Sākam biznesu: Pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā alerģiskiem cilvēkiem 

Kafejnīcā Tīrā maize cep maizi un našķus cilvēkiem, 
kuri tradicionālo maizi no kviešu miltiem nedrīkst ēst, 
jo slimo ar celiakiju un viņiem ir alerģija pret glutēnu.

Anda Asere, 2014. gada 25. februāris plkst. 7:34

Mums ir pirmā bezglutēna kafejnīca Latvijā, lepni saka Sabīne Ezeriņa, Tīrā maize idejas autore. Viņai pirms diviem gadiem atklāja alerģiju pret glutēnu, kas nozīmē, ka veselības labā jāatsakās no ēdiena, kas satur kviešu miltus un citus produktus ar glutēnu. Izmēģinot veikalā nopērkamos bezglutēna produktus, piemēram, maizi, Sabīne atklāja, ka tie viņai negaršo, turklāt tie bija diezgan dārgi. Tajā brīdī viņas mājās sākās dažādi eksperimenti – tika cepta bezglutēna maize, pankūkas, kēksiņi, cepumi utt. Interesējoties un pētot, kas šajā lauciņā notiek ārzemēs, Sabīne uzzināja, ka tur ir speciālas konditorejas, kafejnīcas un restorāni. Viņa aizdomājās, kāpēc šādu vietu nav Latvijā, jo cilvēkiem, kuri nevar ēst produktus, kuros izmantoti parastie milti, kafejnīcas apmeklējums kļūst teju vai neiespējams. «Vienai pašai nebija īsti stimula to visu darīt,» viņa saka. Taču kādu vakaru Sabīne par šo tēmu aizrunājās ar savu draudzeni Līgu Širaku un abas saprata, ka divatā šī ideja jau ir «paceļama». Drīzumā viņas uzzināja par Hipotēku bankas (tagad – Altum) biznesa ideju konkursu jauniešiem Lec biznesā! un nolēma piedalīties.

Ir nepieciešamība 


Sabīnes un Līgas biznesa plāns konkursā atzīts par vienu no 30 labākajiem. Balvā viņas ieguva mentora konsultācijas. Kopš idejas rašanās līdz tās realizācijai pagāja gads un divi mēneši. Līga stāsta, ka bija grūtības atrast telpas, turklāt arī bankai bija zināma skepse pret šo ideju. «Jā, tirgus ir mazs, bet ideja ir laba. Mēs bijām ļoti pārliecinātas par savu ideju. Ja ar līdzīgu veselības problēmu dzīvē pats nesaskaras, ir tikai loģiski, ka šāda kafejnīca nešķiet vajadzīga. Cilvēki, kam ir celiakija vai alerģija pret glutēnu, citu ēdienu nevar ēst, viņiem tā ir dzīves nepieciešamība,» uzsver Sabīne.

Līga teic, ka bijuši dažādi šķēršļi, nācās uzņemties risku, piemēram, telpas sāka nomāt, nezinot, vai banka piešķirs aizdevumu. Telpas bija obligāta prasība, lai banka viņu pieteikumu aizdevumam vispār izskatītu, taču, kā izrādās, daudzi ēku īpašnieki nevēlas iznomāt tās ēdināšanas uzņēmumiem.

Tīrā maize strādā tikai kopš 31. janvāra, un pirmās nedēļas esot bijušas negaidīti labas. «Prieks, ka cilvēkiem garšo un ir labas atsauksmes. Daudzi pat netic – tur tiešām nav glutēna?» – tā Līga. Sabīne piebilst, ka, redzot bērna prieku izvēlēties, ko vien sirds kāro, ir milzīgs gandarījums, jo parastā kafejnīcā viņš, visticamāk, nevar izvēlēties neko no piedāvātā.

Pašas pārbauda


Viss, ko Sabīne un Līga cep, garšo arī pašām, turklāt pirms gardumu likšanas plauktā viņas tos pagaršo, lai pārliecinātos, ka viss ir tā, kā vajag. Arī katra maize, lai gan tehnika ir noslīpēta, plauktā uzreiz netiek likta – viens kukulītis no katra cepiena tiek pagaršots.

Uzņēmējas meklēja konditoru, kas mācētu cept bezglu-
tēna našķus, bet viņus nekur nemāca strādāt ar bezglutēna miltiem. Konditoriem tikai pastāstot, ka tādi ir, bet neapmāca, kā ar tiem rīkoties. Bezglutēna milti «uzvedas» citādi, esot savi knifi, kā tos izmantot.

Vēl iespējas


Produkti bez glutēna ir kafejnīcas Tīrā maize pamats, bet Sabīne un Līga domā arī par produktiem bez laktozes un olām. Pirmajās nedēļās viņas pašas visu cepa, tagad dažas reizes nedēļā viņām ir palīdze, un martā iecerēts pieņemt pastāvīgā darbā konditoru. Tad arī varēs eksperimentēt ar jaunām receptēm un paplašināt produktu sortimentu. «Recepšu mums ir diezgan daudz, esmu pat nonākusi līdz tādam līmenim, ka varu izlasīt recepti un uzcept to pašu ar bezglutēna miltiem. Ar maizi ir eksperimentēts daudz, arī ar pankūkām, lai panāktu vēlamo garšu,» saka Sabīne.

Nišas, kur iespējams attīstīties, esot vairākas. Tīrā maize izvēlējās sākt ar kafejnīcu, jo Sabīne uzskatīja, ka šajā segmentā ir lielākais bezglutēna produktu trūkums. «Es daudz pārvietojos ar mašīnu un man nav laika paēst pusdienas. Es nevaru ieskriet veikalā nopirkt pīrādziņu, ir tikai banāns un jogurts,» skaidro Sabīne. Turpinot šo pašu konditorejas līniju, pastāv iespēja ražot lielākos apjomos, fasēt un piedāvāt lielveikaliem. Iespējams piedāvāt arī saldētus mīklas izstrādājumus, ko uzcept mājās. Iecerētas arī produktu piegādes uz citām pilsētām un internetveikals. Ne Tallinā, ne Viļņā līdzīgu kafejnīcu neesot – arī te varētu pavērties biznesa iespējas.

Grib sertifikātu


Ja jau problēma ir nopietna, kāpēc līdz šim neviens cits nav izveidojis šādu kafejnīcu? Pa šo laiku Sabīne un Līga uzzinājušas, ka doma par šāda veida kafejnīcu esot bijusi daudziem un šie cilvēki ir izteikušies, ka uzņēmējas ir izdarījušas to, uz ko viņi nav spējuši saņemties. «Varbūt cilvēkiem bijis bail uzņemties risku, jo jebkurš bizness ir risks. Turklāt šī ir specifiska lieta. Ja man nebūtu nācies saskarties ar to, ka nedrīkst ēst noteiktus produktus, taču mēs gribētu atvērt šādu kafejnīcu, neesmu pārliecināta, vai mēs to izdarītu veiksmīgi, jo tik labi nesaprastu šīs jomas specifiku,» spriež Sabīne.

Viņa atzīst, ka tirgū ir pro-
blēmas ar izejvielu piemērotību. Lai būtu pilnīgi droši par glutēna neesamību produktos, katram (sieram, pienam, krējumam utt.) nepieciešamās analīzes, kas apliecina, ka produkts nesatur glutēnu. Problēma esot tā, ka maziem uzņēmumiem nav savas laboratorijas, kas to varētu apliecināt, tāpēc visbiežāk ir minēts, ka produkts var saturēt glutēnu, riekstus u.tml., lai gan teorētiski šāda iespējamība ir maza.

«Tiešo konkurentu mums nav,» apgalvo Sabīne. Bezglutēna produktus piedāvā arī svaig-
ēšanas restorāns Raw Garden, bet tie ir atšķirīgi no tradicionālajiem našķiem – pīrādziņus nevar nopirkt. Arī konditorejā Arbooz var atrast našķus no mandeļu, nevis kviešu miltiem. Arī Muffins and More cep bezglutēna kēksiņus. Taču nav garantijas, ka bezglutēna produktu gatavošana notiek atsevišķā virtuvē un citos traukos, nevis tajos, kur cep citus našķus. Tīra maize vēlas iegūt sertifikātu, kas apliecinātu produktu tīrību, līdz ar to varētu lietot starptautisko bezglutēna produktu simbolu – pārsvītrotu vārpiņu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 16. maijs plkst. 18:19

Tie, kas izlemj atgriezties no ārzemēm Latvijā, biežāk nekā vietējie uzdrīkstas dibināt...

2012. gada 18. oktobris plkst. 8:01

Biznesa ideju par kafejnīcu, kurā biroja darbinieki varētu nobaudīt veselīgu maltīti Roberts...

2012. gada 01. oktobris plkst. 14:26

Brīvības ielā 73 atvērts jauns konditorejas tīkla Vecrīga veikals - kafejnīca....

Nepalaid garām

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...