Jaunākais izdevums

antiCafe paredzēta cilvēkiem, kam patīk ilgi sēdēt un strādāt kafejnīcās, kā arī tiem, kuri nevēlas iet uz dārgiem restorāniem

Tajā apvienoti minimāli kafejnīcas (kafija, tēja, ūdens, cepumiņi u.tml.) un biroja pakalpojumi (internets, kancelejas piederumi, printeris).

Tās apmeklētāji nemaksā par AntiCafe izdzerto kafiju, bet par laiku, ko tajā pavada. Stundā tie ir trīs eiro (katra nākamā – divi). «Cenšamies pārdot arī abonementus. 20 darba dienu abonements maksā piecus eiro dienā, dienas abonements – deviņus eiro,» stāsta Pjotrs Zaicevs, AntiCafe īpašnieks. Taču uz AntiCafe var atnākt, pasēdēt un izdzert, piemēram, vienu kafiju, maksājot par to, nevis AntiCafe pavadīto laiku.

Prasīts, vai tā ir kaut kas līdzīgs kopā strādāšanas vietām, Pjotrs atbild noliedzoši. «Šī ir antikafejnīca. Kopā sanākšanas vietās cilvēki strādā, tās ir kā birojs, bet šī drīzāk ir kā kafejnīca. Kad dzirdēju par TechHub, sapratu, ka ar viņiem nevaru konkurēt. Tāpēc izvēlējos citu akcentu – antikafejnīca, nevis kopā strādāšana. Šeit nav stingras kopā strādāšanas atmosfēras,» saka Pjotrs.

Jo ilgāk, jo labāk

Nereti kafejnīcās, tiklīdz kafijas krūze ir izdzerta, tā tiek novākta un piedāvāts vēl viens dzēriens vai arī atnests rēķins, nedodot iespēju pasēdēt ilgāk. «Šeit – jo ilgāk jūs sēžat, jo labāks klients man esat. Es gribu no visām kafejnīcām paņemt tos cilvēkus, kuri sēž ilgi. Tie ir patīkami klienti man un nepatīkami citiem,» saka Pjotrs.

antiCafe esot globāls apzīmējums šāda veida iestādēm. «Es nevarēju izdomāt citu nosaukumu, kas būtu saprotams gan latviešiem, gan krieviem. Nevienas citas antikafejnīcas pagaidām Rīgā nav,» viņš saka. Cilvēkiem vēl ir daudz jāstāsta par to, ko tas nozīmē. Deviņi cilvēki no desmit nezina, kas tas ir, bet tie, kas ir bijuši Parīzē vai Berlīnē, esot par to dzirdējuši. «Pārējiem jāstāsta. Es kādus trīs gadus dzīvoju Maskavā, tur šī ideja ir ļoti populāra, jo pilsēta ir liela un diezgan dārga. Savukārt pie mums cilvēki labprāt iet viens pie otra ciemos, taču ciemošanos ierobežo tas, ja īrē mazu istabiņu vai dzīvo pie vecākiem. Turklāt cilvēku paradumi mainās, viņiem gribas pasēdēt arī ārpus mājas. Viens no klientiem pateica, ka AntiCafe ir sabiedriska viesistaba. Tāda ir mūsu koncepcija,» stāsta Pjotrs.

Grib vēl kādu

AntiCafe darbojas aptuveni mēnesi. Runājot par to, kā pa šo laiku ir gājis, Pjotrs teic, ka pagaidām pirmie rezultāti neesot tik labi, kā viņš bija gaidījis. Pagaidām daudz apmeklētāju neesot, bet samērā liela daļa no viņiem atgriežas vēlreiz.

«Es gribu, lai cilvēkiem ir ērti – ja grib samaksāt uzreiz, maksā uzreiz, ja pēc tam – var droši tad, kad iet prom. Ar karti vai skaidrā naudā. Izdzert vienu kafiju vai pasēdēt stundu. Man gribas, lai cilvēki atnāk vēlreiz, pastāsta saviem draugiem,» saka Pjotrs.

Cilvēki vairumā gadījumu atnāk uz stundu vai divām, vai arī uz visu vakaru, ja ir kāds pasākums. Viņš plānojis, ka AntiCafe klientūra varētu būt jaunieši no 17 gadiem, bet līdz šim šī neizskatoties pēc izteiktas studentu vietas – nākot arī vecāki cilvēki. «Tātad viņiem tas ir saprotams koncepts,» spriež Pjotrs.

Cilvēki antiCafe izmanto dažādiem mērķiem – randiņam, darba sarunai, strādāšanai, sapulcei utt. Tāpat ik pa laikam notiek koncerti, galda spēļu un salsas vakari.

Lielas cerības Pjotrs liek tieši uz pasākumiem, uz kuriem atnāk uzreiz 20 cilvēku, piemēram, pagājušajā nedēļā notikuši jau četri šādi pasākumi.

«Pagaidām vēl šeit ir daudz darba, bet, protams, gribas uztaisīt vēl vienu AntiCafe. Viena gada laikā varētu atpelnīt savus ieguldītos līdzekļus, panākt pozitīvu saldo un tad atvērt vēl kādu. Ar lētākām telpām, lielāku platību un visu to, ko klienti ir ieteikuši. Es katram otrajam te prasu – kas patīk, kas nepatīk. Gribu, lai cilvēkiem te patiktu,» norāda Pjotrs.

Drīzumā pagrabstāvā viņš iecerējis izveidot videospēļu zāli un kinozāli. Tāpat tiek domāts par to, lai apmeklētājiem būtu, ko apēst, piemēram, kādu sviestmaizi. Uzņēmumam ir sadarbība ar blakus esošo ēdināšanas uzņēmu Terra – AntiCafe klientiem tur esot atlaides. «Es neesmu Terras konkurents, mēs varam sadarboties,» viņš teic.

Strādā kafejnīcās

antiCafe atrodas Balumaņa ielā. Pjotrs uzskata, ka šī iela ir laba vieta, kur veidot šāda veida uzņēmumu.

«Blaumaņa iela attīstās. Šeit ir laba cilvēku plūsma. Piemēram, maskaviešiem ir interesanti atrast kādu jaunu, «paslēptu» vietu, bet Rīgā cilvēki labāk iet tur, par ko kāds jau runā. Dabūt cilvēkus uz kādu jaunu vietu ir ļoti sarežģīti. Piemēram, Terra man palīdz, jo daudzi uz turieni iet,» viņš teic.

Pjotrs novērojis, ka strādāšana ārpus mājas vai biroja kļūst populārāka. Veicot mārketinga pētījumu pirms uzņēmuma izveides, viņš skaitīja cilvēkus, kuri kafejnīcās sēž pie saviem datoriem. «Daudzi cilvēki sēž kafejnīcās un strādā. Manis te nebija trīs gadus un, kad es atgriezos, ieraudzīju, ka tagad ļoti daudzi cilvēki Rīgas kafejnīcās ne tikai atpūšas,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs visi esam vismaz reizi dzīvē stāvējuši rindā savā iecienītākajā kafejnīcā, un uztraukušies par to, ka neesam pilnīgi pārliecināti par dažādajiem kafijas veidiem. Kafija ir ļoti daudzveidīga, un tāpēc raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar tās dažādajiem veidiem un atšķirībām.

Dažādas kafijas pupiņas

Lai pagatavotu garšīgus kafijas dzērienus, ir jāņem vērā, kuras kafijas pupiņas izvēlēties. Kopumā ir četras kafijas pupiņu šķirnes, no kurām divas poplārākās ir – Arabika un Robusta kafijas pupiņas. Veikalos visbiežāk atradīsi Arabica kafijas pupiņas vai malto kafiju, retāk Robusta kafijas pupiņas vai malto kafiju vai nereti kafijas ražotāji piedāvā iegādāties Arabica un Robusta kafijas pupiņu sajaukumu. Arabikas pupiņām ir saldāka garša un krēmīgākas, riekstainākas kafijas notis, savukārt Robusta kafijas pupiņu šķirnei ir raksturīgas rūgtākas notis.

Kā izvēlēties kafijas pupiņas?

Veikalu plauktos ir atrodami dažādi kafijas veidi un iesācējam kafijas pasaulē saprast, kura ir labākā kafija noteikti ir grūti. Iepazīsties ar galvenajiem kritērijiem, kuri nosaka kafijas pupiņu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Jelgavā atvērta AntiCafe, kur norēķinās par pavadīto laiku

Dienas Bizness,12.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā durvis vēris uzņēmums Anticafe – vieta, kur norēķinās par pavadīto laiku, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Parasti jaunieši grib satikties, «patusēt», aprunāties, kaut ko uzspēlēt. Kur to darīt? Lielākā daļa dzīvo dzīvokļos, kur pieciem draugiem nemaz nav vietas. Tāpēc jaunieši sēž kafejnīcās – nopērk tēju un vienkārši pavada laiku, kas kafejnīcām īsti nepatīk. Turklāt tajās parasti nav laba WiFi interneta. Savukārt šī vieta stāv pretī visai kafejnīcu sistēmai, jo cilvēki te nenāk paēst, bet mierīgi pasēdēt, uzspēlēt kādu galda spēli, palasīt grāmatu, pastrādāt, pamācīties,» uzņēmuma «AntiCafe LA» īpašnieks Jēkabs Udodovs skaidro sava jaunizveidotā uzņēmējdarbības projekta būtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Virši-A svaigi grauzdētā kafija

Sandra Dieziņa,14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par trešdaļu pieaudzis Virši – A realizētās kafijas daudzums; uzņēmums koncentrējas uz svaigi grauzdētu kafiju

Jau 2016. gada sākumā a/s Virši-A noslēdza sadarbības līgumu ar SIA King Coffee Service par svaigi grauzdētas kafijas nodrošināšanu visā staciju tīklā. Tādējādi a/s Virši - A kļuva par pirmajiem un vienīgajiem Latvijā, kas degvielas mazumtirdzniecības tirgū saviem klientiem piedāvā svaigi grauzdētu kafiju. Viršu kafija tiek pagatavota no augstas kvalitātes pupiņām, kas tiek grauzdētas Rīgā grauzdētavā Rocket Bean Roastery, Miera ielā. Lai kafija saglabātu savu svaigumu, tā netiek grauzdēta ilgam periodam uz priekšu un turēta noliktavās. Virši – A piedāvā kafiju, kas grauzdēta ne senāk par 30 dienām.

Rocket Bean Roastery grauzdētavas līdzīpašnieks Mārtiņš Dzenis atklāj, ka abu pušu sadarbība sākusies jau pirms deviņiem gadiem, kad lūkojuši sadarbības partnerus, kam būtu interese par augstvērtīgas un kvalitatīvas kafijas konceptu. Tolaik Virši – A tīklā bija 16 pilna servisa degvielas uzpildes stacijas, tagad to skaits sasniedzis 51, taču kopējais staciju skaits tagad ir 55. Mārtiņš Dzenis stāsta, ka katrs kafijas pasūtījums tiek grauzdēts atsevišķi, ievērojot Virši – A izstrādāto receptūru. «Lai iegūtu augstas kvalitātes kafiju, ir svarīgi divi faktori – izejvielas un pagatavošanas iekārta. Jo augstvērtīgāka iekārta, jo lielāka garantija, ka kafijas lietotājs saņems nemainīgas kvalitātes dzērienu vienmēr, kad vēlēsies to nobaudīt. Svarīgi, cik šis aparāts spēj saražot dienas, stundas, minūtes laikā un cik precīzi to var izdarīt, lai būtu nemainīga kvalitāte. Kafijas pagatavošanas iekārta ir īsta maza rūpnīca, pauž Mārtiņš Dzenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Rocket Bean Roastery Latvijas Nacionālā kafija

Laura Mazbērziņa,18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojas kafijas grauzdētavā un kafejnīcā «Rocket Bean Roastery», lai iepazītos ar Latvijas Nacionālās kafijas tapšanas procesu.

Specialty kafijas būtība ir augsta kvalitāte un pilna kontrole pār ražošanas procesu, sākot no kafijas audzēšanas un beidzot ar tās pareizu grauzdēšanu. Kafijas pupiņas «Rocket Bean Roastery» iepērk no plantācijām Centrālamerikā, Latīņamerikā, Āfrikā un Indonēzijā, kā arī citām eksotiskām vietām, kuras paši grauzdētavas saimnieki regulāri apciemo jaunu kafijas garšu meklējumos.

Specialty kafijas ražošanai ir iespējams sekot līdzi no paša pirmā brīža. Ap 80% kafijas tiek audzēta nelielās audzētavās, divu līdz piecu hektāru platībā. Kafijas ražošanā netiek izmantota dabu piesārņojoša ķīmija un vidi noplicinošas tehnoloģijas. Kafijas ķirši tiek vākti ar rokām, pareizajā brīdī izvēloties pilnīgākās gatavības ogas. Tad tās tiek tīrītas, šķirotas un apstrādātas. «Rocket Bean Roastery» iepērk zaļas kafijas pupiņas un grauzdē tās tepat, Miera ielā, pēc savām receptēm. Dažādām kafijas šķirnēm un pat valstīm, kurās kafija aug, ir atšķirīga garšu buķete, stāsta Ancis Romanovskis, «Rocket Bean Roastery» grauzdētavas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Kā top?Kalve coffee kafija

Monta Glumane,19.07.2019

SIA Kalve coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs. Kā top Kalve coffee kafija, skaties tālāk galerijā!

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju vērot, kā tiek grauzdēta Kalve coffee kafija.

SIA Kalve coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs Db.lv stāsta, ka sākumā tiek saņemts piedāvājums no kafijas audzētājiem: «Viņi piedāvā, vai vēlamies pasūtīt paraugus. Mēs izvēlamies, kura kafija ir, mūsuprāt, interesantākā, mūsu tirgum aktuālākā, kas mums pašiem patiktu, un pasūtām paraugus.»

Viņš informē, ka uzņēmums kafiju izvēlas galvenokārt pēc sezonalitātes. «Skatāmies, lai ir pietiekami plašs diapazons un cilvēks varētu izvēlēties sev tīkamāko produktu. Piemēram, kafijā, kas atvesta no Brazīlijas, jūtamās garšas nianses ir šokolādes īriss, kaltēta brūklene un apelsīna miza. Savukārt, kafija no Ruandas ir pilnīgi pretēja – sarkanā ābola, ogu, persika un melnās tējas nianses. Ja es kā kafijas baudītājs zinu, ka man patīk bieza un krēmīgas kategorijas kafija, tad jāņem kafija no Brazīlijas. Mūsu uzdevums ir piedāvāt cilvēkiem dažādas garšas kategorijas, lai viņi var baudīt kvalitatīvu kafiju,» teic R.Zadvornovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulāri mēdz sevi palutināt gan ar gardu kafiju, gan kādu našķi pie tās? Piekop dabai draudzīgu dzīvesveidu? Atzinīgi novērtē pārtikas produktus no dabīgām izejvielām? Ja tā – pateicoties Es Mīlu Kafiju, tev ir iespēja dzīvot vēl zaļāku dzīvesveidu, parasto un vienreizlietojamo krūzīšu vietā lietojot unikālu alternatīvu – gardu un kraukšķīgu vafeļu kafijas krūzi! Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir kāds sirsnīgs joks vai rotaļīgs izaicinājums, taču ēdama vafeļu krūzīte, kas pildīta ar kvalitatīvu, aromātiski kūpošu kafiju, tik tiešām kļuvusi par mūsdienu realitāti. Kā? Pastāstīsim!

Palīdzi planētai, ēdot kraukšķīgu vafeļu krūzīti

Tas, ka katru dienu visā pasaulē izdzeram vairāk kā 1,6 miljardus krūzīšu kafijas, norāda, ka kafija lielai daļai no mums ir kā neatņemams ikdienas sabiedrotais, kas palīdz būt možiem, stimulē smadzeņu darbību, apgādā mūsu organismu ar antioksidantiem, kā arī kafijas dzeršanas rituāla laikā iedvesmo būt šeit un tagad jeb baudīt mirkli, kas šī brīža steidzīgajā laikmetā ir visnotaļ liela ekstra. Un kāpēc gan neatļauties sevi mazliet palutināt? Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka dažādu karsto dzērienu patēriņam katru dienu līdzņemšanai tiek izlietotas vidēji 2,5 miljardi krūzīšu (arī no plastmasas), no kurām tikai trešdaļa ir vienreiz lietojamas, pārstrādājamas un dabai draudzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tavā ikrīta rutīnā ietilpst ne tikai brokastis, bet arī kafijas baudīšana, noteikti zini, cik liela nozīme labam dienas sākumam var būt patiešām gardai kafijai. Pagatavošanas metode, dažādi knifiņi un ūdens sastāvs – tas viss ietekmē kafijas garšu, taču pat prasmīgākais eksperts nespēs pagatavot baudāmu dzērienu, ja pati kafija nebūs svaiga. Vēlies uzzināt, kā atpazīt svaigas kafijas pupiņas, kāpēc kafijas paciņās ir ventilis, un kā kafiju pareizi uzglabāt? Uz šiem un citiem nozīmīgiem jautājumiem atbildes atradīsi nākamajos paragrāfos!

Kā izskatās svaigas un labas kafijas pupiņas?

Dažkārt iespējams dzirdēt stereotipu, ka atšķirt svaigu un ne tik svaigu kafiju var tikai eksperts, taču šāds uzskats ir pilnīgi aplams – svaigas kafijas pupiņas iespējams atpazīt pavisam vienkārši, uz tām tikai paskatoties. Proti, svaiga kafijas pupiņa ir eļļaina un spīdīga, jo tā pēc grauzdēšanas izdala eļļas un dabīgās gāzes; arī tās aromāts ir izteiksmīgs. Par kafijas pupiņu svaigumu iespējams pārliecināties, tās paņemot rokās un viegli saspiežot – svaigu kafijas pupiņu gadījumā plauksta kļūs eļļaina. Arī krūzītē, pagatavojot espresso vai melnu kafiju – jo lielāka crema kārtiņa (putiņas pa virsu kafijai), jo svaigāks ir grauzdējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad iegādājaties kafijas automātu, ir dabiski, ka vēlaties ar to sasniegt maksimālo potenciālu, proti, iegūt vislabāko kafijas garšu. Kafija ir samērā personiska lieta, un, lai gan mums visiem ir savas īpašas gaumes un vēlmes, ir daži universāli paņēmieni, ko varat izmantot, lai uzlabotu savas kafijas garšu.

Samaliet svaigu kafiju

Ja vēlaties aplūkot, cik daudzi kafijas automāti ir nopērkami ar pievienotu dzirnaviņu funkciju, pamanīsiet, ka šobrīd tirgū to ir vairāk nekā jebkad agrāk. Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēki ļoti vēlas dzert kafiju, kas nav gulējusi maisiņa vai tvertnes dibenā.

Tā nav viena no tām lietām, par kurām mēdz runāt kafijas eksperti, un jūs neesat pārliecināts, vai tam ticēt vai nē. Kafijas malšana, lai tā būtu svaiga, patiešām rada lielu atšķirību. Tiklīdz kafija sāk nonākt saskarē ar gaisu, tās kvalitāte var pasliktināties. Kafijas pupiņu oksidēšanās nav laba lieta. Tas nozīmē, ka pēc malšanas to vēlaties izlietot pēc iespējas ātrāk. Ja kafija ir samalta un pēc tam atrodas tvertnē vai kafijas pupiņu piltuvē, tās virsma ir lielāka, un tā var nonākt saskarē ar gaisu un pasliktināt kafijas kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kafijas tirdzniecībā ar internetu vien nepietiek

Anda Asere,06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc diviem gadiem e-komercijā, "Nespresso" Baltijā nolemj atvērt arī tradicionālos veikalus

"2017. gada nogalē sākām ar e-komercijas platformu, bet 2019. gadā nolēmām uzsākt arī mazumtirdzniecību veikalos. Oktobrī atvērām pirmo "Nespresso" veikalu Viļņā un pirms dažām nedēļām arī Rīgā. Gan Viļņā, gan Rīgā plānojam atvērt vēl kādu salonu. Tāpat 2020. gadā iecerēts atvērt veikalu Tallinā, kur pagaidām ir tikai internetveikals," stāsta "Nespresso" vadītājs Baltijā Donats Zīks (Donatas Zykus).

Baltijā ar "Nespesso" kafijas kapsulu un aparātu izplatīšanu nodarbojas Lietuvas kompānija "MV Group", kas strādā gan ražošanas, gan izplatīšanas virzienā. Uzņēmumam ir četras alkoholisko dzērienu ražotnes – "Stumbras", "Alita", "Anykščių vynas" un "Gubernija", dzērienu izplatīšanas uzņēmums "Mineraliniai vandenys", kā arī veikalu tīkls "Bottlery".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijā ražoto kafiju sāk eksportēt uz Baltkrieviju

Lelde Petrāne,29.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas ražotājs Melnā Kafija sācis eksportu uz Baltkrieviju. Līdz šim uzņēmums Baltkrievijas tirgum ir piegādājis 1 tonnu Latvijā ražotās kafijas.

Baltkrievijā jau divus gadus ir nopērkami arī Melnā Kafija mātes uzņēmuma Löfbergs Lila produkti.

Mārtiņš Čakste, SIA Melnā Kafija ģenerāldirektors, norāda: «Baltkrievija ir apjomīgs tirgus ar plašu potenciālu biznesa izvēršanai. Mazumtirdzniecības apjomi Baltkrievijā turpina palielināties, tāpēc šajā valstī saredzam iespējas attīstīt gan Latvijā ražotās produkcijas tirdzniecību, gan mātes uzņēmuma Löfbergs Lila produktu izplatīšanu. Lai arī atšķirībā no Baltijas valstīm, Baltkrievijā vairāk patērē šķīstošo kafiju, arī maltās kafijas tirgum ir tendence augt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: esmīlukafiju.lv

Tase gardas kafijas spēj iepriecināt jebkuru kafijas mīļotāju. Aromātiskā kafijas smarža asociējas ar siltu, mājīgu un sirsnīgu atmosfēru, tieši tāpēc, ienākot ofisa telpās kur jūtama kafijas smarža, jūtamies nedaudz kā mājās. Baristas cienīga kafija jau sen vairs nav tikai restorānos un kafejnīcās pieejama ekstra. Mūsdienās ikviens, kas patiesi ciena kvalitatīvu kafiju, sevi var palutināt ar īstas kafijas garšu gan mājās, gan darba vietā.

Jāatzīst, ka tuvojoties tumšajiem ziemas mēnešiem, darba stundas ofisā var šķist garākas. Tieši tāpēc kafijas aparāts ir lielisks veids, kā iepriecināt sava biroja darbiniekus. Garda, aromātiska kafija un patīkamais atpūtas rituāls, kas ar to saistās, darbinieku ikdienā ienesīs papildu pozitīvisma devu un darba diena kļūs par mirklīti īsāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Kurta kafijas namiņš, kura peļņa tiks ziedota viņa rehabilitācijai

Laura Mazbērziņa,12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas namiņš «Kurts coffee» ir ģimenes bizness, kuru izveidoja Ketija un Ēriks Karlsoni. Kafijas namiņa mērķis ir ziedot tā peļņu savam sešus gadus vecajam Kurtam. Kurts ir bērns ar īpašām vajadzībām, jo viņš nestaigā, nerunā, bet mācās noturēt rokās priekšmetus. Ar «Kurts coffee» Kurtam varēs nodrošināt ikdienu, rehabilitāciju, atpūtu un veidot arī savu nākotnes uzkrājumu.

Krišjāņa Barona ielā 78A pagājušajā nedēļā tika atvērts kafijas namiņš «Kurts coffee». Ketija pēc profesijas ir skaistumkopšanas speciāliste, savukārt Ēriks ir interjera dizaineris. «Šis mums ir kaut kas jauns un svešs. Gribēju atrast hobiju, jo ikdiena ir smaga un piepildīta. Gribēju darīt kaut ko savam priekam. Sākumā biju izdomājusi, ka iešu mācīties metināšanu, bet visi par mani smējās. Beigās ar vīru nonācām pie tā, ka mēs varētu izveidot kaut ko savam dēlam Kurtam,» stāsta K. Karlsone.

Ideja radās Ērikam un, kā Ketija saka, viņa ir pielikusi klāt tikai klāt «putukrējumu» jeb kafijas namiņu padarījusi mājīgāku. «Kurts coffee» tapa no pašu līdzekļiem, taču kafijas namiņa atvēršana nav bijusi vienkārša. «Process virzījās diezgan ilgi, jo namiņu izīrējām jau pagājušā gada augustā/septembrī, bet sanāca tā, ka ātrāk nevarējām to atvērt. Strādāšanas laikā arī dabūju traumu, taču sapratu, ka padoties nevar. Šis kafijas namiņš Kurtam ir vajadzīgs, jo Kurts sevi nevar nodrošināt un ja viņam dzīvē kaut kas notiks, viņam nebūs nekādu līdzekļu. Valsts atbalsts šādiem bērniem ir ļoti niecīgs. Ja bērnu atstāj valstij, tad katram bērnam mēnesī piešķir 1000 eiro, bet, ja bērns paliek pie vecākiem, valsts piešķir 200 eiro mēnesī,» savās bažās dalās K. Karlsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Ugunsgrēks aptur Boldžas kafijas darbību, biznesam nolūkota Mārupe

Monta Glumane,25.09.2018

«Boldžas kafija» īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēks, kas šovasar kādā jūnija naktī izcēlās divstāvu ēkā Bolderājā, zagļiem mēģinot sagriezt un nozagt bankomātu, apturējis arī uzņēmuma Boldžas kafija darbību, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma īpašnieks, fitnesa treneris Mārtiņš Rozenbergs.

Dažādu formalitāšu un telpu pārbūves nepieciešamības dēļ kafijas veikaliņš tik drīz vēl darbu neatsāks, taču uzņēmēja plānos ir oktobra sākumā atvērt kafijas bodīti arī Mārupē.

Ideja radīt kafijas bodīti Bolderājā radās, pateicoties atpazīstamajam Bolderājas kebabam, kas atrodas netālu no «Boldžas kafijas». M.Rozenbergs stāsta, ka iepriekš Bolderājā nebija vietas, kur iedzert kafiju, tāpēc pērn novembrī durvis vēra «Boldžas kafija». Sākotnēji šis bizness tika uzsākts kopā ar draugu, kurš pēc neilga laiku šo nodarbi pameta. «Ziemā bija smags periods, jo «tūristu» skaits ir ievērojami atšķirīgs nekā vasarā. No savas kabatas katru mēnesi investēju aptuveni 400 eiro. Manuprāt, Bolderājā iedzīvotāji cenšas dzīvot taupīgāk, to arī novēroju, tirgojot kafiju. Bieži ienāca klienti, apskatīja cenas un tik pat ātri izgāja - dzert kafiju ārpus mājām esot izšķērdība, jo par trīs eiro veikalā var nopirkt veselu kilogramu. Pienāca siltais laiks un notika brīnums, mums pat nācās pieņemt vēl vienu darbinieku – viens spieda sulas, otrs taisīja kafijas. Siltajā laikā cilvēki brauc uz Bolderāju – jūru, kebabu, cietoksni. Šī ir eksotiska vieta, bet ikdienā kontingents ir tāds, kāds ir. Šeit tiek būvētas vairākas sociālās mājas, noziedzības līmenis ir diezgan augsts, šī nebija pirmā reize kad centās aplaupīt bankomātu,» stāsta M.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā mēnesī publicējām šī raksta pirmo daļu, kurā pastāstījām ļoti noderīgu informāciju visiem kafijas mīļiem: kā izskatās kvalitatīvas un svaigas kafijas pupiņas, kāpēc uzmanība jāpievērš tam, kad kafija grauzdēta, kādēļ to ir svarīgi pareizi uzglabāt, un cik lielu iepakojumu ar kafijas pupiņām iegādāties. Taču tas vēl nav viss – vai zini, kā praktiski pārbaudīt pupiņu svaigumu, kur meklēt patiešām gardu kafiju, un kas vēl jāņem vērā, lai krūzē pagatavotais dzēriens garšotu kā labā kafejnīcā? To visu uzzināsi jau tūlīt!

Eksperiments ar Zip-Lock maisiņu – ērts veids, kā pārbudīt kafijas pupiņas

Pirmajā rakstā tika pieminēts, ka svaigas un labas kafijas pupiņas ir spīdīgas un eļļainas. Tomēr, ja kafijai ir viegls grauzdējums, tās nebūs tik eļļainas, līdz ar to šī metode neļauj pilnīgi precīzi saprast, cik svaigas kafijas pupiņas galu galā ir.

Taču, lai pārliecinātos par kafijas pupiņu svaigumu, vari veikt arī kādu eksperimentu (kas, starp citu, noteikti patiks bērniem). Viss, kas tev nepieciešams – kafijas pupiņas un Zip-Lock maisiņš. Ieber nedaudz pupiņu maisā, un, no maisiņa izspiežot visu gaisu, rūpīgi to aizver. Ja nākamajā rītā maisiņš ir uzpūties, kafija ir svaiga, jo no pupiņām joprojām izdalās dabīgās gāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas līderis savā nozarē SIA Melnā kafija vairo saražotās produkcijas apjomu un apgrozījumu, iestaigā jaunus eksporta ceļus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Melnā kafija ne tikai pati grauzdē kafijas pupiņas ražotnē Ķekavā, bet arī veic mātes kompānijas Zviedrijas kafijas ražotāja Löfbergs Lila grupas produkcijas izplatīšanu Baltijā un Austrumeiropā. Kā stāsta Baltijā lielākā kafijas ražošanas uzņēmuma ģenerāldirektors Mārtiņš Čakste, Brazīlijā un citās kafijas audzēšanas zemēs ap ekvatoru kafija šomēnes zied, bet ražas novākšana sāksies pēc vairāk nekā sešiem mēnešiem.

Pašlaik pasaulē kafijas cena ir visai zema, biržas cenas samazinājuma turpināšanās nesīs negatīvas sekas nozarei. Cena bīstami noslīdējusi zem viduspunkta, kas apmierina gan ražotājus, gan audzētājus, norāda M. Čakste. «Ja fermeri netiks pienācīgi atalgoti, tas ietekmēs nākamās ražas, jo viņi sāks ekonomēt uz mēslojumu vai kafijas vietā izvēlēsies audzēt ko citu, atzīmē M. Čakste, kurš nesen apmeklēja kafijas plantācijas Brazīlijā. «Jau pašlaik kalnainajos Brazīlijas apgabalos, kur kafiju tradicionāli novāca ar rokam, tās vietā tagad stāda eikaliptus. Pārejot uz audzēšanu līdzenumos, kafija savā ziņā kļūst vienveidīga, pazūd nianses. Tas nozīmē, ka Brazīlijā, kas veido 50–60% no pasaules kafijas tirgus, kafija kļūs arvien industriālāka. 20 gadu laikā brazīlieši spējuši trīskāršot ražīgumu no hektāra, pateicoties laistīšanas sistēmām un minerālmēsliem,» stāsta M. Čakste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šīs nedēļas "Kurts Coffee" kafijas namiņos pieejama Latvijā grauzdēta "Kurta kafija", liecina kafijas namiņa publicētā informācija sociālajā tīklā "Facebook".

"Jaunā "Kurts kafija" ir loģisks turpinājums iesāktajam, jo, laikam ejot, esam sapratuši, ko nozīmē laba kafija. Tāpēc spērām soli, lai mūsu sajūtas par to, kādai vajadzētu būt lieliskai kafijas garšai, varētu priecēt arī citus cilvēkus, ne tikai tos, kuri var atnākt pie Kurta uz kafijas namiņu, bet arī tos, kas dzīvo tālāk un vēlas pagatavot kafiju mājās. Mums arī ir daudz draugu un atbalstītāju, kuri dzīvo ārpus Latvijas un vēlas būt daļa no Kurta stāsta. Tādā veidā arī viņi varēs piedalīties," komentēja Kurta tētis Ēriks Karlsons.

"Kurta kafiju" Latvijā grauzdē "Kings Coffee Service", bet pupiņas atceļo no Kolumbijas un Brazīlijas.

"Kafijas garšu mums palīdzēja "noslīpēt" vieni no labākajiem šīs jomas speciālistiem. Kas vēl ir interesanti - tā kā vēlamies, lai kafija būtu pēc iespējas svaigāka un aromātiskāka, iepakojumā ir kafijas pupiņas. Taču saprotot to, ka ne visiem ir iespēja mājās tās samalt, mēs savos kafijas namiņos un, iespējams, vēl citās vietās bez maksas piedāvāsim to izdarīt atbilstošā malumā, kāds nepieciešams katram pagatavošanas veidam, lai garša vienmēr ir izcila. Tāpēc arī par iepakojumu ir padomāts, tas mums ir īpašs, jo to pēc atvēršanas var hermētiski aizvērt," skaidroja K.Karlsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KAFO vienmēr ir bijis sinonīms izcilībai, kad runa ir par kafiju, kafijas tehniku un servisu. No plaša kafijas automātu un brūvrīku klāsta līdz daudzveidīgai augstākās kvalitātes kafijai - KAFO ir labākā izvēle tiem, kuri vēlas baudīt lielisku kafiju gan mājās, gan darba vietā.

Ar pamatīgu un ilggadēju pieredzi kafijas iekārtu un augstas kvalitātes kafijas pārdošanā, KAFO nekautrējas sevi saukt par profesionāļiem arī kafijas pakalpojumu sniegšanā birojiem. Labi aprīkots kafijas stūrītis birojā ir darba produktivitātes veicinātājs, tāpēc, saņemot spēcīgu uzticību no klientu puses biroju segmentā, ir viegli darīt visu, lai pārsniegtu gaidīto.

Neatkarīgi no tā, vai esat neliels uzņēmums vai liela korporācija, KAFO speciālisti pielāgos kafijas automātu nomas piedāvājumu tieši tā, lai tas atbilstu klienta vēlmēm, sākot no kafijas automāta un kafijas izvēles, līdz uzstādīšanai un regulārai kvalitātes kontrolei. Turklāt, kafijas automāta nomai ir vairākas priekšrocības:

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield parādu nasta izskaidro VID rīcību, bloķējot kontu

Žanete Hāka; Zane Atlāce Bistere,20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmēja Kristīne Rožkalne patlaban ir 100% īpašniece divos uzņēmumos – SIA Kinfield un SIA KF Kafija, kuru abu kopējais nodokļu parāds VID pārsniedz 20 tūkstošus eiro, liecina Db.lv apkopotā informācija.

Jau vēstīts, ka pamatojoties uz valsts attieksmi, kas neesot uzņēmējam pretimnākoša, restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne nolēmusi savu biznesu pārtraukt, pārmetot VID nicinošu attieksmi, konta bloķēšanu bez brīdinājuma u.c. VID pārstāvis Andrejs Vaivars norāda, ka atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām VID nav tiesīgs komentēt konkrētus uzņēmumus, vienlaikus tas bez pamatojuma šādus mērus nepieņem.

Db.lv apkopotā informācija liecina, ka SIA Kinfield nodokļu parāds šā gada maija sākumā bija 4,6 tūkstoši eiro, savukārt SIA KF Kafija nodokļu parāds VID sasniedza 17,5 tūkstošus eiro. Lursoft dati liecina, ka K. Rožkalnes uzņēmumi ar finanšu datu publicēšanu ir visai skopi, nevienam no uzņēmumiem nav pieejams apgrozījums un peļņas/zaudējumu aprēķins, tāpat nevienā no pārskatiem nav uzrādīts parāds VID. Uzņēmums KF Kafija par pērno gadu darbības pārskatu nav iesniedzis vispār, un Lursoft par šo uzņēmumu iespējams iegūt vien informāciju, ka aizvadītajā gadā tas nodokļos valstij samaksājis 4,62 tūkstošus eiro, no kuriem 2 tūkstoši eiro bijušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiesa gan nav pieejama informācija ne par darbinieku skaitu, ne apgrozījumu vai peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Patīk eksperimentēt ar jaunām kafijas garšām

Žanete Hāka,15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir jau trešais gads, kopš Saulkrastu centrā var baudīt eksotisku kafiju namiņā Kā pasakā. Kafija tiek gatavota lēnām, uz smiltīm, kas dod laiku atpūsties un relaksēties, stāsta namiņa īpašniece Liene Jurginaitite, kurai patīk eksperimentēt ar kafijas garšām.

«Pie mums standartu īsti nav, kafijas gatavošanas process ir sava veida improvizācija, kad vienmēr top kas jauns,» viņa stāsta. Tiesa gan, kafijas gatavošana vairāk ir hobijs nekā bizness, un ja vēl kāds to novērtē, tad vienkārši nevar nedarīt, viņa piebilst.

«Vietējie klienti nāk pie manis parunāties, ved dāvanas no ārzemēm. Liela daļa klientu jau ir zināmi, dažreiz viņiem nav pat nekas jāsaka, cilvēks apsēžas un pagatavoju viņa vēlmēm atbilstošu kafiju, taču ir arī klienti – eksperimentētāji, kam patīk izmēģināt ko jaunu,» stāsta L.Jurginaitite. Pirms kāda laika kāds viesis uzdāvinājis arī kafijas automātu, kur tiek pagatavota kafija steidzīgākiem apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā kafiju neaudzē, te ir labas kafijas grauzdēšanas tradīcijas; grauzdētavas Kalve īpašnieki uzskata, ka Latvija varētu būt kafijas ražošanas lielvalsts

«Kalve sākās ar kafijas tasīti. Laba kafija rosināja uzlabot ikdienas paradumus un kvalitāti. Abi ar Raimondu Zadvornovu labu laiku esam strādājuši kafijas jomā, redzējām, ka varam šo skaisto produktu piedāvāt atšķirīgi nekā citi tirgus dalībnieki. Ar kafiju gribam uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, atstāt aiz sevis mantojumu un padarīt labāku kafijas baudītāju ikdienu,» stāsta Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee valdes loceklis. Viņš pats dzer filtra kafiju, kā arī dzērienus ar pienu, un uzskata, ka laba kafija ir tā, kas cilvēkiem patīk garšas ziņā, raisa emocijas un kuras cena šķiet pievilcīga. «Man garšo vienkārši laba kafija, kur ir gan saldums, gan skābenums, zems rūgtums. Man patīk sabalansēta kafija,» saka Gatis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slavenais itāļu uzņēmums Lavazza, ar vairāk kā 120 gadu pieredzi kafijas jomā, un oficiālais Lavazza kafijas izplatītājs Latvijā KAFO ir atklājuši jaunu mācību centru Rīgā, Mūkusalas ielā 27. Unikālais kafijas mācību centrs ir izveidots pēc Lavazza-KAFO kopīgās iniciatīvas un nodrošina apmācību kafijas speciālistiem, baristām, bārmeņiem un visiem profesionāļiem apgūtu atbilstošas prasmes un zināšanas par kafiju - tās kultivēšanu, ražošanas procesiem, espresso iekārtām, degustēšanas mākslu un pagatavošanas metodēm, lai gūtu panākumus unikālu un augstas kvalitātes kafijas dzērienu radīšanā.

Kafijas mācību centra Lavazza Training Centre atvēršana Rīgā iezīmē šī ģimenes uzņēmuma apņemšanos– iepazīstināt ar Itālijas kafijas kultūru un tradīcijām.

“…izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu,…” Edgars Dinaburgs, KAFO vadījās Latvijā

“Kvalitatīva kafija ir būtiska katra restorāna, bāra vai kafejnīcas sastāvdaļa - izcila kafija var kļūt par galveno klientu piesaistīšanas instrumentu, savukārt, zemas kvalitātes kafija var kļūt par lielāko iemeslu neapmeklēt jauno vietu. Lai neatpaliktu no arvien pieaugošās konkurences, katram veiksmīgam bāram vai restorānam ir nepārtraukti jāstrādā pie kafijas piedāvājuma uzlabošanas. Lai to izdarītu, ir ārkārtīgi svarīgi atrast partneri, kas ir uzticams un var palīdzēt izveidot augstas kvalitātes ilgtermiņa kafijas risinājumu,” saka Edgars Dinaburgs, KAFO vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 50 tūkstošus eiro, kafijas grauzdētava Kalve coffee atvērusi Espresso room.

«Mūsu pamatnodarbošanās ir kafijas grauzdēšana un ražotne atrodas VEF kvartālā. Ja tā skatās, tad tas tomēr nav Rīgas centrs. Mūsu kompānijas pamatlietām, likumiem un filozofijām ir pieejamība gan emocionāli, gan finansiāli, protams, šajā gadījumā arī fiziski, tāpēc visiem tiem cilvēkiem, kuriem interesē kā mēs strādājam, grauzdējam kafiju un kā finālā kafija garšo, vēlējāmies atvērt vietu Rīgas centrā, kas ir viegli pieejama gan ar auto, velosipēdu, gan gājējiem. Kā saka - būt tuvāk tautai. Šī vieta kalpo kā ražotnes vizītkarte, kurā mēs varam atspoguļot mūsu skatījumu uz šo produktu - kafiju,» biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA Kalve Coffee ražošanas vadītājs un līdzdibinātājs Raimonds Zadvornovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējnīcas Illuseum saimnieki Gundega Silniece un Eduards Cunskis atver kafejnīcu un tējnīcu Strada, kur kafijai un tējai tiek izrādīta vienlīdz liela cieņa

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mēs atkal gribējām kaut ko jaunu un nolēmām mēģināt sevi pierādīt arī kafijas pasaulē. Vēlējāmies radīt pirmo vietu Rīgā, kur kafija un tēja ir vienlīdzīgas, jo visās kafejnīcās, pat tajās, kur cenšas ieviest labu tēju, tā vienmēr zaudē. Tējnīcām ir ļoti šaura, specifiska auditorija. Strada vairāk ir kafejnīca, bet vēlamies te integrēt tēju. Mēs cenšamies ienest tēju masās,» stāsta Gundega. Viņa spriež, ka šī Latvijā ir jauna pieeja – citas tējnīcas un kafejnīcas strādā vairāk akcentējot vienu vai otru virzienu, bet Strada cenšas šīs abas jomas apvienot.

Gundega akcentē, ka Strada ir mikro kafijas grauzdētava. «Mums tepat ir maza grauzdētava, kur klients var pasūtīt kafiju tādā grauzdējumā, kā vēlas, un tik daudz, cik nepieciešams. Pēc 15 minūtēm kafijas pupiņas ir gatavas, un tās var ņemt līdzi uz mājām. Mēs nedomājam pretendēt uz lieliem apjomiem kā Rocket Bean Roastery vai Andrito Roastery, bet piedāvāt kafiju tieši mūsu klientu vajadzībām mazos apjomos. Tāpat lepojamies ar kafijas un tējas kokteiļiem ar alkoholu. Tie ir dažādi eksperimenti, piemēram, laba ulūna tēja ar šampanieti vai aukstā brūvējuma kafija ar portvīnu. Kokteiļos veidojas interesanti aromāti un garšas,» teic Gundega.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Siguldiešiem izstāsta kafijas stāstu

Linda Zalāne,07.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

Atgriežoties dzimtenē pēc vairākiem studiju un karjeras pieredzes gadiem Lielbritānijā, Kaspars Bērziņš sāk specializētās kafijas veikaliņa CoffeeLab biznesu

CoffeeLab ir nopērkama tikai tāda kafija, kuras pupiņas ir grauzdētas Latvijā, bet nav atrodama industriāli ražota kafija. «Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus. Uz ārzemēm sākotnēji devāmies studēt. Es ieguvu grādu inženierzinātnēs, vēlāk šajā jomā nodibināju arī savu uzņēmumu, kas patlaban vairs nedarbojas. Pirms pārcelties uz Latviju, mums nebija skaidras biznesa idejas, un pirmos trīs mēnešus vienkārši dzīvojām, pētījām tirgus situāciju, līdz radās doma atvērt specializētās kafijas vietiņu Siguldā, jo nekas tāds šajā pilsētā tobrīd nebija pieejams,» atminas SIA CoffeeLab Latvia īpašnieks Kaspars Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar kafiju iziet pasaulē

Sandra Dieziņa,18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas speciālisti izveido jaunu kafejnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā un plāno attīstīt franšīzi

SIA Rocket Bean Cafe līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Rodčenko, kuram Rīgā tagad pieder jau divas Rocket Bean kafejnīcas un kafijas grauzdētava Miera ielā, neslēpj – mērķis ir izglītot patērētājus, piedāvājot pasaulē labi zināmu kafijas ražotājvalstu produktu, kurš audzēts, transportēts, uzglabāts, grauzdēts un pagatavots pēc augstākajiem standartiem. Kafejnīca Dzirnavu ielā pārcelta no Vecrīgas, kur kļuvis par šauru. Jaunā vieta ir krietni plašāka – ar 55 līdz 60 vietām, kas, pēc Aivara domām, ir minimums, lai savu biznesu varētu atpelnīt. Rīgas klusais centrs par mājvietu izvēlēts arī tādēļ, lai panāktu pretī uzņēmējiem un citiem aizņemtiem ļaudīm, kas strādā tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru