Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.

Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

Ilgstoši lietojusi pati un dāvinājusi paštaisītas klades draugiem, Madaras Peipiņas pierakstu burtnīcas Taust tagad atrodamas arī veikalos

«Pati savām rokām veidoju pierakstu klades pilnīgi no nulles – izvēlos papīru, šuju lapas, veidoju vākus, lieku to visu kopā, laižu tautās un meklēju tām jaunus īpašniekus,» stāsta Madara Peipiņa, pierakstu klažu zīmola Taust radītāja. Viņa kopš 12 gadu vecuma raksta dienasgrāmatu un tīņa gados aptvēra, ka nevar atrast pievilcīgas klades, kur rakstīt – tās lielākoties bija diezgan neglītas vai arī ļoti dārgas. Madara ir mācījusies rokdarbus, nodarbojusies ar zīmēšanu, tāpēc nolēma pamēģināt pati sev uztaisīt kladi. Kopš tā laika, jau vairāk nekā desmit gadus, viņa izgatavo tādas sev un draugiem. Pirms dažiem gadiem Madara pavadīja gadu Jaunzēlandē, kur apsvērusi ideju, ka varētu šīs klades pārdot, lai sanāktu izejmateriāliem, pati varētu nedaudz nopelnīt. Jaunzēlandē amatniecība un rokdarbi ir augstā līmenī, tur ir daudz mazu dizaina veikaliņu un galeriju, kur pārdod dažādas lietas. «Redzēju, ka mans produkts nav ne ar ko sliktāks kā tās lietas, ko tur var iegādāties,» saka Madara. Viņa savas klades piedāvāja kādam veikaliņam, un tās visas nopirka. Tur arī radās zīmola nosaukums un mājaslapa. Pirms diviem gadiem, atgriežoties Latvijā, viņa sāka sadarbību ar dažiem veikaliņiem.

Interneta platformā Kokļu mežs izveidots Latvijas kokļu būves meistaru multimediāls interneta katalogs.

«Ik pa brīdim, runājot ar meistariem, gaisā bija jūtama doma, ka koklētgribētāju izvēli par kokles iegādi atvieglotu vieta, kur būtu iespējams iepazīties ar visu meistaru būvētajiem instrumentiem. Šāda iespēja tika dota 2018. gada novembrī - Mūzikas Instrumentu būves izstādē, kur bija 14 dažādu meistaru kokles vienuviet, bet izstāde nav mūžīga, tāpēc nolēmām izveidot tādu kā «virtuālo izstādi» ar meistaru koklēm,» biznesa portālam db.lv stāsta Ansis Jansons, Kokļu meža dibinātājs.

Kokļu katalogā iespējams apskatīt septiņu meistaru darbus. Katram meistaram ir savs skaņas un vizuālais «rokraksts». To nosaka meistarības līmenis, izvēloties koksni, un to pēc tradicionālām metodēm vai mūsdienīgiem atklājumiem apstrādājot. Kokles gatavo no teju visiem Latvijā augošajiem kokiem: kļava, egle, melnalksnis, liepa, bērzs u.c., katram kokam piemīt savs skanējums. Labākie instrumenti gatavoti, izmantojot arī koksni no ārvalstīm: Alpu egles vai Sibīrijas ciedra. Katras kokles tapšanā iespējams piedalīties arī pašam koklētajam, izvēloties personalizētu rakstu, ko meistars iegrebj kokles korpusā.

Gleznotāja Gundega Dūduma rada ne vien gleznas un interjerus, bet arī košas un krāsainas somiņas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Manas somiņas savā ziņā esmu es pati. Katra soma ir kā maza glezna. Tās ir daudzfunkcionālas, jo var vilkt gan pie džinsiem un kedām, gan pie vakartērpa, ejot uz operu,» uzskata Gundega Dūduma, somu zīmola Duduma Bags (SIA Bazhaar) īpašniece. Vaicāta, kā viņa spēj apvienot visas savas radošās aktivitātes, Gundega teic, ka viņai šis darba modelis patīk, jo nav visu laiku jāglezno, jāveido interjeri vai jāšuj somas. «Varu visu laiku darīt ko citu,» viņa teic.

Neatrada meklēto

Kā Gundega pievērsusies somiņu darināšanai? Pirms kāda gada viņa internetveikalā gribēja nopirkt somiņu. Ilgi to meklējusi dažādos veikalos, taču nav varējusi atrast tieši tādu, kādu bija iedomājusies. «Trijos naktī gāju gulēt dusmīga par iztērēto laiku. Tomēr nākamajā rītā izdomāju, ka mani tik viegli apturēt nevar – tādu somiņu, kādu esmu izsapņojusi, mierīgi varētu uztaisīt arī pati. Man mājās ir daudz audumu un es ķēros klāt. Uztaisīju skici, sadiedzu, atradu labu šuvēju, kura sašuva trīs dažādas somas. Pēc tam somas novērtēja manas draudzenes un teica, ka arī viņas tādas gribētu. Kur problēma?» viņa atminas. Kad bija gatavas pirmās trīs somas, Gundega uzcītīgi apstaigāja Rīgas labākās šūšanas darbnīcas, taču neviens nebija ieinteresēts viņas pasūtījumā. Draugi ieteica šūšanas fabriku Valmierā un turienes šuvējām iepatikās mākslinieces ideja. «Man ir svarīgi, ka visiem cilvēkiem, kas ir procesā iesaistīti, patīk tas, ko viņi dara, jo man šķiet, ka to var sajust gala produktā,» pieļauj Gundega. Pēc tam viņa uzšuva pirmās 50 somas, kuras vienlaikus bija mārketinga pētījums – vai kādam tās patīk, par kuriem modeļiem cilvēki ir gatavi samaksāt naudu, jo viena lieta ir teikt, ka patīk, bet pavisam cita – patīk tik ļoti, ka ir gatavi tādu iegādāties. «Tad top skaidrs, vai ir jēga turpināt,» saka Gundega.

Britu modes nams Burberry sācis tirgot jauno kolekciju uzreiz pēc skates Londonas modes nedēļā, turpinot zīmolu Tom Ford un Tommy Hilfiger Ņujorkā aizsākto tendenci.

Modes industrijā ierasts, ka kolekcija pārdošanā nonāk vairākus mēnešus pēc izrādīšanas modes nedēļā. Taču interneta laikmetā, kad fotogrāfijas no skates uzreiz nonāk atklātībā un «ātrās modes» zīmoli tērpus nokopē vēl pirms oriģinālu parādīšanās veikalu plauktos, parastā kārtība tiek mainīta.

«Man patīk tradicionāla, skaista, lēni tapusi amatniecība, bet mēs dzīvojam laikā, kad viss mainās. Ātrums ir ļoti nozīmīgs,» norāda Burberry radošais direktors Kristofers Beilijs. «Mēs mainām veidu, kādā strādājam, domājam un dzīvojam.»

Londonas un Ņujorkas modes nedēļās vērstas uz modes biznesa veicināšanu, kamēr Milānā un Parīzē lielākais uzsvars likts uz māksliniecisko izpaušanos. Tādi luksusa zīmoli kā Dior un Chanel uzstāj, ka acumirklīga kolekcijas nonākšana pārdošanā varētu izjaukt radošo procesu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Ar mērķi saglabāt dzīvas zvejniecības kultūras tradīcijas Rīgas plānošanas reģions aicina līdz 30. augustam piedalīties starptautiskā konkursā par labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Rīgas jūras piekrastē (no Engures līdz Ainažiem). Konkursa galvenajā balvā – ceļojums uz Maljorku Spānijā, kur notiks apbalvošanas ceremonija.

Konkursam paredzēto uzņemto fotoattēlu mērķis ir sniegt ieskatu par zvejnieku kopienu kultūras mantojuma bagātību, daudzveidību un nozīmi. Plašāka informācija par fotoattēlu ievietošanu – http://ejuz.lv/tzp.

Fotokonkurss notiek starptautiska projekta «CHERISH» ietvaros.

Fotoattēla iespējamās tēmas – kultūras mantojums, zvejniecības tradīcijas, zvejnieki, zvejas laivas, zvejas aprīkojums, zivju loms, kulinārais mantojums, amatniecība, kultūras festivāli un tradicionālie pasākumi.

Fotokonkursa darbus vērtēs starptautiska žūrija, kas sastāvēs no viena žūrijas locekļa no katras konkursā pārstāvētās valsts (Grieķija, Portugāle, Spānija, Latvija, Itālija, Kipra, Nīderlande un Vācija). Latviju žūrijā pārstāvēs mākslinieks Mārtiņš Krūmiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas un Šauļu Universitātes (Lietuva) absolvents, šobrīd Liepājas Universitātes lektors, kopš 1998.gada Mākslinieku savienības biedrs.

Daugavpils uzņēmums "BrickMaker" piedāvā būvēšanas konstruktoru komplektus bērniem, kuros ietilpst formas, kurās katrs pats var izliet ģipša klucīšus, no kā tālāk veidot mājas, pilis un jebko citu.

"Man jau sen patīk ar bērniem no konstruktoriem celt mājas un pilis. Taču problēma ir tā, ka parasti pietrūkst klucīšu. Izdomāju, ka vajag pašam veidot klucīšus, tāpēc sāku veidot formas, kur šos ķieģelīšus taisīt," saka Sergejs Vaļuško, "BrickMaker" (SIA "Ewal") īpašnieks.

Uzņēmuma ražotajās būvēšanas konstruktoru komplektos ietilpstošajās formās katrs pats mājās var izveidot klucīšus, pielejot formu ar ģipša masu un to izkaltējot. Viņš teic, ka līdzīgas formas nav nekas jauns, bet parasti tās ir no silikona un maksā ap 20 eiro, bet "BrickMaker" formas ir no cita materiāla un maksā četras reizes mazāk. Kopumā uzņēmums piedāvā astoņas dažādas formas.

Latvijā darbu sākusi jauna universālas tematikas sludinājumu vietne okidoki.lv. Kā novēroja db.lv, pagaidām gan sludinājumu vietnē aplūkojami teksti ļoti sliktā latviešu valodā. Daudzi ir pat nesaprotami.

Okidoki.lv sludinājumu tīmekļa vietnei ir saistība ar Igaunijas interneta vietni okidoki.ee, kas 2007.gadā radīta Igaunijā. Ik dienu igauņu okidoki versijā tiekot veikti vairāk nekā 3000 darījumi.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmantojot okidoki.ee preču pārdošanai un pirkšanai Igaunijas teritorijā, tāpēc Latvijas izvēle projekta attīstībai bijusi acīmredzama.

Vietnē ir ap 30 tematiskās nodaļas, kuru vidū ir tādas tradicionālās kā Auto, Nekustamais īpašums, Darbs, Veselība un skaistums, kā arī specializētās: Antikvariāts, Muzikālie instrumenti, Amatniecība, Mājdzīvnieki u.c.

«Ideja par okidoki izveidošanu radās tajā brīdī, kad man sagribējās pārdot sakrājušās izlasītās grāmatas, bet ērta platforma šīs idejas īstenošanai neatradās,» stāsta Sergejs Šustrovs, viens no projekta autoriem.

Izstādei Ražots Liepājā šogad pieteicies rekordliels skaits dalībnieku - vairāk nekā 190 uzņēmēji, kuru vidū ir 124 ražotāji un 68 pakalpojumu sniedzēji, informē Liepājas dome.

Arī izstādes kopējā platība šoreiz ir lielāka. Tomēr notikuma galvenais mērķis nemainās, uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš: «Arī šajā izstādē vēlamies parādīt, ko paši liepājnieki un viņu izveidotās kapitālsabiedrības spēj radīt pilsētā. Nešķirojot, vai tas ir uzņēmums, kas nodarbina 1200 darbinieku, vai individuālais komersants, kurš šuj lellītes vai rada cita veida pievienoto vērtība.»

Lai izstādes apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties uzņēmēju pārstāvēto nozaru klāstā, visi dalībnieki sadalīti septiņās lielās grupās, pēc kurām uzņēmumi izkārtoti izstādes telpās- izglītība, konsultācijas, reklāma; kultūra, tūrisms, aktīvā atpūta; skaistumkopšana, mode, tekstils; pārtika, eko produkti, vide; amatniecība un rokdarbi; metālapstrāde un kokapstrāde; būvniecība, transports, iekārtas.

Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pirmajā projektu konkursā apstiprināts projekts par kopīga dvīņu pilsētu Valgas un Valkas centra izveidošanu, kam kopumā piešķirti trīs miljoni eiro, informēja programmas konsultante Vineta Šņore.

Viņa pastāstīja, ka Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pirmajā projektu konkursa rezultātā Uzraudzības komiteja kopumā atlasījusi 28 projektus, kuriem no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) kopumā tiks piešķirts aptuveni 15 miljoni eiro finansējums.

Vairumā jeb 17 finansētajos projektos, sadarbojoties Igaunijas un Latvijas partneriem, plānots atbalstīt uzņēmējdarbību veicinošas iniciatīvas programmas teritorijā. Uzņēmēji veidos kopīgus produktus un ieviesīs mārketinga pasākumus medicīnas, informācijas tehnoloģiju (IT), pārtikas rūpniecības, ģeodatu risinājumu, izglītības un radiācijas mērīšanas tehnoloģiju nozarēs.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Rasmas Pušpures «rokraksts» ir daudzveidīgs – no sentimentālām un nedaudz tradicionālām rotām ar sudraba vārpām līdz konceptuālām rotām ar dzintaru, porcelānu un pat kokoglēm .

Rotu izgatavošana nav Rasmas bērnības sapnis. Savulaik Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides nodaļā viņa iestājās tāpēc, ka bija pārliecināta – vēlas kļūt par arhitekti, taču mācību laikā saprata, ka šī joma nav sirdij tuva. «Man nepatika visas 3D programmas, ilgā sēdēšana pie datora un tas, ka nekas tā īsti nav jādara ar rokām. Pasniedzēji bieži nenovērtēja, ka pats kaut ko uztaisi. Stājoties Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA), nolēmu studēt metāla dizainu, turklāt šajā nodaļā bija mazs konkurss. Nebiju pārliecināta, ka man šī joma patiks, bet ar pirmo dienu mani tā aizrāva metāla dizains, ka četri gadi paskrēja nemanot. Saprotu, ka esmu savā vietā,» viņa uzskata.

Pirms teju diviem gadiem pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.

“Es bieži pats sev uzdodu jautājumu – vai muiža atrada mani, vai es atradu muižu. Man vēl grūti ir atbildēt uz šo jautājumu, bet, iespējams, ka tas arī nav tik svarīgi. Skaidrs ir viens, ka es apzināti nemeklēju. Es vēroju, skatījos, un it īpaši man šī interese ir atnākusi pēdējo piecu gadu laikā,” stāsta uzņēmējs, kurš šobrīd ikdienu aizvada starp Ikšķili, kur atrodas A. Pikāna ģimenes māja, Rumbulu, kur bāzējies viņa vadītais transporta un loģistikas uzņēmums Kurbads un Ko, un Ropažiem, kur enerģija veltīta Lantes muižas atdzimšanai.

Pirms pieciem gadiem viņš kopā ar domubiedriem un fondu Viegli aizsāka projektu 1836 un ir viens no tiem vīriem, kas ar motocikliem apbraukāja Latvijas robežu un veidoja stāstus. Tas ir A. Pikāna hobijs un sociāls projekts. “Braucot apkārt robežai, es pirmo reizi ieraudzīju tik masīvi daudz pamestas vēsturiskās, vecās apbūves. Ļoti daudz var ieraudzīt to postažu. Vispirms tas ir ķermenisks, emocionāls šoks, kāds bijis liktenis lieliskajām celtnēm, kas Latvijā ir bijušas, un cilvēkiem, kuri savā veidā ir veidojuši un ielikuši pamatus kultūrai, radošumam. Arī liela daļa no brīvmūrniecības, kura šobrīd jau vairs nepastāv, ir iznīcināta. Arī amatniecība, jo, protams, lielākā daļa amatnieku, kas būvēja muižas, bija vācieši. Tie jau nebija latvieši. Protams, ka vēlāk viņu zeļļi un mācekļi pārņēma zināšanas, bet mēs tās esam ieguvuši no vāciešiem, un mums nevajag dzīvot ilūzijās. Manuprāt, tas ir forši, ka mēs varam mācīties, un no tā nevajag kautrēties. Tas, visdrīzāk, man deva lielo pamatu un interesi par šīm vēsturiskajām ēkām. It īpaši mani uzrunā koka apbūve,” stāsta A.Pikāns.

Ziemassvētku dāvanu ērtākai iegādei izveidots digitālais gadatirgus, kas līdz 17. decembrim norisinās interneta vidē.

Gadatirgū savus roku darbus piedāvā amatu meistari no visas Latvijas.

Tā mērķis ir vairot Latvijas amatnieku darinājumu pircējus un vienlaikus iedrošināt meistarus savu produkciju pārdot arī internetā, lai Latvijas amatniecība būtu mūsdienīgi pieejama un konkurētspējīga pasaulē, kur internets ir ienesis jaunus spēles noteikumus,» stāsta Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa.

Gadatirgus virtuālos apmeklētājus gaidīs divu nedēļu garumā, sākot no 4. decembra līdz 17. decembrim.

Ziemassvētku digitālo gadatirgu, kuru organizē Swedbank, var apmeklēt digitirgus.lv.

Šogad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 piedalās plašs uzņēmumu spektrs, kas pārstāv dažādas nozares

«Salīdzinot ar citiem gadiem, šī gada konkursanti man patika labāk, bija plašāks uzņēmumu diapazons – no pārtikas uzņēmumiem līdz moderniem ražošanas uzņēmumiem. Uzņēmumi, kuri ir finālā, lielākoties ir moderni ražotāji,» vērtē Antons Kiščenko, Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks biznesa un inovācijг jautājumos. Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka mūsu valsts ekonomikā nedominē viena joma un tā attīstās daudzos virzienos vienlaicīgi. Viņaprāt, augoša ir radošā amatniecība. Latvijā ir daudz mazu uzņēmumu, kuri strādā ar personisku attieksmi pret to, ko dara. Piemēram, Velo Sock, Palešu mēbeles, Amoralle, Hebe. Šādi uzņēmumi vienmēr ir piedalījušies konkursā, bet P. Strautiņam rodas iespaids, ka to skaits pieaug. «Šis process ir «lipīgs», tas izplatās caur piemēru, domāšanas veida, finansēšanas modeļu attīstību, un, protams, dizaina prasmju pieaugumu,» viņš spriež.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

ASV elektrisko automašīnu ražotājs Tesla Motors pasaulē lielāko litija-jonu akumulatoru rūpnīcu būvēs Nevadas štatā, ceturtdien paziņoja štata gubernators Braiens Sandovals.

Šī rūpnīca, par kuras plāniem jūlijā tika paziņots kopīgi ar Japānas elektronikas uzņēmumu Panasonic Corp., nākamo 20 gadu laikā Nevadas ekonomikā iepludinās gandrīz 100 miljardus dolāru, norāda Sandovals.

Ražotne tieši nodarbinās 6500 cilvēku un vēl 16 000 netieši, bet Nevadas iekšzemes kopproduktu (IKP) tā palielinās par 4%, sacīja gubernators.

Izvēlē par šīs rūpnīcas būvniecību konkurējuši vēl četri štati - Kalifornija, Teksasa, Ņūmeksika un Arizona.

Vietējais Nevadas laikraksts vēsta, ka štats uzņēmumam 20 gadu laikā solījis nodokļu atlaides aptuveni 1,25 miljardu dolāru apmērā.

Plānots, ka tuvākā mēneša laikā velobraucēji no centra varēs doties tālāk uz Maskavas forštati un Ķengaragu. Līdz šim veloceļš izbeidzās pie Salu tilta un tālāk varēja nokļūt tikai pa velosipēdistu pašu iebrauktu taciņu un Krasta ielas brauktuvi, raksta Diena.

Veloceliņa Daugavas krastmalā jaunizveidotais posms stiepsies līdz Krasta ielai, Amserv Motors ēkai, bet tālāk velobraucēji varēs izmantot jau esošo infrastruktūru. Nedēļas laikā plānots pabeigt asfaltēšanas darbus, bet pilnībā veloceliņu varēs izmantot pēc mēneša.

Šī veloceļa posma būvniecības izmaksas, ieskaitot projekta izstrādi, ir 55 tūkstoši latu, informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Dārdzības dēļ dome turpmākajos gados gan iecerējusi vairs tikai dažu veloceliņu izbūvi, to vietā veidojot velojoslas. Vēl jaunus veloceļus plānots veidot maršrutos Imanta – Bolderāja, Vecmīlgrāvis – Vecāķi, Centrs – Ziepniekkalns un Centrs – Dārziņi.

ASV Kolorādo štata kaimiņu pavalstis - Nebraska un Oklahoma - iesniegušas prasību Savienoto Valstu Augstākajā tiesā, protestējot pret Kolorādo veiktās marihuānas legalizācijas negatīvo ietekmi.

«Kolorādo štats ir radījis bīstamu plaisu Savienoto Valstu Kongresa noteiktajā narkotiku aprites kontroles federālajā sistēmā,» teikts prasībā, kuru publicējis laikraksts Denver Post.

«Šīs plaisas dēļ marihuāna ieplūst kaimiņu štatos, apdraud [šajos štatos spēkā esošos] marihuānas aizlieguma likumus, iztukšo to kases, rada spriedzi to kriminālās justīcijas sistēmām,» teikts iesniegumā.

Denverā bāzētās marihuānas legalizācijas atbalstītāju organizācijas Marijuana Policy Project pārstāvis Meisons Tverts pauda uzskatu, ka prāva ir nepamatota.

«Šie puiši ir vēstures nepareizajā pusē. Par viņiem atcerēsies tāpat, kā mēs domājam par valsts amatpersonām, kas cīnījās par alkohola aizlieguma saglabāšanu vairākus gadus pēc tam, kad citi štati to jau bija atcēluši,» skaidroja Tverts.

Ņujorkas štata gubernators Endrjū Kuomo trešdien paziņoja, ka atļaus marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos.

Demokrātus pārstāvošais Kuomo agrāk pretojās šādam solim, taču tagad paziņojis par ierobežotu izmēģinājuma programmu štatā.

«Mēs izveidosim programmu, kas ļaus līdz 20 slimnīcām izrakstīt medicīnisko marihuānu,» ikgadējā uzrunā par stāvokli štatā pavēstīja Kuomo.

Gubernators pagājušajā gadā izteicās par kriminālatbildības atcelšanu par marihuānas glabāšanu. Sagaidāms, ka viņš medicīniskās marihuānas lietošanu atļaus ar dekrēta palīdzību, jo iepriekšējie četri mēģinājumi to panākt ar štata likumdevēju palīdzību beidzās ar neveiksmi.

Tādējādi Ņujorka ar 19,5 miljoniem iedzīvotāju kļūs par 21. ASV štatu, kur legalizēta medicīniskā marihuāna, un vienu no lielākajiem. Vairumā šo štatu «zālītes» lietošana relaksācijas mērķiem arī netiek uzskatīta par krimināli sodāmu noziegumu, taču nav atļauta tās brīva tirdzniecība.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor's otrdien paziņoja, ka panākusi vienošanos samaksāt 1,37 miljardus dolāru (1,2 miljardus eiro), lai izbeigtu pret to sākto tiesvedību saistībā ar tās finanšu krīzē noteiktajiem pārmērīgi pozitīvajiem reitingiem hipotēku obligācijām.

Standard&Poor's gan norāda, ka nav atzinusi savus pārkāpumus aģentūrai izvirzītajās apsūdzībās.

Tiesvedību pret aģentūru bija sākusi ASV Tieslietu ministrija, 19 štati un Kolumbijas apgabals.

Savukārt atsevišķa vienošanās ar Kalifornijas pensiju fondu CalPERS paredz, ka aģentūra samaksās vēl 125 miljonus dolāru.

Laikraksts Wall Street Journal pagājušajā nedēļā vēstīja, ka ASV varasiestādes sākušas izmeklēšanu arī pret starptautisko reitingu aģentūru Moody's saistībā ar tās izsniegtajiem reitingiem hipotekārajiem kredītiem līdz 2008.gada finanšu krīzei.

ASV varasiestādes galvenokārt koncentrējas uz hipotekāro kredītu darījumiem laika periodā no 2004.gada līdz 2007.gadam.

Ceļā uz koncentrētu valsts pārvaldi ir dažādi klupšanas akmeņi, tostarp arī triks par budžeta plānošanu, balstoties uz baltiem diegiem šūtām vakancēm, kas nekad netiek piepildītas

Vērtējot mūsu valsts pārvaldes efektivitāti, nav tik svarīgi ne dažādu ekspertu vērtējumi, ne arī politiķu galdā celtie argumenti un atrunas, kas attaisno tās izmērus. Fakti un skaitļi runā pārliecinošāk. Valsts pārvaldes jostas savilkšana ir un būs aktuāla līdz brīdim, kad valsts pārvalde spēs paštransformēties rezultātam, nevis procesa imitēšanai. Pirms pāris mēnešiem arī ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka valsts uztur arī tādas, pārfrāzējot premjeru, ierēdņu armijas vienības, kas dublē cita citas funkcijas, jebšu skaita darbadienas stundas un darba nedēļas dienas, bet bez rezultāta, kas jelkādam šajā valstī būtu vajadzīgs un, vēl jo vairāk, būtu tērētās publiskās naudas vērts.

Nepieciešamību pēc Statoil zīmola maiņas var lieliski saprast atceroties Šarla de Golla citātu — kā lai pārvalda valsti, kurā ir tik daudz siera šķirņu? Proti — menedžēt dažādību ir ļoti sarežģīti, un tādam multinacionālam, daudzmiljardu uzņēmumam, kuram degvielas staciju tīkli pieder teju puspasaules valstīs daudz vienkāršāk, skaidrāk un prognozējamāk ir strādāt unificējot visu, ko vien iespējams unificēt, un viņam ir vienalga, ka šeit Latvijā kāds tik ļoti ir iemīlējis Statoilu — jo mīl jau nevis nosaukumu, bet servisu un ērtības, tā Statoil Fuel & Retail plānus visām degvielas uzpildes stacijām Eiropā mainīt nosaukumu uz Circle K komentē zīmolu eksperts, interneta žurnāla parbrendu.lv autors Krišjānis Papiņš.

«Un serviss kļūs vēl labāks!» — paziņo mārketinga komanda Singapūrā un pārkrāso Statoilu par CircleK. Īsāk sakot — tas atvieglo multinacionālās kompānijas ikdienas dzīvi.

Vai tas ir tālredzīgi? K.Papiņš uzskata, ka jā. «No globālas kompānijas viedokļa uzturēt vienu, unificētu brendu daudzās valstīs ir vieglāk nekā katrā valstī citu. Tas izmaksā mazāk, ir prognozējami, skaidri, saprotami. Visur viena kultūra, vieni principi, vieni standarti. Viss ir viena liela impērija, nevis kaut kādi «savienotie štati», kur katrs savā valstī ir mazs karalis, kuram ir «sava» stratēģija, kas tikpat labi var būt labāka kā sliktāka,» norāda K.Papiņš.