadārdzināties apģērbs, kā arī pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Pēdējos desmit gados pārtika oktobrī caurmērā sadārdzinājās par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet apģērbs un apavi - pat par 1,7%. Pēdējie kļuva dārgāki arī šogad (+3,1%), bet pārtika šī gada oktobrī kļuva par 0,1% lētāka. Transports mēneša griezumā kļuva par 1,1% lētāks, bet mājokļa uzturēšana - par 0,3%. Tāpēc deflācija gada griezumā padziļinājās līdz 0,7%. Produktu grupu datos nav redzami nozīmīgi īslaicīgi efekti, kas varētu izzust novembrī un decembrī, tāpēc deflācija varētu vēl padziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Vajadzības pēc sajūtām, nevis apģērba

Anda Asere, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākajai daļai cilvēku skapī ir tik daudz drēbju, ka patiesas nepieciešamības pēc jauna apģērba nemaz nav; to pirkt rosina vien vēlme pēc jaunām sajūtām

«Domāju, ka mūsdienās nevienam cilvēkam skapī netrūkst drēbju un nevienam nav vajadzīgi ne jauni svārki, ne džemperi. Izteiktas, patiesas vajadzības nav, ir tikai vēlme pēc emocijām. Es kultivēju sajūtas,» saka Sintija Kaija, sieviešu apģērbu zīmola St. Manna radītāja. Viņas projekts darbojas nedaudz vairāk nekā gadu. Sintija to sauc par otrā bērna projektu. Kad piedzima pirmais dēls, Sintija nodarbojās ar izteikti košu un krāsainu apģērbu izgatavošanu – Mandalas. Tie bijuši jauneklīgi apģērbi, savukārt St. Manna viņai šķiet sievišķīgāks projekts. «Es pati pa šo laiku esmu mainījusies. Domāju, ka es tā piepildījos ar krāsām iepriekšējā projektā, ka košuma man ir atliku likām. Tagad man gribas kvalitatīvākus materiālus, gaišas, maigas krāsas, pasteļtoņus. Pelēkā ir laba fona krāsa, kas palīdz izcelties personībai, noskaņojumam,» saka Sintija. Viņa cenšas, lai apģērbs ir viegli kopjams, ērti uzvelkams un nesājams. Šad tad viņa kādu konkrētu modeli uzšuj vairākos izmēros, bet bieži vien drēbes ir «bezizmēra» un ir pielāgojamas vidusmēra sievietēm, der gan mazliet tievākām, gan apaļākām sievietēm. «St. Manna ir mana sievišķības realizācija. Man ģimenē ir divi dēli un vīrs un ikdienā sievišķībai īsti nav vietas. Es izpaužos, radot apģērbu, priecājos, ka kāds nopērk un ir laimīgs manos svārkos. No manām drēbēm man pašai ir tikai vieni svārki – es savu prieku izdzīvoju šujot,» saka Sintija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No meitām pie mammām

Anda Asere, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No meitu un mammu kleitu komplektu kolekcijas apģērbu zīmols Linden Leaf pārorientējas uz sieviešu kleitām un atver otru veikalu Vecrīgā.

Otru veikalu apģērbu zīmola Linden Leaf radītāja Sanda Liepiņa-Liepa izlēma izveidot tūristu dēļ, kuri Vecrīgā ir sastopami biežāk nekā K. Valdemāra ielas tālākajā centra pusē. «Jau divus gadus piedalos Kalnciema ielas tirdziņā un tur sastopu daudz tūristu. Esmu sapratusi, ka arī viņiem patīk manas kleitas un dāmas no citām valstīm ir gatavas tās pirkt. Manas pircējas ir aizvedušas kleitas uz Jaunzēlandi, Austrāliju, Ķīnu, Kanādu, tas nozīmē, ka man ir izdevies trāpīt dažādām gaumēm,» viņa saka.

Sanda novērojusi, ka tūristi visbiežāk izvēlas vienkāršākās kleitas un ne itāļi, ne skandināvi nav mežģīņu cienītāji. Viņa gan pieļauj, ka tas tāpēc, ka tūristi, kuri atbrauc uz Latviju, ir vienkāršāki un pauž to, arī iepērkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laimīgus bērnus izaudzina laimīgi vecāki – lai sasniegtu šādu mērķi, apģērbu zīmola Be-With radītājas Anna Andersone un Monta Kairēna strādā pie īpaša apģērba

«Be-with ir pilnīga inovācija. Mēs pie idejas strādājam pusotru gadu, esam izpētījušas, ka nekā tamlīdzīga pasaulē nav. Produkts ir īpaši konstruēts apģērbs ar atverēm, caur kuru var pieskarties otra cilvēka ādai. Mērķis ir, lai cilvēki viens otram vairāk pieskartos, veidotos ciešākas un mīļākas attiecības. Tas ir apģērbs pāriem, kas dzīvo kopā ilgāku laiku, jo, laikam ejot, mēdz pazust iemīlēšanās sajūta, un, lai uzturētu siltas un mīļas attiecības, pieskārieni ir ļoti svarīgi. Ieejot ikdienas rutīnā, esot aizņemtiem, ar visām savām lomām mazlietiņ aizmirstam par to, vēl jo vairāk tad, kad ģimenē ienāk bērni. Mēs gribam runāt par to, ka pieskārieni ir ļoti svarīgi, un mēs radām iespēju pieskarties un arī atgādinām, ka ir jāpieskaras,» stāsta Anna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Audimas pirmais solis ārpus Lietuvas tiek sperts Latvijā


Anda Asere, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Lietuvas tekstilnozares līderiem – sporta un brīvā laika apģērbu ražotājs Audimas atgriežas Latvijā; kaļ paplašināšanās plānus arī Polijā un Igaunijā.

Taisnības labad jābilst, ka Audimas savulaik Latvijas tirgū bija pārstāvēts, taču krīzē uzņēmums slēdza savus veikalus. Tagad, mainot tirdzniecības vietu koncepciju un audzējot muskuļus, uzņēmums nolēmis atgriezties.

«Atkal esam Latvijā. Ja runājam par mūsu veikaliem, tas ir pirmais solis ārpus Lietuvas,» stāsta Jurgita Budiene, Audimas AB izpilddirektore. Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis pašlaik piedzīvo izaugsmi, uzņēmums saredz šajā reģionā perspektīvas biznesa attīstībai. «Jūtam un zinām, ka Latvijai ir liels potenciāls,» viņa saka. Šis ir tikai pirmais solis izaugsmei ārpus Lietuvas.Pēc krīzes pirmais Audimas veikals Rīgā atvērts t/c Domina Shopping. Tajā investēti 100 tūkstoši latu. Veikals tapis pēc Audimas jaunā tirdzniecības vietu koncepta, kas tiek īstenots no šī gada. «Mēs gribētu atvērt četrus veikalus Rīgā,» atklāj J. Budiene. Cik ilgā laikā šie plāni varētu tikt realizēti, būs atkarīgs no tā, cik raiti veiksies piemērotu tirdzniecības vietu atrašana. Pagaidām uzņēmums veikalus paredzējis atvērt tikai galvapilsētā. «Taču neko nevar zināt,» piebilst kompānijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru