Quantcast
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Man daudz svarīgāka bija pati šī intervija 21. maija laikrakstā «Dienas Bizness», kurā pirmo reizi, es uzsveru – pirmo reizi, vispār šo mēnešu laikā šīs tā saucamās banku krīzes laikā ir tik detalizēti un argumentēti izklāstīta situācija, ko ir izdarījis bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds. Līdz šim vairāk ir bijusi klusēšana un noklusēšana, ir izskanējuši atsevišķi viedokļi, bet kopējai ainai bija ļoti grūti izveidoties no šiem dažādajiem viedokļiem. Šeit pirmo reizi tas ir izklāstīts saistībā. Es tiešām nezinu, vai pilnīgi viss, ko saka bijušais tieslietu ministrs, ir taisnība. Bet es domāju, ka atbildīgajām institūcijām vajadzētu tajā iedziļināties un to noskaidrot. Taču svarīgākais ir, lai šie pieņēmumi nepiepildītos dzīvē. Proti, lai tas, kas tur rakstīts, nenotiek. Lai šī afēra tiek novērsta. Tas ir pats galvenais. Tāpēc es 22. maijā esmu uzrakstījis iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jēkabam Straumem. Otrdien notika arī Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde. Tajā piedalījās arī KNAB darbinieki. Tika apspriesta arī publikācija «Dienas Biznesā», kurā norādīti tomēr satraucoši fakti. Arī Komisijas vadītājs Aleksijs Loskutovs piekrita, ka tas tā ir un ir lietderīgi sagatavot vēstuli KNAB apakškomisijas vārdā. Tomēr, ņemot vērā, ka tas prasa laiku, bet notikumi attīstās ļoti ātri un svarīgi lēmumi Saeimā tiks pieņemti trešdien un ceturtdien, es iesniedzu savu deputāta iesniegumu KNAB.

Esmu pārliecināts, ka Angele Merkele gultos uz sliedēm, lai Deutsche Bank saglabātu

Kas ir rakstīts jūsu iesniegumā KNAB?

Lūdzu pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu. Tāpat lūdzu noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Es vienkārši gribu, lai KNAB uzrauga šo procesu. Tas ir viņu pienākums. Jo, ja pastāv kaut vismazākā iespējamība jūsu avīzes publikācijā aprakstītās shēmas esamībai, tad lai tajā iesaistītie cilvēki zina, ka tas nepaliks neredzēts. Man visa šī situācija atgādina diezgan senus laikus – tas bija 7. Saeimā, kad tā lēnām, klusām, soli pa solim tika gatavota «Latvenergo» privatizācija. Un vienā brīdī jau šķita, ka tas gandrīz ir noticis, jo vispārējā varas attieksme bija klusējoši neko nesakoša, bet principā jau likās, ka svaru kausi ir iecerētās privatizācijas pusē. Taču par to sāka runāt sākumā atsevišķi Saeimas deputāti, arī es, un īpaši nelaiķe Jevgēņija Stalidzāne, kurai pievienojās «Latvenergo» darbinieku arodbiedrība. Sākās plašs sabiedrības sašutums. Izplatījās ideja par referenduma rīkošanu pret «Latvenergo» privatizāciju. Tikai šis tautas referendums principā atturēja toreiz pie varas esošos pieņemt šo lēmumu par «Latvenergo» atdošanu privatizācijai. Saeima pati atcēla iepriekšējos lēmumus un pieņēma likumu, kas aizliedz «Latvenergo» privatizāciju. Šobrīd noskaņa ir līdzīga.

Bet kāda Saeimā vispār ir valdījusi noskaņa visā šajā laikā pēc bēdīgi slavenā ASV FinCen paziņojuma 13.februārī, kas aizsāka esošo krīzi Latvijā? Kāpēc Saeima ir tik pasīva?

Es atceros to dienu Saeimā, kad tikko bija izskanējis šis ASV FinCen paziņojums. Mani pārsteidza tas, ka tie, kam bija jāizsaka kaut kāds viedoklis, klusēja. Viena daļa klusēja, bet otra daļa interesējās tikai par to, kā tas ietekmēs viņu personiskos reitingus. Bija pat tā, ka šis ASV paziņojuma laiks sakrita ar kādu premjera Māra Kučinska ziņojumu parlamentā. Līdz ar to šajā brīdī Saeimā atradās gan ministri, gan deputāti. Es jautāju viņiem: bet kas tagad notiks, ko jūs tagad darīsiet, kas tagad notiks ar mūsu banku sistēmu? Esmu politikā diezgan sen un šos cilvēkus labi pazīstu. Mani šokēja tā attieksme, kas nāca no valdības un koalīcijas deputātu puses. Šo attieksmi var sadalīt trīs daļās. Vieni bija absolūti apjukuši. Cilvēki, kuriem ir varas groži rokās un kuriem ir jārīkojas, viņi bija pilnīgi apjukuši. Viņi nebija gatavi tai situācijai. Viņiem pašiem nebija nekāda viedokļa. Viņi vienkārši gribēja paslēpties. Daži atbildīgi Saeimas deputāti, kuri tajā laikā bija komandējumā ārzemēs, speciāli nebrauca atpakaļ, jo zināja, ka viņiem te uzdos jautājumus. Daži nevis atbildēja uz jautājumu pēc būtības, bet iedomājieties, man prasīja, kā man šķiet, kā tas ietekmēs viņu reitingus. Savukārt trešā grupa, un tas ir interesanti mūsu šodienas sarunas kontekstā pēc jūsu publikācijas, teica: nu jā, mēs jau it kā pirms tam bijām dzirdējuši kaut ko. Bet aiz šiem pusvārdiem nojautās bezmaz vai atbalsts, ka tas nemaz nav slikti, ka tā ir noticis ar ABLV, ka šī banka iet bojā.

Varbūt tās bija subjektīvas Saeimas deputātu domas, nevis kāda ieinteresētība konkrētā ABLV liktenī?

Tas var būt subjektīvi līdz tam brīdim, kamēr nesāk piepildīties jūsu «Dienas Biznesa» publikācijā aprakstītā plānotā shēma. Jo, ja ir pat daļa taisnības tajā, kas tur tiek teikts, tad mēs pavisam ar citām acīm varam vērtēt tos notikumus un to amatpersonu rīcību, kas bija tajā brīdī, kad tikai sākās šī krīzes situācija.

Bijušais tieslietu ministrs ļoti asu kritiku velta pašreizējai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Kāda ir bijusi finanšu ministres komunikācija ar Saeimu? Ko viņa jums Saeimā ir skaidrojusi par savu rīcību?

Plaša sabiedrība varbūt to nezina, bet Saeimā ir notikušas atsevišķas sēdes par banku jautājumiem. Cita lieta, ka tās nebija publiskas. Žurnālisti tika izraidīti no šīm sēdēm. Ar šodienas acīm skatoties, tas atkal ir jautājums, kāpēc tas tā notika. Šobrīd vēl nav pienācis brīdis atstāstīt to, ko dažas amatpersonas teica šajās Saeimas sēdēs, bet varu teikt, ka daži paziņojumi bija diezgan pārsteidzoši un pat dīvaini. Atceros sēdi, kurā piedalījos un kurā bija viens no Latvijas Bankas pārstāvjiem, padomes loceklis Edvards Kušners. Viņš bija publiski izteicies, ka mēs varbūt pat palīdzēsim šo ABLV Bank glābt. Bet kāpēc viņš to teica? Ne jau tāpēc, ka mums ir patiesa interese šo banku glābt un saglabāt šo Latvijas uzņēmumu, bet tāpēc, lai «viņi», tad ja būs kāds slikts rezultāts, mums nepārmestu, ka mēs neko neesam darījuši. Un to teica viens no vadošajiem Latvijas Bankas pārstāvjiem! Man vispār bija tāda sajūta, ka pret šo banku bija tāda attieksme, it kā viņi būtu «svešie», es domāju, kā tajā filmā, kur ierodas citplanētieši no kaut kādas citas planētas.

Tomēr pozitīva ziņa laikam ir tā, ka premjers Māris Kučinskis ir mainījis nostāju ABLV Bank jautājumā?

Tas ļoti priecē, jo galvenais jau nav tagad atrast vainīgo. Galvenais ir nepieļaut šādu shēmu esamību. Jo, ja tā ir taisnība, tad tā ir lielākā afēra Latvijas vēsturē. Paskatieties, kāds ir ABLV finanšu rādītājs, gandrīz miljardu eiro liels kredītportfelis joprojām, 350 miljoni pašu kapitāls, simtiem miljoni vērtspapīru, aktīvi. Nekas tāds līdz šim nav bijis. Es arī neticu, ka Saeimas partijas savā vairākumā, arī savas vadības līmenī, piekristu šādai shēmai. Bet nevar izslēgt, ka ir atsevišķi līderi, kuri ir «zvaigznes». Ir politikas ilgdzīvotāji, kuriem ir veselais saprāts, kuram tomēr vajadzētu atturēt no kaut kādām noteiktām rīcībām. Bet reizēm ir jaunas «zvaigznes», varbūt tās pareizāk saukt par «komētām» vai «krītošajām zvaigznēm», kuras ir kāpušas tikai un vienīgi uz augšu pa karjeras kāpnēm un vairs neredz nekādus ierobežojumus darīt jebko, ko tās grib. Domāju, ka tas var pazudināt ne tikai viņu pašu karjeru, bet arī viņu partiju karjeru. Ir kaut kādi riskanti lēmumi, kuri it kā iziet cauri. It kā sabiedrība klusē. Daži iebilst. Bet suņi rej, un karavāna iet tālāk, un tad sāk likties, ka visu var, ka tu esi visu varena, un kāds vēl rada iespaidu, ka tev ir aizmugure, ka tu esi neizskarama. Taču esmu to jau teicis ne vienam vien politikā esošajam – ja tiešām tas iziet cauri un «Aizkraukles banku» atdot maksātnespējas administratoriem izlaupīšanai, tad nevajag iedomāties, kas sabiedrība klusēs. Es viņiem minu Armēnijas piemēru, kur vara bija, ticiet man, trīsreiz stabilāka, nekā tā pašreiz ir Latvijā. Tur valdošā partija bija saņēmusi 60% balsu, vēl kāds tur oligarhs 30% un tikai 10% bija opozīcijai. Šobrīd situācija ir mainījusies viena iemesla dēļ – tāpēc, ka vara savā milzīgajā pašapziņā pieļāva dramatiskas kļūdas. Viņi iedomājās, ka var darīt visu. Es domāju – ja šāda noziedzīga shēma izietu cauri, šāda pati situācija veidotos arī pie mums. Tāpēc es ļoti ceru, ka veselais saprāts uzvarēs.

Tajā brīdī, kad banka tika «nokauta», izskanēja tādi paziņojumi, ka tā jau nav sistēmiska banka, ka tas jau neskar mūsu lielāko iedzīvotāju daļu, ka tas vispār neietekmē cilvēku un ka cilvēkam tas ir gandrīz vai vienalga. Bet tā tas nav. Un to parāda arī socioloģija. Nesen tika publicēti aptaujas dati par bankās notiekošā iespaidu uz vienkāršā cilvēka dzīvi, kur lielākā sabiedrības daļa saka, ka, jā, protams, tas skar un ietekmēs manu dzīvi. Es nekad nepiekritīšu tam, ja politiķi saka par cilvēkiem, ka viņi ir tādi, nu paši zināt – kādi, ka viņi neko nesaprot, ka nekad nevarēs izvēlēt labu valsts prezidentu, izvēlēties pareizu politiku. Es varu pateikt: jūs, kungi maldāties, cilvēki katrs atsevišķi varbūt, bet kopumā tauta vai sabiedrība ir pietiekami gudra.

Domāju, ka viens otrs pie varas esošais netic, ka tauta varētu aizstāvēt baņķierus.

Bet tauta jau neizstāvēs baņķierus – tauta aizstāvēs pati sevi! Un tauta nekad nepiekritīs tam, ka ir kaut kāda šaura cilvēku grupa, kura ar politiķu palīdzību iegūst milzīgus resursus, jo tā ir laupīšana. Lai neviens neiedomājas, ka citam atņemtie vai nolaupītie līdzekļi kādam nesīs laimi! Tā tas nebūs. Tāpēc ir šis mans iesniegums KNAB. Lai tie, kuru ieceres, es ceru, nepiepildīsies, apzinās, ka katrs solis, ko viņi tagad darīs un ir darījuši, nākotnē tiks atklāts. Pat, ja šodien notiktu sliktākais scenārijs un neizdotos ABLV izlaupīšanas procesu nobremzēt, tad lai skaidri zina – ja ne šajā, tad nākamajā Saeimā, bet būs parlamentārā izmeklēšanas komisija. Un tās nebūs nekādas kaķa mīkstās pēdiņas, kuras izgaisīs. Lai viņi zina, ka pēdas visur būs palikušas! Lai skaidri to apzinās!

Kāds, ar ko runāju šajās dienās, situāciju raksturoja tā, ka pašlaik pastāv «bezprecedenta spiediens uz FKTK» vadību, lai nepieļautu ABLV pašlikvidāciju. Vai Saeimas deputāti ir par to informēti?

Nevaru īsti komentēt šo situāciju. Taču trešdien Saeimas dienas kārtībā ir jautājums, par kuru runāja Māris Kučinskis, un Saeimas Budžeta komisija skata šo likumprojektu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu» un «aizdomīgu». Politiķu iespaidojamību parādīs divi likumprojekti. Trešdienas Saeimas Budžeta komisija skatīs likumprojektu, kas skar FKTK padomes locekļu ievēlēšanu, kas parādīs, uz kuru pusi liecas svaru kausi arī pašlikvidācijas jautājumā. Savukārt ceturtdien Saeimā būs balsojums par Edvarda Kušnera atkārtotu apstiprināšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā. Es negribu teikt, ka arī Kušnera kungs ir iesaistīts visā šajā shēmā, bet katrā ziņā viņa izteikumi ABLV krīzes sākumā bija ļoti dīvaini. Taču pats svarīgākais ir šodienas Budžeta komisijas balsojums, kas parādīs patieso spēku samēru un notikumu attīstības vektoru ABLV pašlikvidācijas jautājumā.

Vai var cerēt uz veselā saprāta uzvaru politiķu vidū? Kāda ir jūsu sajūta?

Pasaules praksē ir bijuši un ir zināmi mākslīgi veidoti un plānoti uzbrukumi bankām. Tāpēc politiķi parasti ir ļoti uzmanīgi attiecībā uz jebkuru informāciju, kas izskan banku sakarā. Mums ministre Dana Reizniece-Ozola iznāk un paziņo, ka problēmas būs vēl desmit bankām. Kas tas ir? Atskaitiet dažas lielās skandināvu bankas, un redzēsiet, ka tās praktiski ir visas Latvijas bankas. Ministre piedraud visām Latvijas bankām, visam finanšu sektoram. Kas tas ir? Kā to vērtēt? Ja kaut kas līdzīgs notiktu Vācijā, ja kaut kas līdzīgs būtu noticis ar Deutsche Bank, tad, neskatoties uz to, kāda būtu citu valstu attieksme, kādi būtu objektīvie vai subjektīvie iemesli, bet piedodiet par salīdzinājumu, esmu pārliecināts, ka Angele Merkele gultos uz sliedēm, lai Deutsche Bank saglabātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Polijas un Latvijas dienestu veiktās aizturēšanas saistītas ar 800 000 eiro kukuli

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ar Rīgas satiksmes iepirkumiem saistītajā lietā KNAB aizturējis astoņas personas

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) saistītā krimināllieta, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šajās dienās veicis procesuālās darbības, ir par pašvaldības uzņēmuma iepirkumiem, un tajā aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Kā teikts KNAB izplatītajā paziņojumā, otrdien, 11.decembrī, kriminālprocesa gaitā KNAB veica neatliekamās procesuālās darbības, tajā skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, kurā KNAB sadarbojas arī ar ārvalstu partnerdienestiem, tai skaitā ar Polijas pretkorupcijas dienestu (CBA). Latvijā aizturētas sešas personas, Polijā - divas personas, informē KNAB.

Biroja veikto procesuālo darbību mērķis esot izmeklēt iespējamo noziedzīgo nodarījumu, lai vainīgās personas likumā noteiktajā kārtībā tiktu sauktas pie atbildības par nozieguma izdarīšanu.

Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm. KNAB uzsver, ka izmeklēšanas intereses ir svarīgas ne tikai birojam, bet arī visai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu veic kratīšanas Latvijas lielākajās būvfirmās

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu KNAB veic kratīšanas arī būvfirmā Merks

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu, trešdien žurnālistiem paziņoja Ušakovs.

Pēc Ušakova rīcībā esošajām ziņām, Bemhenam nekāds statuss sāktajā kriminālprocesā nav piemērots, tai skaitā viņam nav piemērots arī liecinieka statuss. To Rīgas mēram esot apliecinājis pats Bemhens.

Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka, pieņemot lēmumu atstādināt Bemhenu no amata, viņš pamatā vadījies no ziņām, kas izskanējušas plašsaziņas līdzekļos. No KNAB Ušakovs nekādu informāciju par sākto kriminālprocesu pagaidām neesot saņēmis.

Rīgas mērs skaidroja, ka Bemhens paliek RS valdē, bet no uzņēmuma vadītāja amata ir «atcelts vismaz uz izmeklēšanas laiku». Tikmēr Bemhena pienākumus turpinās pildīt uzņēmuma valdes loceklis Andrejs Požarnovs, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu, ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties, saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru,» teica Ābrama.

Viņa arī atgādināja, ka KP kopā ar KNAB otrdien uz ļoti pamatīgām aizdomām par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB apstiprina, ka Rīgas satiksmes iepirkumu lietā iesaistītas domes amatpersonas

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumu lietā ir iesaistītas Rīgas domes amatpersonas, aģentūrai LETA apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm, par amatpersonām piemērotajiem statusiem KNAB patlaban sīkāku informāciju nevarēja sniegt.

Tāpat KNAB apstiprināja, ka informācijas apmaiņa ir notikusi arī ar Čehijas tiesībsargājošajām iestādēm.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sācis kriminālprocesu par trim RS veiktajiem iepirkumiem. Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Birojā skaidroja, ka kriminālprocess sākts par trīs iepirkumiem.

Viens no tiem ir RS 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkums, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, informēja KNAB. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka šī iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums starp RS un Čehu uzņēmumu Škoda Transportation par 20 zemās grīdas tramvaju piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns otrdien bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), novēroja aģentūra LETA.

Viņš šovakar pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies arī «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Garkāns ir patiesais labuma guvējs būvkompānijā «Arčers» un ceļu būves kompānijā «Binders».

«Arčers» reģistrēta 1992.gadā. «Arčers» ir daļa no daudznozaru holdinga, un tā 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA «Nule 17», kuras 100% īpašnieks ir AS «UGN». «Arčers» patiesais labuma guvējs ir Garkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - KNAB aizturējis Rīgas satiksmes departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu

LETA, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien aizturējuši pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu,apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Viņa norādīja, ka KNAB darbinieki šodien nav viesojušies RS telpās.

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka šodien plāno tikties ar RS priekšnieku Leonu Bemhenu un Rīgas vicemēru Andri Ameriku (GKR), lai pārrunātu vakardienas notikumus.

Ušakovs uzsvēra, ka KNAB ar viņu nav sazinājies. Tāpat mērs norādīja, ka viņam nav zināms, ar ko KNAB izmeklēšana ir saistīta.

Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Volkinšteins 2009.gada maijā zaudēja RS valdes locekļa amatu par pieļautajām kļūdām iepriekšējā vērienīgajā trolejbusu iepirkumā - neuzmanības dēļ sajaucot latus ar eiro, bankā tika paņemts mazāks kredīts nekā ir nepieciešams. Volkinšteins par problēmu zinājis, bet neinformēja nedz uzņēmuma valdi, nedz padomi. Pēc atbrīvošanas no amata viņš turpināja darbu «Rīgas satiksmē» kā attīstības direktors un tagad vada uzņēmuma iepirkuma komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmdien notiks Nacionālās drošības komisijas sēde par situāciju banku sektorā

Dienas Bizness, 18.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās drošības komisijas sēde par aktuālo situāciju banku sektorā notiks pirmdien, liecina Nacionālās drošības komisijas vadītājas Ineses Lībiņas-Egneres paziņojums Twitter.

Sēde notiks pirmdien, 19. februārī, plkst.11.30.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumāmedijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pārstāvji otrdien, 3.septembrī, runājuši arī ar būvfirmas SIA «Monum» lielāko īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu, apstiprināja Ozoliņš.

«KP pārstāvji uzrādīja tiesas izdotu pilnvaru mani iztaujāt un mums bija saruna. Pret «Monum», kā pret juridisku personu, nekādas darbības netika vērstas - uzņēmums un tā valde turpina darbu ierastajā režīmā. Saruna bija tikai ar mani kā īpašnieku un valdes priekšsēdētāju,» sacīja Ozoliņš.

Jautāts, par ko bijusi saruna ar KP pārstāvjiem, Ozoliņš sacīja, ka jautājumi uzdoti saistībā ar iespējamā karteļa lietu.

«Es gan neko īsti nevarēju pastāstīt, jo neesmu piedalījies nekādās karteļu sarunās, nekādas vienošanās nav slēgtas. Neesam tik liels uzņēmums, lai varētu ietekmēt būvniecības tirgu un citus uzņēmumus,» teica Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka KP pārstāvji nav viņu informējuši par turpmāko - vai būs nepieciešama vēl kāda saruna, vai liecību sniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.

«Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,» norādīja birojā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka vēl viens iemesls reorganizācijai bijis tas, ka līdz šim birojā bija ļoti lielas nodaļas, kurā strādāja līdz pat 20 cilvēki. Tik lielas nodaļas valsts pārvaldes sistēmā esot ļoti grūti vadīt, tāpēc «zelta standarts» esot nodaļas ar 10 līdz 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināts - Rosina sākt kriminālvajāšanu par dokumentu viltošanu Barona ielas būvdarbu procesā

LETA, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, informēja KNAB.

Krimināllietas ietvaros izmeklētājs lūdzis prokuroru piemērot arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskām personām, lai sauktu tās pie kriminālatbildības. KNAB uzsver, ka šīs krimināllietas sekmīgā izmeklēšanā ieguldīts vērienīgs izmeklētāju un operatīvo darbinieku darbs, izvērtējot apjomīgu dokumentāciju un nopratinot lielu skaitu personu, kas iesaistītas kriminālprocesā.

Binders nepiekrīt KNAB izteiktajiem pārmetumiem saistībā ar būvdarbiem Barona ielā

Kriminālprocess par, iespējams, veiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dokumentu viltošanu uzsākts 2016.gada oktobrī. Šajā krimināllietā aizdomās turēto personu vidū ir divas Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas, viena no kurām darba attiecības ar departamentu jau ir izbeigusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu lietā piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu bijušajam uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam.

Tiesas lēmumu Bemhens var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Bemhena aizturēšana un tai sekojošā apcietināšana varētu būt saistīta ar to, ka kriminālprocesā par RS iepirkumiem kāds sniedzis jaunas liecības.

Jau ziņots, ka KNAB sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējamu sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumā medijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

«Es kā valdības vadītājs, Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un valdība kopumā seko līdzi tam, lai Latvijas Banka pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildītu visus šai iestādei uzticētos pienākumus. Nav nevienas pazīmes, kas liecinātu par draudiem Latvijas finanšu sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā piemērots liecinieka statuss, apliecināja Vējoņa sekretāre Kristīne Reisa-Dāboliņa.

Viņa apstiprināja, ka 3.septembrī Vējonis apmeklēja KNAB, kur sniedza atbildes uz biroja darbiniekus interesējošiem jautājumiem. Plašāku informāciju par tikšanos viņa nevarēja sniegt, jo Vējonis parakstījis apliecinājumu neizpaust pārrunāto.

Saskaņā ar likumu liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem. Lieciniekam jāsniedz tikai patiesas ziņas un jāliecina par visu, kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Pirmstiesas kriminālprocesā liecinieks ziņas sniedz aptaujā vai pratināšanā. Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, kā arī iesniegt sūdzību par pratināšanas norisi pirmstiesas kriminālprocesa laikā. Liecinieks juridiskās palīdzības saņemšanai var uzaicināt advokātu. Liecinieks nedrīkst izpaust aptaujas un pratināšanas saturu, teikts likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nakts vidū Rimšēviču ar KNAB transportlīdzekli aizved no pratināšanas telpām

LETA, 18.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Rimšēvičs izmeklēšanas iestādes teritoriju atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu.

Naktī uz svētdienu ap plkst.1.30 Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tika aizvests no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) telpām, novēroja aģentūra LETA.

Rimšēvičs izmeklēšanas iestādes teritoriju atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem.

Tādējādi Latvijas Bankas prezidents KNAB telpās bija pavadījis vairāk nekā septiņas stundas.

Kā ziņots, KNAB 16.februārī Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veica kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.

Aģentūrai LETA ar Rimšēviču līdz šim nav izdevies sazināties. Latvijas Banka aģentūrai LETA komentārus nesniedza, norādot, ka par KNAB izmeklējošām darbībām atbildes var sniegt pats birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

KNAB izbeidzis kriminālprocesu pret uzņēmēju Krūmiņu un Valteru

LETA, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi pret uzņēmējiem Jūliju Krūmiņu, Haraldu Balodi un uzņēmēju, bijušo basketbolistu Valdi Valteru.

KNAB apliecināja, ka 10.aprīlī pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pierādījumu trūkuma dēļ.

Valters komentējot KNAB lēmumu teica, ka acīmredzot Latvijā likumdošana ir tāda, ka jebkurš cilvēks var nokļūt aizdomās turētā statusā. Viņš skaidroja, ka šīs nu jau izbeigtās lietas pamatā bijuši divi melīgi iesniegumi, kurā radās pieņēmums, ka «esam kaut ko sliktu izdarījuši», lai gan patiesībā eksistējis tikai tīrs biznesa darījums nevis tirgošanās ar ietekmi.

Valters uzsvēra, ka KNAB nepamatoti ierosinātā un nu izbeigtā kriminālprocesa dēļ viņam ir sabojāta reputācija. Lai arī likums šādā gadījumā dod tiesības Valteram vērsties pret valsti ar prasību tiesā vai Tieslietu ministrijā par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, uzņēmējs patlaban to nedarīšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) otrdien iztaujāts arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vējonis KNAB slēgtajā pagalmā, visticamāk, ieradās ar automašīnu. Aģentūra LETA novēroja, kā otrdienas vakarā KNAB slēgto pagalmu pameta automašīna «Volkswagen» ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnā bez vadītāja priekšējā sēdeklī sēdēja kāds vīrietis, bet aizmugurējā sēdeklī bija redzams cita cilvēka siluets.

Ar šo pašu automašīnu Vējonis ar kundzi šovasar ieradās uz Valsts prezidenta Egila Levita inaugurāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, liecina aģentūra LETA fotoarhīvā pieejamā informācija.

KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākotnējie aprēķini liecina, ka Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) amatpersonu iespējamo noziedzīgo darbību rezultātā nodarīti ne mazāk kā 300 000 eiro zaudējumi.

Kā apstiprināja KNAB, 5.aprīlī sākts kriminālprocess pret RTAB amatpersonām par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.

KNAB 13.maijā veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā desmit kratīšanas dažādās adresēs, kā arī vairākas izņemšanas. Kratīšanas veiktas ne tikai Latvijā, bet paralēli arī Vācijā, Zviedrijā un Spānijā. Kratīšanās izņemts ievērojams apjoms informācijas, datu nesēji, kā arī akcīzes preces bez akcīzes marķējuma. Līdz šodienai nopratināti vairāki desmiti personu.

Krimināllietā aizturētas divas personas, kuras atbilstoši kriminālprocesa normām atzītas par aizdomās turētajām. Abas personas patlaban ir atbrīvotas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - aizliegumu ieņemt noteiktu amatu, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Jau rakstīts, ka šīs personas ir RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča un RTAB biroja vadītāja Inguna Priedīte, kuras bija aizturētas, bet patlaban ir atbrīvotas no policijas izolatora.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) trešdien veiktā kratīšana Rīgas mēra Nila Ušakova (S) darba vietā un dzīvesvietā bijusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB līdz šim publiski paziņojis, ka kratīšanas veiktas saistībā ar kādu iepriekš sāktu kriminālprocesu.

Ušakovs vakar žurnālistiem apliecināja, ka KNAB darbinieki trešdien pie viņa veica kratīšanas - gan viņa darbavietā Rīgas domē, gan arī dzīvesvietā. Ušakova sieva un biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova zināja teikt, ka lēmumā par kratīšanu veikšanu bijis redzams tikai Ušakova vārds.

Par lietas būtību politiķis gan atteicās runāt, uzsverot, ka plašākus komentārus sniegt nevar, jo ir parakstījies par informācijas neizpaušanu.

Pats Ušakovs aģentūrai LETA arī šodien nekomentēja, saistībā ar kādu procesu kratīšana notikusi.

Politiķis uzsvēra, ka viņam nekāds statuss šajā procesā piemērots nav un liecināt KNAB viņš līdz šim neesot bijis. Vienlaikus viņš paziņoja, ka neatkarīgi no vakardienas notikumiem viņš neesot šaubījies, ka kādā brīdī viņam ar KNAB pārstāvjiem būs jātiekas.

Komentāri

Pievienot komentāru